Novadpētniecība

Apbalvojumi baltinaviešiem

Baltinaviešiem piešķirts Latvijas valsts apbalvojums- Atzinības krusts!  Saskaņā ar Valsts prezidenta un Ordeņu kapitula 2021. gada 20. aprīļa lēmumu Triju Zvaigžņu ordenis piešķirts 63 personībām, Viestura ordenis – 16 personībām un Atzinības krusts – 39 personībām. Sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu, augstākie Latvijas valsts apbalvojumi piešķirti cilvēkiem, kuri izcili kalpojuši Latvijas valstij un tautai un kuru nesavtīgais darbs stiprinājis mūsu valsts demokrātiju, tiesiskumu, drošību un labklājību, ieguldīts veselības aprūpē, izglītībā un kultūrā.

Par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā nolemts apbalvot ar Atzinības krustu un iecelt par Atzinības krusta komandieri Baltinavas vidusskolas direktoru Imantu Slišānu; par Atzinības krusta virsnieku Baltinavas Mūzikas un mākslas skolas vizuāli plastiskās mākslas skolotāju, audēju, tekstilmākslinieci Ivetu Gabrāni. Ordeņu kapitula kanclere Sarmīte Ēlerte uzsver: “4. maija valsts svētkiem ir savs vēstījums un simboliskā jēga. Tie atgādina par Latvijas valsts atdzimšanu, Latvijas cilvēku gribu būt brīviem savā zemē un gatavību to izcīnīt. Tāpēc ir liels gandarījums, ka Neatkarības atjaunošanas dienā Valsts prezidentam Egilam Levitam un Ordeņu kapitulam ir iespēja pateikties un apbalvot izcilus dažādu profesiju pārstāvjus, kuru darbs ir kalpojis kopējam labumam, darījis Latviju skaistāku un stiprāku, mūsu visu dzīvi bagātāku.” Visus apbalvotos kopumā raksturo drosme, pašaizliedzība, augsta profesionalitāte, neatlaidība, rūpes par līdzcilvēkiem, iestāšanās par kvalitatīvām pārmaiņām Latvijā ilgtermiņā. Par valsts apbalvojumu pasniegšanu atbilstoši Valsts apbalvojumu likuma 56. panta pirmajai daļai, ņemot vērā valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus, Ordeņu kapituls lems pēc noteikto ierobežojumu atcelšanas, paziņojot par to oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Ordeņu kapitula kanclere Sarmīte Ēlerte atzīmē: “Ordeņu kapitula vārdā vēlos īpaši pateikties par sabiedrības ieinteresētību valsts apbalvojumu lietās un izrādīto iniciatīvu, iesakot kandidātus valsts apbalojumiem.” Baltinavas novada dome sveic Imantu Slišānu un Ivetu Gabrāni ar Atzinības krusta piešķiršan

Aijai Naglei piešķirts Latvijas valsts apbalvojums- Atzinības krusts Saskaņā ar Valsts prezidenta un Ordeņu kapitula 2020. gada 23. aprīļa lēmumu 67 sabiedrības pārstāvjiem piešķirti augstākie Latvijas valsts apbalvojumi – Triju Zvaigžņu ordenis (piešķirts 35 personībām), Viestura ordenis (piešķirts 21 personībai) un Atzinības krusts (piešķirts 11 personībām). Par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā nolemts apbalvot ar Atzinības krustu un iecelt par Atzinības krusta virsnieku Baltinavas vidusskolas mūzikas skolotāju, Baltinavas Mūzikas un mākslas skolas skolotāju, kordiriģenti Aiju Nagli. Augstākie Latvijas valsts apbalvojumi piešķirti gan cilvēkiem, kuru drosme un pašaizliedzība sekmēja Latvijas valstiskuma atgūšanu nevardarbīgā parlamentārā ceļā un Neatkarības deklarācijas pieņemšanu 1990. gada 4. maijā, gan personām, kuras, pakļaudamas briesmām dzīvību, dokumentēja un nākamajām paaudzēm saglabāja patiesas liecības par Trešās atmodas gaitu, gan dažādu profesionālo nozaru pārstāvjiem, kuru darbība veicinājusi demokrātiskas, tiesiskas un nacionālas Latvijas valsts izaugsmi. “Ļoti priecājos, ka Ordeņu kapitulam Neatkarības deklarācijas pieņemšanas 30. gadadienā ir iespēja godināt un apbalvot ar ordeņiem cilvēkus, kuru ikdienas darbs bija ārkārtīgi nozīmīgs neatkarības atgūšanas procesā. Tie bija cilvēki, kuri koordinēja saskaņotu Latvijas Tautas frontes darbību visā Latvijā, slēpa latviešu puišus no iesaukšanas padomju armijā, nodrošināja, ka informācija un videomateriāli par to, ka latvieši grib savu brīvu un neatkarīgu valsti, nonāca visas pasaules medijos. Tie ir vēlēšanu centra darbinieki, kuri saspringtā vēlēšanu kampaņā panāca to, ka Augstākajā padomē tika ievēlēts pietiekams skaits deputātu, kuri nobalsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu.” atzīst Ordeņu kapitula kanclere Sarmīte Ēlerte. Par valsts apbalvojumu pasniegšanu Ordeņu kapituls lems pēc valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām un noteikto ierobežojumu atcelšanas, paziņojot par to oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls augsti novērtē ikvienas šī brīža ārkārtējās situācijas pārvarēšanā iesaistītās personas pašaizliedzīgo, profesionālo vai sabiedrisko devumu un aicina ieteikt personas valsts apbalvojumiem, par sevišķiem nopelniem ārkārtējās situācijas pārvarēšanā, vēršoties ar ierosinājumu Ordeņu kapitulā. www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/ pieskirti-augstakie-latvijas-valsts-apbalvojumi-67-sabiedribas-parstavjiem-26233 Baltinavas novada dome sveic Aiju Nagli ar Atzinības krusta saņemšanu un iecelšanu par Atzinības krusta virsnieku!

Materiāli par novadu sakārtoti vairākās mapēs:

                   * Baltinavas vēstures lappuses

                   * Kultūras dzīve Baltinavā

                   * Baltinavas novada  bibliotēka

                   * Baltinavas katoļu baznīca

                   * Baltinavas parezticīgo baznīca.

                   * Baltinavas vidusskola.

                   *  Baltinavas Kristīgāgā internātpamatskola

                  * Baltinava un baltinavieši šodien

                  * Reiz bija p.s. "Baltinava"

                  * Novadnieki

                  * Osvalds Baltinavā

Tematiskās mapes

                   * Rokdarbniecēm - priekšauti

                   * Lieldienas

                   * Jāņi - vasaras saulgrieži

                   * Ziemassvētki

                   * Viss par puķēm

 

Baltinavas novads 16. - 18. gs.

Uz austrumiem no lībiešu apdzīvotās teritorijas atradās latgaļu zeme un valstiskie veidojumi. Vācu bruņiniekiem iebrūkot Baltijā, 1214. gadā tika pakļauta Tālava, un drīz iekarotāju rokās bija nonākusi visa latgaļu apdzīvotā Latvijas teritorijas austrumu daļa, arī Baltinavas teritorija.Pēc visas Baltijas pakļaušanas  vienu trešdaļu no sagrābtajām zemēm saņēma Zobenbrāļu ordenis, bet divas pārējās - Rīgas arhibīskaps. Arī Baltinavas novads ietilpa Rīgas arhibīskapa valstiņā.

No 1561g. - 1772.g. Baltinavas teritorija bija  Polijas - Lietuvas valsts pakļautībā, Viļaka 1582. gadā kļuva par liela novada - Viļakas stārastijas centru Baltinavas atradās Viļkas stārastijā.

1772. gadā pēc Polijas pirmās dalīšanas, Viļakas muiža ar visām pārējās stārastijas muižām kā karalisks īpašums nonāca Krievijas ķeizarienes Katrīnas ii īpašumā. Viņa Viļakas stārastijas muižas ar zemniekiem atdāvināja Krievijas senāta ģenerālsekretāram ģenerālim Ivanam Jelaginām dzimtīpašumā.

Pēc Ivana Jelagina nāves 1794. gadā viņa atraine nodeva savas tiesības uz Viļakas stārastijas zemēm znotam kņazam Nikolajam Buturļinam. 

1806. gadā Semjons Horožanskis atpērk visus Viļakas stārastijas muižu īpašumus. Horožanskis milzīgās Viļakas muižas zemes dadalīja Balvu, Ruskulovas, Šķilbēnu un Baltinavas muižās.

No 1870.- 1878. g. Baltinavas muiža bija muižnieka Aleksanndra Gorožanska īpašums.

No 1879. - 1890. gadam Vidzemes guberņas muižnieka Otto Otto d. fon Tranzē - Roznieka īpašums.

1891. gadā vēstures avotos muižas īpašnieks ir Reinholds Eduarda d. Klots. Muižu ieguvis pirkuma ceļā.

Pēdējais Baltinavas muižs īpašnieks bija muižnieks Fjodors Agarkovs.

19.gs. 80.-90. gados sākās zemnieku iziešana viensētās Balvu, Domopoles, Viļakas un Baltinavas pagastos. Galvenā lauksaimniecības nozare Baltinavā bija zemkopība.

20.gs. 20.-30. gados iedzīvotāju galvenā nodarbošanās bija zemkopība, sīktirdzniecība un amatniecība. Baltinavā bija daudz mazu veikaliņu, kuri galvenokārt piederēja ebrejiem. Darbojās neliela apjoma rūpniecības uzņēmumi: dzirnavas, maizes ceptuve, lopu kautuve, spirta dedzinātava.

 

Baltinavas kultūrvēstures pieminekļi

  • Baltinavas katoļu baznīca                                                                       
  •  Baltinavas muižas parks                   
  •  Breksīnes kapu kapliča                                                                     
  •  Duļbovas motordzirnavas                                                                     
  • Keišu senkapi ( Kapu kalns, Bērzu kalns)                                                 
  • Lukstenieku senkapi ( Kara kapi)                                                 
  •  Puncuļevas pilskans                                                                           
  • Aizelkšņu senkapi ( Kara kapi)                                                             
  • Alotāju kalns                                                                                     
  • Baltinavas pagasta tiesa                                                                       
  • Baltinavas parezticīgo baznīca

                                       Baltinavas katoļu baznīca

Pirmā zināmā Baltinavas katoļu baznīca, kas atradās 2,6 km no Baltinavas Keišu sādžā, bija koka celtne, kuru uzcēla 17.gadsimta otrajā pusē. To iesvētīja Latgales-Piltenes bīskaps Nikolajs Poplavskis 1695.gadā. Otra zināmā koka baznīca tika uzcelta Baltinavā 1769.gadā, to Jaunavas Marijas pasludināšanas godam iesvētīja Ludzas dekāns Poslauskis 1774.gadā. Šī baznīca atradās pašreizējā dievnama priekšā, tās altāris atradās pašreizējās baznīcas torņa vietā, bet gala ieeja un torņa daļa atradās pretī vārtiņiem, kas ved uz plebāniju. Būvējot jauno mūra baznīcu, vecās baznīcas tuvums netraucēja. Vecās baznīcas akmeņu mūra žogs, kuru nojauca, būvējot jauno žogu prāvesta Alfona Misjuna laikā. Vecās baznīcas zvani bija iekārti no četriem stabiem veidotā tornī. 19.gadsimta beigās šo koka baznīcu pārvietoja uz Kūkovu jeb Ruskulovu, mainot tās ārējo izskatu. Pašreizējā baznīca ir mūra celtne, ko 1909.gadā uzsāka celt prāvests Andrejs Sviklis, taču, sākoties Pirmajam Pasaules karam 1914.gadā, celtniecības darbi tika pārtraukti. Baznīcas būve tika atsākta pēckara gados, to turpināja jaunais draudzes prāvests Pēteris Gadzāns, jo bijušais prāvests bija kļuvis vecs un nespēcīgs, tāpēc viņu pārcēla uz Pušmucovas draudzi. Prāvests Gadzāns turpināja iesāktos darbus ar meistariem, kas baznīcu bija sākuši būvēt pirms kara, palīdzot arī draudzes locekļiem. Taču 1930.gadā prāvestu pārcēla kalpot uz Pušas draudzi, bet viņa vietā uz draudzi atnāca prāvests Vitālis Trepša, kurš pabeidza iekšdarbus baznīcā. Baznīcu 1931.gada 7.septembrī konsekrēja bīskaps Jāzeps Rancāns, veltot to Jaunavas Marijas pasludināšanas godam.

          Baltinavas muižas parks

Parkam tika ierīkots 19. gs. trīsdesmitajos gados pēc muižnieka Reinholds Eduarda d. Klota rīkojuma. Zemneki klaušu kārtā izraka dīķi. Vienlaicīgi uzsāka muižas ēku celtniecību, kas netika pabeita. Laika gaitā no dzīvojamām ēkām nekas nav saglabājies. Ierīkojor parku , tika izvedots īpatnējs parka elements - saules pulkstenis. Tas sastāvēja no 12 dažādiem pa apli sastādītiem kokiem. Pēc koku krišanas leņķa noteica laiku. Šis aplis ir daļēji saglabājies. Parkā barons bija zemniekiem paredzējis sodīšanas vietu - soda siekstu un pēršanas baļķi. 20. gs. sākumā muižu un parku nopirka muižnieks Agarkovs, bet 1912. g. to pārņēma kāds turīgs zemnieks Ločmelis. Šajā laikā nekas netika darīts lai parku izkoptu. 1930. gadā muiža nodega. Kara laikā tur apmetās vāciešu garnizons, kas cēla barakas, nocietinājumus un izcirta daudzus kokus. Pēc Lielā Tēvijas kara parka teritorijā  apmetās MTS, bet pēc tā likvidācijas 1958. gadā Valsts mākslīgā apsēklošanas stacija  Līdz pat 1979. gadam parka teritorijā ganījās buļļi. Parka pašreizējā vērtība ir koki 70 - 150 gadiem un upīte Supenka.. Kad par parka saimnieku kļuva p.s.'Baltinava" tika sākta parka kopšana.Parks tiek sadalīts 3 sektoros: bērnu spēļulaukums., sporta un kultūras.Šajā laikā parka labiekārtošanā ir darījis p.s. "Baltinava" galvenais agronoms Jānis Aleksandrovs. Tika uzcelta jaunā parka estrāde. Parks oficiāli tika atklāts 1990. gadā un tur notika Balvu rajona dziesmu un deju svētki. Tagad regulāri notiek novada svētki. No 1995. gada 20 gadus notika festivāls "Osvalds"

                       Baltinavas pareizticīgo baznīca

To uzcēla Baltinavas muižas īpašnieks Fjodors Agarkovs 1901. gadā. Baznīca celta no                ķieģeļiem, tās jumtu rotā zvanu tornis un četri kupoli ar apzeltītiem krustiem. Baznīca tapusi Baltinavā, jo tuvākie dievnami atradās 25 - 35 km attālumā, bet tolaik Baltinavas un tās apkaimē dzīvoja ap 1 500 pareizticīgo. Baznīca ir 20. gs. sākuma raksturīga reģionālā eklektisma celtne ar stilizētiem krievu arhitektūras apdares elementiem. Tajā veiksmīgi savienotas senkrievu, neobizantiešu un neogotikas arhitektūras formas. Baznīcas iekšpusē sienas izgreznotas ar gleznojumiem. No 1922. - 1929. gadam baznīcas iekšpusi izkrāsoja, uzbūvēja divus mūra lieveņus, virs baznīcas ieejas vārtiem ierīkoja ķieģeļu torni ar krustu.         

No Baltinavas pareizticīgo baznīcas atvēršanas lidz 1919. gada sākumam par mācītāju bija tēvs Ivans Svemps, kurš ir ieguldījis šeit daudz pūļu un darba pie baznīvcas labiekārtošanas, pie baznīcas skolas organizēšanas un palīgtelpu celtniecības. Baltinavas draudzei bija 2 sešgadīgas skolas - Baltinavas un Punduru pamatskolas un septiņas 4 klašu skolas, kurās mācījās 350 pareizticīgo bērnu.

                                 No 1919. gada Bātnavas baznīcas mācītājs bija tēvs Ivans Nosevičs. Pateicoties viņa pūlēm un baznīcas līdzekļiem  no 1922. - 1929. gadam tika  veikti baznīcas krāsošanas darbi, skārda jumtā krāsošana, baznīcā uz sienas tika apgleznotas, ierīkoti 2 betona lieveņi un virs ieejas vārtiem ierīkots ķieģeļu tornis ar betona krustu.. Tika atjaunotas arī palīgtelpas, jo bija stipri cietušas  1914. gada kara un revolūcijas laikā.

Puncuļevas pilskalns

                     „Pilskalns” Jaunlatgales apr. Baltinovas pag. Puncuļevas ciema Antona Magma viensētas zemē. Ciems atrodas 5 km. dienvidrietumos Baltinavai un baznīcai, bet pilskalns – 0,5 km. Jaunlatgalē pārsvarā līdzenumi, tikai dažās vietās kā milžu rokām saraustas garas smilšu kaupres. Tāda kaupre stiepjas pa mežiem no Puncuļevas līdz Numernes muižai. Pilskalns ierīkots šās kaupres austrumgalā, kas aptrūkst 1 km. no Baltinovas-Kārsavas lielceļa.Pilskalnam dienvidpusē neliels ezeriņš, bet ziemeļos upīte, kas iztek no tuvējā Oboļevas ezera un ietek Kuhvā. Kalns stāv augstāk par šām ūdeņa ielejām vairāk kā 30 m.                                                                                       Teikas: Pilskalna rietumos ir „dzelzs vārti”, tur biedējot. Vārtos dažreiz guļot cūka. Cilvēkam tuvojoties sarkans vīrs to dzenot projām. Citreiz redzēta sieviņa ar bērniņu uz rokas. Tā aicinot sev klāt, bet neviens neejot. Tas esot klads, kas tur rādoties.

Reiz vīrs nācis uz māju. Gar pilskalnu ejot tas ieraudzījis, ka kalna sānos bijuši atvērti grezni vārti. Vārtos stāvējusi sieviete, kas aicinājusi ienākt. Gājējs piegājis tuvāk un redzējis, ka kalnā ir bučas (mucas) ar zelta naudu, bet divi melni suņi tās sargājot. Sieviete teikusi, ka suņi ļauna nedarīšot, bet gājējs tomēr iztrūcies un skrējis uz ciemu stāstīt redzēto. Atnākuši cieminieki, bet vārtu vairs nebijis.                                                                                                                                                   Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis

     

Tiesas sils.
Baltinavas pag. robežās, netālu no Baltinavas—Kārsavas lielceļa, atrodas Puncuļu pilskalns un senlatviešu kara kapi. Ziemeļrietumos no pilskalna ir paprāvs priežu sils. Šo silu apkārtējie iedzīvotāji sauc par Tiesas silu. Par šī sila savādā nosaukuma rašanos Puncuļu ciema iedzīvotāji Tadeušs Ločmelis stāsta: — Tas bija bargajos dzimtbūšanas laikos, kad muižnieka īpašumā atradās ne tikai zeme, bet arī cilvēki. Muižkungs izraudzīja jauneklim sievu un jaunavai vīru. Bez kunga atļaujas un piekrišanas dzimtļaudis precēties nedrīkstēja. Baltinavas muiža, kuras robežās tad atradās arī tagadējais Puncuļu ciems, piederēja kādam bargam un nežēlīgam poļu muižniekam. Notika tā. ka kādai jaunavai ārlaulībā piedzima bērns. Muižkungs jaunavu ar bērnu un vainīgo jaunekli lika atvest uz šo silu. Tad saaicināja novada ļaudis un sprieda bargu tiesu. Jaunpiedzimušo un tā māti ar tēvu nolēma dzīvus aprakt, ko Vecu (aužu nostāsti ) arī izdarīja. Ilgus gadus silā pēc tam bija dzirdamas mazā bērna raudas. No tiem laikiem šo silu sauc par Tiesas silu.

Alotāju kalns.

                     Alotāju kalns” mūsu izrunā skanētu „Avotāju kalns”, jo Latgalē avotu sauc „alots”. Šai vārdā tiek saukts mazs pilskalniņš Jaunlatgales apr. Baltinavas pag. Puncuļevas viensētas zemē. Uz kara kārtīm šī viensēta apzīmēta kā „Alutini”. Viņu īpašnieks Vincis Kažs.„Alotāju kalns” atrodas 1 km. austrumos pirmāk aplūkotam Puncuļevas „Pilskalnam”. Šo neievērojamo pilskalniņu uzrādīja ciema ļaudis, kad tiem sīki bija izklāstīts, kādi varētu izskatīties pilskalni.

Šis ir mazs, iegareni apaļš kalniņš, kas no dienvidiem iespriežas muklās, avotainās pļavās. Šo pļavu dēļ arī pilskalns dabūjis savu vārdu. Pa pļavu tek neliela upīte, mezdama līkumus gar kalniņa ziemeļu un rietumu pusi. „Alotāju kalns” tikai 9 m. augsts un izskatās kā kukulis. Viņš apskatāms braucot no Kārsavas uz Baltinavu ceļa labajā pusē.Pilskalniņam līdzena virsa 50 m. gara, 20 m. plata. Pret viduci tā no abiem galiem pieceļas 2m. Nekādi bedumi nav uzglabājušies, jo „Alotāju kalns” kādreiz arts. Arumi nolīdzinājuši ziemeļgalā šķietamos grāvjus un uzbedumus. Šai galā kalns saaudzis ar pārējiem kalniem, sāns te bijis lēzenāks un tāpēc mākslīgi zemju darbi bijuši nepieciešami. Kā tas parasts, šais mazajos, vecajos pilskalnos, bedumi nav bijuši necik lieli un drīz vien arkls tos varējis atkal iznīcināt. Pārējie kalna sāni ir tik krauji, ka grūti pieejami   arbezkādāmtera terasēm vai grāvjiem.

Baltinavas pagasta tiesa.

Tiesas nams atrodas Baltinavā, Tilžas iela 5

Uz jaunā tiesu nama iesvētības svinī bām 15. novembrī 1936. gadā Baltinavā ieradās tieslietu ministrs H. A p s ī t i s, Tiesu departamenta direktors A. Mengelsons, Cietumu departamenta direktors K. Veitmanis, Senāta virsprokurors F. Zilbers, Palātas krimināldepartamenta priekšsēdis H. Lazdiņš, prokurors A. Karčevskis, apgabaltiesas locekļi, izmeklēšanas tiesneši un miertiesneši. Viesus sagaidīja Jaunlatgales apriņķa priekšnieks G. Mežulis. Pie celtajiem goda vārtiem ministru apsveica Baltinavas pagasta vecākais A. Supe. Ministram pasniedza ziedus. Jaunā tiesu nama ieeja bija pušķota zaļumiem. Tieslietu ministrs H. Apsītis atslēdza jauno namu un nodeva atslēgas Daugavpils apgabaltiesas priekšsēdim A. Kociņam, kas tās savukārt nodeva Baltinavas miertiesnesim Rozenbergam. Garīgo aktu izpildīja ev.-lut. draudzes mācītājs Bērziņš. Nama atklāšanas runu teica tieslietu ministrs H. Apsītis. Pēc tam klātesošie nodziedāja valsts himnu un sumināja Valsts Prezidentu K. U 1 m a n i, kara ministru ģenerāli Balodi un valdību. Pārskatu par nama būvi nolasīja Daugavpils apgabaltiesas priekšsēdis A. Kociņš. Sekoja apsveikumi un kopmielasts.

                                                                                                      Latvijas kareivis Nr. 262 ( 17. 11. 1936.)

.