Jaunumi

Nezaudēt spēju brīnīties

Viļakas bibliotēkas izstāžu zālē visu septembra mēnesi bija skatāmas Viļņa Reguta Latvijas apstaigājumu fotofiksācijas:  „Ceļā ik solis ir brīnumu pilns, nezaudē spēju brīnīties!” 1. oktobrī uz tikšanos ar interesantās izstādes autoru ieradās lasītāju klubiņa „Mantinieces” dalībnieces.

 Sākumā autors pastāstīja par darba gaitām un savu aizraušanos ar fotografēšanu.

 Vilnis Reguts dzimis 1942. gadā Jelgavā. Rīgas 3.tehniskajā skolā apguvis kinomehāniķa iemaņas. Skolā 25 gadus strādājis  kā pasniedzējs – meistars. Pēc 25 gadiem nācās mainīt darbu, jo kino savā klasiskajā veidā beidza pastāvēt, un savu vietu ieņēma digitālie audio-video ieraksti. V. Reguts kļuvis par fizikas skolotāju Tukuma vidusskolā.   PRI un LU gūtās domāšanas un analizēšanas spējas veidoja  citādu skatījumu par pasaules lietu kārtību: cilvēka dzīvē nav gadījumu, bet ir tikai likumsakarības, kuras  ne visas izprotam un spējam izmainīt.

  Latviju V. Reguts apstaigā kopš 2013. gada jebkurā gadalaikā. Viņš stāstīja: „Ar sabiedrisko transportu aizbraucu līdz izvēlētai vietai un, - aiziet! Ir izbristi purvi, mazo upju krasti, mežonīgas gravas, izložņātas alas, „apmīļoti” īpatni akmeņi, koki…  Daudz par konkrētās vietas cilvēku ieražām var uzzināt kapsētās. Lai pamanītu neparasto, jālasa pasakas!”

Pārliecinājāmies par Reguta kunga apbrīnojamajām vēstures zināšanām un spēju atcerēties piedzīvotos notikumus.

Atsauksmju grāmatā izstādes apmeklētāji izsaka pateicību par milzīgo darbu, pauž apbrīnu par uzņēmību un spēju saskatīt neparasto vienkāršās lietās. Novēl autoram izturību, veselību, daudz ieceru un veiksmi. No Viļakas izstāde aizceļoja uz Vārkavu.

Teksts:  R. Dūna

Foto: R. Jeromāne

Vairāk foto:

Viļakas bibliotēkā 13. septembrī uz Dzejas dienu pasākumu "Dzeja dejo cauri gadalaikiem" pulcējās literāti un vārda mākslas cienītāji. Skanēja dzeja par dabu dažādos gadalaikos. Klātesošajiem tika dots interesants uzdevums - saklausīt un uzskaitīt (arī atkārtojoties) dabas tēlus dzirdētajās vārsmās. Kopējais to skaits bija vairāk kā divi simti. Tas bija airaujoši un jautri. Savukārt Ilze Keiša saņēma Atzinības rakstu un mazu zirdziņa figūriņu - kā Pegaza balvu par bagāto literāro klāstu un latgaliešu valodas popularizēšanu. Dabas rotaļas gadalaikos vizuāli papildināja Latvijas apceļotāja Viļņa Reguta fotoizstāde.

Literātu kopas "Viļakas Pegazs" dalībniece Rutta Jeromāne.

Mantinieces tiekas pavasarī

Šogad vasara sākas jau maijā. Dārza darbu ierastais ritms mainās atkarībā no laika apstākļiem. 22. maijā Viļakas bibliotēkā pulcējās interešu klubiņa "Mantinieces" dalībnieces. Šoreiz ar gluži praktisku nolūku - apmainīties ar puķu vai dārzeņu stādiem. Pēc veiksmīga un izzinoša maiņas procesa turpinājās gan jautras, gan nopietnas sarunas pie pašu sarūpētā cienasta. Šādās tikšanās reizēs vienmēr skan dzirkstoši smiekli, tiek saņemti un analizēti praktiski padomi, neizpaliek arī skanīgas dziesmas. Un katru reizi - patiess prieks par tikšanos un kopābūšanu.

R. Jeromāne

Bibliotēku nedēļā apciemo bibliotēku

Šogad no 22. līdz 28. aprīlim Latvijā tiek atzīmēta Bibliotēku nedēļa. Bibliotēku nedēļas datumus izvēlas ar aprēķinu, lai tajā būtu 23. aprīlis – Pasaules grāmatu un autortiesību diena, kuras mērķis ir godināt autorus, kā arī aicināt cilvēkus vairāk pievērsties gan grāmatu lasīšanai, gan rakstīšanai. Šī gada tēma "Bibliotēkas un lasīšana".

25. aprīlī uz nodarbību bibliotēkā ieradās Viļakas pirmsskolas izglītības iestādes “Namiņš” sagatavošanas grupas “Kāpēcīši” audzēkņi kopā ar skolotāju Liliju un skolotāja palīgu Ilzi.

Bērni noklausījās dažas pasakas, pēc tam kopā ar savu skolotāju un bibliotēkas vadītāju Ruttu analizēja pasaku varoņu rīcību, pamatoja savu viedokli.

Bērniem tika dots uzdevums – pie uzrakstiem: LABAIS, ĻAUNAIS, PRIEKS, BĒDAS novietot atbilstošos attēlus (pasaku varoņus, sejas ar attiecīgām emocijām). Mazie ciemiņi labprāt salika vārdus no dotajiem burtiem. Šoreiz tie bija: Sprīdītis, Sniegbaltīte, lapsa, vilks, ragana u.c.

Prieks par radošo sadarbību, kas reizē arī veicina vēlmi lasīt grāmatu!

Viļakas bibliotēkas vadītāja Rutta Jeromāne.

Vairāk foto:

Kopš 1999. gada 21. februārī tiek atzīmēta Starptautiskā dzimtās valodas diena. Šis datums labi iederējās, lai nosvinētu literātu biedrības “Viļakas Pegazs” 15 gadu jubileju. Viļakas bibliotēkas zālē pulcējās literāti: Santa Mežābele, Vilis Bukšs, Rutta Jeromāne, Aussalīts (Pēteris Boldāns), Ilze Keiša, Ilze Šaicāne, Ilga Bukovska un domubiedri. Galvenais pasākuma akcents – Santas Mežābeles (Antoņinas Ločmeles) jaunās grāmatas “Te tu ARĪ esi” atvēršana. Tajā apkopoti autores dzejoļi un nelielas apceres. Draudzīgā gaisotnē katrs no klātesošajiem nolasīja kādu jaunā krājuma dzejoli. Varējām noklausīties daudz jauku atmiņu stāstu. Viesi atcerējās, kā iepazinušies ar Antoņinu, kā veidojusies tālāka sadarbība. Svētku reizē - daudz ziedu un vēlējumu radošai darbībai. Zālē varēja aplūkot “Viļakas Pegaza” dalībnieku literāro devumu un svarīgāko notikumu afišas.

RUTTA JEROMĀNE

Foto: J. Vrubļevska, V.Bukšs

Vairāk foto:

Tikšanās ar lasītāju klubiņa “Mantinieces” dalībniecēm un bijušajiem Viļakas bibliotēkas darbiniekiem – Valentīnu Strupku, Virgīniju Riekstiņu un Vili Bukšu 28. decembrī. 2023. gadā Viļakas bibliotēkai aprit 110 darbības gadi. Mūsu viesi emocionāli pastāstīja par savām darba gaitām dažādos laikos – sākot ar lielo slodzi un smagajiem darba apstākļiem pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, beidzot ar medijpratības apguvi 21. gs. sākumā.

Grāmata – laikmeta lieciniece

29. novembrī Viļakas bibliotēkā notika kārtējās Aussalīša (Pētera Boldāna) grāmatas “Kalpojot “varen plašajai”” atvēršana. Grāmata izdota “Vītola izdevniecībā”, tāpēc uz pasākumu ieradās arī redaktore Ilona Gaile. Šajā darbā autors stāsta par jaunā agronoma darba gaitu sākumu padomju saimniecībā. Tas ir laiks, kad jāpilda plāni un jāziņo par paveikto uz rajona centru. Savukārt raža atkarīga no dažādiem faktoriem – lauka apstrāde, mēslošana, sējas laika izvēle, nokrišņi, sausums, ražas novākšanas apstākļi u.c. Par ražu atbildīgs agronoms! Tad vēl tehnika – tā pārsvarā ir novecojusi, trūkst rezerves daļu. Jārēķinās ar strādnieku “iestiprināšanos” darba laikā.

Otra tēma romānā – obligātais dienests padomju armijas rindās. Galvenajam varonim nākas divas reizes “lekt armijas zābakos”. Pirmo reizi – pēc studiju beigšanas, otrreiz, lai celtu oficieru kvalifikāciju – atbilstoši paredzētajam grafikam.

Ja ir interese pakavēties atmiņās par dzīvi un darba gaitām padomju laikā, šī grāmata ir laikmeta lieciniece. Paldies Pēterim Boldānam par vērtīgu pienesumu novadpētniecības jomā! Lai neapsīkst jaunrades prieks!

Teksts: Rutta Jeromāne
Foto: Regīna Dūna