Darba pārskati

LAZDULEJAS BIBLIOTĒKAS

pārskats par darbu

2023. gadā

Satura rādītājs

Vispārīgs bibliotēkas raksturojums …………………………………………………………… 3

Finansiālais nodrošinājums ………………………………………………………………………. 4

Materiālā un tehniskā stāvokļa vērtējums ………………………………………………… 4

Personāls ………………………………………………………………………………………………….. 5

Pakalpojumu piedāvājums un pieejamība ………………………………………………….6

Krājums ……………………………………………………………………………………………………..9

Darbs ar bērniem un jauniešiem ………………………………………………………………. 11

Novadpētniecība ……………………………………………………………………………………… 12

Publicitāte ……………………………………………………………………………………………….. 13

Secinājumi ………………………………………………………………………………………………..14

1. Vispārīgs bibliotēkas raksturojums

   Lazdulejas bibliotēka ir Balvu novada Balvu Centrālās bibliotēkas struktūrvienība, kas veic Lazdulejas bibliotēkas funkcijas. Bibliotēka strādāja 24 stundas nedēļā, atbilstoši ar darba devēja saskaņotu grafiku. 2023. gada oktobrī tika mainīts bibliotēkas darba laiks: no 8.00 – 16.00. Tas darīts atbilstoši iedzīvotāju interesēm, jo pagasta pārvalde arī sāk darbu šajā laikā. Atnākot uz pagasta centru, cilvēki, viņus interesējošus    jautājumus var kārtot gan pagasta pārvaldē, gan arī palasīt jaunākos preses izdevumus. Paaugstinoties dzīves dārdzībai, reti kurš var atļauties abonēt pat vietējo laikrakstu.

   2023. gadā galvenais uzdevums bija noturēt iepriekšējā gada darba rādītājus, kas  krasi samazinājās 2020. un 2021. gadā sakarā ar pandēmijas ierobežojumiem. Zināmā mērā tas arī ir izdevies. Darba rādītājus var skatīt tālāk tabulā ,,Bibliotēkas pamatrādītāji”.

   Katru gadu samazinās iedzīvotāju skaits pagastā. 2023. gadā, pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, uz 2023. gada 1. jūliju pagastā deklarēti 238 iedzīvotāji. Statiska rāda, ka bibliotēkas lietotāji ir gandrīz visi, kas šeit strādā, bet nedzīvo. Savukārt tie, kuri šeit dzīvo, bet strādā citur, reti nāk uz bibliotēku. Atliek bezdarbnieki, pensionāri, cilvēki ar invaliditāti un  bērni.

2023. gadā:

• Pats galvenais: Bibliotēkas akreditācija un atzinums, ka bibliotēkai piešķirts vietējās nozīmes bibliotēkas statuss.
• Izvēlēties un lasīt grāmatas, saņemt informāciju. Apmeklētāji varēja uzlādēt mobīlās ierīces; trūcīgās personas varēja bez maksas saņemt rēķinu izdrukas par dažādiem pakalpojumiem, saņemt palīdzību informāciju tehnoloģijas jautājumos.
• Bibliotēkas krājums atbilstošs pagasta teritorijas attīstībai. Krājums papildināts ar 59 grāmatām, tajā skaitā 14 eks., pateicoties Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam  ,, Vērtīgo grāmatu iepirkuma programma Latvijas publiskajām bibliotēkām 2023 “.
• Pasākumu skaits un kvalitāte atbilstoši situācijai pagastā.
• Tika piegādātas grāmatas mājās tiem, kuriem piekļuve bibliotēkai  apgrūtināta veselības vai cita iemesla dēļ.
• Darbojās grāmatu apmaiņas plaukts, kurā ikviens varēja izvēlēties lasāmvielu un vietā atstāt savas grāmatas, kas jau ir izlasītas vai kādu citu iemeslu dēļ nav vajadzīgas.
• Tika lasītas grāmatas no 2022. gadā, pēc lasītāju ierosinājuma, iekārtotā literatūras plaukta +18.     
• Bibliotēka sadarbojās ar visām Balvu novada bibliotēkām, lai lietotāji saņemtu nepieciešamo literatūru. Krājuma inventarizācija pārskata periodā nav veikta.
• Telpu apsaimniekošanā izmaiņu nav. Bibliotēkas telpu stāvoklis labs.

1. Finansiālais nodrošinājums

Bibliotēkas izdevumi

Pārējo finansējumu skatīt pie Balvu Centrālās bibliotēkas.

2. Materiālā un tehniskā  stāvokļa vērtējums

Bibliotēkas materiālais un tehniskais stāvoklis apmierinošs.

Projekta Trešais Tēva Dēls datori ir novecojuši.

 3 datori – 2008. gads;

 2 datori – 2015. gads;

 multifunkcionālā iekārta – 2015. gads.

Pārskata periodā šajā jomā nekādi darbi nav veikti.

3. Personāls

Apmeklētie profesionālās pilnveides pasākumi:

• Vebinārs: KISC piedāvātie e- resursi Latvijas bibliotēkām ( News.lv – laikrakstu bibliotēka tiešsaistē; Letonika.lv un Tilde bibliotēkām; 3td e- grāmatu platforma: saturs un aktualitātes ).
• Balvu novada publisko bibliotēkas darbinieku pavasara seminārs Balvos 22. martā ( Medijpratības ABC; Vijas Laganovskas personība un daiļrade; Darbs komandā un ar sevi u.c. ).
• Balvu novada publisko bibliotēku izbraukuma seminārs Medņevā 26. maijā ( Grāmatniecība Balvu reģionā drukas aizlieguma laikā un 20. gs.; Ieskats digitālās drošības nedēļā; LBB ideju tirgus 2023. u. c. ).
• Balvu novada bibliotekāru Kultūrvēstures studiju brauciens Ogre-Ķegums-Lielvārde 28. jūlijā.
• Balvu novada publisko bibliotēku rudens seminārs Balvos 27. oktobrī ( Folklora un folklorisms latgaliešu  rokrakstu literatūrā drukas aizlieguma laikā; Latgaliešu folkloras vākšana un interpretācija trimdā pēc II pasaules kara; Pasaules Medijpratības un internetpratības nedēļa u. c. ).
• Balvu novada publisko bibliotēku rudens seminārs II Balvos 23. novembrī ( Katoļu dziesmu sākotne latviešu literatūrā: Georgs Elgers; Latvijas pensiju sistēma ; Uzziņu klasifikācija un uzskaite bibliotēkā; Pielāgotā literatūra u. c. ).

4. Pakalpojumu piedāvājums un pieejamība

Bibliotēkas pamatrādītāji

Bibliotēkas apmeklējums kopā: 880+464+ 104+ 49=1497( fiziskais, virtuālais, news, letonika). Virtuālais apmeklējums kopā: 464+104+49=617(mājas lapa, news, letonika).

   Tā kā visi svarīgākie bibliotēkas darba rādītāji ir skatāmi tabulā, tad īsi un konkrēti par pakalpojumu piedāvājumu un pieejamību.

• Lai arī pagasta iedzīvotāju skaits turpina samazināties, ir izdevies nostabilizēt lasītāju skaitu. Tas ir izdevies izejot ārpus bibliotēkas: uzrunājot, ieinteresējot par kādu grāmatu, žurnālu. Piemēram, decembra mēnesī bibliotēkā pusotru nedēļu nebija piekļuves interneta resursiem tehnisku iemeslu dēļ. Šajā laika periodā nāca klāt trīs lasītāji ,kuri jau kādu laiku bija aizmirsuši ceļu uz bibliotēku.
• Lasa grāmatas tikai papīra formātā. Nav intereses par  e-grāmatu lasīšanu.
• Apmēram trešdaļai lietotāju saglabājies ieradums vēl no kovidlaika, piezvanīt, painteresēties un tikai tad nākt uz bibliotēku viņiem vēlamajā laikā.
• Bibliotēkas lietotāji ir arī no citiem novada pagastiem.
• Divu gadu garumā ir tāds novērojums: cilvēki nāk uz bibliotēku, lasa žurnālus, lasa ,, Vaduguni “, ņem grāmatas lasīšanai mājās, bet pasākumi viņus neinteresē ( vismaz pusei ). Viņi nevēlas, ka tiek ,, aiztikti “, viņiem ir labi pašiem ar sevi. Viņi dzīvo ar savu patiesību, lai arī tā bieži vien ir pretrunā ar faktiski pierādītu informāciju. To visu ietekmē ekonomiskā un politiskā situācija gan valstī, gan pasaulē. Un pa vidu bibliotekārs ar savu informāciju.
• Tika piegādātas grāmatas mājās tiem lasītājiem, kuriem piekļuve bibliotēkai veselības vai cita iemesla dēļ apgrūtināta( 2 personām ).
• Uzņēmēji, zemnieki uz bibliotēku nāk ļoti reti. Viņiem ir savi informācijas  resursi.
• Bibliotēka ir vieta, kas nodrošina informācijas pieejamību tiem, kam nav citu iespēju. Pārsvarā nāk vieni un tie paši klienti, kuri ir arī klienti sociālajam darbiniekam. Iedzīvotāju zināšanas un prasmes digitālajā jomā nav pietiekamas. Iedzīvotājiem ar trūcīgās personas statusu izdrukas tika veiktas bez maksas. Bibliotēka reizēm ir kā ātrā palīdzība, kad steidzami vajadzīgs bankas konta izraksts, rēķins par komunālajiem pakalpojumiem papīra formātā, deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam, jānoskenē un jānosūta medicīniska rakstura dokumenti.

Informācijas pakalpojums bibliotēkā ir arī paziņot par jaunāko literatūru dažādās formās, e- pasts, VACAP, kāds ieskenēts žurnāla raksts, arī katalogs kā pakalpojums.

• Bibliotēkā tiek sniegts netradicionāla pakalpojums – elektronisko ierīču uzlādēšana ( pārsvarā gan uzlādē telefonus ).
• Sniegtas 226 uzziņas un konsultācijas. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, virtuālais apmeklējumu skaits pieaudzis par 208 jeb 81%. Ir uzlabojušās iedzīvotāju zināšanas, kā saņemt pakalpojumu nepameklējot bibliotēku klātienē.
• Elektroniskie informācijas resursi ( e-resursi) ieņem arvien svarīgāku vietu bibliotēkas darbā ar lietotājiem. Pirmajā vietā vienmēr tika likti  drošības jautājumi internetā ( individuālas sarunas ). Noderīgs palīgs  bibliotēkas lietotājiem - Rokasgrāmata pret dezinformāciju ( izmantota 11 reizes ). Digitālās nedēļas ietvaros, kopā ar interesentiem ielūkojāmies datu bāzēs Letonika.lv un Lursoft laikrakstu bibliotēkā, Google  pakalpojumu daudzveidībā.
• Cilvēkiem, kuriem prāts trenēts ar grāmatu lasīšanu, palīdz arī informāciju tehnoloģijas.
• Maza formāta pasākumos piedāvāju tādus datus, faktus un citu informāciju, kas ir ticama. Ir vajadzīga viedokļu daudzveidība, lai spētu informāciju uztvert kritiski, jālasa ne tikai ziņu virsraksti.  Esmu ievērojusi, jo vairāk cilvēks lasa un klausās vienveidīgu informāciju, jo ātrāk tā nosēžas atmiņā un viņš pats sāk domāt līdzīgi. Runāt ar šiem cilvēkiem ir diezgan sarežģīti.
• Informācija bibliotēkas mājas lapā ir īsa un konkrēta.
• Bibliotēkā ir pietiekoši jaunas lasāmvielas. Lasa pārsvarā latviešu rakstnieku darbus. Jau vairāk kā gadu iecienīta lasāmviela arī pieaugušajiem ir bērnu un jauniešu literatūra. Kā jau ierasts, iecienītas grāmatas no sērijas ,, Vakara romāns “. Interesē detektīvi. Nelasa ekonomiska un politiska rakstura grāmatas. Nelasa neko latgaliešu valodā ( tajā skaitā ,, Vadugunī “latgaliski rakstīto ), nelasa jaunāko dzeju.  Šajā dzejā neko  nevarot saprast, jo nav ne punktu, ne komatu. Parasti izvēlas pārbaudītus tekstus. Dzeja interesē tikai 2 lasītājus. Ir parādījusies interese par vēstures jautājumiem.
• Nepatīk grāmatas ar ,, piebārstītām “, pārgudrām frāzēm.
• Patīk grāmatas par ceļojumiem, noslēpumiem, mistiku ( A. Pastare ,, Atstumtā uguns”).
• Lasītākie žurnāli Ieva, Padoms Rokā un laikraksts Vaduguns.
• Bibliotēka nestrādā vienotajā informācijas sistēmā Alise.

SBA rādītāji

5. Krājums

Krājuma komplektēšanas finansiālais nodrošinājums

Krājuma rādītāji

Bibliotēkā pieejamo datubāzu izmantojums

   Bibliotēkas krājums ir labā stāvoklī. Ir atlasītas un izņemtas no krājuma nolietotas  grāmatas – 101 eks. Finansējums grāmatu iegādei pietiekams.  Visvairāk iegādātas Izdevniecības Zvaigzne ABC izdotās grāmatas. Grāmatas pamatā iegādājos pie Virja LK SIA – 45 eks. Pavisam kopā bibliotēkā saņemtas 59 grāmatas. Saņemtie izdevumi pēc piegādes avotiem: pirkums – 45; bezatlīdzībā nodots – 14 eks., kas kopā sastāda 564, 84 EUR. Pateicoties Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam Vērtīgo grāmatu iepirkuma programma Latvijas publiskajām bibliotēkām 2023, Lazdulejas bibliotēka saņēmusi 14 eks. grāmatu par summu 164,84 EUR.

Citām novada bibliotēkām, pēc lietotāju  pieprasījuma, izsniedzu psiholoģijas grāmatas un daiļliteratūru, bet savas bibliotēkas  lietotāju pieprasījums bija tikai daiļliteratūra (tajā skaitā grāmatas bērniem un jauniešiem ).

Lasītākie žurnāli ,, Ieva” un ,, Privātā Dzīve”, kā arī laikraksts ,, Vaduguns “. Lasītākās grāmatas: D. Rukšāne ,, Krieva āda “un turpinājums ,, Džiki”, G. Tālers ,, Grēksūdzes noslēpums “, Dz. Žuravskas grāmatas un grāmatas no sērijas ,, Vakara romāns “. Atrast labu grāmatu nav viegli. Ja ir atrasta, tad lasītājs gaida attiecīgā rakstnieka nākamo darbu, piemēram,K. Olsones, G. Tālera grāmatas.

Pārskatot grāmatu krājumu, redzu, ka ir arī nelasītas un maz lasītas grāmatas ļoti labā vizuālā stāvoklī. Diemžēl, tās pārsvarā ir saņemtas kā individuāli dāvinājumi. Krievu valodā grāmatas neiepērku, jo nav pieprasījuma. Ir tikai divi lietotāji, kuri lasa krievu valodā, bet ņem arī grāmatas latviešu valodā. Ilgstošo parādnieku skaits ir nenozīmīgs.

Darbs ar bērniem un jauniešiem

   Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Lazdulejas pagastā uz 2023. gada 1. jūliju deklarēti 40 bērni no 0 – 18. gadiem, t. sk. no 0 - 6 gadiem 6 bērni. Bērni  mācās dažādās Balvu novada skolās, visvairāk Rekavas vidusskolā un Balvu sākumskolā, mazie apmeklē bērnudārzu Rekavā un Bērzkalnē. Lasītāju skaits bibliotēkā -  14 ( par 1 mazāk salīdzinot ar iepriekšējo gadu ). Uz bibliotēku bērni nāk pārsvarā tikai brīvdienās, jo rudeņos un ziemā ir tumšs. Grāmatas viņi ņem skolas bibliotēkā, bet nepieciešamības gadījumā atnāk vecāki sadabūt bērniem vajadzīgo lasāmvielu. Ir ievērots - ja lasa vecāki, vecvecāki, arī bērni lasa.

Tad, kad no bibliotēkas krājuma izņēmu un norakstīju nolietotās bērnu grāmatas, piedāvāju bērniem un vecākiem, ja vēlas, interesējošās grāmatas izvēlēties un ņemt uz mājām. Ne visas grāmatas varēja salabot, jo trūka lapu, bet interese bija.

Bērnu grāmatu jaunieguvumu skaits – 12 eks. Bibliotēkā ir dažādas spēles, bet tās tiek lietotas tikai brīvdienās, pārsvarā vasarā, kad līst lietus. Rudeņos, kad ir auksti un vēl nav pieslēgta apkure, neviens bibliotēkā ilgi neuzturas. Sākumskolēni lasa samērā aktīvi, bet vēlāk viņi nāk retāk. Mazāk lasa, sākot no 7.-8. klasei. Lasa tikai trīs vidusskolēni. Bērniem patīk lasīt skaļi, bet ik pa brīdim viņi tomēr skatās savā telefonā. Bērniem ir pieejams ļoti daudzveidīgs virtuālais saturs, dažādas mobilās aplikācijas.

2023. gadā bērni bibliotēku ir apmeklējuši nedaudz mazāk ( - 12 ), bet izsniegums pieaudzis par 7 eks.

Interesantākie grāmatu popularizējošie pasākumi:

• Laini lūgti spoku birojā ( K. Olsones grāmatas, kam patīk mistiski piedzīvojumi);
• Bibliotēku noslēpumi: Runcis Puncis bibliotēkā ( ticami un neticami brīnumi bibliotēkā );
• Skuja astē – pasakas par ziemu;
• Grāmata – jubilāre: Kaķīša dzirnavām – 110;
• Rudens dzejā: Ozols kuro stundu skaita zīles, savu zaru nebeidzamās kabatās.
• Vai tu zini? Kurā Z. Ērgles romānā ir pazudusi dzelzs gulta?

Bērnu grāmatas ir labā stāvoklī. Bibliotēkā ir piejamas dažādas galda spēles, no tām vairāk izmantotas: Domino, Atver pasauli, puzles un kustīgās bildītes.

6. Novadpētniecība

   2023. gadā  bibliotēkas lietotāju kontingents nav mainījies, tāpat tas ir arī ar novadpētniecības materiālu izmantošanu. Interesentu ir maz. Bija trīs pieprasījumi no mapēm ,, Radošs dzīvesstils “ un ,, Lazduleja laika lokos “. Šos materiālus izmantoja Rekavas vidusskolas skolēni. Ir iekārtota jauna mape ,, Personības Lazdulejas pagastā ". Novadpētniecības mapes uz mājām neizsniedzu, jāskatās uz vietas bibliotēkā, materiālus var arī ieskenēt vai nokopēt. Novadpētniecības materiāli izvietoti lietotāju apkalpošanas telpā plauktos, blakus laikrakstiem un žurnāliem. Bibliotēkā ir novadnieka J. Cibuļa grāmatas. Šīs ir vienīgās, kuras tiek lasītas latgaliešu valodā.

Ir izskatīti laikraksta ,, Vaduguns “ 2022. gada komplekti un attiecīgie materiāli ievietoti mapēs. Raksti ir par mūsu novadniekiem, kuri dzīvo gan tuvu, gan tālu.

Darbā  izmantoju Balvu novada kultūrvēstures datu bāzes materiālus.

10.Publicitāte

   Bbibliotēkas un krājuma popularizējošie pasākumi tika veikti atbilstoši esošajai situācijai pagastā. Tā kā bibliotēka strādāja trīs dienas nedēļā, pielietoju tikai mazās darba formas.

   Plauktos tika liktas katra mēneša literāro jubilāru, rakstnieku un dzejnieku grāmatas Mēneša literārie jubilāri/ bibliotēkas krājumā  attiecīgi esošās grāmatas /. Parasti bija aizņemti divi plaukti. No krājuma tika izceltas grāmatas, kuras agrāk labi lasītas, bet tagad nepelnīti aizmirstas.

Veiksmīgākie un interesantākie grāmatu popularizēšanas pasākumi:

• Tematiskas izstādes: ,, Katram bija savs sapnis par neatkarību” / barikāžu atceres gadadiena /;

      ,, Viss pārejošs – tikai dārzkopējs paliekošs”(/viss jaunais, labi aizmirsts vecais/;

      ,, Patiesība ir tur – mežā”/ mežs- tā dažādajos veidos /;

• Literāras izstādes:

• Piecminūte par Blaumani: Rakstniekam piemita vecpuišu untumi. Gribi uzzināt, kādi tie bija?

Aplūko latvju rakstu zīmes!

Veselīgas līgošanas pamatprincipi.

Kad dzied Mārtiņa gailis / katram bibliotēkas apmeklētājam cukurgailītis un klāt informācija: Kā dzied citu tautu gaiļi?

• Grāmata – jubilāre: Tūve Jansone ,, Vasaras grāmata”/ 50 gadi, kopš tā sarakstīta, bet 2005. gadā iznāca latviski/.
• Vienas grāmatas izstādes: Iepazīsim pingvīnus /Z. Eniņa ,, Nekaunīgais pingvīns”/.

Mežā bija kā miltu maisā…/ K. Skalbe ,, Pasakas pieaugušajiem”/.

• Dzirdēti un nedzirdēti padomi.
• Bibliopasts: Iespēja atstāt savus ieteikumus un idejas jaunajam darba cēlienam / 15 idejas /.
• Jauno grāmatu dienas un neliels ieskats katrā grāmatā, lai radītu ieinteresētību.

Bibliotēkas dienas lapās uzskaitīju izmantotās grāmatas un citus materiālus, kā arī apmeklētāju / interesentu / skaitu.

Bibliotēkā ir pieejami bukleti: 72 stundas. Tie var noderēt visa veida civiliem gadījumiem.

       Par pasākumiem un citām aktivitātēm, par jaunajām grāmatām, preses izdevumiem iedzīvotāji un visi interesenti varēja uzzināt bibliotēkas mājas lapā bibliotekas.lazduleja.lv

Bibliotēkas darba rādītāji skatāmi Latvijas digitālajā kultūras kartē.

Secinājumi

• Pats galvenais šobrīd – praktiskas iemaņas darbojoties e – vidē.
• Lai informāciju uztvertu kritiski, jālasa ne tikai ziņu virsraksti. Spēja kritiski domāt ir katram, galvenais, kā to darīt?!
• Ir vērojama pozitīva attieksme pret lasīšanu un bibliotēku.
• Lai nelasītāju pārvērstu par lasītāju – ir jāatrod īstā grāmata tieši viņam.
• Lauku bibliotēku priekšrocība – var ātri tikt pie jaunām grāmatām.
• Bibliotēka ir ne tikai grāmatas, bet tur var sastapt savējos.
• Cilvēkiem patīk priecīga un dzīva vide, draudzīga attieksme.
• Pozitīva attieksme pret grāmatu maiņu ( starpnieks – bibliotēka ).
• Uz lasītāju skaita pieaugumu šī brīža situācijā nav ko cerēt, jo realitāte nesakrīt ar dokumentiem. ,, Jādomā kā noturēt cilvēku laukos “( Vaduguns.-19.01.2023.). Ar ko, ja visu samazina un slēdz?!
• Preses izdevumus bibliotēkā, sākot no decembra, var izlasīt tikai nākamajā dienā, jo pasts tiek piegādāts no Kārsavas.
• Lauku bibliotēka ir arī vieta, kur sūdzēties par visu un visiem. Arī tā ir informācija.

Kuriozs no bibliotēkas dzīves: Šodien labāk neej uz bibliotēku, tur liek lasīt grāmatas! ( tā bija skaļā lasīšana ).

                    Lazdulejas bibliotēkas vadītāja: Skaidrīte Logina

…

LAZDULEJAS BIBLIOTĒKAS

pārskats par darbu

2022. gadā

Satura rādītājs

Vispārīgs bibliotēkas raksturojums …………………………………………………………… 3

Finansiālais nodrošinājums ………………………………………………………………………. 4

Materiālā un tehniskā stāvokļa vērtējums ………………………………………………… 4

Personāls ………………………………………………………………………………………………….. 5

Pakalpojumu piedāvājums un pieejamība ………………………………………………….6

Krājums ……………………………………………………………………………………………………..9

Darbs ar bērniem un jauniešiem ………………………………………………………………. 11

Novadpētniecība ……………………………………………………………………………………… 12

Publicitāte ……………………………………………………………………………………………….. 13

Secinājumi ………………………………………………………………………………………………..14

1. Vispārīgs bibliotēkas raksturojums

   Lazdulejas bibliotēka ir Balvu novada Balvu Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēka, kas veic Lazdulejas bibliotēkas funkcijas. Bibliotēka strādāja 24 stundas nedēļā, atbilstoši ar darba devēja saskaņotu grafiku.

   2022. gadā samazinājušies darba rādītāji.

   Iemesli:

1. Samazinājies fiziskais iedzīvotāju skaits pagastā ( deklarēti ir, bet  izbraukuši uz ārvalstīm un citām vietā Latvijā ).

2. Pandēmijas laika ierobežojumi atstājuši negatīvu iespaidu (komunikācijas                      trūkums; pieradums pie sociālajiem tīkliem.

Svarīgākais 2022. gadā:

1. Bibliotēka bija vispretimnākošākā iestāde – arī pandēmijas laikā bija iespēja lasīt grāmatas un saņemt informāciju; apmeklētāji varēja uzlādēt mobīlās ierīces; saņemt konsultācijas par energoatbalstu mājsaimniecībām, trūcīgās personas varēja bez maksas saņemt rēķinu izdrukas par dažādiem pakalpojumiem.
2. Bibliotēkas krājums atbilstošs pagasta teritorijas attīstībai. Krājums papildināts  ar 25 vērtīgām grāmatām, pateicoties Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam  ,, Vērtīgo grāmatu iepirkuma programma Latvijas publiskajām bibliotēkām 2022 “.
3. Sniegtas uzziņas un konsultācijas par dažādiem jautājumiem ( uz vietas un attālināti).
4. Pasākumu skaits un kvalitāte atbilstoši situācijai pagastā.
5. Tika piegādātas grāmatas mājās tiem, kuriem piekļuve bibliotēkai bija apgrūtināta veselības vai cita iemesla dēļ.
6. Palīgi bibliotekāram: ,, Rokasgrāmata pret dezinformāciju” un buklets ,, 72 stundas. Kā rīkoties krīzes gadījumā “.
7. Ir izveidots grāmatu apmaiņas plaukts, kurā ikviens var izvēlēties lasāmvielu un vietā atstāt savas grāmatas, kas jau ir izlasītas vai kādu citu iemeslu dēļ nav vajadzīgas.
8. Pēc lasītāju ierosinājuma iekārtots literatūras plaukts +18.

Bibliotēkas akreditācijas pārskata periodā nav notikusi. Bibliotēka akreditēta 2018. gadā. Akreditācijas termiņš 2023. gada 2. oktobris.

Bibliotēka sadarbojas ar visām Balvu novada bibliotēkām, lai lietotāji saņemtu nepieciešamo literatūru. Krājuma inventarizācija pārskata periodā nav veikta.

Telpu apsaimniekošanā izmaiņu nav. Bibliotēkas telpu stāvoklis labs.

2. Finansiālais nodrošinājums

Bibliotēkas izdevumi

Pārējo finansējumu skatīt pie Balvu Centrālās bibliotēkas.

3. Materiālā un tehniskā  stāvokļa vērtējums

Bibliotēkas materiālais un tehniskais stāvoklis apmierinošs.

Projekta Trešais Tēva Dēls datori ir novecojuši.

 3 datori – 2008. gads;

 2 datori – 2015. gads;

 multifunkcionālā iekārta – 2015. gads.

Pārskata periodā šajā jomā nekādi darbi nav veikti.

4. Personāls

Apmeklētie profesionālās pilnveides pasākumi:

• Balvu novada bibliotēkas darbinieku seminārs Rekovā – klātienē;
• Latvijas bibliotēku festivāls – tiešsaistē;
• Kultūrvēsturiskās studijas un pieredzes apmaiņa Krāslavas novadā;
• LBB Latgales nodaļas bibliotekāru konference ,, Latgales kultūras mantojuma sardzē: iedvesmojot, izglītojot, darot “ – tiešsaistē;
• Seminārs ,, Reģionālā prese vakar un šodien” – klātienē;
• Balvu novada publisko bibliotēku seminārs – tiešsaistē;
• LPS seminārs par energoresursu atbalsta sniegšanu pašvaldībās – tiešsaistē.

Sākot ar 13. oktobri, elektroniski nāca papildinājumi, vadlīnijas, instrukcijas par sociālo pabalstu administrēšanu mājsaimniecībām.

5. Pakalpojumu piedāvājums un pieejamība

Bibliotēkas pamatrādītāji

Līdz maija vidum bibliotēkas darbs noritēja ievērojot attiecīgajā laika periodā noteiktās epidemioloģiskās prasības.

Ir samazinājušies darba rādītāji – visi rādītāji redzami tabulā. Samazinājies fiziskais iedzīvotāju skaits pagastā.  Deklarēti ir, bet izbraukuši vai dzīvo citur. Iedzīvotāju skaits reāli neatbilst tam, kas ir publicēts statistikas datos. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, uz 2022. gada 1. jūliju pagastā deklarēti 250 iedzīvotāji. Pēc maniem datiem uz 2023. gada 1. janvāri, uz vietas ir aptuveni par20 cilvēkiem mazāk. 14 cilvēki izbraukuši un dzīvo dažādās vietās Latvijā, kā arī ārvalstīs, 4 miruši, 3 ievietoti pansionātā, piedzimuši tikai divi. Ir divi cilvēki, kuri nenāk principa pēc, jo viņus esot aizvainojis pandēmijas ,, zaļais režīms “. Daudzi, kā jau ierasts, šo divu kovidgadu laikā, sēž mājās un dzīvo sociālajos tīklos, nevēlas nekur iet, pasākumi neinteresē. Protams, ka tā nav lielākā iedzīvotāju daļa. Vajadzīgs laiks, lai bibliotēkas klientus dabūtu atpakaļ. Bibliotēkas lietotāji ir arī no citiem novada pagastiem. Tagad ir daudz attālināto pakalpojumu, ko var izmantot bibliotēku neapmeklējot.

Mutiski aptaujājot bibliotēkas lietotājus, ko viņi izvēlētos – papīra vai elektronisko formātu, protams, ka izvēlējās drukāto. Ja ienāk jaunas grāmatas, nākamajā dienā to vairs nav – visas izņemtas. Lasītājiem neliedzu ņemt uzreiz pat desmit grāmatas. Kādā mārketinga lekcijā klausījos, ka labāk bibliotēkā būtu ļaut ņemt lasītājam 20 grāmatas, nekā , ja 20 lasītāji ņem pa vienai( labāk viens, kas lec 7 metrus, nekā 7, kas lec pa vienam metram). Darba rādītāji nav būtiski samazinājušies, izņemot lietotājus, to skaits ir samazinājies  par 21, apmeklētāju skaits par 181, izsniegums par 67 eks. mazāks. Salīdzinot ar 2021. gadu, vairāk ir lasītas grāmatas – par 34 eks., bet mazāk preses izdevumi – par 101 eks. mazāk.

Tika piegādātas grāmatas mājās tiem lasītājiem, kuriem piekļuve bibliotēkai veselības vai cita iemesla dēļ apgrūtināta. Vēlme lasīt grāmatas neizzudīs, lai arī kā modernās tehnoloģijas attīstās. Tā kā grāmatas ir lasāmas bez maksas, iedzīvotāji savos maciņos var ieekonomēt iespaidīgas summas. Sadarbībā ar vairākiem lasītājiem, izrēķinājām, ka lasot tikai Vaduguni, nav jāšķiras no 70 eiro. Izanalizējot trīs lietotāju formulārus, pieskaitot arī izlasīto presi 2022. gadā, sanāca šāds rezultāts: 1. lietotājs ,, iztērēja” 210 eiro; 2. – 186 eiro, 3. – 154 eiro. Tie, kas tikai reizēm kaut ko palasa, arī tērē vidēji 50 eiro. Paši lietotāji bija pārsteigti, jo nebija iedomājušies tādas lietas rēķināt ( jo esot tik ierasti – lasīt un par naudu nemaz nedomāt ). Lūk, tā lietotāji uzzināja, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda bibliotēkā. Vēl jau varētu ierēķināt interneta un elektrības izmaksas, jo bibliotēkā tiek sniegts netradicionāla pakalpojums – elektronisko ierīču uzlādēšanu ( pārsvarā gan uzlādē telefonus ).

Sniegtas 274 uzziņas un konsultācijas. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, virtuālais apmeklējumu skaits pieaudzis par 49.

Iedzīvotāju zināšanas un prasmes digitālajā jomā nav pietiekamas. Uz bibliotēku nāca klienti, kuriem nav internetbankas, e- pasta un pat konta bankā, nebija sakārtotas arī  īpašumtiesības. Tas apgrūtināja iesniegumu pieņemšanu valsts atbalstam apkurei mājsaimniecībām. Attiecīgajiem klientiem sniedzu informāciju par visu nepieciešamo, lai viņi varētu saņemt pabalstu. Iedzīvotājiem ar trūcīgās personas statusu izdrukas tika veikta bez maksas.

Elektroniskie informācijas resursi ( e-resursi) ieņem arvien svarīgāku vietu bibliotēkas darbā ar lietotājiem. Tie ir materiāli, kuru piekļuvei nepieciešams dators vai mobilā ierīce. Bibliotēka ir vieta, kas nodrošina informācijas pieejamību tiem, kam nav citu iespēju. Šeit ir ļoti labi redzama atšķirība starp tiem, kuriem ir pieeja informācijai un zināšanām, un tiem, kuriem nav, vai ir ierobežota pieejamība. Uzņēmēji, zemnieki uz bibliotēku nāk ļoti reti. Viņiem ir savi resursi. Starp bibliotēkas lietotājiem ir tādi, kuri ļoti labi orientējas internetā un pamāca citus, bet ir arī tādi, kuri grib lai visu izdara bibliotekārs – sameklē, paskaidro, dod vērtējumu. Ļoti grūti strādāt ar cilvēkiem, kuri mūža lielāko daļu nodzīvojuši Latvijā, bet vai vai nu negrib, vai arī neprot latviski. Tādejādi jāstrādā arī ar šādu auditoriju , jo bibliotēkas uzdevums ir nodot informāciju plašākam sabiedrības lokam. Esam runājuši par drošības jautājumiem internetā. Apmeklētāji vēlējās zināt, vai informācijai var ticēt, jo tīmeklis pats to nekādi nenodrošina. Ļoti noderīgs palīgs darbā bija Rokasgrāmata pret dezinformāciju.

Arī bibliotekārs pats ir informācijas radītājs: mājaslapā lieku informāciju, kas ir viegli saprotama un droša. Maza formāta pasākumos piedāvāju tādus datus, faktus un citu informāciju, kas ir ticama. Šādus pakalpojumus reizēm nevar nodot citiem ( starpniekiem ), jo var stāstīt, bet ir atšķirība. Tāpēc pie izdevības, vienmēr saku: nāciet personīgi uz bibliotēku un sameklēsim vajadzīgo.  Iedzīvotājiem visbiežāk esmu vajadzīga gadījumos, kad viņiem ir vajadzīgs bankas konta izraksts, rēķins par elektrību un telefonu, deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestam, medicīniska rakstura dokumenti, kuri jānoskenē un jānosūta. Pārsvarā nāk vieni un tie paši klienti, kuri ir arī klienti sociālajam darbiniekam.

Nav intereses par lasīšanu e - grāmatas formātā. Bibliotēkā ir pietiekoši jaunas lasāmvielas. Lasa pārsvarā latviešu rakstnieku darbus. Iecienīta lasāmviela arī pieaugušajiem ir bērnu un jauniešu literatūra. Lasa detektīvus, mīlestības romānus. Ļoti iecienīti ir grāmatas no sērijas Vakara romāns. Lasītākie – Dž. Šulces, Dž, Žuravskas, M. Hornas, S. Švarcas, I.Aizsilas darbi, J. Paļčevskas dāmu romāni. Maz lasa dzeju, izņemot G. Rača grāmatas. Nelasa grāmatas latgaliešu valodā, neinteresējas par politiska un ekonomiska rakstura iespieddarbiem.

Lasītākie žurnāli Ieva, Padoms Rokā un laikraksts Vaduguns.

Bibliotēka nestrādā vienotajā informācijas sistēmā Alise.

SBA rādītāji

6. Krājums

Krājuma komplektēšanas finansiālais nodrošinājums

Krājuma rādītāji

Bibliotēkā pieejamo datubāzu izmantojums

   Bibliotēkas krājums ir labā stāvoklī. Finansējums grāmatu iegādei pietiekams. Viens no bibliotekāra galvenajiem darbiem ir veidot tādu grāmatu krājumu, kas atbilst lasītāju pieprasījumam. Bibliotekārs neizlasa visas grāmatas. Ir daudz kritēriji pēc kuriem izvēlos iegādāties grāmatas saviem lasītājiem. Piemēram, lasu anotācijas, ekspertu viedokļus, Nacionālās bibliotēkas grāmatu apskatus, ceļvežus, skatos  augstu novērtētās grāmatas, kas kļuvušas par laureātēm konkursos, blogeru atsauksmes, klausoties radioierakstu Piedzīvot lappuses, izdevniecību piedāvājumus un protams arī cenas, atlaides. Visvairāk iegādātas Izdevniecības Zvaigzne ABC izdotās grāmatas. Grāmatas pamatā iegādājos pie Virja LK SIA – 45 eks. Pavisam kopā bibliotēkā saņemti 83 iespieddarbi: 82 grāmatas un 1 attētizdevums. Saņemtie izdevumi pēc piegādes avotiem: pirkums – 45; dāvinājums – 8; bezatlīdzībā nodots – 30, kas sastāda 755,55 EUR. Pateicoties Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam Vērtīgo grāmatu iepirkuma programma Latvijas publiskajām bibliotēkām 2022, Lazdulejas bibliotēka saņēmusi 25 eks. grāmatu par summu 265,10 EUR.

Citām novada bibliotēkām, pēc pieprasījuma, esmu izsniegusi medicīniska, psiholoģiska un lauksaimnieciska rakstura grāmatas. Savu lasītāju pieprasījums bija tikai pēc daiļliteratūras.

Bibliotēkas lietotāji grāmatas nepērk, izņemot bērnu grāmatas un pa kādam žurnālam, kuru nav bibliotēkā. Kādā SKDS pētījumā lasīju, ka ir samazinājusies grāmatu pirkšana un lasīšana. Tas, ka cilvēki nepērk grāmatas, vēl nenozīmē, ka viņi nelasa. Lasa, bet tikai bibliotēkās, jo grāmatu cenas ir fantastiski augstas.

Pārskatot grāmatu krājumu, redzu, ka ir arī nelasītas un maz lasītas grāmatas ļoti labā vizuālā stāvoklī. Diemžēl, tās pārsvarā ir saņemtas kā individuāli dāvinājumi. Krievu valodā grāmatas neiepērku, jo nav pieprasījuma. Ir tikai trīs lietotāji, kuri lasa krievu valodā. Viņiem mājās ir pietiekams krājums un savā starpā ar personīgajām grāmatām mainās bibliotēkā, ar manu piekrišanu.

Ilgstošo parādnieku skaits samazinājies (saistībā ar kovidu bija daudz laikus nenodotu grāmatu ). Parādniekos palikuši tie, kuri devušies man nezināmā ,, virzienā “.

7. Darbs ar bērniem un jauniešiem

   Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem Lazdulejas pagastā uz 2022. gada 1. jūliju deklarēti 29 bērni no 0 – 18. gadiem, t. sk. no 0 - 6 gadiem 6 bērni. Bērni  mācās dažādās Balvu novada skolās, visvairāk Rekavas vidusskolā un Balvu sākumskolā, mazie apmeklē bērnudārzu Rekavā un Bērzkalnē. Lasītāju skaits bibliotēkā -  15 ( par 1 mazāk salīdzinot ar iepriekšējo gadu ). Uz bibliotēku bērni nāk pārsvarā tikai brīvdienās, jo rudeņos un ziemā ir tumšs. Grāmatas viņi ņem skolas bibliotēkā, bet nepieciešamības gadījumā atnāk vecāki sadabūt bērniem vajadzīgo lasāmvielu. Ir ļoti interesanti, ka uz bibliotēku nāk tie, kuru vecāki bērnībā arī nāca ( vecmamma, mamma, bērns ).  Ja lasa vecāki, vecvecāki, arī bērni lasa.

Kādā mazformāta pasākumā bērniem teicu, ka mājās būtu jābūt vismaz 20 grāmatām, lai jebkurā brīdī varētu no plaukta paņemt un palasīt. Tad, kad no bibliotēkas krājuma izņēmu un norakstīju nolietotās bērnu grāmatas, piedāvāju bērniem un vecākiem, ja vēlas, interesējošās grāmatas izvēlēties un ņemt uz mājām. Ne visas grāmatas varēja salabot, jo trūka lapu, bet interese bija.

Bērnu grāmatu jaunieguvumu skaits – 24 eks. t. sk. oriģinālliteratūra – 11 eks., par kopējo summu 222,90 eiro. Bibliotēkā ir dažādas spēles, bet tās tiek lietotas tikai brīvdienās, pārsvarā vasarā, kad līst lietus. Arī rudeņos, kad ir auksti un vēl nav pieslēgta apkure, neviens bibliotēkā ilgi neuzturas. Sākumskolēni lasa samērā aktīvi, bet vēlāk viņi nāk retāk, un vidusskolā pavisam ,, pazūd “. Man pat teica, ka vidusskolā grāmatas lasīt nav obligāti. Izdevniecības ABC vadītāja esot teikusi, ka standarts izveidots tāds, ka vari pabeigt vidusskolu, neizlasot nevienu grāmatu no vāka līdz vākam. Bērniem patīk lasīt skaļi, bet ik pa brīdim viņi tomēr skatās savā telefonā. Bērniem ir pieejams ļoti daudzveidīgs virtuālais saturs, dažādas mobilās aplikācijas.

2022. gadā bērni bibliotēku ir apmeklējuši nedaudz mazāk ( - 34 ), izsniegums par 16 eks. mazāks.

Interesantākie grāmatu popularizējošie pasākumi:

• Tīģeris literatūrā;
• Mācies, dari, iedvesmo ( materiāli par papīra locīšanu );
• Ziemas viesi – sniega putni;
• Vienas grāmatas izstāde: Vasaras Tumsiņa ir jauna, jautra un jauka. Niķojas tikai tad, kad ir nepieciešams ( M. Cielēna ,, Vasaras Tumsiņa “ ).
• Rudens pasaka: Gladiolas stāsts.

Visvairāk interesē piedzīvojumu grāmatas un pasakas.

Lasītākās ir V. Rūmnieka, K. Olsones grāmatas, R. Skotona grāmatas par Runča Punča piedzīvojumiem ( sevišķi par bibliotēkā nenodoto grāmatu ).

Ir divi parādnieki, kuri kopā ar vecākiem mainījuši dzīvesvietu.

Bērnu grāmatas ir labā stāvoklī.

8. Novadpētniecība

   Bibliotēkas lietotāju kontingents ir gandrīz nemainīgs, tāpat tas ir arī ar novadpētniecības materiālu izmantošanu. Interesentu ir maz. Vajadzības gadījumā tos pieprasa Rekavas vidusskolas skolēni. Novadpētniecības mapes uz mājām neizsniedzu, jāskatās uz vietas bibliotēkā. Novadpētniecības materiāli izvietoti lietotāju apkalpošanas telpā plauktos, blakus laikrakstiem un žurnāliem.

Ir izskatīti laikraksta ,, Vaduguns “ 2020.  un 2021. gada komplekti un attiecīgie materiāli ievietoti mapēs. Izveidota jauna mape ar nosaukumu ,, Savējie “. Tajā var lasīt rakstus, kurus e - pastā atsūta Balvu Centrālās bibliotēkas lasītavas darbiniece. Raksti ir par mūsu novadniekiem, kuri dzīvo gan tuvu, gan tālu.

Darbā pamatā izmantoju Balvu novada kultūrvēstures datu bāzes materiālus.

10.Publicitāte

   Bibliotēkas pamatpakalpojums ir grāmatu izsniegšana, bet apmeklētāji nekad neaprobežojas tikai ar lasāmvielas apmaiņu. Ir sarunas par izlasīto, par notikumiem Latvijā un pasaulē, par visu, kas ir uz sirds. Iepriekšējo gadu pulcēšanās ierobežojumi ir atstājuši ļoti negatīvu iespaidu, tāpēc gan bibliotēkas, gan krājuma popularizējošie pasākumi tika veikti atbilstoši esošajai situācijai pagastā. Tā kā bibliotēka strādāja trīs dienas nedēļā, pielietoju tikai mazās darba formas.

Plauktos tika liktas katra mēneša literāro jubilāru, rakstnieku un dzejnieku grāmatas Pa gadu kāpnēm. Piemēram, atzīmējot dzejnieka Alberta Ločmeļa 85. dzimšanas dienu, varēja apskatīt viņa grāmatas izstādē Pa Baltinavas balto ceļu iedams, mūsu dzejā ienāca Alberts Ločmelis.

Nelielai palasīšanai piedāvāju arī kādas piesaistošas, interesantas dzejas rindas, piemēram, Par laimi, tas notika tais laikos, Kad vilki pīpēja.

Sandras Kalnietes 70. dzimšanas dienu atzīmējām ar nelielu literāro izstādi Kā kļūt par diplomāti?

Vislabāk grāmatu izdodas popularizēt ar manā bibliotēkā neiztrūkstošajām vienas grāmatas izstādēm, piemēram, Nebaidies, Noliec savu sirdi uz trotuāra, Varbūt mirkļī, kad satumsīs liepas, tur garām ies Čaks ( Mana paradīze );

Stāsts par pieaugšanu un emocionālajām izjūtām (V. Vītiņa,, Ūdenstornis “).;

 Sarunas… ar apsi rudenī  ( L. Brīdaka ,, Gadskārtu sarunas”).

Interesantākās no tematiskajām izstādēm: Ja nav ziedu, var izlīdzēties ar āboliem. Ābolu skaistums ir apjūsmošanas vērts. Turklāt – apēdams. Tādēļ dāvināsim ābolus. Ābolus kā ziedus ( par to, kā rudens veltes ne tikai garšīgi apēst, bet arī izveidot pārsteigumus acu pamielošanai );

Vai tu zini? Bībeles augi – septiņi laika liecinieki, par kuriem Bībelē ir runāts visbiežāk.

 Jāatzīmē arī piecminūtes:  Atrodi savu atpūtas grāmatu; Kā nenokļūt viltus ziņu gūstā?

 Derīgo padomu piecminūte: Vai esat jau savākuši pilnu grozu ar kastaņiem?( kastaņi ārstniecībai, piem., masāža nosēdētam dibenam, kastaņu pulveris pret klepu, arī

 lasāmviela Ar kastani kabatā, no sērijas Vakara romāns ).

 Ziemeļvalstu literatūras nedēļas, Daba ziemeļos, ietvaros, tematiskas izstādes Viss par lāčiem … un Zuši – noslēpumainie ceļotāji.

Patriotiskajā nedēļā: Latvijas simbolika;

Grāmatu medības: Izlasījām grāmatas, par kurām neko nezinājām!

Ieteikumi: Kas ir ārkārtas gadījumu soma un ko tajā likt iekšā? Bibliotēkā ir pieejami bukleti: 72 stundas. Tie var noderēt visa veida civiliem gadījumiem.

 Notiek arī tradicionālās jauno grāmatu dienas un neliels ieskats katrā grāmatā, lai radītu ieinteresētību.

Par pasākumiem un citām aktivitātēm, par jaunajām grāmatām, preses izdevumiem iedzīvotāji un visi interesenti varēja uzzināt bibliotēkas mājas lapā bibliotekas.lazduleja.lv

Bibliotēkas darba rādītāji skatāmi Latvijas digitālajā kultūras kartē.

Ar apmeklētājiem tika runāts par to, kā kļūt par e- grāmatu lasītāju. Pensionārus tas vispār neinteresēja ( pagastā reģistrēti 45 pensionāri ).

Secinājumi

• Bibliotēkā statistika nebūtu jāvērtē kā  pats galvenais. Galvenais ir nauda, laiks un sabiedrības attieksme. Bibliotēkā var lasīt, neko neizņemot no sava naudas maciņa.
• Bibliotekāri ir ne tikai informācijas patērētāji, bet arī satura radītāji.
• Lasīšana ir prieks, ko neviena pandēmija nevar liegt.
• Bibliotekāram lasīšana ir arī daļa no darba pienākumiem.
• Bibliotēkas lietotājus neinteresē e - grāmatu lasīšana.
• Iedzīvotāju zināšanas un prasmes digitālajā jomā nav pietiekamas. Sevišķi jāpievērš uzmanība drošībai virtuālajā vidē: kā atpazīt viltus ziņas. Arī bibliotekāram būtu jāuzlabo savas zināšanas šajā jomā.
• Profesionālās kompetences paaugstināšanai vajadzētu vairāk izmantot klātienes nodarbības ( semināri, lekcijas, apmācības).  Tiešsaistes pasākumi ļoti nogurdina, jo nereti tos piemeklē tehniskas kļūmes.
• Svarīgi noturēt esošos klientus, jo desu vienmēr vajadzēs vairāk nekā bibliotēku.
• Bibliotekāram vairāk jādomā par sevi, jo ir zināms sociālo darbinieku klientu loks ( trūcīgie un maznodrošinātie ), kuri uzskata, ka arī bibliotēkā viņiem viss ir jāpadod gatavs un uzreiz.
• Bibliotēkai ir jāpielāgojas katrai mainīgajai situācijai.

                    Lazdulejas bibliotēkas vadītāja: Skaidrīte Logina

LAZDULEJAS PAGASTA BIBLIOTĒKAS

PĀRSKATS PAR DARBU

2021. GADĀ

                                     Satura rādītājs

Vispārīgs bibliotēkas raksturojums …………………………………………………….. 3

Finansiālais nodrošinājums ………………………………………………………………… 4

Materiālā un tehniskā stāvokļa vērtējums …………………………………………. 5

Personāls …………………………………………………………………………………………… 6

Pakalpojumu piedāvājums un pieejamība …………………………………………..7

 Krājums …………………………………………………………………………………………….. 10

 Darbs ar bērniem un jauniešiem ……………………………………………………….  12

 Novadpētniecība ………………………………………………………………………………  13

 Publicitāte ………………………………………………………………………………………..  14

 Secinājumi ………………………………………………………………………………………..  15

1.Vispārīgs bibliotēkas raksturojums

   Lazdulejas bibliotēka ir Balvu novada Balvu Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēka, kas veic Lazduleja bibliotēkas funkcijas. Sakarā ar administratīvi teritoriālo reformu, pārskata perioda nogalē, bibliotēkas nosaukumā ir notikušas izmaiņas. Lazdulejas pagasta bibliotēka tagad ir -  Lazdulejas bibliotēka. Jau otro gadu bibliotēka strādā   24 stundas nedēļā, atbilstoši ar darba devēja saskaņotu grafiku. 2021. gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā, ir samazinājušies darba rādītāji.

Iemesli:

1.  Bibliotēkas pieejamības laika samazinājums (bibliotekārās slodzes samazināšana jau no 2020. gada);
2.  Covid – 19 radītās situācijas ietekme;
3.  Iedzīvotāju skaita samazināšanās.

  Svarīgākais 2021. gada:

1. Ir pabeigta bibliotēkas krājuma rekataloģizācija;
2. Ir izveidots kvalitatīvs bibliotēkas krājums, atbilstoši pagasta teritorijas attīstībai ;
3. Palielinājies sniegto uzziņu un konsultāciju skaits attālināti;
4. Strādājot attālināti, iespēju robežās tika nodrošinātas lietotāju lasīšanas un informatīvās vajadzības;
5.  Pasākumu skaits un kvalitāte atbilstoši esošajai epidemioloģiskajai situācijai.

 Bibliotēkas akreditācija pārskata periodā nav notikusi. Bibliotēka akreditēta 2018. gadā. Akreditācijas termiņš 2023. gada 2. oktobris.

Bibliotēka sadarbojas ar visām Balvu reģiona ( tagad – Balvu novada ) bibliotēkām, lai nodrošinātu lietotājus ar viņiem nepieciešamo literatūru.

Krājuma inventarizācija pārskata periodā nav veikta.

Telpu apsaimniekošanā izmaiņu nav. Bibliotēkas telpu stāvoklis labs.

2. Finansiālais nodrošinājums

Bibliotēkas izdevumi

Finansējums uzrādīts Balvu Centrālās bibliotēkas lapā.

3. Materiālā un tehniskā stāvokļa vērtējums

Bibliotēkas tehniskais un materiālais stāvoklis ir labs. Pārskata periodā šajā jomā nekādi darbi nav veikti.

Bibliotēkas iekārtas un aprīkojums

No četriem lietotāju datoriem, tikai divi ir pilnīgā darba kārtībā. Pārējie ir fiziski novecojuši. Rindu nav. Sakarā ar Covid - 19 radīto situāciju, datorlietotāju skaits bibliotēkā krasi samazinājies. Apmācības nav notikušas.

4. Personāls

 Bibliotēkā strādā viens nepilnas slodzes darbinieks ar augstāko izglītību citās jomās.

Esmu piedalījusies vairākos  profesionālās pilnveides pasākumos tiešsaistes platformās:

• Latvijas Kultūras koledžas tiešsaistes lekcijas;
• Literatūrzinātnieku diskusija par literatūru 2020. gadā;
• Seminārs ,, Darba formas Balvu reģiona bibliotēkās 2020. gadā”;
• Konference ,, Literatūras zināšanas mūsdienīgam bibliotekāram “;
• Seminārs Balvu reģiona bibliotēku darbiniekiem 20. maijā;
• Latvijas pagasta bibliotekāru 6. kongress ,, Pagasta bibliotēka – vieta kopienas attīstībā”;
• Seminārs ,, Kas notiek Balvu novada bibliotēkās 2021. gada: novadu reforma, novitātes, ierosmes”;
• Divas apmācības  - Prasmes darbam ar Excel;
• Viena apmācība – Kā elektroniski parakstīt dokumentu.

5. Pakalpojumu piedāvājums un pieejamība

Bibliotēkas pamatrādītāji