Aktualitātes

Izstāde "Ir tikai viena Latvija - un citas nav nekur.

Tā nāk no senču zemes dzīlēm un debesīm, kas kopā tur..."

Izstādē ir iespēja aplūkot prasmīgo rokdarbnieču Ilonas Keišas un Anitas Kašas adītās zeķes.

Acis un sirdi priecē patriotiskā noskaņā darinātie Anitas cimdi!

Zeķītes  un cimdus var arī iegādāties!

13.11. Nedēļu no Lāčplēša dienas līdz mūsu valsts dzimšanas dienai sauc par Pariotisko nedēļu. Tiešām šajās dienās daudzi cilvēki vairāk tiek ietverti sarkanbaltsarkanā karoga gaismā, sirdis silda pie krūtīm piesprausts mūsu valsts karodziņš vai patriotiska nozīmīte. Bibliotēkā ciemos bija atnākusi Baltinavas vidusskolas 4-5 gadīgo bērnu grupiņa un skolotāja Skaidrīte Keiša ar mērķi - saskatīt un sameklēt Latvijas ornamentu zīmes izvietotajā adīto zeķu izstādē, literatūras izstādē par Latviju. Malači! Cik apzinīgi un ar lielu atbildības sajūtu bērni skaitīja auseklīšus žurnāla atvērumā, vērīgi pētīja ornamentus vilnas zeķēs.Tik ļoti gribas, lai šī patriotiskā sajūta valda arī ikdienā, ne tikai svētku dienās vai pasākumos.

27.10. Izstāde "Latviešu identitāte svešā zemē" - Trimdas rakstniekam Teodoram Zeltiņam - 110.

Teodors Zeltiņš (1914-1991) -rakstnieks un žurnālists darbojies visos litaratūras žanros, visvairāk prozas rakstniecībā. Romānos daudz autobiogrāfisku motīvu, kas saistīti ar rakstnieka dzīvi Latvijā, bēgļu gaitām Vācijā un trimdu Amerikas Savienotajās Valstīs.

16.10. Katru gadu šajā datumā tiek atzīmēta Pasaules uztura diena (tiek saukta arī par Pasaules pārtikas dienu).

Šīs tematiskās dienas ietvaros bibliotēkā bija skatāma izstāde "Veselīgs uzturs. Veselīga uztura receptes". Ciemos bija atnākusi Baltinavas vidusskolas pirmsskolas 4-5 gadīgo bērnu grupiņa ar skolotāju Jeļenu un Anitu. Kopīgi noskaidrojām un pārrunājām, kas ir veselīgs uzturs. Noskatījāmies mācību materiālu par dārzeņiem un pārrunājām, kādus dārzeņus pazīstam un lietojam paši uzturā. Noslēgumā apmijāmies ar "Bērnu žūrijas" grāmatām. Kā apliecinājumu par iepriekš izlasīto grāmatiņu, bērni uzdāvināja savus zīmējumus.

Izstāde "Esi tu pati, visi citi ir aizņemti" - Norai Ikstenai 55   (15.10.1969)

Nora Ikstena ir tautā iecienīta un pasaulē atzīta latviešu rakstniece. Rakstniece sarakstījusi septiņus romānus, ir vairāku stāstu krājumu, biogrāfiju un eseju autore. Darbi nonākuši arī uz kino ekrāniem un teātra skatuvēm. Noras Ikstenas grāmata "Mātes piens", kas ir ļoti personīgs un dvēselisks stāsts par mātes un meitas attiecībām, iznākusi vairākās pasaules valstīs. Nora nebaidās runāt par personīgo, ieklausās dvēseliskajā. Filma, kas tapusi pēc grāmatas motīviem, aizkustinājusi daudzus skatītājus. 2023. gadā izdots Noras Ikstenas jaunākais romāns "Jōna", kas ir tēlains un nesteidzīgs darbs par mūsdienu sabiedrības izjūtām gan pandēmijas, gan karadarbības laikā, un tā galvenie tēli ir velokurjers un zilais valis.

"Citam citu pieņemt un mīlēt otru, kāds viņš ir - ar visu labo un slikto, kas viņā, - tas ir galvenais" /N. Ikstena/

15.10. Valsts valodas diena. Bibliotēkas apmeklētājiem bija iespēja uzzināt par Valsts valodas dienas atzīmēšanas vēsturi un nozīmīgumu, par latviešu valodas ceļu cauri gadsimtiem, latviešu valodu pasaulē. Rakstījām katrs savus 10 mīļākos vārdus latviešu valodā. Spēlējām spēli "Vārdu vilciens", ar kuras palīdzību apguvām, pilnveidojām un pārliecinājāmies, cik mūsu valoda ir bagāta, skanoša un skaista. "Valoda dzīvos tik ilgi, cik ilgi tajā runāsim!"

30.09. Baltinavas kultūras nama mazajā zālē plkst.14.00 notika izstādes "Par, ap un ar ķirbjiem" noslēguma pasākums. Uz pasākumu bija ieradušies Baltinavas vidusskolas bērni skolotāju pavadībā, izstādes dalībnieki un ķirbju vērotāji. Pasākuma laikā bija iespēja dzirdēt informāciju un interesantus faktus par ķirbjiem, vērot izstādē izvietotos dažādu šķirņu ķirbjus un kompozīcijas.Tik ļoti dažadi tie bija! Pasākumu atklāja folkloras zinātniece, dzejniece un dziedniece Benedikta Mežale ar savu izstādei veltīto dzejolīti. Par godu ķirbju izstādei  dzejoļus uzrakstīja baltinaviete - dzejniece Velta Mītke, dzejniece, skolotāja Nautrēnu vidusskolā Inta Nagla. Par dzejnieku pārtapa arī  Baltinavas pirmsskolas izglītības iestādes piecgadnieku grupiņas zēns Bruno Circens, kas izstādei iesniedza pašsacerētu dzejolīti ar savu ilustrāciju un noformējumu. Paldie Bruno māmiņai Sandrai! Bruno pasākuma laikā visiem par prieku pats arī nodeklamēja savu dzejolīti! Visiem ļoti interesants, aizraujošs un noderīgs šķita Ilzes Supes stāstījums un prezentācija par ķirbjiem no sēkliņas līdz lielai un garšīgai ogai. Pasākuma izskaņā kopīgi baudījām Ilzes spiesto ķirbju sulu, degustējām Ingrīdas Briedes cepto maizīti ar ķirbju sēklām. Ļoti visiem garšoja Jūlijas ceptās ķirbju pankūkas un  pīrāgs. Telpu ar savu aromātu piepildīja banānu ķirbis, kas sagriezts gabaliņos uzrunāja ikvienu.

"Svarīgi ir iemācīties dot. Dot var savu uzmanību, zināšanas, attieksmi, savas rūpes, savus labos vārdus, mīļumu.Un negaidot ,Tev viss atnāk atpakaļ." Mēs visi esam ieguvēji - gan tie, kas deva,  gan tie, kas prata to novērtēt un guva pozitīvas emocijas.

Folkloras zinātniece, dzejniece Benedikta Mežale atklāja izstādi ar savu izstādei veltīto dzejoli.

Par dzejnieku pārtapa arī Bruno Circens, kurš ne tikai uzrakstīja dzejolīti par ķirbi un viņa draugiem, bet uzzīmēja ilustrāciju un skaisti noformēja. Paldies Bruno māmiņai Sandrai! Paldies arī Bruno pirmsskolas izglītības grupiņas biedriem un skolotājai Janīnai par atbalstu un līdzdalību pasākumā.

Ilze Supe dalījās pieredzē par veiksmīgu ķirbju audzēšanu.

Lielākā ķirbja jeb izstādes karaļa  saimniece Alda Meščanova.

Pasākuma izskaņā degustējām Ingrīdas Briedes cepto maizi ar ķirbju sēklām. Jūlija visus pārsteidza ar ķirbju pankūkām un ķirbju pīrāgu.

Baudījām Ilzes  spiesto ķirbju un ābolu sulu.

Izstādē acis priecēja ne tikai ķirbji, bet arī kompozīcijas.

Ķirbju vīra meistari Līga, Reinis un Aija.

Veltas Mītkes izstādei veltītais dzejolis.

23.09. Dzejas mirklis "Septembrim piestāv dzeja" kopā ar Baltinavas vidusskolas 1.,2. klases skolēniem un skolotājām Viju Jermacāni un Inesi Ozoliņu. Kopā iepazinām un lasījām Ineses Zanderes grāmatu "Izdomā sev auto" - vienu no  "Bērnu žūrijas '24"  grāmatiņām. Paldies skolēniem par skaisti nodeklamētajiem dzejolīšiem un skolotājām par ieguldīto darbiņu!

23.09. Dzejas mirklis "Dzeja - valoda, kurā runā sirds" kopā ar Baltinavas vidusskolas 3.,4. klašu skolēniem un skolotāju Rudīti Laganovsku. Kopīgi iepazināmies un iesākām lasīt Indreksa Kofa dzejoļu grāmatu "Kur palika bērni" (Bērnu žūrija '24). Paldies skolēniem, kuri izteiksmīgi, droši mums visiem  noskaitīja sagatavotos dzejolīšus no galvas.

Iepazīsties ar jaunāko grāmatu sarakstu septembrī! Nāc ciemos!

12.09. aizvadīta liepu stādīšanas talka Baltinavas parkā, kuras laikā ar Holandes liepu stādiem atjaunota esošā vēsturiskā aleja.

Talcinieki pēc labi paveikta darba iestiprinājās ar sieviešu biedrības "Vaivariņi" sarūpēto zupu un ieklausījās mežzines Vijas Ločmeles stāstījumā par meža veltēm.

Septembrī  - Literārā izstāde "Harmonijā ar dabu" Uldim Plotniekam 100.

Uldis Plotnieks (1924-1979)-rakstnieks, skolotājs un žūrnālists. Rakstījis skolas un pirmsskolas vecuma bērniem, galvenokārt par dabas tematiku, izziņas materiālu ietverdams tēlainā formā.

BĒRNU - JAUNIEŠU - VECĀKU ŽŪRIJA 2024 IR SĀKUSI DARBU!

Bērnu- jauniešu- vecāku žūrija 2024 ir sākusi darbu!

Ja Tev patīk lasīt, tad droši nāc uz bibliotēku ! Grāmatas tevi jau gaida!

 https://www.lnb.lv/berniem un jauniesiem/

Programmas mērķis ir veicināt lasītprasmi un interesi par grāmatām, vienot lasītājus un rosināt diskusijas par grāmatām, sekmēt augstvērtīgas literatūras izplatību.

     NOSKAIDROTI JĀŅA BALTVILKA BALVAS SAŅĒMĒJI!

                  Baltvilka balvu saņem rakstniece Inese Zandere un ilustratore Aleksandra Runde.

              Savukārt balva par debiju bērnu literatūrā tika piešķirta Rutei Martai Janso Baltvilka balva rakstniecībā piešķirta Inesei Zanderei par viņas trīs grāmatām, kas izdotas 2023. gadā. Žūrijas eksperte, literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe, pasniedzot autorei simbolisko "Baltā Vilka" laiviņu, rezumēja: "Ineses Zanderes spēja būt bērna pusē, redzēt tik dažādo putnu acīm, traukties ar dažādu laiku un dažādu ātrumu iztēlotiem auto cauri gadalaiku mijām, krāsu košums vai krāsu rimtums pilsētā, laukos un mežā, skaņu daudzveidība, to visu sabalsojot un atbalsojot apbrīnojamā valodas, vārda un skaņu izjūtā, teksta (skaniskā) vizualitātē, pārliecinoši atklājas dzejas krājumos "Putni mūs redz" ("Liels un mazs", 2023) un "Izdomā sev auto" ("Liels un mazs", 2023); savukārt smalkā iejūta grāmatā "Neredzamie plāksterīši" ("Liels un mazs", 2023) mierinās mazo lasītāju ar kādu nemanāmu, bet iedarbīgu brīnumplāksterīti, kas būtu noderīgs kabatā ne vien mazajiem, bet ikkatram, kas spēj iziet ārpus savas lietišķuma, racionalitātes un ikdienas šaurības.nei.

                                     Nāciet lasīt uz baltinavas bibliotēku lielem burtiem!kviens var atrast grāmatu

     Bibliotēka ir vieta kur ikviens var atrast grāmatu pēc savas gaumes un vajadzībām.

    Bibliotēka sadarbojas ar Balvu pielāgotās literatūras bibliotēku, lai piedāvātu grāmatas ar lielu šriftu

    tiem, kuriem grūtības lasīt parasto druku.    

Ir iespējams pasūtīt un bibliotekāre atvedīs audiogrāmatas. Tās var klausīties ar disku (CD MP3) palīdzību vai ielādējot lietotāja zibatmiņā (USB). Lai padarītu pielāgotās audiogrāmatas pieejamākas lasītājiem, kam sagādā grūtības nokļūšana pie mums, kā arī tiem, kas dzīvo tālāk no bibliotēkas, piedāvājam iespēju digitālās audiogrāmatas saņemt elektroniski, izmantojot audiogrāmatu lejupielādes sistēmu BALSS. 

                          Lustīgu Līgošanu!

Jāņu naktī, saulei rietot, jānopin vainags. Tad, nevienam neredzot, jāiet pie ozola un jāmet vainags ozola zaros. Pēc cik reizēm vainags pakaras ozolā, pēc tik gadiem apprecas.

* Jāņa naktī ap pusnakti jābrien pa ūdeni, tad rītā būs nauda pastalās.

 Kad Jāņu dienas rītā, pusdiena vai pusnaktī redz kur naudas uguntiņu, tad vajag droši iet klāt un uzmest kaut ko virsū. Ja uzmet cepuri, tad nauda ir sešas pēdas dziļi, bet ja uzmet kurpes vai pastalas, tad tikai pēdu.

* Jāņu naktī lopiņi pārrunājot cilvēku likteņus, bet nedrīkstot klausīties, jo tad pierunājot nelaimi.

* Jāņu zāļu pušķī nedrīkst usnes un dadži būt, tad raganās ieskaitot.

* Ja meita Jāņu naktī ezera malā ūdenī skatās, tad viņa tur var ieraudzīt tā puiša ģīmi, kas viņu tanī rudenī apprecē.

Ja Zāļu dienas rītā acis rasā mazgā – tās kļūst veselas.

* Ja Jāņos gultas galvgalī piesien pīlādžu zaru – visu gadu līdz nākamajiem Jāņiem nelabais klāt nesitas.

* Ja Jāņos lijis – arī labības pļaujas laikā līs.

* Koki augot tikai līdz Jāņiem, pēc tam tikai briestot.

* Jāņu vakaru kaimiņienēm vajag runāt, tad neesot jāstrīdas visu gadu.

* Jāņos jālec pāri ugunskuram, lai odi nekostu.

* Ja Līgo vakarā nelec pāri ugunij, tad visu gadu sāpēs kauli.

* Cik reižu Jāņu vakarā pāri ugunij pārlec, tik laimīšu būšot nākamajā gadā

Apgāds Zvaigzne ABC jau devīto reizi organizē lasīšanas veicināšanas konkursu bērniem un jauniešiem “Lasīšanas stafete”. Šogad konkurss notiek sabiedrības iesaistes kustības “Restarts lasīšanai” ietvaros . sadarbībā ar Forum Cinemas un Rīga ZOO.

Konkursā var piedalīties no 14. maija līdz 9. jūlijam. Jālasa grāmatas no piedāvātā grāmatu saraksta, kas publicēts mājaslapā www.stafete.lv un jāizpilda 3 uzdevumi par katru grāmatu.

Izlasot vismaz 1 grāmatu un izpildot 3 uzdevumus par to, var pretendēt uz balvu – 40 eiro, kino biļetēm no Forum Cinemas 2 cilvēkiem un Rīgas ZOO ieejas kartēm 2 cilvēkiem.

Izlasot vismaz 2 grāmatas un izpildot 3 uzdevumus par katru, var pretendēt uz balvu – 90 eiro, kino biļetēm no Forum Cinemas 2 cilvēkiem un Rīga ZOO ieejas kartēm 2 cilvēkiem.

Izlasot vismaz 3 grāmatas un izpildot 3 uzdevumus par, katru var pretendē uz balvu – 140 eiro, kino biļetēm no Forum Cinemas 4 cilvēkiem un Rīga ZOO ieejas kartēm 4 cilvēkiem.

Konkursa noslēgumā katru iesniegto darbu vērtēs žūrija, tiks skaitīti punkti un noteikti labākie dalībnieki katrā vecuma grupā.

Šogad konkursā aicinām piedalīties arī skolotājus, bibliotekārus un vecākus. Viņi var izvēlēties jebkuru grāmatu no piedāvātā saraksta un uzrakstīt recenziju par to. Labākie saņems Apgāda Zvaigzne ABC dāvanu karti 30 eiro vērtībā.

Noslēguma pasākums būs 6. augustā kinoteātrī ForumCinemas, kur apbalvosim labākos dalībniekus un būs iespēja satikt rakstniekus un māksliniekus.

Piedalies konkursā – lasi grāmatas un pelni balvas!

21. maijā Balvu Centrālajā bibliotēkā notiks LNB Skaļās lasīšanas reģionālais konkurss, kurā piedalīsies labākie lasītāji no visa novada: Balvu sākumskolas, Bērzpils bibliotēkas, Eglaines pamatskolas, Rekavas vidusskolas, Tilžas bibliotēkas, Viļakas vidusskolas, Baltinavas vidusskolas, Rugāju vidusskolas.

Nacionālās skaļās lasīšanas sacensības ir konkurss 11–12 gadus veciem 5. klašu skolēniem, kura rezultātā tiek noskaidrots lasīšanas čempions. Konkurss notiek četros posmos – sacensības skolā vai vietējā bibliotēkā, reģionālais konkurss, reģionālais starpfināls un valsts fināls Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Sacensību mērķis ir pilnveidot bērnu prasmes izvēlēties piemērotu un interesantu literatūru skaļai lasīšanai, sekmēt interesi par lasīšanu un grāmatām, saliedēt bērnus kopīgām lasīšanas aktivitātēm, kā arī veicināt lasītprieku.

                            UZMANĪBU!

8. maijā plkst. 10.30 bibliotēkā būs tikšanās ar Latvijas pensijas sistēmasdalībnieku asociācijas

projektu vadītāju Mariju Kantāni.

Būs iespēja uzzināt savu 1. un 2. pensiju līmeņa uzkrājumu.

 4. maijs – Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena.

           Lai ikvienam sirdī, darbos un domās Tēvzemes mīlestība un lepnums par to.!

  “Galdauts – māju saimnieces cieņas un goda apliecinājums” – Mātes, ģimenes un Baltā galdauta svētkiem veltīta baltinaviešu galdautu izstāde muzejā.
4.maijā Baltinavā tiks svinēti ielu svētki “Sābru diena”. Plkst. 14.00 –14.20 pie Baltinavas Mūzikas un mākslas skolas uzstāsies BMMS mūsdienu deju pulciņš, vokālais ansamblis “Naktsvijoles”, līnijdejotājas “Optimistes” (Briežuciems).
Plkst. 14.30 – 15.00 pie Baltinavas muzeja dziedās Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis, muzicēs “Soldanī” (Briežuciems), muzejā skatāma galdautu izstāde.
Plkst. 15.15 – 15.40 tirgus laukumā muzicēs amatierteātra “Palādas” muzikālā grupa, aktivitātes vadīs Pagasta Žurka un Sābru Kačs.
Plkst. 15.50 – 16.20 Baltinavas vēsturiskajā centrā dejos “Spriguļi/ Vaļasprieks” (Salnava), muzicēs Baltinavas kapela.
Plkst. 16.30 – 17.00 pie Baltinavas vidusskolas dziedās Baltinavas vidusskolas un pagasta kori.
Plkst. 17.10 – 20.00 kultūras namā dejos sieviešu deju kopa “Gaspaža”, muzicēs Salnavas kapela un “AMMA” no Briežuciema.   

     Zināmi “Bērnu-jauniešu-vecāku žūrijas 2023” rezultāti!

5+ grupā:
1.vieta – Anete Melece “Pazudušais miedziņš” (Liels un mazs, 2022)
2.vieta – Rosio Bonilja “Kaimiņi” (tulk. Dace Meiere. Latvijas Mediji, 2023)
3.vieta – Ieva Samauska “Soliņš un Miskaste” (il. Anete Bajāre - Babčuka. Pētergailis, 2022)

9+ grupā:
1.vieta – Vitalija Maksvītes, Marjus Marcinkevičs “Bete un lidojošā dzimšanas diena” (il. Lina Itagaki, tulk. Dace Meiere. Jāņa Rozes apgāds, 2022)
2.vieta – Trīnu Lāna “Skeleta Juhana gaitas”, (il. Marja Līsa Plats, tulk. Maima Grīnberga. Liels un mazs, 2022)
3.vieta – Gaja Guna Ekle “Brālis, kas nebija vajadzīgs”, (tulk. Emija Grigorjeva. Zvaigzne ABC, 2023)

11+ grupā:1.vieta – Dzintars Tilaks “Zlatas ceļš” (Zvaigzne ABC, 2023)
2.vieta – Rēli Reinausas grāmata “Kā mans tētis atrada sev sievu” (il. Marja Līsa Plats, tulk. Daila Ozola. Zvaigzne ABC, 2023)
3.vieta – “En den dīno šoko loko tīno” (sast. Māris Rungulis, il. Reinis Pētersons. Liels un mazs, 2023)

15+ grupā:
1.vieta – Mavils “Kinderlande” (tulk. Ieva Lešinska. Liels un mazs, 2022)
2.vieta – Igne Zarambaite “Melndzelmji”. (tulk. Dace Meiere. Jāņa Rozes apgāds, 2022)
3.vieta – Silēna Edgāra, Pols Beorns “Mūru dāma” (tulk. Valērija Lasovska, Jāņa Rozes apgāds, 2022)

Vecāku žūrija:
1.vieta – Virdžīnija Grimaldi “Laiks atkal iedegt zvaigznes” (tulk. Agnese Kasparova. Zvaigzne ABC, 2022)
2.vieta – Delfīne de Vigāna “Bērni ir karaļi” (tulk. Inta Šmite. Jāņa Rozes apgāds, 2022)
3.vieta – Kristīne Ilziņa “Es neliecināšu pret jums” (Zvaigzne ABC, 2022)

PALDIES visiem maziem un lieliem lasītājiem!

27. aprīlī plkst. 10.00 Baltinavas muzejā darbnīca ''Gūda capumi''

Pasākuma laikā dalībniekiem būs iespēja aktīvi līdzdarboties gatavošanas procesā, izdibināt saimnieces gatavošanas "meistarknifus" un izbaudīt cepumus.

Meistars: Maruta Daukste

Dalībnieku skaits: 50 cilvēki (vēlams iepriekš pieteikties)       

Kontaktpersona: Iveta Gabrāne, iveta_gabrane(at)inbox(dot)lv, 29134696

      Uzmanību!      

No 3. aprīļa līdz 26. aprīlim bibliotēka slēgta.

          Bibliotekāre atvaļinājumā.

    Atvaļinājuma laikā bibliotēka atvērta –

                               8. aprīlī, 15. aprīlī, 22. aprīlī. 

2. aprīlis – Starptautiskā bērnu grāmatu diena 

2. aprīlī, dāņu rakstnieka Hansa Kristiana Andersena dzimšanas dienā, tiek atzīmēta Starptautiskā bērnu grāmatu diena. Jau kopš 1967. gada šajā dienā īpaša uzmanība tiek veltīta lasīšanai un bērnu grāmatām, to autoriem un ilustratoriem.

Es esmu grāmata, izlasi mani

Es esmu grāmata.
Tu esi grāmata.
Visi mēs grāmatas esam.

Mana dvēsele ir tas stāsts, ko vēstu.
Katrai grāmatai pašai savs stāsts.

Esam atšķirīgas no skata –
daža liela, bet cita maza,
daža ir krāsaina, toties melnbalta cita,
dažām vien pāris lapu, citas biezas jo biezas.

Varam paust līdzīgu vēsti vai pilnīgi atšķirīgu –
tieši tas dara mūs skaistas.
Cik neinteresanti, ja mēs vienādas būtu.

Katra no mums ir vienreizēja.
Katra no mums pelna, lai to ciena,
lai lasa bez aizspriedumiem,
lai tai atrodas vieta tavā bibliotēkā.

Tev var būt viedoklis par mani.
Var rasties jautājumi vai komentāri par izlasīto.
Tu vari atlikt mani atpakaļ plauktā
vai nelaist laukā no rokām ilgi jo ilgi.

Taču neļauj mani aizmest projām
vai pārvietot citā plauktā!
Nemēģini mani iznīcināt un nepieļauj,
ka cits to dara.

Un, ja tev uzrodas grāmata no sveša plaukta,
jo kāds vai kaut kas to ir atstūmis,
izbrīvē viņai vietu.
Tā iederas tev blakus.

Mēģini just, kā tā jūt.
Saproti to. Aizstāvi to.
Var gadīties, ka rīt tu nonāc tās vietā.

Jo arī tu esi grāmata.
Visi mēs grāmatas esam.

Sacīsim kopā skaļi, lai visi sadzird:
“Es esmu grāmata, izlasi mani!”

Šodien Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. 1949. gada 25. martā (pirms 75),

otrajā represiju vilnī, no Latvijas tika izsūtīti vairāk nekā 42 000 iedzīvotāju.

 Daiļliteratūras izstāde

9. februārī plkst. 15.00 Baltinavas Mūzikas un mākslas skolas kamerzālē notiks dziesmu krājuma ''DZĪŠMU SKREINE'' atklāšanas svētki,…

11.janvārī atzīmē Starptautisko „Paldies” dienu, lai atgādinātu, cik svarīgi ik dienas ir izrādīt pateicību un atcerēties tos cilvēkus, kas ikdienā mums palīdz, kas svarīgi katram no mums.

  Paldies ikvienam lasītājam, kas atbalsta un apmeklē bibliotēku.

No 18. decembra līdz 27. decembrim ( ieskaitot)

bibliotēkas vadītāja atvaļinājumā - bibliotēka slēgta!

     Decembris

Lai Adventa laiks nes saticību, labestību un sirdsmīlestību . 

Lai katrā mājā un katrā sirdī Ziemassvētku gaidīšanas laikā ienāk gaisma   un siltums.

9. decembris plkst. 12.00 Baltinavas Kultūras namā tikšanās ar folkloras zinātnieci, garīgo dziednieci un zintnieci Benediktu Mežali.

Novembris bibliotēkā

Literatūras izstādes:

Eit ārā, eit ārā,                                                                                                                                                                                                                                                                                             Kas ārā rībināja?                                                                                                                                                                                                                                                                                  Mārtiņš savus kumeliņus                                                                                                                                                                                                                                                                            Pa pagalmu dancināja

             10. Mārtiņdiena

13.dzejniekam Ojāram Vācietim – 90 (1933-1983)

Literatūras izstāde bērniem

Latvija maza?                                                                                                                                                                                                                                                                                                Tad paveries debesīs-                                                                                                                                                                                                                                                                              cik daudzām zvaigznēm                                                                                                                                                                                                                                                                              te pietiek vietas.       /  J. Baltvilks /

18. Latvijas Republikas proklamēšanas diena

Mana Latvija, par visu tev paldies,

Nav man cita, ar ko lepoties.

                                Valdis Rūja

20. zviedru rakstniecei Selmai Lāgerlēvai – 165 (1858-1940)

25. katoļu garīdzniekam, publicistam Heinriham Tropam – 115 (1908-1994).

Citi pasākumi:

7. novembris Robežsargu diena. Ziedu nolikšana Masļeniku piemiņas vietā.

10. Erudīcijas spēle “Mana Latvija”

16. Baltinavas tiesas namā projekta “ Baltinavas pagasta zūdošie ciemi” izpētes materiālu przentācija

Erudīcijas spēles mērķis veicināt sabiedrības iesaistīšanos kultūras pasākumos, akcentējot patriotismu, pilsonisko līdzdalību, veidojot piederības sajūtu

savai valstij, novadam, pagastam.

Komandu dalībnieki gatavojoties erudīcijas spēlei laipni aicināti izmantot enciklopēdijas , grāmatas par Latvijas vēsturi, uzzziņu literatūru par Latvijas vēsturi,

ģeogrāfiju .  Encilopēdisko izdevumu skolēniem "Ausmas zeme." O. Vācieša, J. Jaunsudrabiņa, M. Ķempes, R. Blaumaņa darbus.

13. oktobrī plkst. 16.00 Baltinavas Kultūras namā norisināsies sarunas par un ap latgaliešu dzeju - tiksimies ar Anneli Slišāni un Mārīti Slišāni pasākumā

.

                 Oktobris                           

                 Rakstniekam Albertam Belam –85

.                Valsts valodas diena

                rakstniecei, tulkotājai Elīnai Zālītei – 125 (1898-1955 )

               Vācu rakstniekam Otfrīdam Preisleram - 100

               Novadpētniecība

              Latgaliešu rakstniekam Madsolas Jōņam – 110 (1913-1975 )

             Rakstniekam, literatūrzinātniekam Valentīnam Lukaševicam  - 55 pasākumi

          :13. 10. “Muosas, muosines” tikšanās ar Aneli Slišāni un Mārīti Slišāni

          Saruna par latgaliešu dzeju.

         Jauno grāmatu nedēļa bērniem.

           Turpinās Bērnu/jauniešu/vecāku žūrijas projekts.

       “Sadarbības ritmi” Baltinavas vidusskolas un Balvu sākumskolas aušanas pulciņa darbi

       Zinību diena ir vairāk nekā tikai pirmā skolas diena. Tā ir diena, kad mēs atzīmējam mūsu bērnu izaugsmi, viņu sapņus un to, cik tālu viņi var aiziet ar pareizu atbalstu un mīlestību. Tāpēc šajā dienā, kad mēs svinam zināšanas, mēs arī svinam mūsu bērnu nākotni. Vissirsnīgākie sveicieni un laba vēlējumi ikvienam bērnam, vecākam, skolotājiem un darbiniekiem jaunajā mācību gadā.

Septembris bibliotēkā

Literatūras izstādes:

Visi dzejoļi ir ļoti dokumentāli. Nepalīdz ne teorijas, ne vēlmes, ne principi, ne vērtības un forma, dzeja ir tikai tas, kas esi. Tik, cik tālu esi ticis.

                            / dzejniecei Inesei Zanderei – 65 (1958)/

26.09.  Eiropas valodu diena

29.09. Miķeļdiena

14.09.  “Grāmatu svētki” Baltinavā

Plkst 11.00   Atklāšana

11.30    Autori tiekas ar lasītājiem

13.00    Ekskursija kopā ar muzeja darbiniecēm pa Baltinavu.

15.00  Noslegums.

Turpinām darbu ar “Bērnu žūrijas ekspertiem

Visi būsiet gaidīti, lai tiktos ar grāmatu autoriem.

No 08. - 22. bibliotēka slegta. Bibliotekāre atvaļinājumā.

Grāmatas varēs nomainīt 14. un 20. augustā.

Atvainojos par sagādātajām neērtībām.

Augusts bibliotēkā

´Kāda tur prīma vai zvaigzne Jādara savs darbs pēc labākās sirdsapziņas, jo to no tevis

 sagaida, un tas ir viss.”

 aktrisei Ilzei Vazdikai – 80 (1943)

. dzejniecei Olgai Lisovskai – 95 (1928-2015)

18. rakstniekam Matīsam Kaudzītem – 175 (1848-1926)

“Šī pasaule turas tikai uz divām lietām, no kurām viena ir daiļums. Otra tā ir mīlestība.                                             

                                                                                                   ( Liāna Miķelsone )

18. 08.  rakstniecei Liānai Miķelsonei – 70 (1953)

5. rakstniecei, tulkotājai, diplomātei Annai Žīgurei – 75 (1948)”

Citi pasākumi:

03. 08. Adīšanas seminārs

Kopā ar audēju pulciņu, pagasta muzeju sagaidīt adītājas no ārzemēm.

08. 08. Piedalīties izstādes “Sadarbības ritmi”atklāšanā Balvu RCB.

“Baltijas ceļš” – aktuāls arī šobrīd

Baltijas tautu kustību (Latvijas Tautas frontes, LTF, Igaunijas Tautas Frontes un Lietuvas Tautas kustības “Sajūdis”) 23.08.1989. kopīgi organizēta un īstenota akcija, kas starptautiski nodemonstrēja Baltijas tautu vienotību un apņēmību cīņai par Baltijas valstu valstiskās neatkarības atjaunošanu

29. dzejniekam, satīriķim Valdim Artavam – 95 (1928)

Jūlijā, vasaras vidū pilnzieda laikā Mūžības ceļā devusies skolotāja, dzejniece, literāte, kultūras un sabiedriskā darbiniece Veneranda Andžāne.. Veneranda ciemojās bibliotēkā dzejas dienās, grāmatu prezentācijās un citos pasākumos.

Bibliotēkā skatāma Valtera Kaņepes foto izstāde.

Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas kolekcija 2023 apstiprināta! Pievienojies grāmatu ekspertiem!

"5+ grupā" ietverts Aivara Neibarta dzejoļu krājums "ŅAUdiena.rrr" (Latvijas Mediji) ar lieliskām Gundegas Muzikantes ilustrācijām. Anetes Meleces asprātīgā bilžu grāmata "Pazudušais miedziņš" (Liels un mazs) par grāmatu klātbūtnes nozīmi ģimenes ikdienā. Ievas Samauskas darbs "Soliņš un Miskaste" (Pētergailis), kurā stāstīts par dažādu lietu vērtību un nozīmi. No poļu valodas tulkotās Annas Oņihimovskas grāmatā "Klimpas kungs un burinieks" (Latvijas Mediji) tiek risināta mantu pārbagātības patiesā vērtība, bet no katalāņu valodas tulkotajā Rosio Bonilja grāmatā "Kaimiņi" (Latvijas Mediji) atklājas jautrs stāsts, kad pazūd internets, tas vēsta par saprašanos, draudzību un dažādiem talantiem.

"9+ grupā" latviešu autoru grāmatas – Rutas Svažas pasaka "Pelesdēls Gudrinieks" (Zvaigzne ABC) un Dainas Tabūnas stāsts "Lasis Stasis un Atlasijas okeāns" (Liels un mazs), kurās attēloti aizraujoši piedzīvojumi. Par ģimenes vērtībām stāsta gan lietuviešu rakstniece Gaja Guna Ekle grāmatā "Brālis, kas nebija vajadzīgs" (Zvaigzne ABC), gan arī igauņu autore Trīnu Lāna savā darbā "Skeleta Juhana gaitas" (Liels un mazs). Piedzīvojumiem un jautriem notikumiem bagāts ir arī lietuviešu rakstnieku Vitalijas Maksvītes un Marjus Marcinkeviča stāsts "Bete un lidojošā dzimšanas dienas dāvana" (Jāņa Rozes apgāds).

          11+ grupā" ir skaitāmpantu un ķircinām pantu krājums "En den dīno šoko loko tīno", ko savācis un sakārtojis Māris Rungulis. Dzintara Tilaka darbs "Zlatas ceļš" (Zvaigzne ABC) atklāj jaunas meitenes pārdzīvojumus un pārbaudījumus garajā ceļā, bēgot no kara Ukrainā. Franču rakstnieks Žans Klods Murlevā fantastiskajā garstāstā "Upe, kas tek atpakaļ" (Jāņa Rozes apgāds) vēsta par mīlestības vārdā veiktu tālu un bīstamu ceļojumu. Igauņu rakstniece Rēli Reinausa grāmatā "Kā mans tētis atrada sev sievu" (Zvaigzne ABC) risina ģimenes problēmas, kas atklājas komiskās situācijās un dažādos starpgadījumos, bet Aino Pervikas grāmatā "Burmemme" (Liels un mazs) varam iepazīties ar neparastu raganu un viņas trakulīgo humora izjūtu.

"15+ grupā" fantāzijas žanru pārstāv latviešu rakstnieka Toma Deimonda Barvida debijas grāmata "Zaļā dzīle" (Dienas Grāmata). Vācu komiksa autors Mavils grāmatā "Kinderlande" (Liels un mazs) uzbur lielo pārmaiņu laiku Austrumberlīnē, kad 1989.gadā krita Berlīnes mūris. Franču autoru Silēnas Edgāras un Pola Beorna grāmata "Mūru dāma" (Jāņa Rozes apgāds) stāsta par brīvdomīgu, bagātu skatuves dīvu un viņas mazmeitu. Latvija saistās ar šīs dzimtas vēsturi un mīklaino vecāsmātes pagātni. Lietuviešu rakstniece Igne Zarambaite stāstā "Melndzelmji" (Jāņa Rozes apgāds) atklāj pusaugu meitenes traģisku pieredzi un liktenīgu izpriecu nakti, bet zviedru rakstniece Jenija Jēgerfelde savā grāmatā "Mana kolosālā dzīve" (Latvijas Mediji) stāsta par Sigi, kurš mainījis skolu, vēlas kļūt populārs, un kā viņam veicas ar sevis pieņemšanu.

Vecāku žūrijā Kristīnes Ilziņas stāstu krājums "Es neliecināšu pret jums" (Zvaigzne ABC) atklāj cilvēku patieso seju sarunās un sadzīvē laikā pirms Atmodas. Vīzija par sociālajos tīklos iegūtu slavu un veiksmi, kas ne tikai iznīcina patiesās vērtības, bet pat izposta cilvēku dzīves, atklājas pazīstamās franču rakstnieces Delfīnes de Vigānas grāmatā "Bērni ir karaļi" (Jāņa Rozes apgāds). Rakstniece Virdžīnija Grimaldi romānā "Laiks iedegt zvaigznes" (Zvaigzne ABC) stāsta par mātēm un meitām, ģimenēm un neparastām draudzībām. Slovāku rakstnieces Monikas Kompaņīkovas stāsts "Piektā laiva" (Pētergailis) atklāj divpadsmit gadīgas meitenes dzīvi, kura ir atstāta novārtā, bet visiem spēkiem pati cenšas rūpēties par sevi un citiem.

Baltinavas bibliotēkā  no 07.06. -20. 07.

Laimas Ločmeles darbu izstāde

         Jūnijs bibliotēkā

Literatūras izstādes:

“Arī šodien viņa runā ar zvaigznēm vienā valodā, cenšas visur saskatīt skaistumu.”

12. 06. Rakstniecei Dzintrai Šulcei– 70  (1953)

Sibīrija – zīmogs, kas mūžam neizbāl” -14. 06. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena

“Rakstnieka daiļradei raksturīgas sociāli asas problēmas, racionālisms, publicistiskas socioloģiskas analīzes elementi, detaļu un situāciju precizitāte.”  - 16. 06. rakstniekam Jānim Mauliņam – 90 (1933-2009)

“Ar skanīgu Līgo,                                                                                                               Lai Jāņu nakts zied.                                                                                                           Lai uguns uz sauliun vasaru iet”                                                                                            24. Jāņu diena

26.-29. 06. Pirmajiem vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem – 150  

Izmaiņas darba laikā

Sakarā ar grozījumiem likumā par svētku un atceres dienām.

Pirmdiena, 29.maijs Valstī noteikta brīvdiena.

Bibliotēka nestrādā.

Neskriet taisni jūrā, nebrist ziedā, nekāpt cita dvēselē, bet iet tuvu līdzās, apiet apkārt, palikt tuvu.

                                                         / Imants Ziedonis/

(1933–2013) – dzejnieks, rakstnieks, esejists, publicits. LPSR Tautas dzejnieks (1977), kultūras darbinieks; LZA goda loceklis (1990). Latvijas Kultūras fonda priekšsēdētājs (1987–1992). Sarakstījis dzejoļu krājumus Zemes un sapņu smilts (1961), Sirds dinamīts (1963), Motocikls (1965), Man labvēlīgā tumsā (1979), Re, kā (1981), Taureņu uzbrukums (1988), Viegli, Mirkļi. Foreles (abi 1993), Es skaitīju un nonācu pie viena (1997), Ceļa sentiments (2000, 2008), Trioletas (2003), Vēl ko (2010), esejas Ne tas kādam jāzina (2005), sociāli filozofisku Poēmu par pienu (1977), eseju grāmatas Epifānijas (1 –2, 1971–74, 3, 1994, 2009), Epifānijas+CD (mūzika Raimonds Tiguls) (2008), Nenoteiktā bija (2006, kopā ar Noru Ikstenu), publicistiskas grāmatas Kurzemīte (1 –2, 1970–74), Lauku sēta ir gudra (2001, kopā ar A.Berķi un Ē.Hānbergu), No patikšanas uz patikšanu. 2002. gads (2003), No patikšanas uz patikšanu. Dažos dažādos gados (2003), Pasāžas (1985, kopā ar K.Fridrihsonu). Publicējis literārās pasaku grāmatu Krāsainas pasakas (1973, 2000), Blēņas un pasakas (1980), Pasakas (2007). Sarakstījis scenārijus kinofilmām Pūt, vējiņi (1973, kopā ar G.Piesi), Puika (1977, kopā ar A.Freimani). Izdoti Raksti (1 –12, 1995–2002). LPSR Valsts prēmija (1967, 1987). LZA Raiņa balva (2001).               

Maijs bibliotēkā

Literatūras izstādes:

Neskriet taisni jūrā, nebrist ziedā, nekāpt cita dvēselē, bet iet tuvu līdzās, apiet apkārt, palikt tuvu.

                                            / Imants Ziedonis/

Dzejniekam Imantam Ziedonim – 90

Mēs dzirdam vārdus “Es savu Tēvzemi dzirdu - tur zeme čukst, cik stipri būsim - tik stipra būšu es.” Un mēs ticam šiem vārdiem. Tāpat kā ticam paši sev. Mēs ticam savas valsts nākotnei, jo tikai brīvība ir mūsu tautas dzīvība. / Valdis Zatlers

4. maijs Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena

9.maijs Eiropas diena

Tematiska literatūras izstāde bērniem

“Sienāzim ir pļava zaļa,

Vālodzei ir dziesmu vaļa,

Man ir sava māmuliņa,

Es tai zelta atslēdziņa.”  / E. Stērste /

14. maijs Māte diena   

18.maijs Starptautiskā muzeju diena.

Piedalīties muzeju naktī

"Sirdī lauku cilvēks"

28. maijs  Rakstniekam, publicistam Ērikam Hānbergam – 90 (1933)

Pasākumi:

3.maijs  Bērnu žūrijas 2022. noslēguma pasākums Baltinavas bērnudārza 6 gadu grupiņas ekspertiem

 3. maijsPasākums Māmiņu dienai ar 5 gadu bērnudārza grupas bērniem. Kopā ar Žurciņu.

2. aprīlis - Starptautiskā bērnu grāmatu diena.

Izstādē “Grāmata laiku lokos” Tev ir iespēja apskatīt  grāmatas, kuras lasīja vecmāmiņa, māmiņa. 

Ienāciet bibliotēkā un aizpildiet!

Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pētnieki īsteno pētījumu par Baltinavas ainavu un tās nozīmi vietējo ļaužu dzīvē. Pētniekus interesē, kuras pēc baltinaviešu ieskatiem ir pievilcīgākās vietas ainavā, cik nozīmīga baltinaviešiem sava dzīvesvieta, kādas ir zināšanas par pilskalniem Baltinavas apkārtnē u.c.
Anketa ar 14 jautājumiem ir anonīma, tās aizpildīšana varētu aizņemt vidēji līdz 15 minūtēm. Aicinām uzmanīgi izlasīt jautājumus un atbilžu sniegšanas norādes!
Anketēšanā iegūtie dati tiks izmantoti valsts nozīmes pētījuma izstrādē, zinātnisku publikāciju sagatavošanā. Pētījums notiek Valsts pētījumu programmas «Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai” projekta „Identitāšu ainavas: vēsture, kultūra un vide“ (Nr. VPP-LETONIKA-2021/1-0008) ietvaros. Atbildīgā kontaktpersona par pētījuma veikšanu – Ieva Vītola, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pētniece, ieva(dot)vitola(at)lka(dot)edu(dot)lv

Marts bibliotēkā

Literatūras izstādes:

“Es neskatos atpakaļ”

Rakstniekam, izdevējam Vladim Spārem 70

“Man nenāk prātā neviens autors, kurš tik ļoti būtu dzīvojis ar un

Rakstniekam, žurnālistam Paulam Bankovskim - 50

Nekad nemirst tautas dzīvā dvēsele

25. marts Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena.

Izstāde:

25 03 – 01. 05. Baltinavas rokdarbnieku izstāde “Rokdarbnieku raksti”

Pasākumi:

18. marts – Latvijaslasīšanas maratona”Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2022. noslēguma pasākums LNB I tiešsaite)

28.03. Rokdarbnieku tikšanās pie rīta kafijas.

Citi:

22. marts Balvu novada publisko bibliotēku darbinieku pavasara seminārs.

NO 13. - 26. FEBRUĀRIM BIBLIOTĒKA SLĒGTA.

BIBLIOTEKĀRE ATVAĻINĀJUMĀ

Grāmatas varēs apmainīt 13. un 20. februārī

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām

6. februāris Meteņi

Latviešu gadskārtā Meteņus svin starp Ziemassvētkiem un Lieldienām - Gregorija kalendārā tie ir 6. februārī. Meteņiem seko Pelnu diena un tām abām ir svarīga nozīme latviešu senajā laika skaitīšanas sistēmā; Meteņos izbeidzas ziema, un nākamā dienā - Pelnu dienā - sākas pavasaris.

Metenis kā gaismas personificējums ar savām raksturīgajām īpašībām un darbībām iekļaujas gadskārtas teiksmu tēlu – Dieva dēlu pulkā. Ļaužu iztēlē viņš parādās ka Meteņdienas cilvēkojums, kas darbojas lauku sētā.

Metens nāca pār kalniņu, cūkas auss padusē,                              Kas godīga saimeniece, kūra guni namiņā.

Meteņdienas ticējumi:

Lai govīm būtu garš piens, bērniem jātin dzija.

Lai vasarā ganībās govis neaizklīstu, mazie gani pirms saullēkta ar atslēgu bunti jāapskrien lopu kūtij apkārt.

Meteņos bērniem jāēd cūkas šņukurs, lai tie dienās būtu lieli rakstītāji.

Saimniecēm Meteņos jāsukā mati, lai raža, jo īpaši lini, būtu gari un labi, nesapūtu.

Meteņa dienā slinkajām meitām jāpabeidz vērpt linu kodaļu, lai labība izdotos, bet ja kāda meita tomēr nesavērp linus, tad Laima esot tos par zīmi pataisījusi netīrus.

Meteņos nedrīkst šūt, citādi pirkstos būs augoņi.

Meteņa vakarā veļ sniega kamolus, lai kāpostiem būtu lielas galviņas.

Ja Vastlāvī vērsis uz ceļa zirga pēdā dabū nodzerties, tad būs laba raža.

Ja Metenī gans skrien trīs reizes ap māju, tad vasarā govis nebizo.

Kāds laiks Vastlāvī, tāds tāds būs arī Lieldienās.

Ja Vastlāvja dienā Mēness trīs dienas vecs - būs labs gads, ja vecāks - tad slikts.

Ja Metenī vējains laiks - būs auksts pavasaris.

Ja Vastlāvjos ir sniegs uz jumtiem - vasarā būs daudz sēņu un ogu.

Ja Metenī palāses tā pil, ka gailis var padzerties, būs labs un auglīgs gads.

Lai vasarā rudzi saulē neizdegtu, Meteņa vakarā nedrīkst pie uguns maizi ēst.

Ja Vastlāvī sauss laiks, būs ražīgs gads.

Ja Vastlāvī snieg vai līst, būs bagāts ogu gads.

Šodien Pasaules drošāka interneta diena. 
Drošāka interneta dienas sauklis šogad ir "Drošāks internets sākas ar tevi!" - aicinājums  sabiedrībai pievērst pastiprinātu uzmanību drošībai globālajā tīmeklī un tam, kāds ir ikviena lietotāja ieguldījums, veidojot labāku interneta vidi.

     Februāris latviešu kalendārā jau izsenis atzīmēts kā sveču mēnesis un tas iesākas ar Sveču dienu, kas svinama 2.februārī. Tā ir diena pašā ziemas vidū, un, gluži kā jebkuriem citiem latviešu tradicionālajiem svētkiem, arī Sveču dienā ir vērts veikt dažādus rituālus veiksmes, laimes, mīlestības, skaistuma un savu spēju vairošanai.

                    Mazs,bet labs darbiņš padarīts

Bibliotēkā šajā dienātika lietas sveces Ukrainai, jo ir ticējums, ka šajā dienā lietās sveces deg gaiši.

20. Janvāris Barikāžu atceres diena

Kas ir tēja, to zina katrs, pareizāk sakot – domā, ka zina. Mīļie, tēja var būt kaut kas vairāk par aromātiskām lapiņām, kas aplietas ar karstu ūdeni. Kad tējas baudīšanu pārvērš rituālā, tā sagādā dvēselisku baudu, estētisku piepildījumu un kļūst par meditāciju, kas ved pie sevis. 

Zāļu tēja ir ārstniecības augu dzēriens. Līdzīgi kā tēja, zāļu tēja tiek gatavota, augu lapas, augļus vai saknes aplejot ar karstu ūdeni. Zāļu tējām ir ļoti sena vēsture visā pasaulē. Visbiežāk zāļu tējas tiek gatavotas: no citrusaugiem, mežrozītēm, piparmētrām, kumelītēm, rozmarīna, raudenes, mellenēm u. c.

Mazais rūķitis aicina palīgā izlasīt grāmatiņas par Ziemassvētkiem.

KLUSAIS PĀRDOMU LAIKS

Adventa laiks ir klusuma, miera un pārdomu laiks. Tas ir laiks, kad nožēlot grēkus un piedot. Tas ir laiks, ko pavadīt kopā ar ģimeni un tuvajiem cilvēkiem, gaidot Ziemassvētku brīnumu.

Lai jums kluss un mierpilns Ziemassvētku gaidīšanas laiks!

Šīs dienas pirms Ziemassvētkiem
Ved mūs pretim kādam baltam klusumam,
Aiz kura ir kaut kas mīļš, sen aizmirsts un pazaudēts,
Kas mums atkal no jauna jāatrod.

     Visskaistākā laikam ir ziema, Kad uzsnidzis sidrabains sniegs.Ziemai pistāv adījumi. Nāc izvēlies kādu sev!                                   

 Vēl vari izvēlies sev Adventes vainagu.

Latviešiem Mārtiņi — 10. novembris — iezīmē rudens darbu beigas un ziemas sākumu. 

Mārtiņi senajiem latviešiem saistījās arī ar dažādiem laika pareģojumiem:

Ja Mārtiņdienā sniegs uz jumtiem, varēsim izslēpoties pēc sirds patikas, jo ziema gaidāma gara.

Ja Mārtiņos uz darbu dodies gumijniekos, ir cerības uz baltiem Ziemassvētkiem, savukārt, ja kaimiņš galvā uzlicis ziemas cepuri, Ziemassvētkos jaunais kažoks būs vien jāatstāj skapī.

Ja Mārtiņa dienā salst, tad ap Ziemassvētkiem būs silts laiks.

Kad Mārtiņi ir cieti, tad Katrīnas un Andreji ir slapji.

Ja Mārtiņa diena ir jauka un skaidra, tad ziemā būs liels sals.

Ja Mārtiņa dienā sniegs uz jumtiem, būs gara ziema.

Ja Mārtiņa diena miglaina, tad ziema būs silta.

Skaidras mēneša naktis ap Mārtiņiem sakrīt ar skaidru siena laiku.

Kad ap Mārtiņiem vēl kokos un krūmos redzamas zaļas lapas, tad nākamā gadā ap Vasaras svētkiem būs vēl maz zaļu lapu.

Cik ilgi pēc Mārtiņiem kokiem vēl turas lapas, tik ilgi pēc Jurģiem nebūs vēl zāles.

Ja Mārtiņa dienu zosis iet pa ledu, tad Ziemassvētkos viņas peldēs pa ūdeni.

Skolēnu rudens brīvdienās, lai garlaicība neņemtu virsroku, vēlos aicināt visus interesentus uz  bibliotēku, lai iedvesmotos, iepriecinātu sirdi un dvēseli,

Šeit var iesniegt dokumentus!

Informācija!

No 09.08. - 24.08. bibliotēkāre atvaļinājumā.

Atvaļinājuma laikā bibliotēka atvērta:

15. un 22. augustā,

Jaunā BŽ grāmatu kolekcija Tevi gaida bibliotēkā!

Ar siltu saulīti, ar putnu balsīm, ar pirmajiem ziediem nāk Māmiņas diena… 

Sveicieni un paldies visām māmiņām un vecmāmiņām par visu: par asaru uz vaiga, ko dienas steigā nepamanām, par bēdu, kuru māmiņas prot klusi salocīt, par gaišu smaidu, kurš tiek dienām apkārt vīts!

SVEICAM VISAS MĀMIŅAS MĀTES DIENĀ!

4. maijs Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena

  Ir pagājis 31 gads, kopš Latvijas PSR Augstākā Padome 1990. gada 4. maijā pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.

Jauno grāmatu diena 22. aprīlis

2. aprīlī, pasaku meistara Hansa Kristiana Andersena dzimšanas dienā, šogad jau 55. reizi atzīmēsim Starptautisko bērnu grāmatu dienu.

1967. gadā tradīciju aizsāka Starptautiskā Bērnu un jaunatnes literatūras padome (International Board on Books for Young People, IBBY), un ik gadu no 80 dalībvalstīm tiek izvēlēta viena valsts, kurai uztic sagatavot vēstījumu pasaules bērniem. Pazīstams bērnu rakstnieks sagatavo vēstījuma tekstu, savukārt mākslinieks zīmē atbilstošu ilustrāciju – plakātu.

Šogad pasaulē izskanēs Kanādas rakstnieka Ričarda van Kempa (Richard Van Camp) vēstījums "Stāsti ir spārni, kas ik dienas palīdz pacelties augšup", ilustratore Džūlija Fleta (Julie Flett). Ričards van Kemps ir autors 26 grāmatām, no kurām daudzas veltītas bērniem, tajā skaitā vismazākajiem, bet ilustratore, māksliniece Džūlija Fleta ir arī grāmatu autore.

Stāsti ir spārni, kas ik dienas palīdz pacelties augšup

Lasīšana ir brīvība. Lasīšana ir elpa.
Lasot tu ieraugi mūsu pasauli citām acīm un nokļūsti tādās pasaulēs, kuras vairs nevēlies atstāt.
Lasīšana tavam garam ļauj sapņot.
Mēdz teikt, ka grāmatas kļūst par draugiem uz mūžu, un es tam piekrītu.
Kad lasi, tavs ideālais Visums tikai aug augumā.
Stāsti ir spārni, kas ik dienas palīdz pacelties augšup, tāpēc atrodi grāmatas, kas uzrunā tavu garu, sirdi un prātu!
Stāsti ir zāles. Tie dziedē. Mierina. Iedvesmo. Māca.
Lai svētīti stāstnieki, lasītāji un klausītāji! Lai svētītas grāmatas! Tās ir zāles, kas ļaus piedzīvot labāku, gaišāku pasauli.

Atzīmējot  pasaku meistara Hansa Kristiana Andersena dzimšanas dienu un  Starptautisko bērnu grāmatu dienu, Balvu Centrālā bibliotēka

aicina ielūkoties skaistāko pasaku pasaulē, piedaloties konkursā un atbildot uz jautājumiem.

Pirmie 3 pareizo atbilžu iesniedzēji saņems balviņu!

Saite spēlei  - https://ej.uz/rhi3

SPĒLĒ ORIENTĒŠANĀS SPĒLI UN IEPAZĪSTI DIGITĀLO KOLEKCIJU PERIODIKA.LV

Latvijas Nacionālā bibliotēka piedāvā iepazīt digitālās kolekcijas Periodika.lv saturu, spēlējot orientēšanās spēli-krustvārdu mīklu "Eju meklēt!". Tā būs aizraujoša gan pieaugušajiem, gan bērniem, un, atbildot uz jautājumiem, sniegs iespēju uzzināt daudzus interesantus faktus par Latvijas laikrakstu un žurnālu vēsturi.

Lejupielādējiet (vai izdrukājiet) spēli ŠEIT.

Periodikas portālā  www.periodika.lv apkopoti vairāk nekā 1 400 laikrakstu un žurnālu digitālās versijas – no 1748. gada līdz mūsdienām –, tas pilnā apjomā pieejams ikvienam interesentam neatkarīgi no atrašanās vietas.

Latvijas Nacionālā bibliotēka piedāvā iepazīt digitālās kolekcijas Periodika.lv saturu, spēlējot orientēšanās spēli-krustvārdu mīklu "Eju meklēt!". Tā būs aizraujoša gan pieaugušajiem, gan bērniem, un, atbildot uz jautājumiem, sniegs iespēju uzzināt daudzus interesantus faktus par Latvijas laikrakstu un žurnālu vēsturi.

Lejupielādējiet (vai izdrukājiet) spēli ŠEIT.

Periodikas portālā www.periodika.lv apkopoti vairāk nekā 1 400 laikrakstu un žurnālu digitālās versijas – no 1748. gada līdz mūsdienām –, tas pilnā apjomā pieejams ikvienam interesentam neatkarīgi no atrašanās vietas.

Baltinavas bibliotēkā no 22. līdz 29.martam apskatāms projekta par kohēzijas politiku #EUTomorrow (#RītdienasES) digitālais stends.

Projekta mērķis ir modernā un saistošā veidā veicināt Latvijas iedzīvotāju izpratni un zināšanas par kohēzijas politiku un kā tā tiek īstenota Latvijā. Sadarbībā ar A.W.Olsen & Partners aģentūru interaktīvā veidā bibliotēkas apmeklētājiem piedāvājam iepazīties ar informāciju par kohēzijas objektiem, kuri atbilst sekojošiem 2021.–2027.gada Eiropas Savienības investīcijām pieciem galvenajiem mērķiem :

Viedāka Eiropa, izmantojot inovācijas, digitalizāciju, ekonomikas pārveidošanu un atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

Videi draudzīgāka Eiropa;

Savienotāka Eiropa, izmantojot stratēģisku infrastruktūru un digitālos tīklus;

Sociālāka Eiropa;

Eiropa, kas ir tuvāka saviem pilsoņiem, atbalstot vietējās attīstības stratēģijas un ilgtspējīgu pilsētu attīstību visā Eiropas Savienībā.

Stendā  ievietoti apraksti par sešiem projektiem katrā kategorijā.
Vairāk informācijas par projektu var atrast mājaslapā:https://ritdienas

No 21. līdz 25. martam Latvijā norisināsies ikgadējā informatīvi izglītojošā kampaņa “Digitālā nedēļa 2022”. Dažādos pasākumu formātos uzņēmumi un iedzīvotāji tiek aicināti attīstīt digitālās prasmes biznesam un nodarbinātībai, aktīvāk izmantot tehnoloģijas un pakalpojumus, vienlaikus pievēršot uzmanību digitālajai identitātei, drošībai un kritiskajai domāšanai. “Digitālās nedēļas 2022” ietvaros notiks virkne saistošu pasākumu un diskusiju, kam ikviens interesents varēs sekot līdzi TVNET portālā, LIKTA Facebook un citās interneta tiešraidēs.

“Digitālā nedēļa 2022” tiks atklāta 21. martā ar pasākumu “Eiropas digitālās desmitgades un digitālas transformācijas un prasmju prioritātes Latvijā”. Tajā diskutēs, kā sasniegt mērķus, kas definēti Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021– 2027 un Eiropas digitālās desmitgades uzdevumos prasmju, biznesa un pakalpojumu un infrastruktūras jomā. Skatītāji varēs rast atbildi uz jautājumiem: kādi mērķa rādītāji definēti Latvijas valsts politikas dokumentos? Kāda ir nozaru, nevalstisko organizāciju un valsts sadarbība to īstenošanā?

22. marta diskusijā “Prasmes biznesam un nodarbinātībai” tiks runāts par pieejamo atbalstu uzņēmumiem, digitalizācijas iespējām un veidiem digitālo prasmju līmeņa paaugstināšanai. Pasākuma dalībnieki tiks iepazīstināti ar iniciatīvu “Gudrā Latvija”, kas sniegs ieskatu nozares pašreizējā situācijā un digitālās transformācijas iespējās palīdzēt sasniegt straujāku ekonomisko izaugsmi. Pasākuma laikā varēs uzzināt par pieaugušo izglītības programmām, iedzīvotāju interesi iesaistīties mūžizglītības programmās un to, kādas ir pieprasītākās digitālo prasmju (IKT) programmas. Informēsim arī par Baltijas virtuālo prakšu projektu, kura galvenais mērķis ir sniegt digitālās prasmes un pieredzi virtuālās prakses veidā Baltijas valstu organizācijās un uzņēmumos. Par runātājiem un viņu tēmām vairāk var uzzināt eprasmes.lv

23. marta nozīmīgākais notikums būs tiešsaistes diskusija “Digitālo pakalpojumu neredzamā puse”. Pasākumā dalībnieki spriedīs par digitālo pakalpojumu izstrādi un to pienesumu sabiedrībai un tautsaimniecībai, kā arī iepazīstinās skatītājus ar līdz šim plaši neizskanējušiem faktiem par pakalpojumu izstrādes aizkulisēm un Latvijas sasniegumiem Eiropas un pasaules līmenī. Varēs ielūkoties čatbotu treniņos, dronu pielietojumā lauksaimniecības darbos, kā arī uzzināt interesantus faktus par valsts pārvaldes pakalpojumu tapšanu un to ieguldījumu mūsu ikdienas atvieglošanā.

24. marts būs veltīts kritiskās domāšanas attīstībai un drošībai kibertelpā. Šīs dienas centrālais pasākums būs CERT.LV organizētais IT drošības seminārs “Esi drošs”, kurā tiks aplūkotas tādas tēmas kā kiberdrošības aktualitātes ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos, valsts un pašvaldību vietņu ievainojamību ziņošana, piegāžu ķēžu uzbrukumi. Tāpat tiks prezentēts CERT.LV pētījums par iedzīvotāju paradumiem internetā. Plašāka informācija par šo pasākumu pieejama CERT.LV mājas lapā.

“Digitālās nedēļas 2022” noslēdzošā diena – 25. marts – būs veltīta prasmēm un infrastruktūrai. Diskusijā par digitālo infrastruktūru izglītības un prasmju attīstībai apspriedīs sasniegto un vēl veicamo datoru un interneta nodrošināšanai skolās gan no valsts, gan nozares perspektīvas. Izskanēs apkopojums par mācību procesa atbalsta risinājumiem, kas jau patlaban ir pieejami Latvijas skolās. Līdztekus šai diskusijai notiks seminārs “Nepieciešamās prasmes informācijas pārbagātības laikā”. Tas sniegs ieskatu medijpratības terminu skaidrojumā ar piemēriem un ieteikumiem, kā neapjukt informācijas piedāvājumā. Papildus visos Latvijas reģionos notiks arī vairāk nekā 100 kampaņas partneru organizēti daudzveidīgi pasākumi skolās un bibliotēkās, nevalstiskajās organizācijas, pašvaldībās un uzņēmumos. Plašāka informācija par visiem “Digitālās nedēļas” pasākumiem pieejama: www.eprasmes.lv sadaļā “Notikumi”, izmantojot datumu vai tēmu izvēlni, kā arī, meklējot informāciju ar tēmturiem #eprasmes22, #ADWeeks2022. Papildu informācija: Sintija Sila, LIKTA komunikācijas projektu vadītāja Tel. 25990259 E-pasts: sintija(at)likta(dot)lv

No 11. marta bibliotēkā Valentīnas Daukstes austie dekoratīvie spilveni.

No 10. marta

14. februārī jeb Valentīna dienā tiek svinēta visu mīlētāju diena.

Valentīndienas ticējumi un simboli   

Viens no Valentīndienas simboliem ir sarkanas rozes, kuras pēc kādas senas leģendas parādījās pateicoties grieķu mīlestības dievietei Afrodītei. Leģenda vēsta, ka viņa, steidzoties pie sava iemīļotā Adonīsa, uzkāpa uz balta rožu krūma, tieši ērkšķos. Afrodītes asinis pārvērtušas baltās rozes sarkanās.

- Dažās valstīs jauna sieviete kā dāvanu no vīrieša (un otrādi)Valentīndienā var saņemt kādu apģērba gabalu. Pastāv ticējums: ja viņa patur šo dāvanu, tad vēlāk apprecēsies ar tās dāvinātāju.

- Agrāk ļaudis ticēja: ja sieviete Valentīna dienā redz pār galvu pārlidojam sarkankrūtīti, viņa apprecēsies ar jūrnieku, ja vīrietis redz to pašu putnu, tad viņš jau ir vīra kārtā ar iepriekš minēto sievieti. Ja redz zvirbuli, tad apprecēsies ar nabadzīgu vīru un būs ļoti laimīga(kam tik ļaudis neticēja). Savukārt, ja sieviete Valentīndienā ierauga zelta monētu, viņa apprecēsies ar miljonāru(arī to pašu aknu pastēte).

- Dažās valstīs tic, ka nākamo bērnu skaitu var uzzināt arī tad, ja Valentīna dienā pārgriež uz pusēm ābolu un saskaita, cik tajā sēkliņu (to pašu sieviete var uzzināt tuvāk vecumam, vīrieši uzzinās tiklīdz pārgriezīs to nolāpīto ābolu, ja noticēs, biežāk jau dzīves laikā cienā svešus bērnus uz ielām ar koņčām:” a ja nu mans?”)

Svētā Valentīna diena, sarunvalodā vienkārši Valentīna diena, ir mīlestības svētki, kas katru gadu tiek svinēti 14. februārī .

               Februāris bibliotēkā.

Literatūras izstādes:

1. Kad saules                                                                                                                                                                      Ir nedaudz par maz                                                                                                                                                        un diena drusku par īsu                                                                                                                                                   Es lūdzu svec                                                                                                                                                                 dot gaismu                                                                                                                                                                     rāmu...gaišu... siltu...                                                                                     .                                                                              Sveču dienai veltīta izstāde                                                                                                                             2. Metens nāk, Metens nāk,                                                                                                                                               Ko Metenis atnesīs.                                                                                                                                                                 Meteņdienai velttlita izstāde.                                                                                                                             3. Ne vien mana tā dzeja                                                                                                                                                    Roka ko uzrakstīt kaist                                                                                                                                                     Manī ir balsis un seja                                                                                                                                                      Elpas, kas nepagaist.                                                                                                                                                                /Dzejniecei Mirdzai Ķempei – 115 /                                                                                                                 4. Aktrisei Elzai Radziņai- 105 (1917-2005) /                                                                                                                            5. “Nāk rudens apgleznot Laviju,                                                                                                                                                           Bet nepūlies, necenties tā.                                                                                                                                                                 Manviņa ir visskaistākā                                                                                                                                                                      Tik un t;a.”                                                                                                                                                                                                   /18.02.dzejniecei, dramaturģei, sabiedriskai darbiniecei Mārai Zālītei – 70(1952) /                                                6. Gaismas stars ir Latvijas pazīšana un izpratne”.                                                                                                                                                                 ( Sk. Kaldupe)                                                                                                                                                             /rakstniecei Skaidrītei Kaldupei – 100 (1922-2013)/

Februāris ticis pie  sveču mēneša nosaukuma, pateicoties sveču dienai, kuru svinam 2.februārī. Tas tādēļ, ka senos laikos ap šo laiku kauti jēri un no to taukiem darinātas sveces. Sveču diena ir viena no Zemes mātes jeb Māras dienām, ko dēvē arī par Ziemas Māru. Visbiežāk mūsu tāltālie senči šo dienu saukuši par Sveču dienu vai Svecaini, bet Latgales pusē par Gromņīcu. Par godu Pērkona sievai. Svecainē ziema satiekas ar pavasari un daba sāk mosties jaunam auglības ciklam. Sveču dienā jāsmejas, lai gads būtu jautrs un labs. Daudzām no darbībām, ko senie latvieši veica Sveču dienā, ir arī kristiānisma ietekme. Kristīgās baznīcas liturģijā Sveču diena tiek saukta par Kunga priekšā stādīšanas jeb prezentācijas dienu, jo tajā atceramies, ka Jēzus vecākie Vissvētākā Jaunava Marija un Jāzeps nesa bērnu Jēzu uz templi, lai viņu veltītu debesu Tēvam. Šajā dienā baznīcās tiek svētītas sveces. Svece simbolizē garīgo gaismu, kas apgaismo ticīgo sirdis, un to, ka Kristus ir ar mums.

 Mūsdienās februārī klāt nākuši vēl vieni svētki - romantikas un mīlas apdvesti svētki – Valentīndiena. !4. februārī jeb Valentīndienā tiek svinēta visu mīlētāju diena.Diena ir nosaukta par godu Valentīnam, mīlētāju aizbildnim un vienam no trim svētajiem, kuri 14. februārī mira mocekļa nāvē. Leģenda vēstī, ka diena nosaukta  priestera, svētā Valentīna vārdā, kurš i. gadsimtā dzīvoja Romā. 

Valentīndienas ticējumi

- Velsā bija paraža grebt koka karotes un pasniegt tās kā dāvanas 14. februārī. Izplatītākie greznojumi uz grebtajām karotēm bija sirsniņas, atslēgas un atslēgas caurumi. Šo greznojumu nozīme bija: «Atslēdz manu sirdi!»

Gadu gaitā Valentīndienas tradīcijas dažādās valstīs un apgabalos veidojušās atšķirīgi. Anglijā kopš 1476. gada svin “Valentīna pāru dienu”, kas ar lozēšanu saved jauniešus kopā. Turpretī Vācijā un Austrijā Valentīna dienu sākuši svinēt tikai pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados.Tur Valentīndienas ieviesēji bija puķu pārdevēji. Viņi ar savām reklāmām, piemēram, “Runā ar sirdi caur puķēm”, uzrunāja pircējus, tādējādi arī palielinot ienākumus. 

  18. janvārī iemīļotā rotaļu lācēna Vinnija Pūka radītājam ,rakstniekam A..A.Milnam-140!

3td e-GRĀMATU  bibliotēka savus lasītājus aicina piedalīties konkursā Šomēnes svinam 3td e-GRĀMATU bibliotēkas www.3td.lv

3 gadu jubileju un vēlamies arī Tevi iepriecināt ar vērtīgām, skaistām un lieliskām dāvanām šajā mums visiem tik nozīmīgajā brīdī.

Piedalies KONKURSĀ – sagatavo sirsnīgāko un interesantāko apsveikumu 3td e-GRĀMATU bibliotēkas www.3td.lv 3 gadu jubilejā! Uzvarētāji saņems vērtīgas balvas – grāmatas papīra formātā no 3td bibliotēkas sadarbības izdevniecībām – Zvaigzne ABC, Apgāds Mansards, Prometejs, Latvijas Mediji un Jumava, suvenīrdāvanas no Kultūras informācijas sistēmu centra un PĀRSTEIGUMA BALVU no 3td platformas izstrādātāja – IT uzņēmuma Tieto Evry in Latvia!

Aicinām Latvijas publisko bibliotēku lasītājus, kuri lasa vai arī ir ieinteresēti lasīt e-grāmatas 3td e-grāmatu bibliotēkā, sagatavot virtuālus apsveikumus 3td bibliotēkai un publicēt tos soctīklos – Facebook, Twitter un Instagram, pievienojot mirkļbirku #3td3gadi

Apsveikumus var publicēt visu mēnesi līdz pat 31. janvārim ieskaitot. Aicinām sveicējus izpausties radoši – tas var būt gan elektronisks attēls fotogrāfijas vai jebkura cita dizaina veidā (zīmējums, karikatūra, komikss), gan audio vai video ieraksts (video sveicienus vēlams veidot horizontālā formātā), kurā var būt izteikts novēlējums, var būt izteikts viedoklis par 3td bibliotēku, stāsts par kādu īpašu e-grāmatu vai arī par savu e-grāmatu lasīšanas pieredzi.

Februāra sākumā žūrija, ko veidos 3td.lv bibliotēkas projekta komanda, noteiks 3x3 jeb deviņus interesantākos apsveikumus un šo apsveikumu autori saņems balvas. Visvisatraktīvākā un izteiksmīgākā sveiciena autoram – pārsteiguma balva no Tieto EVRY in Latvia.

Ikvienam sirdī, domās un darbos būt

                                             kopā ar Latviju. Sveicam Latvijas paroklamēšanas gadadienā.

    INFORMĀCIJAI

                          Lāčplēša diena

Lāčplēša diena kalendārā noteikta kā atceres diena – Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena. Lāčplēsis ir simbolisks latviešu tēls, kas ir aprakstīts literatūrā un filmās. Lāčplēsis simbolizē tautas diženumu, bet viņa varonība simbolizē cilvēka drošsirdību, aizstāvot dzimteni no iebrucējiem.

1919. gada 11. novembrī Latvijas armija sakāva Bermonta vadītos vācu un krievu baltgvardu spēkus Rīgā un atbrīvoja Daugavas kreiso krastu. Uzvara pār Bermonta armiju nodrošināja Latvijas neatkarības nostiprināšanos un valsts pastāvēšanu.  Šis datums ir simbolisks, jo raksturo brīdi, kad sabiedrība apvienojās un smagās cīņās uzvarēja labi bruņotu, skaitliski pārāku ienaidnieku. 11. novembrī tiek pieminēti karavīri, kas izšķirošajā brīdī labprātīgi ziedoja savas dzīvības Latvijas valsts pastāvēšanas labā.

Tāpēc šis datums kļuvis par simbolu latviešu karavīru uzvarām Brīvības cīņās un ir atbilstošs brīdis, kad atzīmēt visos karos cīnījušos Latvijas brīvības cīnītāju piemiņu.

Bibliotēka klātienes apmeklējumiem

        no 21. oktobra līdz 15. novembrim slēgta

Aicinām attālināti izmantot šādus pakalpojumus:
    • Saņemt piekļuves datus un konsultācijas e-grāmatu bibliotēkas www.3td.lv un datu bāzes www.letonika.lv lietošanai;
    • Saņemt konsultācijas par dažādu e-pakalpojumu lietošanu un meklēšanas iespējām datu bāzē (www.news.lv , www.periodika.lv , Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze (www.balvurcb.lv/kb)  u.c);
    • Palīdzību informācijas meklēšanā, mācību materiālu sagatavošanā;
    • Ielūkoties #Ēkultūras piedāvājumā

Tālrunis: 27849954

e-pasts: inarabubnova(at)inbox(dot)lv

Informācija bibliotēkas apmeklētājiem!

No 2021. gada 11. oktobra līdz 2022. gada 11. janvārim, stājušies spēkā jauni noteikumi par Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Bibliotēkas apmeklētāji tiek lūgti ievērot šādas prasības!

No 12.10 -26.10.

Bibliotēka slēgta. Bibliotekāre atvaļinājumā.

Grāmatas varēs apmainīt 18. oktobrī

Bibliotēka skatāma novadpētniecības materiālu izstāde

   Baltinavas pareizticīgo baznīcai - 120

30. septembra pēcpusdienā Baltinavas bibliotēkā tika atklāta Vides izglītojošās skolas – plenēra “Ziedi, ziedi, ziedu pļava” darbu izstāde. Bibliotēkas sienu tagad rotā vasarīgi pļavu ziedi.
Uz izstādes atklāšanu ieradās plenēra dalībnieces- Velta Mītke un Anna Miethke, Baltinavas pagasta pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja Sarmīte Tabore, Baltinavas muzeja vadītāja Antra Keiša un darbiniece Anita Ločmele, un citi mākslas cienītāji. Īpašs prieks par Baltinavas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu ierašanos.

   1.-31. oktobris

 "Satiec savu meistaru" šoreiz uzmanības centrā bija sievas, kuras vairs nedzied Baltinavas etnogrāfiskajā ansamblī, bet dziesma jau nekur nepaliek- tā tik un tā ir klātesoša ikdienas gaitās un svētku brīžos. Ciemos bija atnākusi Vizule Anele un Logina Lūcija.
Vizuli Aneli Baltinavas etnogrāfiskā ansambļa pirmsākumos, 1978.gadā, lūdza palīgā pirmo dziedātāju pulcināšanai, un, būdama Strautiņu fermas brigadiere, Anele uzņēmās šo pienākumu. Un tā sākās šis tautas vērtību kopšanas un saglabāšanas darbs vairāku gadu desmitu garumā.
Lūcija Logina etnogrāfiskajā ansamblī dziedāja salīdzinoši īsu laiku, bet garīgās dziesmas viņa turpina skandēt gan pie krucifiksiem maija mēnesī, gan psalmos, gan baznīcas dienās. Rokdarbi ir viņas sirdslieta, un savas prasmes Lūcija labprāt nodod arī citiem. L. Loginas cimdu rakstus ada pat tālajā Japānā. Bija sagatavota novadpētniecības materiālu izstāde "Baltinavas baltās sievas".

 Septembrī Baltinavā uzņēmām raidījuma “Tas notika šeit” komandu, centāmies palīdzēt, šķetinot pagātnes notikumus. Bibliotēkā iepazinās ar novadpētniecības materiāliem par Tiesas nama vēsturi, Grivu mežiem.

Pārbaudi savu medijpratību.

IZGLĪTOJOŠA MEDIJPRATĪBAS SPĒLE TIEŠSAISTĒ BĒRNIEM UN JAUNIEŠIEM NO 12 GADU VECUMA

Projekta “Medijpratības cirks” rezultāts ir tiešsaistes spēle bērniem un jauniešiem no 12 gadu vecuma. Katrs no spēles 23 lauciņiem ietver kādu jautājumu par ikdienišķām un dažām – mazāk ierastām – dzīves situācijām, kurās ir noderīga medijpratība. Izvēloties vienu no piedāvātajām atbildēm, spēlētājs arī uzzina īsu skaidrojumu ieteicamajam risinājumam. Aplūkotās dzīves situācijas ir dažādas – klases biedra atsūtīta WhatsApp ziņa, naidīgi komentāri pie kāda attēla sociālajos medijos, vecumam atbilstošu filmu izvēle kinoteātrī, rakstu ilustrācijas ziņu portālos un sludinājumi pirkšanas-pārdošanas vietnēs u.c. Nereti medijpratība tiek saprasta ļoti šauri – tikai kā maldinošas informācijas atpazīšana medijos. Šī spēle paplašina medijpratības izpratnes robežas, aptverot arī jautājumus par vārda brīvību, vizuālo pratību, naida runu, stereotipiem un attēliem medijos un citiem mūsdienās svarīgiem jautājumiem.

Spēles iedvesmas avots ir tradicionālā galda spēle “Cirks”, kurā atkarībā no spēlētāja veiksmes var doties vairākus spēles lauciņus uz priekšu vai atpakaļ. Tādējādi šī tiešsaistes spēle ir ne tikai izglītojoša, bet piedāvā stiprināt medijpratību izklaidējošā veidā. Cirka tematika, tostarp, staigāšana pa virvi un izcila balansa demonstrēšana, iluzionistu triki, žonglēšana vienlaikus ar vairākiem priekšmetiem, arī paļaušanās / uzticēšanās komandas biedriem, tēlainā veidā arī ilustrē daudzos izaicinājumus informācijas vidē, ar kuriem mūsdienās nākas saskarties.

Lai spēle būtu vieglāk izmantojama izglītības procesā, to papildina trīs mācību stundu (40 minūtes) apraksti par spēles tematiku pēc pētnieka Roberta Gaņjē (Robert Mills Gagné) izstrādātā mācību stundu plānošanas modeļa (pieejami lejupielādei sadaļā “Skolotājiem”). Spēle ir piemērota arī izmantošanai neformālajā izglītībā jauniešiem no 12 gadu vecuma un pieaugušajiem.

Spēli iespējams spēlēt interneta pārlūkprogrammās Google Chrome, Firefox un mobilajā versijā.

“Creative commons” licence ļauj to jums lejupielādēt, lai, piemēram, pārpublicētu pedagogiem noderīgu materiālu krātuvē, skolu mājaslapās u.tml. Lejupielādes iespēja atrodas zem vietnes sadaļas “Spēle”.

Meklē - medijpratība.lv   Medijpratības cirks

                                                                        Jūlijs

Izstādes:

2. jūlijs suņu diena- literatūras izstāde bērniem

                “ Suns – cilvēka uzticams draugs “

20.07. rakstniecei, žurnālistei Monikai Zīlei – 80

    “ Dzīve ir viss , kas ar mums notiek šobrīd.”

                          / M. Zīle /

Ieteicamās grāmatas lasīšanai vasarā pa klasēm

                      Lai veicas!

Bibliotēka vēl apskatāmas Aijas Keišas darinātās rotas.

                 1941. gada 14. jūnijā deportēto Baltinavas pagasta                                  iedzīvotāju saraksts

Metums Jūlijs,Strazds AlfrēdsStrazda Skaidrīte,

Apšinīks Pēteris,

Nungurs Andrejs,

Nungure Helēna, 

Ločmelis Vincents,Ločmele Eleonora,Ločmelis Juris,Ločmele Beāta,Ločmele Irina,

Puzuls Jānis,Puzule Marija,Puzule Dzidra,

Logins Tadeušs,

Supe Antons,Supe Marija,Supe Valentīns,

Šakins Stepans,

Blaževics Jegenijs,Blaževičs Antons              

Pedušova Gaļina,

Rubens Arvīds

Rumaks Kazimirs

  1941. gada 14. jūnija depertāciju atceres 80.

gadadienai veltīta literatūras izstāde.

  Aicinām piedalīties spēlē, kura tapusi Balvu Centrālajai bibliotēkai sadarbībā ar Balvu un Viļakas novadu tūrisma informācijas speciālistēm, projekta Interaktīva spēle “Ziemeļlatgales detektīvi” ietvaros.
Spēlējot šo spēli Tev būs iespēja iejusties detektīva lomā un interaktīvā veidā iepazīt Ziemeļlatgales dabas un kultūrvēstures objektus, kā arī tūrisma piedāvājumu. Detektīviem atklāšanai tiks piedāvāts veikt kopumā 121 uzdevumu — misiju dažādās Ziemeļlatgales vietās. Vairumā misiju tiks atstāti pavedieni, lai acīgākajiem meklētājiem palīdzētu atrast atbildi. Tādejādi paralēli varēsi ceļot un kļūt arī par ekspertu grāmatu, žurnālu un avīžu pasaulē! Attīstīsi sevī arī fotografēšanas prasmes.
Spēle pieejama elektroniski aplikācijā “Actionbound” no 3.jūnija, un sev ērtā laikā to varēsi turpināt spēlēt līdz pat 31.oktobrim.

     Laika posmā no 8. maija līdz 8. jūnijam aicinām Viļakas un Baltinavas iedzīvotājus un novadu viesus nedaudz savādāk pavadīt savu brīvo laiku un uzspēlēt “Trip -Trip” pierobežā. Tā ir spēle- paslēpe, kurā foto detaļās paslēpušies gan populāri, gan mazāk zināmi objekti, kas ikdienas steigā iespējams palikuši nepamanīti. Dalībniekiem mēneša laikā jādodas un jāatrod šie objekti.
 Informācija Baltinavas novada mājas lapā - https://www.baltinava.lv

Cienījamie skolēni izmantojiet letonikas datu bāzi mācībām.

https://www.letonika.

Skolotājiem un skolēniem .Ikvienam.

Izmantotojamie resursi:
Letonika.lv Lasītava
Mācībām
Latvijas kultūras kanons - letonika.lv
Darba lapas - letonika.lv
Vēstures laika karte - letonika.lv

                   Maija mēnesim

Izstādes:

02. 05. – 28.05

 Rakstniecei, tulkotājai – Dagnijai Dreikai – 70

Viņa allaž prot atrast kādu prātā paliekošu rozīnīti.

05.05.-28.05.

Mātes dienai un Starptautiskajai Ģimenes dienai veltīta izstāde

Kvēl saule pār zemi mūžīga, ko esi tu cēlusi, māt!

30.05.

Dzejniecei Vizmai Belševicai-90 /1931-2005/

“Es mīlestību savu nesu tā,

  Kā bērns nes kastaņlapu”

!0. – 31. 05 Venerandas Keišas zīmējumi ar ogli

Digitālā nedēļa 2021 tiks organizēta kā tiešsaistes pasākumu kopums. Nedēļas laikā tiks organizēti gan centrālie pasākumi un diskusijas, kam varēs sekot līdz interneta tiešraidēs, gan arī citi tiešsaistes pasākumi, ko organizēs partneri visos Latvijas reģionos: skolās un bibliotēkās, nevalstiskajās organizācijas, pašvaldībās un uzņēmumos. Būs iespējams pārbaudīt savas digitālās prasmes pašnovērtējuma testos un konkursos. eprasmes.lv/ (pasākumu karte, pasākumu saraksts u.c.)
Baltinavas novada bibliotēka aicina izmantot iespēju un tiešsaistē piedalīties piedāvātajos pasākumos.
Digitālās nedēļas 2021 tematiskās dienas:
Pirmdiena, 22. marts
Atklāšanas pasākums: Digitālo zināšanu rokasgrāmata. Kā mainīt sabiedrības paradumus un izmantot esošās iespējas?
Otrdiena, 23. marts
Digitālās iespējas ikdienai: E-pakalpojumu izmantošana tikai 2 minūšu attālumā – mācies un turpmāk izmanto e-pakalpojumus neejot uz iestādēm klātienē
Trešdiena, 24. marts
Digitālās prasmes uzņēmējiem
Ceturtdiena, 25. marts
Digitālās identitātes un drošības diena. Kibernakts 2021
Piektdiena, 26. marts
Tava profesija tehnoloģiju nozarē

     Sakarā ar Valstī izsludināto ārkārtas situāciju

Baltinavas novada bibliotēka no 2020. gada 21. decembra līdz 2021. gada 11. janvārim apmeklētājiem būs slēgta.

Aicinām aktīvi izmantot visus pieejamos e-resursus: datubāzes News.lv, Periodika.lv, 3-td.lv  e- grāmatu bibliotēka, Letonika.lv

     Jaunākā informācija tiks atspoguļota bibliotēkas tīmekļvietnē

                     http://bibliotekas.lv/baltinava/

             telefons saziņai 64507267

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām

            Apmeklētāju ievērībai!

Novembris

    1.Neviens, kas rod baudījumu daiļliteratūrā, nespēj pretoties romāna “Vējiem līdzi” burvībai                                           

   / Amerikāņu rakstniecei Margaritai Mičelai- 120/                                                                              

2.Devu, devu Mārtiņam, 

   Ko es biju solījusi:   

 Melnu vistu, kankarainu,     

 Ar visiem nadziņiem   / 10. novembris Mārtiņdiena/                                     

   3. Vai tu zini, kas ir Latvija? - literatūras izstāde bērniem                                                                                   

 4. Darbs – mūsu dzīvība,     

  Drosme un brīvība,                       

  Topiet jūs Latvijai                   

  Pamats un  spēks.                   

 / Latvijas dibināšanas gadadienai veltīta literatūras izstāde /

5. Tad - spēku dod Zvaigzne,      kam noticēji-    kā kompass uz Betlēmi takā šai aukstā       un Adventes svecīte sirdī un plaukstā.  / A.  Zālītis/                                                                                           

Citi:                                                                                                                                                                       

  6.11. Masļenku traģēdijas upuru piemiņas vietā notiks Robežsargu dienai veltīts pasākums «Par tiem, kas sardzē».                                                                                                                                  11.11. Piedalīties Lāčplēša dienai veltītajā goda sardzē.                                                                         

14.11. Piedalīties Latvijas Valsts lūgšanu brokastu 15 gadu jubilejas svinībām veltītajā pasākumā.       Rokdarbu izstāde - "Auda māte,auž arī meita" Jadvigas Kaņepes un Valentīnas Daukstes segas

Lasi un piedalies ,,Bērnu, Jauniešu, Vecāku žūrija – 2020”

BĒRNU, JAUNIEŠU UN VECĀKU ŽŪRIJAS 2020 KOLEKCIJA                                                                       5+                                                                                                                                                                       Gurķis Elmārs, kas dikti kreņķējās. Sabīne Košeļeva. Rīga : Pētergailis, 2019.                                               Zvēri, kurus neviens nav redzējis, tikai mēs. Ulfs Starks, Linda Bundestama.  Rīga : Liels un mazs, 2019.Svizis. Marjus Marcinkevičs, Lina Dūdaite. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2019.                                          Rasas vasara. Juris Zvirgzdiņš, Lina Dūdaite. Rīga : Pētergailis, 2020.                                                       Krāsu mošķis. Anna Ļenasa. Rīga : Latvijas Mediji, 2020.                                                                   Dzejnieks un smarža. Lote Vilma Vītiņa. Rīga : Aminori, 2019.                                                                           9+                                                                                                                                                                     Bērns, kas neiekrita. Inese Zandere. Rīga : Liels un mazs, 2019.                                                                   Poķu grāmata. Edgars Valters. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.                                                                 Šušnirks un pazemes bubuļi. Arno Jundze. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.                                                    Papus Tru. Dzintars Tilaks. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.                                                                                  Vilka midzenis. Anna Starobiņeca. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.                                                                       Meža meitene Maija. Viesturs Ķerus. Rīga : Liels un mazs, 2019.                                                                    11+                                                                                                                                                                Lidostas blaktis nepadodas. Kairi Looka. Rīga : Pētergailis, 2019.                                                                   Marks, maģija un vilkate Vilma. Rēli Reinausa. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2020.                                         Sibīrijas haiku. Jurga Vile, Lina Itagaki. Rīga : Liels un mazs, 2020.                                                           Ērgļuklints noslēpums. Kristīna Olsone. Rīga : Zvaigzne ABC, 2020.                                                          Pērtiķa zvaigzne. Frīda Nilsone. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2020.                                                        Ballīte ar nakšņošanu. Māra Cielēna. Rīga : Lietusdārzs, 2019.                                                                           15+                                                                                                                                                    Māra. Osvalds Zebris. Rīga : Dienas Grāmata, 2019.                                                                                                Laika bikses. Juris Kronbergs. Rīga : Liels un mazs, 2019.                                                                               Ragana manā skapī. Gatis Ezerkalns. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.                                                                 Puika, kurš redzēja tumsā. Rasa Bugavičute-Pēce. Rīga : Latvijas Mediji, 2019.                                            Kā suns kā kaķis. Pērs Nilsons. Rīga : Liels un mazs, 2019.                                                                    Trīspadsmit iemesli. Džejs Ašers. Rīga : Zvaigzne ABC, 2020.                                                                  Vecāku žūrija                                                                                                                                                   Tētis uz pilnu slodzi. Eve Hietamies. Rīga : Latvijas Mediji, 2019.                                                             Brīnumu istaba. Žiljēns Sandrels. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.                                                                       Aizliegtais pianīns. Māris Bērziņš. Rīga : Dienas Grāmata, 2019.                                                           Vilcēni. Andra Manfelde. Rīga : Dienas Grāmata, 2020.

Pārbaudi savas zināšanas - s

Spēle ,, Cik daudz zini par savu reģionu? "Spēli var atrast Balvu Centrālās bibliotēkas mājas lapas sadaļā Kultūrvēstures datu bāze

www.balvurcb.lv/kb/

Spēles jautājumi aptver Balvu, Baltinavas, Rugāju un Viļakas novadus.

“Ceļojums pa Latvijas robežu zirga mugurā”

2019. gada vasarā zirgu kopējas Līga Vilne un Tīna Runce īstenoja savu sapni — uzsāka piedzīvojumu “Ceļojums pa Latvijas robežu zirga mugurā”. Pirmais ceļojuma posms zirgu Prīmas un Dempsijas mugurā 620 km garumā pa Latvijas jūras krasta robežu notika no 2019. gada 17. augusta — 1. septembrim. Otrais posms sākās 2020. gada 4. augustā un ilgs līdz pat 4. septembrim. Šī posma kopējais garums ir 1386 km pa Latvijas sauszemes robežu.

13. augusta rīta pusē Baltinavā ieradās ceļojuma pavadošās personas- Ingrīda Runde un Ilva Saukuma. Pie Baltinavas novada muzeja operatīvi tika uzstādīts pagaidu aploks zirdziņiem. Zupas katlā sāka vārīties pusdienu zupa. Veicām pēdējos sagatavošanās darbus un gaidījām jātnieces ierodamies Baltinavā. 

Bibliotēka atsāk darbu

Mūsu robežas, mūsu miera stāsts: aicinājums Baltinavas novada iedzīvotājiem

        Šogad apritēs 100 gadi kopš Latvija noslēdza miera līgumu ar Krieviju, nospraužot valstisko robežu, tāpēc šopavasar un vasarā Baltinavas pusē meklēsim vēsturiskās saiknes ar to Jaunlatgales jeb Abrenes daļu, kuru, diemžēl, esam zaudējuši.
Sadarbībā ar Latvijas Televīziju Baltinavas jaunieši aicina ieskatīties katram savā dzimtas fotoalbumā, dokumentu mapēs vai vienkārši dzimtas atmiņās, vai tur nav saglabājusies kāda liecība par dzīvi pierobežā pēc Miera līguma noslēgšanas. Abrene joprojām ir dzīva, mēs dzīvojam tās saglabātajā daļā, bet mūsu senči, iespējams, savulaik mituši tur – Gauru, Bērzpils vai Kacēnu pagastā. Varbūt kāds no vecvecāku kaimiņiem bija robežsargs kādā tā laika robežas ar Krieviju kordonā? Iespējams, kādas skolotājas senči vai pastnieces vectēvs pārnāca dzīvot robežas šajā pusē, bet radi palika otrpus, krievu zemē?
Jaunieši jūs uzrunās ar vēlmi sataustīt un saglabāt šo saikni ar Lielo Abreni, lūdzu neatsakiet dalīties ar jūsu rīcībā esošo informāciju. Pa visiem kopā varbūt atradīsim kādu dzimtu, kura Baltinavā nonākusi tāpēc, ka nācās pamest un zaudēt iekopto saimniecību Linavā, Augšpilī vai Purvmalā… Pastāstiet par to, kā jauno robežu sprauda jau šī gadu tūkstoša sākumā, kā pieņēmāt lēmumu, ka dzīvosiet Latvijā, kā daža laba kūtiņa vai siena šķūnis palika otrpus robežai, kad to novilka tieši pa vidu jūsu vai jūsu vecāku, kaimiņu saimniecībai! Pastāstiet jauniešiem pat to, ka jūsu dzimtā nebija pieņemts runāt par Pirmās brīvvalsts laiku, pasakiet, kāpēc tā notika, arī tā ir bezgala svarīga informācija, lai uztaustītu to dzīvo stīgu, kas mūs joprojām vieno ar senās Atzeles zemi tur, aiz žoga!
Savākto informāciju publicēsim ne vien paši sev, bet arī visas Latvijas zināšanai Latvijas sabiedrisko mediju tīmekļa vietnē lsm.lv. Latvijas Miera līguma stāsts ir mūsu, Baltinavas ieguvumu un zaudējumu stāsts. Sarakstīsim to visi kopā un11. augusta godam visi kopā nosvinēsim šī līguma simtgadi!

Ligita Lukstraupe,
projekta “Uzrunā Abreni” idejas autore, filmu scenāriste

29.04.2020

 http://bibliotekas.lv/baltinava/media/Nac_nakdama_Liela_diena.pptx

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu valstī, reaģējot uz koronavīrusa COVID-19 izplatīšanos Eiropā un Latvijā, Baltinavas bibliotēka ievēro noteiktos pulcēšanās ierobežojumus un ieteikumus maksimāli ievērot sociālo distancēšanos, līdz ar to tiek mainīta lasītāju apkalpošanas kārtība.

PAKALPOJUMU NODROŠINĀŠANAI ĀRKĀRTAS SITUĀCIJAS APSTĀKĻOS VĪRUSA COVID-19 IZPLATĪBAS IEROBEŽOŠANAI

Bibliotēka būs atvērta kā ierasts, katru darba dienu no plkst 8.30 -17.00, tomēr, ievērojot vispārējās rekomendācijas, aicinām bibliotēkas telpās ilgi neuzkavēties. Grāmatas un preses izdevumi tiks apmainīti ievērojot karantīnas prasības

Grāmatu izsniegšana lasītājam uz mājām, vadoties pēc noteiktas kārtības. Lai Baltinavas bibliotēkas lasītājiem nodrošinātu pieeju bibliotēku grāmatām, tās ir iespējams pieteikt, izmantojot e-pastu, telefonu vai elektronisko grāmatu katalogu.   Pēc grāmatas rezervēšanas bibliotekārs apstrādās pieprasījumu un sazināsies ar lasītāju personīgi par grāmatas izdošanu lasītājam uz mājām.

Ir iespēja grāmatām attālināti pagarināt lasīšanas termiņus.

Bibliotēka aicina izmantot iespēju reģistrēties  elektronisko grāmatu lasīšanai www.3td.lv
Nepieciešamības gadījumā zvanīt vai rakstīt: 27849954, e-pasts inarabubnova(at)inbox(dot)lv
 

Izmanto letonika.lv attālinātām mācībām bez maksas!

https://www.letonika.lv

Ikvienam (neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas) brīvā piekļuvē pieejama Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas (LNDB) grāmatu kolekcija gramatas.lndb.lv http://gramatas.lndb.lv/ Tajā lasāmas ap 10000 komerciālajā apritē neesošas grāmatas – no 16. gadsimta līdz 21. gadsimta sākumam.

         Novembris bibliotēkā

Literatūras izstādes:

1. Ilggadējam Saimniecības agronomam, aizrautīgajam novadpētniekam Jānim Aleksandrovam – 100
2. Mūsdienīgākais latviešu dvēseles un likteņgaitu tulks.

Latviešu dzejniekam, prozaiķim un politiķim – Kārlim Skalbem – 140

  18. novembris "Latvijas Republikas Proklamēšanas diena”

     " Uz zemeslodes, zem saules, ir tāda zeme – Latvija,                                                                                                                   uz  zemeslodes, zem saules ir tāda tauta  -  latvieši."

Pasākumi:

11.11. – 17.11.  Ziemeļvalstu svētki…

/izlikta literatūra ar ziemeļvalstu autoru darbiem/

1.Rīta stundas lasījumi pirmskolas iestādē

2. Krēslas stundas lasījums novada bibliotēkā.

Citi pasākumi:

Baltinavas amatnieku izstāde.

Piedalīties

1. novembris - Mutvārdu vēstures interviju veidošana un saglabāšana, lektore Māra Zirnīte

15.novembris - Efektīva informācijas nodošana sabiedrībai, lektore Aiga Veckalne

20 novembris- seminārs Balvu RCB A. Pekšēnas lekcija                                                                                                                "Darbs ar deinstucionalitiem klientiem"