Aktualitātes

 

 

 

 

Ar siltu saulīti, ar putnu balsīm, ar pirmajiem ziediem nāk Māmiņas diena… 

Sveicieni un paldies visām māmiņām un vecmāmiņām par visu: par asaru uz vaiga, ko dienas steigā nepamanām, par bēdu, kuru māmiņas prot klusi salocīt, par gaišu smaidu, kurš tiek dienām apkārt vīts!

SVEICAM VISAS MĀMIŅAS MĀTES DIENĀ!

 

4. maijs Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena

  Ir pagājis 31 gads, kopš Latvijas PSR Augstākā Padome 1990. gada 4. maijā pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.

Jauno grāmatu diena 22. aprīlis

2. aprīlī, pasaku meistara Hansa Kristiana Andersena dzimšanas dienā, šogad jau 55. reizi atzīmēsim Starptautisko bērnu grāmatu dienu.

1967. gadā tradīciju aizsāka Starptautiskā Bērnu un jaunatnes literatūras padome (International Board on Books for Young People, IBBY), un ik gadu no 80 dalībvalstīm tiek izvēlēta viena valsts, kurai uztic sagatavot vēstījumu pasaules bērniem. Pazīstams bērnu rakstnieks sagatavo vēstījuma tekstu, savukārt mākslinieks zīmē atbilstošu ilustrāciju – plakātu.

Šogad pasaulē izskanēs Kanādas rakstnieka Ričarda van Kempa (Richard Van Camp) vēstījums "Stāsti ir spārni, kas ik dienas palīdz pacelties augšup", ilustratore Džūlija Fleta (Julie Flett). Ričards van Kemps ir autors 26 grāmatām, no kurām daudzas veltītas bērniem, tajā skaitā vismazākajiem, bet ilustratore, māksliniece Džūlija Fleta ir arī grāmatu autore.

Stāsti ir spārni, kas ik dienas palīdz pacelties augšup

Lasīšana ir brīvība. Lasīšana ir elpa.
Lasot tu ieraugi mūsu pasauli citām acīm un nokļūsti tādās pasaulēs, kuras vairs nevēlies atstāt.
Lasīšana tavam garam ļauj sapņot.
Mēdz teikt, ka grāmatas kļūst par draugiem uz mūžu, un es tam piekrītu.
Kad lasi, tavs ideālais Visums tikai aug augumā.
Stāsti ir spārni, kas ik dienas palīdz pacelties augšup, tāpēc atrodi grāmatas, kas uzrunā tavu garu, sirdi un prātu!
Stāsti ir zāles. Tie dziedē. Mierina. Iedvesmo. Māca.
Lai svētīti stāstnieki, lasītāji un klausītāji! Lai svētītas grāmatas! Tās ir zāles, kas ļaus piedzīvot labāku, gaišāku pasauli.

Atzīmējot  pasaku meistara Hansa Kristiana Andersena dzimšanas dienu un  Starptautisko bērnu grāmatu dienu, Balvu Centrālā bibliotēka

aicina ielūkoties skaistāko pasaku pasaulē, piedaloties konkursā un atbildot uz jautājumiem.

Pirmie 3 pareizo atbilžu iesniedzēji saņems balviņu!

Saite spēlei  - https://ej.uz/rhi3

SPĒLĒ ORIENTĒŠANĀS SPĒLI UN IEPAZĪSTI DIGITĀLO KOLEKCIJU PERIODIKA.LV

Latvijas Nacionālā bibliotēka piedāvā iepazīt digitālās kolekcijas Periodika.lv saturu, spēlējot orientēšanās spēli-krustvārdu mīklu "Eju meklēt!". Tā būs aizraujoša gan pieaugušajiem, gan bērniem, un, atbildot uz jautājumiem, sniegs iespēju uzzināt daudzus interesantus faktus par Latvijas laikrakstu un žurnālu vēsturi.

Lejupielādējiet (vai izdrukājiet) spēli ŠEIT.

Periodikas portālā  www.periodika.lv apkopoti vairāk nekā 1 400 laikrakstu un žurnālu digitālās versijas – no 1748. gada līdz mūsdienām –, tas pilnā apjomā pieejams ikvienam interesentam neatkarīgi no atrašanās vietas.

Latvijas Nacionālā bibliotēka piedāvā iepazīt digitālās kolekcijas Periodika.lv saturu, spēlējot orientēšanās spēli-krustvārdu mīklu "Eju meklēt!". Tā būs aizraujoša gan pieaugušajiem, gan bērniem, un, atbildot uz jautājumiem, sniegs iespēju uzzināt daudzus interesantus faktus par Latvijas laikrakstu un žurnālu vēsturi.

Lejupielādējiet (vai izdrukājiet) spēli ŠEIT.

Periodikas portālā www.periodika.lv apkopoti vairāk nekā 1 400 laikrakstu un žurnālu digitālās versijas – no 1748. gada līdz mūsdienām –, tas pilnā apjomā pieejams ikvienam interesentam neatkarīgi no atrašanās vietas.

 

 

Baltinavas bibliotēkā no 22. līdz 29.martam apskatāms projekta par kohēzijas politiku #EUTomorrow (#RītdienasES) digitālais stends.

  

Projekta mērķis ir modernā un saistošā veidā veicināt Latvijas iedzīvotāju izpratni un zināšanas par kohēzijas politiku un kā tā tiek īstenota Latvijā. Sadarbībā ar A.W.Olsen & Partners aģentūru interaktīvā veidā bibliotēkas apmeklētājiem piedāvājam iepazīties ar informāciju par kohēzijas objektiem, kuri atbilst sekojošiem 2021.–2027.gada Eiropas Savienības investīcijām pieciem galvenajiem mērķiem :

Viedāka Eiropa, izmantojot inovācijas, digitalizāciju, ekonomikas pārveidošanu un atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

Videi draudzīgāka Eiropa;

Savienotāka Eiropa, izmantojot stratēģisku infrastruktūru un digitālos tīklus;

Sociālāka Eiropa;

Eiropa, kas ir tuvāka saviem pilsoņiem, atbalstot vietējās attīstības stratēģijas un ilgtspējīgu pilsētu attīstību visā Eiropas Savienībā.

Stendā  ievietoti apraksti par sešiem projektiem katrā kategorijā.
Vairāk informācijas par projektu var atrast mājaslapā:https://ritdienas

No 21. līdz 25. martam Latvijā norisināsies ikgadējā informatīvi izglītojošā kampaņa “Digitālā nedēļa 2022”. Dažādos pasākumu formātos uzņēmumi un iedzīvotāji tiek aicināti attīstīt digitālās prasmes biznesam un nodarbinātībai, aktīvāk izmantot tehnoloģijas un pakalpojumus, vienlaikus pievēršot uzmanību digitālajai identitātei, drošībai un kritiskajai domāšanai. “Digitālās nedēļas 2022” ietvaros notiks virkne saistošu pasākumu un diskusiju, kam ikviens interesents varēs sekot līdzi TVNET portālā, LIKTA Facebook un citās interneta tiešraidēs.

“Digitālā nedēļa 2022” tiks atklāta 21. martā ar pasākumu “Eiropas digitālās desmitgades un digitālas transformācijas un prasmju prioritātes Latvijā”. Tajā diskutēs, kā sasniegt mērķus, kas definēti Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021– 2027 un Eiropas digitālās desmitgades uzdevumos prasmju, biznesa un pakalpojumu un infrastruktūras jomā. Skatītāji varēs rast atbildi uz jautājumiem: kādi mērķa rādītāji definēti Latvijas valsts politikas dokumentos? Kāda ir nozaru, nevalstisko organizāciju un valsts sadarbība to īstenošanā?

22. marta diskusijā “Prasmes biznesam un nodarbinātībai” tiks runāts par pieejamo atbalstu uzņēmumiem, digitalizācijas iespējām un veidiem digitālo prasmju līmeņa paaugstināšanai. Pasākuma dalībnieki tiks iepazīstināti ar iniciatīvu “Gudrā Latvija”, kas sniegs ieskatu nozares pašreizējā situācijā un digitālās transformācijas iespējās palīdzēt sasniegt straujāku ekonomisko izaugsmi. Pasākuma laikā varēs uzzināt par pieaugušo izglītības programmām, iedzīvotāju interesi iesaistīties mūžizglītības programmās un to, kādas ir pieprasītākās digitālo prasmju (IKT) programmas. Informēsim arī par Baltijas virtuālo prakšu projektu, kura galvenais mērķis ir sniegt digitālās prasmes un pieredzi virtuālās prakses veidā Baltijas valstu organizācijās un uzņēmumos. Par runātājiem un viņu tēmām vairāk var uzzināt eprasmes.lv

23. marta nozīmīgākais notikums būs tiešsaistes diskusija “Digitālo pakalpojumu neredzamā puse”. Pasākumā dalībnieki spriedīs par digitālo pakalpojumu izstrādi un to pienesumu sabiedrībai un tautsaimniecībai, kā arī iepazīstinās skatītājus ar līdz šim plaši neizskanējušiem faktiem par pakalpojumu izstrādes aizkulisēm un Latvijas sasniegumiem Eiropas un pasaules līmenī. Varēs ielūkoties čatbotu treniņos, dronu pielietojumā lauksaimniecības darbos, kā arī uzzināt interesantus faktus par valsts pārvaldes pakalpojumu tapšanu un to ieguldījumu mūsu ikdienas atvieglošanā.

24. marts būs veltīts kritiskās domāšanas attīstībai un drošībai kibertelpā. Šīs dienas centrālais pasākums būs CERT.LV organizētais IT drošības seminārs “Esi drošs”, kurā tiks aplūkotas tādas tēmas kā kiberdrošības aktualitātes ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos, valsts un pašvaldību vietņu ievainojamību ziņošana, piegāžu ķēžu uzbrukumi. Tāpat tiks prezentēts CERT.LV pētījums par iedzīvotāju paradumiem internetā. Plašāka informācija par šo pasākumu pieejama CERT.LV mājas lapā.

“Digitālās nedēļas 2022” noslēdzošā diena – 25. marts – būs veltīta prasmēm un infrastruktūrai. Diskusijā par digitālo infrastruktūru izglītības un prasmju attīstībai apspriedīs sasniegto un vēl veicamo datoru un interneta nodrošināšanai skolās gan no valsts, gan nozares perspektīvas. Izskanēs apkopojums par mācību procesa atbalsta risinājumiem, kas jau patlaban ir pieejami Latvijas skolās. Līdztekus šai diskusijai notiks seminārs “Nepieciešamās prasmes informācijas pārbagātības laikā”. Tas sniegs ieskatu medijpratības terminu skaidrojumā ar piemēriem un ieteikumiem, kā neapjukt informācijas piedāvājumā. Papildus visos Latvijas reģionos notiks arī vairāk nekā 100 kampaņas partneru organizēti daudzveidīgi pasākumi skolās un bibliotēkās, nevalstiskajās organizācijas, pašvaldībās un uzņēmumos. Plašāka informācija par visiem “Digitālās nedēļas” pasākumiem pieejama: www.eprasmes.lv sadaļā “Notikumi”, izmantojot datumu vai tēmu izvēlni, kā arī, meklējot informāciju ar tēmturiem #eprasmes22, #ADWeeks2022. Papildu informācija: Sintija Sila, LIKTA komunikācijas projektu vadītāja Tel. 25990259 E-pasts: sintija(at)likta(dot)lv

No 11. marta bibliotēkā Valentīnas Daukstes austie dekoratīvie spilveni.

 

No 10. marta

14. februārī jeb Valentīna dienā tiek svinēta visu mīlētāju diena.

Valentīndienas ticējumi un simboli   

Viens no Valentīndienas simboliem ir sarkanas rozes, kuras pēc kādas senas leģendas parādījās pateicoties grieķu mīlestības dievietei Afrodītei. Leģenda vēsta, ka viņa, steidzoties pie sava iemīļotā Adonīsa, uzkāpa uz balta rožu krūma, tieši ērkšķos. Afrodītes asinis pārvērtušas baltās rozes sarkanās.

- Dažās valstīs jauna sieviete kā dāvanu no vīrieša (un otrādi)Valentīndienā var saņemt kādu apģērba gabalu. Pastāv ticējums: ja viņa patur šo dāvanu, tad vēlāk apprecēsies ar tās dāvinātāju.

- Agrāk ļaudis ticēja: ja sieviete Valentīna dienā redz pār galvu pārlidojam sarkankrūtīti, viņa apprecēsies ar jūrnieku, ja vīrietis redz to pašu putnu, tad viņš jau ir vīra kārtā ar iepriekš minēto sievieti. Ja redz zvirbuli, tad apprecēsies ar nabadzīgu vīru un būs ļoti laimīga(kam tik ļaudis neticēja). Savukārt, ja sieviete Valentīndienā ierauga zelta monētu, viņa apprecēsies ar miljonāru(arī to pašu aknu pastēte).

- Dažās valstīs tic, ka nākamo bērnu skaitu var uzzināt arī tad, ja Valentīna dienā pārgriež uz pusēm ābolu un saskaita, cik tajā sēkliņu (to pašu sieviete var uzzināt tuvāk vecumam, vīrieši uzzinās tiklīdz pārgriezīs to nolāpīto ābolu, ja noticēs, biežāk jau dzīves laikā cienā svešus bērnus uz ielām ar koņčām:” a ja nu mans?”)

Svētā Valentīna diena, sarunvalodā vienkārši Valentīna diena, ir mīlestības svētki, kas katru gadu tiek svinēti 14. februārī .

 

               Februāris bibliotēkā.

Literatūras izstādes:

1. Kad saules                                                                                                                                                                      Ir nedaudz par maz                                                                                                                                                        un diena drusku par īsu                                                                                                                                                   Es lūdzu svec                                                                                                                                                                 dot gaismu                                                                                                                                                                     rāmu...gaišu... siltu...                                                                                     .                                                                              Sveču dienai veltīta izstāde                                                                                                                             2. Metens nāk, Metens nāk,                                                                                                                                               Ko Metenis atnesīs.                                                                                                                                                                 Meteņdienai velttlita izstāde.                                                                                                                             3. Ne vien mana tā dzeja                                                                                                                                                    Roka ko uzrakstīt kaist                                                                                                                                                     Manī ir balsis un seja                                                                                                                                                      Elpas, kas nepagaist.                                                                                                                                                                /Dzejniecei Mirdzai Ķempei – 115 /                                                                                                                 4. Aktrisei Elzai Radziņai- 105 (1917-2005) /                                                                                                                            5. “Nāk rudens apgleznot Laviju,                                                                                                                                                           Bet nepūlies, necenties tā.                                                                                                                                                                 Manviņa ir visskaistākā                                                                                                                                                                      Tik un t;a.”                                                                                                                                                                                                   /18.02.dzejniecei, dramaturģei, sabiedriskai darbiniecei Mārai Zālītei – 70(1952) /                                                6. Gaismas stars ir Latvijas pazīšana un izpratne”.                                                                                                                                                                 ( Sk. Kaldupe)                                                                                                                                                             /rakstniecei Skaidrītei Kaldupei – 100 (1922-2013)/

Februāris ticis pie  sveču mēneša nosaukuma, pateicoties sveču dienai, kuru svinam 2.februārī. Tas tādēļ, ka senos laikos ap šo laiku kauti jēri un no to taukiem darinātas sveces. Sveču diena ir viena no Zemes mātes jeb Māras dienām, ko dēvē arī par Ziemas Māru. Visbiežāk mūsu tāltālie senči šo dienu saukuši par Sveču dienu vai Svecaini, bet Latgales pusē par Gromņīcu. Par godu Pērkona sievai. Svecainē ziema satiekas ar pavasari un daba sāk mosties jaunam auglības ciklam. Sveču dienā jāsmejas, lai gads būtu jautrs un labs. Daudzām no darbībām, ko senie latvieši veica Sveču dienā, ir arī kristiānisma ietekme. Kristīgās baznīcas liturģijā Sveču diena tiek saukta par Kunga priekšā stādīšanas jeb prezentācijas dienu, jo tajā atceramies, ka Jēzus vecākie Vissvētākā Jaunava Marija un Jāzeps nesa bērnu Jēzu uz templi, lai viņu veltītu debesu Tēvam. Šajā dienā baznīcās tiek svētītas sveces. Svece simbolizē garīgo gaismu, kas apgaismo ticīgo sirdis, un to, ka Kristus ir ar mums.

 Mūsdienās februārī klāt nākuši vēl vieni svētki - romantikas un mīlas apdvesti svētki – Valentīndiena. !4. februārī jeb Valentīndienā tiek svinēta visu mīlētāju diena.Diena ir nosaukta par godu Valentīnam, mīlētāju aizbildnim un vienam no trim svētajiem, kuri 14. februārī mira mocekļa nāvē. Leģenda vēstī, ka diena nosaukta  priestera, svētā Valentīna vārdā, kurš i. gadsimtā dzīvoja Romā. 

Valentīndienas ticējumi

- Velsā bija paraža grebt koka karotes un pasniegt tās kā dāvanas 14. februārī. Izplatītākie greznojumi uz grebtajām karotēm bija sirsniņas, atslēgas un atslēgas caurumi. Šo greznojumu nozīme bija: «Atslēdz manu sirdi!»

Gadu gaitā Valentīndienas tradīcijas dažādās valstīs un apgabalos veidojušās atšķirīgi. Anglijā kopš 1476. gada svin “Valentīna pāru dienu”, kas ar lozēšanu saved jauniešus kopā. Turpretī Vācijā un Austrijā Valentīna dienu sākuši svinēt tikai pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados.Tur Valentīndienas ieviesēji bija puķu pārdevēji. Viņi ar savām reklāmām, piemēram, “Runā ar sirdi caur puķēm”, uzrunāja pircējus, tādējādi arī palielinot ienākumus. 

 

  18. janvārī iemīļotā rotaļu lācēna Vinnija Pūka radītājam ,rakstniekam A..A.Milnam-140!

   

3td e-GRĀMATU  bibliotēka savus lasītājus aicina piedalīties konkursā Šomēnes svinam 3td e-GRĀMATU bibliotēkas www.3td.lv

3 gadu jubileju un vēlamies arī Tevi iepriecināt ar vērtīgām, skaistām un lieliskām dāvanām šajā mums visiem tik nozīmīgajā brīdī.

Piedalies KONKURSĀ – sagatavo sirsnīgāko un interesantāko apsveikumu 3td e-GRĀMATU bibliotēkas www.3td.lv 3 gadu jubilejā! Uzvarētāji saņems vērtīgas balvas – grāmatas papīra formātā no 3td bibliotēkas sadarbības izdevniecībām – Zvaigzne ABC, Apgāds Mansards, Prometejs, Latvijas Mediji un Jumava, suvenīrdāvanas no Kultūras informācijas sistēmu centra un PĀRSTEIGUMA BALVU no 3td platformas izstrādātāja – IT uzņēmuma Tieto Evry in Latvia!

Aicinām Latvijas publisko bibliotēku lasītājus, kuri lasa vai arī ir ieinteresēti lasīt e-grāmatas 3td e-grāmatu bibliotēkā, sagatavot virtuālus apsveikumus 3td bibliotēkai un publicēt tos soctīklos – Facebook, Twitter un Instagram, pievienojot mirkļbirku #3td3gadi

Apsveikumus var publicēt visu mēnesi līdz pat 31. janvārim ieskaitot. Aicinām sveicējus izpausties radoši – tas var būt gan elektronisks attēls fotogrāfijas vai jebkura cita dizaina veidā (zīmējums, karikatūra, komikss), gan audio vai video ieraksts (video sveicienus vēlams veidot horizontālā formātā), kurā var būt izteikts novēlējums, var būt izteikts viedoklis par 3td bibliotēku, stāsts par kādu īpašu e-grāmatu vai arī par savu e-grāmatu lasīšanas pieredzi.

Februāra sākumā žūrija, ko veidos 3td.lv bibliotēkas projekta komanda, noteiks 3x3 jeb deviņus interesantākos apsveikumus un šo apsveikumu autori saņems balvas. Visvisatraktīvākā un izteiksmīgākā sveiciena autoram – pārsteiguma balva no Tieto EVRY in Latvia.

 

 

Ikvienam sirdī, domās un darbos būt

                                             kopā ar Latviju. Sveicam Latvijas paroklamēšanas gadadienā.

 

 

    INFORMĀCIJAI

 

 

                          Lāčplēša diena

Lāčplēša diena kalendārā noteikta kā atceres diena – Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas diena. Lāčplēsis ir simbolisks latviešu tēls, kas ir aprakstīts literatūrā un filmās. Lāčplēsis simbolizē tautas diženumu, bet viņa varonība simbolizē cilvēka drošsirdību, aizstāvot dzimteni no iebrucējiem.

1919. gada 11. novembrī Latvijas armija sakāva Bermonta vadītos vācu un krievu baltgvardu spēkus Rīgā un atbrīvoja Daugavas kreiso krastu. Uzvara pār Bermonta armiju nodrošināja Latvijas neatkarības nostiprināšanos un valsts pastāvēšanu.  Šis datums ir simbolisks, jo raksturo brīdi, kad sabiedrība apvienojās un smagās cīņās uzvarēja labi bruņotu, skaitliski pārāku ienaidnieku. 11. novembrī tiek pieminēti karavīri, kas izšķirošajā brīdī labprātīgi ziedoja savas dzīvības Latvijas valsts pastāvēšanas labā.

Tāpēc šis datums kļuvis par simbolu latviešu karavīru uzvarām Brīvības cīņās un ir atbilstošs brīdis, kad atzīmēt visos karos cīnījušos Latvijas brīvības cīnītāju piemiņu.

 

Bibliotēka klātienes apmeklējumiem

        no 21. oktobra līdz 15. novembrim slēgta

Aicinām attālināti izmantot šādus pakalpojumus:
    • Saņemt piekļuves datus un konsultācijas e-grāmatu bibliotēkas www.3td.lv un datu bāzes www.letonika.lv lietošanai;
    • Saņemt konsultācijas par dažādu e-pakalpojumu lietošanu un meklēšanas iespējām datu bāzē (www.news.lv , www.periodika.lv , Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze (www.balvurcb.lv/kb)  u.c);
    • Palīdzību informācijas meklēšanā, mācību materiālu sagatavošanā;
    • Ielūkoties #Ēkultūras piedāvājumā

Tālrunis: 27849954

e-pasts: inarabubnova(at)inbox(dot)lv

 

 

Informācija bibliotēkas apmeklētājiem!

No 2021. gada 11. oktobra līdz 2022. gada 11. janvārim, stājušies spēkā jauni noteikumi par Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Bibliotēkas apmeklētāji tiek lūgti ievērot šādas prasības!

No 12.10 -26.10.

Bibliotēka slēgta. Bibliotekāre atvaļinājumā.

Grāmatas varēs apmainīt 18. oktobrī

Bibliotēka skatāma novadpētniecības materiālu izstāde

   Baltinavas pareizticīgo baznīcai - 120

 

30. septembra pēcpusdienā Baltinavas bibliotēkā tika atklāta Vides izglītojošās skolas – plenēra “Ziedi, ziedi, ziedu pļava” darbu izstāde. Bibliotēkas sienu tagad rotā vasarīgi pļavu ziedi.
Uz izstādes atklāšanu ieradās plenēra dalībnieces- Velta Mītke un Anna Miethke, Baltinavas pagasta pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja Sarmīte Tabore, Baltinavas muzeja vadītāja Antra Keiša un darbiniece Anita Ločmele, un citi mākslas cienītāji. Īpašs prieks par Baltinavas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu ierašanos.

   1.-31. oktobris

 

 

 "Satiec savu meistaru" šoreiz uzmanības centrā bija sievas, kuras vairs nedzied Baltinavas etnogrāfiskajā ansamblī, bet dziesma jau nekur nepaliek- tā tik un tā ir klātesoša ikdienas gaitās un svētku brīžos. Ciemos bija atnākusi Vizule Anele un Logina Lūcija.
Vizuli Aneli Baltinavas etnogrāfiskā ansambļa pirmsākumos, 1978.gadā, lūdza palīgā pirmo dziedātāju pulcināšanai, un, būdama Strautiņu fermas brigadiere, Anele uzņēmās šo pienākumu. Un tā sākās šis tautas vērtību kopšanas un saglabāšanas darbs vairāku gadu desmitu garumā.
Lūcija Logina etnogrāfiskajā ansamblī dziedāja salīdzinoši īsu laiku, bet garīgās dziesmas viņa turpina skandēt gan pie krucifiksiem maija mēnesī, gan psalmos, gan baznīcas dienās. Rokdarbi ir viņas sirdslieta, un savas prasmes Lūcija labprāt nodod arī citiem. L. Loginas cimdu rakstus ada pat tālajā Japānā. Bija sagatavota novadpētniecības materiālu izstāde "Baltinavas baltās sievas".

 Septembrī Baltinavā uzņēmām raidījuma “Tas notika šeit” komandu, centāmies palīdzēt, šķetinot pagātnes notikumus. Bibliotēkā iepazinās ar novadpētniecības materiāliem par Tiesas nama vēsturi, Grivu mežiem.

Pārbaudi savu medijpratību.

IZGLĪTOJOŠA MEDIJPRATĪBAS SPĒLE TIEŠSAISTĒ BĒRNIEM UN JAUNIEŠIEM NO 12 GADU VECUMA

Projekta “Medijpratības cirks” rezultāts ir tiešsaistes spēle bērniem un jauniešiem no 12 gadu vecuma. Katrs no spēles 23 lauciņiem ietver kādu jautājumu par ikdienišķām un dažām – mazāk ierastām – dzīves situācijām, kurās ir noderīga medijpratība. Izvēloties vienu no piedāvātajām atbildēm, spēlētājs arī uzzina īsu skaidrojumu ieteicamajam risinājumam. Aplūkotās dzīves situācijas ir dažādas – klases biedra atsūtīta WhatsApp ziņa, naidīgi komentāri pie kāda attēla sociālajos medijos, vecumam atbilstošu filmu izvēle kinoteātrī, rakstu ilustrācijas ziņu portālos un sludinājumi pirkšanas-pārdošanas vietnēs u.c. Nereti medijpratība tiek saprasta ļoti šauri – tikai kā maldinošas informācijas atpazīšana medijos. Šī spēle paplašina medijpratības izpratnes robežas, aptverot arī jautājumus par vārda brīvību, vizuālo pratību, naida runu, stereotipiem un attēliem medijos un citiem mūsdienās svarīgiem jautājumiem.

Spēles iedvesmas avots ir tradicionālā galda spēle “Cirks”, kurā atkarībā no spēlētāja veiksmes var doties vairākus spēles lauciņus uz priekšu vai atpakaļ. Tādējādi šī tiešsaistes spēle ir ne tikai izglītojoša, bet piedāvā stiprināt medijpratību izklaidējošā veidā. Cirka tematika, tostarp, staigāšana pa virvi un izcila balansa demonstrēšana, iluzionistu triki, žonglēšana vienlaikus ar vairākiem priekšmetiem, arī paļaušanās / uzticēšanās komandas biedriem, tēlainā veidā arī ilustrē daudzos izaicinājumus informācijas vidē, ar kuriem mūsdienās nākas saskarties.

Lai spēle būtu vieglāk izmantojama izglītības procesā, to papildina trīs mācību stundu (40 minūtes) apraksti par spēles tematiku pēc pētnieka Roberta Gaņjē (Robert Mills Gagné) izstrādātā mācību stundu plānošanas modeļa (pieejami lejupielādei sadaļā “Skolotājiem”). Spēle ir piemērota arī izmantošanai neformālajā izglītībā jauniešiem no 12 gadu vecuma un pieaugušajiem.

Spēli iespējams spēlēt interneta pārlūkprogrammās Google Chrome, Firefox un mobilajā versijā.

“Creative commons” licence ļauj to jums lejupielādēt, lai, piemēram, pārpublicētu pedagogiem noderīgu materiālu krātuvē, skolu mājaslapās u.tml. Lejupielādes iespēja atrodas zem vietnes sadaļas “Spēle”.

Meklē - medijpratība.lv   Medijpratības cirks

 

                                                                        Jūlijs

TREBBIANO       

Izstādes:

2. jūlijs suņu diena- literatūras izstāde bērniem

                “ Suns – cilvēka uzticams draugs “

20.07. rakstniecei, žurnālistei Monikai Zīlei – 80

    “ Dzīve ir viss , kas ar mums notiek šobrīd.”

                          / M. Zīle /

Ieteicamās grāmatas lasīšanai vasarā pa klasēm

                      Lai veicas!

Bibliotēka vēl apskatāmas Aijas Keišas darinātās rotas.

 

                 1941. gada 14. jūnijā deportēto Baltinavas pagasta                                  iedzīvotāju saraksts

Metums Jūlijs,Strazds AlfrēdsStrazda Skaidrīte,

Apšinīks Pēteris,

Nungurs Andrejs,

Nungure Helēna, 

Ločmelis Vincents,Ločmele Eleonora,Ločmelis Juris,Ločmele Beāta,Ločmele Irina,

Puzuls Jānis,Puzule Marija,Puzule Dzidra,

Logins Tadeušs,

Supe Antons,Supe Marija,Supe Valentīns,

Šakins Stepans,

Blaževics Jegenijs,Blaževičs Antons              

Pedušova Gaļina,

Rubens Arvīds

Rumaks Kazimirs

 

 

  1941. gada 14. jūnija depertāciju atceres 80.

gadadienai veltīta literatūras izstāde.

  Aicinām piedalīties spēlē, kura tapusi Balvu Centrālajai bibliotēkai sadarbībā ar Balvu un Viļakas novadu tūrisma informācijas speciālistēm, projekta Interaktīva spēle “Ziemeļlatgales detektīvi” ietvaros.
Spēlējot šo spēli Tev būs iespēja iejusties detektīva lomā un interaktīvā veidā iepazīt Ziemeļlatgales dabas un kultūrvēstures objektus, kā arī tūrisma piedāvājumu. Detektīviem atklāšanai tiks piedāvāts veikt kopumā 121 uzdevumu — misiju dažādās Ziemeļlatgales vietās. Vairumā misiju tiks atstāti pavedieni, lai acīgākajiem meklētājiem palīdzētu atrast atbildi. Tādejādi paralēli varēsi ceļot un kļūt arī par ekspertu grāmatu, žurnālu un avīžu pasaulē! Attīstīsi sevī arī fotografēšanas prasmes.
Spēle pieejama elektroniski aplikācijā “Actionbound” no 3.jūnija, un sev ērtā laikā to varēsi turpināt spēlēt līdz pat 31.oktobrim.

 

     Laika posmā no 8. maija līdz 8. jūnijam aicinām Viļakas un Baltinavas iedzīvotājus un novadu viesus nedaudz savādāk pavadīt savu brīvo laiku un uzspēlēt “Trip -Trip” pierobežā. Tā ir spēle- paslēpe, kurā foto detaļās paslēpušies gan populāri, gan mazāk zināmi objekti, kas ikdienas steigā iespējams palikuši nepamanīti. Dalībniekiem mēneša laikā jādodas un jāatrod šie objekti.
 Informācija Baltinavas novada mājas lapā - https://www.baltinava.lv

    

Cienījamie skolēni izmantojiet letonikas datu bāzi mācībām.

https://www.letonika.

Skolotājiem un skolēniem .Ikvienam.

Izmantotojamie resursi:
Letonika.lv Lasītava
Mācībām
Latvijas kultūras kanons - letonika.lv
Darba lapas - letonika.lv
Vēstures laika karte - letonika.lv

                   Maija mēnesim

Izstādes:

02. 05. – 28.05

 Rakstniecei, tulkotājai – Dagnijai Dreikai – 70

Viņa allaž prot atrast kādu prātā paliekošu rozīnīti.

05.05.-28.05.

Mātes dienai un Starptautiskajai Ģimenes dienai veltīta izstāde

Kvēl saule pār zemi mūžīga, ko esi tu cēlusi, māt!

30.05.

Dzejniecei Vizmai Belševicai-90 /1931-2005/

“Es mīlestību savu nesu tā,

  Kā bērns nes kastaņlapu”

!0. – 31. 05 Venerandas Keišas zīmējumi ar ogli

 

   

Digitālā nedēļa 2021 tiks organizēta kā tiešsaistes pasākumu kopums. Nedēļas laikā tiks organizēti gan centrālie pasākumi un diskusijas, kam varēs sekot līdz interneta tiešraidēs, gan arī citi tiešsaistes pasākumi, ko organizēs partneri visos Latvijas reģionos: skolās un bibliotēkās, nevalstiskajās organizācijas, pašvaldībās un uzņēmumos. Būs iespējams pārbaudīt savas digitālās prasmes pašnovērtējuma testos un konkursos. eprasmes.lv/ (pasākumu karte, pasākumu saraksts u.c.)
Baltinavas novada bibliotēka aicina izmantot iespēju un tiešsaistē piedalīties piedāvātajos pasākumos.

Digitālās nedēļas 2021 tematiskās dienas:
Pirmdiena, 22. marts
Atklāšanas pasākums: Digitālo zināšanu rokasgrāmata. Kā mainīt sabiedrības paradumus un izmantot esošās iespējas?
Otrdiena, 23. marts
Digitālās iespējas ikdienai: E-pakalpojumu izmantošana tikai 2 minūšu attālumā – mācies un turpmāk izmanto e-pakalpojumus neejot uz iestādēm klātienē
Trešdiena, 24. marts
Digitālās prasmes uzņēmējiem
Ceturtdiena, 25. marts
Digitālās identitātes un drošības diena. Kibernakts 2021
Piektdiena, 26. marts
Tava profesija tehnoloģiju nozarē

 

 

         

     Sakarā ar Valstī izsludināto ārkārtas situāciju

Baltinavas novada bibliotēka no 2020. gada 21. decembra līdz 2021. gada 11. janvārim apmeklētājiem būs slēgta.

Aicinām aktīvi izmantot visus pieejamos e-resursus: datubāzes News.lv, Periodika.lv, 3-td.lv  e- grāmatu bibliotēka, Letonika.lv

     Jaunākā informācija tiks atspoguļota bibliotēkas tīmekļvietnē

                     http://bibliotekas.lv/baltinava/

             telefons saziņai 64507267

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām

             

            Apmeklētāju ievērībai!

  • No 9. novembra līdz 6. decembrim Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija.
  • Ikvienam bibliotēkas apmeklētājam no 13 gadu vecuma obligāti jāvalkā sejas maska vai sejas vairogs.
  • Bibliotēkas apmeklētāji tiek aicināti bibliotēkas telpās uzturēties ne ilgāk par 30 minūtes.
  • Distance starp apmeklētājiem - 2 m
  • Visi no lasītājiem saņemtie izdevumi jāievieto “karantīnā” uz 72 stundām.
  • Ja bibliotēka sniedz apmeklētājiem iespēju izmantot datorus lietišķās informācijas ieguvei, darbstacijas pēc katras lietošanas reizes jādezinficē, lietojot vienreiz lietojamos cimdus.

Novembris bibliotēkā

Literatūras izstādes:                                                                                                                                               1.Neviens, kas rod baudījumu daiļliteratūrā, nespēj pretoties romāna “Vējiem līdzi” burvībai                                                / Amerikāņu rakstniecei Margaritai Mičelai- 120/                                                                              2.Devu, devu Mārtiņam,                                                                                                                                           Ko es biju solījusi:                                                                                                                                               Melnu vistu, kankarainu,                                                                                                                                         Ar visiem nadziņiem   / 10. novembris Mārtiņdiena/                                                                                          3. Vai tu zini, kas ir Latvija? - literatūras izstāde bērniem                                                                                     4. Darbs – mūsu dzīvība,                                                                                                                               Drosme un brīvība,                                                                                                                                                 Topiet jūs Latvijai                                                                                                                                                   Pamats un  spēks.                                                                                                                                                 / Latvijas dibināšanas gadadienai veltīta literatūras izstāde /

5. Tad - spēku dod Zvaigzne,                                                                                                                                                      kam noticēji-                                                                                                                                    kā kompass uz Betlēmi takā šai aukstā                                                                                                              un Adventes svecīte sirdī un plaukstā.  / A.  Zālītis/                                                                                           

Citi:                                                                                                                                                                          6.11. Masļenku traģēdijas upuru piemiņas vietā notiks Robežsargu dienai veltīts pasākums «Par tiem, kas sardzē».                                                                                                                                                            11.11. Piedalīties Lāčplēša dienai veltītajā goda sardzē.                                                                         

14.11. Piedalīties Latvijas Valsts lūgšanu brokastu 15 gadu jubilejas svinībām veltītajā pasākumā.       Rokdarbu izstāde - "Auda māte,auž arī meita" Jadvigas Kaņepes un Valentīnas Daukstes segas

Lasi un piedalies ,,Bērnu, Jauniešu, Vecāku žūrija – 2020”

BĒRNU, JAUNIEŠU UN VECĀKU ŽŪRIJAS 2020 KOLEKCIJA                                                                       5+                                                                                                                                                                       Gurķis Elmārs, kas dikti kreņķējās. Sabīne Košeļeva. Rīga : Pētergailis, 2019.                                               Zvēri, kurus neviens nav redzējis, tikai mēs. Ulfs Starks, Linda Bundestama.  Rīga : Liels un mazs, 2019.Svizis. Marjus Marcinkevičs, Lina Dūdaite. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2019.                                          Rasas vasara. Juris Zvirgzdiņš, Lina Dūdaite. Rīga : Pētergailis, 2020.                                                       Krāsu mošķis. Anna Ļenasa. Rīga : Latvijas Mediji, 2020.                                                                   Dzejnieks un smarža. Lote Vilma Vītiņa. Rīga : Aminori, 2019.                                                                           9+                                                                                                                                                                     Bērns, kas neiekrita. Inese Zandere. Rīga : Liels un mazs, 2019.                                                                   Poķu grāmata. Edgars Valters. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.                                                                 Šušnirks un pazemes bubuļi. Arno Jundze. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.                                                    Papus Tru. Dzintars Tilaks. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.                                                                                  Vilka midzenis. Anna Starobiņeca. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.                                                                       Meža meitene Maija. Viesturs Ķerus. Rīga : Liels un mazs, 2019.                                                                    11+                                                                                                                                                                Lidostas blaktis nepadodas. Kairi Looka. Rīga : Pētergailis, 2019.                                                                   Marks, maģija un vilkate Vilma. Rēli Reinausa. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2020.                                         Sibīrijas haiku. Jurga Vile, Lina Itagaki. Rīga : Liels un mazs, 2020.                                                           Ērgļuklints noslēpums. Kristīna Olsone. Rīga : Zvaigzne ABC, 2020.                                                          Pērtiķa zvaigzne. Frīda Nilsone. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2020.                                                        Ballīte ar nakšņošanu. Māra Cielēna. Rīga : Lietusdārzs, 2019.                                                                           15+                                                                                                                                                    Māra. Osvalds Zebris. Rīga : Dienas Grāmata, 2019.                                                                                                Laika bikses. Juris Kronbergs. Rīga : Liels un mazs, 2019.                                                                               Ragana manā skapī. Gatis Ezerkalns. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.                                                                 Puika, kurš redzēja tumsā. Rasa Bugavičute-Pēce. Rīga : Latvijas Mediji, 2019.                                            Kā suns kā kaķis. Pērs Nilsons. Rīga : Liels un mazs, 2019.                                                                    Trīspadsmit iemesli. Džejs Ašers. Rīga : Zvaigzne ABC, 2020.                                                                  Vecāku žūrija                                                                                                                                                   Tētis uz pilnu slodzi. Eve Hietamies. Rīga : Latvijas Mediji, 2019.                                                             Brīnumu istaba. Žiljēns Sandrels. Rīga : Zvaigzne ABC, 2019.                                                                       Aizliegtais pianīns. Māris Bērziņš. Rīga : Dienas Grāmata, 2019.                                                           Vilcēni. Andra Manfelde. Rīga : Dienas Grāmata, 2020.

Pārbaudi savas zināšanas - s

Spēle ,, Cik daudz zini par savu reģionu? "Spēli var atrast Balvu Centrālās bibliotēkas mājas lapas sadaļā Kultūrvēstures datu bāze

www.balvurcb.lv/kb/

Spēles jautājumi aptver Balvu, Baltinavas, Rugāju un Viļakas novadus.

 

“Ceļojums pa Latvijas robežu zirga mugurā”

2019. gada vasarā zirgu kopējas Līga Vilne un Tīna Runce īstenoja savu sapni — uzsāka piedzīvojumu “Ceļojums pa Latvijas robežu zirga mugurā”. Pirmais ceļojuma posms zirgu Prīmas un Dempsijas mugurā 620 km garumā pa Latvijas jūras krasta robežu notika no 2019. gada 17. augusta — 1. septembrim. Otrais posms sākās 2020. gada 4. augustā un ilgs līdz pat 4. septembrim. Šī posma kopējais garums ir 1386 km pa Latvijas sauszemes robežu.

13. augusta rīta pusē Baltinavā ieradās ceļojuma pavadošās personas- Ingrīda Runde un Ilva Saukuma. Pie Baltinavas novada muzeja operatīvi tika uzstādīts pagaidu aploks zirdziņiem. Zupas katlā sāka vārīties pusdienu zupa. Veicām pēdējos sagatavošanās darbus un gaidījām jātnieces ierodamies Baltinavā. 

  

 

Bibliotēka atsāk darbu

Mūsu robežas, mūsu miera stāsts: aicinājums Baltinavas novada iedzīvotājiem

        Šogad apritēs 100 gadi kopš Latvija noslēdza miera līgumu ar Krieviju, nospraužot valstisko robežu, tāpēc šopavasar un vasarā Baltinavas pusē meklēsim vēsturiskās saiknes ar to Jaunlatgales jeb Abrenes daļu, kuru, diemžēl, esam zaudējuši.
Sadarbībā ar Latvijas Televīziju Baltinavas jaunieši aicina ieskatīties katram savā dzimtas fotoalbumā, dokumentu mapēs vai vienkārši dzimtas atmiņās, vai tur nav saglabājusies kāda liecība par dzīvi pierobežā pēc Miera līguma noslēgšanas. Abrene joprojām ir dzīva, mēs dzīvojam tās saglabātajā daļā, bet mūsu senči, iespējams, savulaik mituši tur – Gauru, Bērzpils vai Kacēnu pagastā. Varbūt kāds no vecvecāku kaimiņiem bija robežsargs kādā tā laika robežas ar Krieviju kordonā? Iespējams, kādas skolotājas senči vai pastnieces vectēvs pārnāca dzīvot robežas šajā pusē, bet radi palika otrpus, krievu zemē?
Jaunieši jūs uzrunās ar vēlmi sataustīt un saglabāt šo saikni ar Lielo Abreni, lūdzu neatsakiet dalīties ar jūsu rīcībā esošo informāciju. Pa visiem kopā varbūt atradīsim kādu dzimtu, kura Baltinavā nonākusi tāpēc, ka nācās pamest un zaudēt iekopto saimniecību Linavā, Augšpilī vai Purvmalā… Pastāstiet par to, kā jauno robežu sprauda jau šī gadu tūkstoša sākumā, kā pieņēmāt lēmumu, ka dzīvosiet Latvijā, kā daža laba kūtiņa vai siena šķūnis palika otrpus robežai, kad to novilka tieši pa vidu jūsu vai jūsu vecāku, kaimiņu saimniecībai! Pastāstiet jauniešiem pat to, ka jūsu dzimtā nebija pieņemts runāt par Pirmās brīvvalsts laiku, pasakiet, kāpēc tā notika, arī tā ir bezgala svarīga informācija, lai uztaustītu to dzīvo stīgu, kas mūs joprojām vieno ar senās Atzeles zemi tur, aiz žoga!
Savākto informāciju publicēsim ne vien paši sev, bet arī visas Latvijas zināšanai Latvijas sabiedrisko mediju tīmekļa vietnē lsm.lv. Latvijas Miera līguma stāsts ir mūsu, Baltinavas ieguvumu un zaudējumu stāsts. Sarakstīsim to visi kopā un11. augusta godam visi kopā nosvinēsim šī līguma simtgadi!


Ligita Lukstraupe,
projekta “Uzrunā Abreni” idejas autore, filmu scenāriste

29.04.2020

 

 

 

     

 

 

 

 http://bibliotekas.lv/baltinava/media/Nac_nakdama_Liela_diena.pptx

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu par ārkārtas situācijas izsludināšanu valstī, reaģējot uz koronavīrusa COVID-19 izplatīšanos Eiropā un Latvijā, Baltinavas bibliotēka ievēro noteiktos pulcēšanās ierobežojumus un ieteikumus maksimāli ievērot sociālo distancēšanos, līdz ar to tiek mainīta lasītāju apkalpošanas kārtība.

PAKALPOJUMU NODROŠINĀŠANAI ĀRKĀRTAS SITUĀCIJAS APSTĀKĻOS VĪRUSA COVID-19 IZPLATĪBAS IEROBEŽOŠANAI

Bibliotēka būs atvērta kā ierasts, katru darba dienu no plkst 8.30 -17.00, tomēr, ievērojot vispārējās rekomendācijas, aicinām bibliotēkas telpās ilgi neuzkavēties. Grāmatas un preses izdevumi tiks apmainīti ievērojot karantīnas prasības

Grāmatu izsniegšana lasītājam uz mājām, vadoties pēc noteiktas kārtības. Lai Baltinavas bibliotēkas lasītājiem nodrošinātu pieeju bibliotēku grāmatām, tās ir iespējams pieteikt, izmantojot e-pastu, telefonu vai elektronisko grāmatu katalogu.   Pēc grāmatas rezervēšanas bibliotekārs apstrādās pieprasījumu un sazināsies ar lasītāju personīgi par grāmatas izdošanu lasītājam uz mājām.

Ir iespēja grāmatām attālināti pagarināt lasīšanas termiņus.

Bibliotēka aicina izmantot iespēju reģistrēties  elektronisko grāmatu lasīšanai www.3td.lv
Nepieciešamības gadījumā zvanīt vai rakstīt: 27849954, e-pasts inarabubnova(at)inbox(dot)lv
 

Izmanto letonika.lv attālinātām mācībām bez maksas!

https://www.letonika.lv

Ikvienam (neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas) brīvā piekļuvē pieejama Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas (LNDB) grāmatu kolekcija gramatas.lndb.lv http://gramatas.lndb.lv/ Tajā lasāmas ap 10000 komerciālajā apritē neesošas grāmatas – no 16. gadsimta līdz 21. gadsimta sākumam.

 

 

         Novembris bibliotēkā

Literatūras izstādes:

  1. Ilggadējam Saimniecības agronomam, aizrautīgajam novadpētniekam Jānim Aleksandrovam – 100
  2. Mūsdienīgākais latviešu dvēseles un likteņgaitu tulks.

Latviešu dzejniekam, prozaiķim un politiķim – Kārlim Skalbem – 140

  18. novembris "Latvijas Republikas Proklamēšanas diena”

     " Uz zemeslodes, zem saules, ir tāda zeme – Latvija,                                                                                                                   uz  zemeslodes, zem saules ir tāda tauta  -  latvieši."

Pasākumi:

11.11. – 17.11.  Ziemeļvalstu svētki…

/izlikta literatūra ar ziemeļvalstu autoru darbiem/

1.Rīta stundas lasījumi pirmskolas iestādē

2. Krēslas stundas lasījums novada bibliotēkā.

Citi pasākumi:

Baltinavas amatnieku izstāde.

Piedalīties

1. novembris - Mutvārdu vēstures interviju veidošana un saglabāšana, lektore Māra Zirnīte

15.novembris - Efektīva informācijas nodošana sabiedrībai, lektore Aiga Veckalne

20 novembris- seminārs Balvu RCB A. Pekšēnas lekcija                                                                                                                "Darbs ar deinstucionalitiem klientiem"