Novadpētniecība

Padomju saimniecība „Medņeva”

1969.gadā kolhoza „Zelta vārpa”(pastāvēja no 1950.g.) teritorijā tika nodibināta padomju saimniecība „Medņeva”. To vadījuši divi direktori. No 1969. – 1977. gadam Grigorijs Ivanovs, no 1977. – 1991 gadam – Regīna Brokāne.

Padomju saimniecības „Medņeva” galvenās specializācijas nozares bija piena, liellopu un cūkgaļas ražošana, kā arī linkopība.

Padomju saimniecības dibināšanas sākumā strādāja 500 strādājošo, vēlāk skaits samazinājās līdz apmēram 200, tai skaitā 40 bija lauksaimniecības speciālisti (agronomi, zootehniķi, inženieri, elektriķi, kantora darbinieki u.c.)

P. s „Medņeva” peļņa pirmajos gados bija apmēram 850 tūkstoši rubļu, tā pieauga līdz 1.4 miljoniem rubļu (1992.g.). No 400 – 500 tūkstošiem rubļu gadā, no peļņas, izmantoja jaunas tehnikas iegādei, 300 tūkstoši rubļu – sociālās sfēras uzturēšanai, 120 – 200 tūkstošiem rubļu – cilvēku materiālajai stimulēšanai.

Saimniecība vidēji gadā turēja 800 slaucamās govis, 250 grūsnās teles, 1700 jaunlopus, 400-500 sivēnmātes un apmēram 3000 nobarojamās cūkas. Slaucamās govis bija izvietotas fermās Bahmatovā, Aizpurvē, Vidučos un kompleksā „Avoti”. Sivēnmātes un nobarojamās cūkas audzēja trijās Tereškovas un četrās Raču kūtīs. Lai uzturētu šo milzīgo lopu skaitu, tika audzētas dažādas lopbarības kultūras.

Gada laikā p. s „Medņeva” saražoja un nodeva valstij: pienu – 2200 – 2400 tonnas ; cūkgaļu – 206 t. (1970),bet 1990.g. – 570t.; liellopu gaļu – apmēram 150t. Vidējais piena izslaukums no govs 2500 – 2800kg, bet labākajām slaucējām – 3200 – 3500kg.
Augkopības produkcijas ražošana (graudi, siens, lopbarības saknes, skābsiens, skābbarība, salmi, kartupeļi un linšķiedra) pa gadiem bija atšķirīga, jo ietekmēja klimatiskie apstākļi. Vidēji graudaugu raža bija 18cnt/ha, bet labākos gados iekūla līdz 28cnt/ha. Galvenā naudas masa nāca no piena, liellopu gaļas un cūkgaļas realizācijas. Līdz ar to bija iespējams veikt celtniecību, samaksāt strādājošiem samērā labas algas, atvēlēt līdzekļus sociālajai sfērai un cilvēku materiālajai stimulēšanai.
P. s. „Medņeva” rajona sociālistiskajā sacensībā saņēma godalgotas vietas, arī republikas mērogā 80.gados valsts nozīmes prēmijas. Par sasniegumiem linkopībā Medņeva bija Vissavienības Tautas Saimniecības Sasniegumu izstādes dalībniece, par ko saņēma naudas prēmiju un automašīnu „MOSKVICH”. Linus audzēja 80 – 120ha platībā.

Ik gadu p. s. „Medņeva” notika Darba svētki, kuros cildināja labākos darba darītājus. Notika profesionālie vakari lopkopjiem, mehanizatoriem, tika svinēti maizes svētki, valsts svētki, Lauksaimnieku diena, saimniecības 5.,10.,15.,20 gadu jubilejas, arī Jāņu diena tika svinēta. Saimniecības ļaudis katru gadu brauca ekskursijās – Maskava, Ļeņingrada, Igaunija, Lietuva, Baltkrievija. Notika arī daudzi pieredzes braucieni uz labākajām saimniecībām Latvijā un ārpus tās (uz Uzbekiju, Gruziju, Kazakiju u.c.)
22 padomju saimniecības pastāvēšanas gados neapšaubāmi varēja just Medņevas novada izaugsmi. Abi direktori lielu vērtību veltīja celtniecības darbu vadīšanai. Vispirms tika uzceltas četras somu tipa dzīvojamās mājiņas, tad jaunas mehāniskās darbnīcas, kur atradās arī dispečerdienests. 1976.gadā tika uzcelta pirmā daudzdzīvokļu māja Medņevā – 18 dzīvokļu māja Viduču skolas skolotājiem. Nedaudz vēlāk 1981.gadā uzceltas pirmās 10 Līvānu tipa mājas. Vienā no tām atradās padomju saimniecības kantoris. Liela celtniecība noritēja arī pārējā saimniecības teritorijā. Tika uzbūvēti lauksaimniecības ražošanas kompleksi: Raču cūku komplekss 600 galvām, liellopu komplekss „Avoti”- 420 govīm, Viduču ciemā sāka darboties zāles miltu cehs, Bahmatovas ciemā – benzīna uzpildes stacija (1985.g.), graudu kalte Janapolē.

80.gados turpina augt p. s. „Medņeva” centrs – Semenova. 1984.gadā uzcelta otrā daudzdzīvokļu māja – 27 dzīvokļu māja saimniecībā strādājušajiem. Tai blakus piebūvēts sadzīves pakalpojumu punkts.

1986.gadā top vēl viena 18 dzīvokļu māja, un jauna, liela katlu māja. 10 Līvānu tipa mājiņas.

1987.gada martā pirmo reizi Medņevas vēsturē durvis vēra jaunais bērnudārzs „Saulīte”, kur vietas bija 95 mazuļiem. Šajā pat gadā tika atvērta jauna, gaumīgi iekārtota ēdnīca un rudenī – jaunais ciemata veikals. Kiras upes krastos sāk strādāt attīrīšanas iekārtas, kas attīra Semenovas centra netīros kanalizācijas ūdeņus.

80.- 90.gados lieli līdzekļi tika atvēlēti ceļu ierīkošanai, pavisam no jauna tika uzbūvēti 50km laba grantēta ceļa.
Līdz ar politikas sistēmas maiņu 90.gadu sākumā nāca līdzi arī ekonomiskās reformas. 1990.gada 21.novembrī tika pieņemts likums „Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos” , bet 1991.gada 21.jūnijā – LR AP lēmums „Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju”. Lēmumā bija noteikti konkrēti izpildes termiņi un metodika privatizācijas veikšanai. Lauksaimniecības uzņēmumu pārveidošana pamatā bija jāveic līdz 1992.gada 1.martam. Sākās privatizācijas process, kas sākotnēji cilvēkiem nebija īsti saprotams un pieņemams.