Par bibliotēku

Vecumu bibliotēkas vēsture

„Kad 1891.gadā sāka būvēt dzelzceļu Pitalova-Sita, kuru vēlāk pagarināja līdz Rīgai, arī tā sliedes netika liktas caur Viļaku, bet gan caur muižai piederošajiem lielajiem mežiem, lai vieglāk varētu izvest un pārdot kokmateriālus. ..Dzelzceļa būve turpinājās līdz 1906.gadam un deva iespēju apkārtnes vīriešiem labi piepelnīties. 1906.gadā no Pitalovas gala gājis pirmais vilciens - lokomotīve un 3-4 vagoni.

Marienhauzenas (tagad Vecumu) stacija bijusi neliela koka ēka, būvēta nocirsta meža vidū, ap staciju bijuši redzami vienīgi celmi”
(L.Maksimova „Viļaka un tās ļaudis gadsimta ceļos”)

Vecumu ciema bibliotēka nodibināta 1949.gadā, atradās Vecumu ciemā un tika izvietota bijušās Marienhauzenas stacijas „nelielajā koka ēkā”. Šī ēka labi saglabājusies līdz šodienai. Tā ir apdzīvota. Vairākos avotos minēts, ka Vecumu ciema bibliotēka nodibināta 1949.gadā, bet ieraksts par pirmo saņemto iespieddarbu uzskaites - inventarizācijas grāmatā ir veikts 1950.gadā. Domājams, ka 1949.gadā Vecumu ciema padome pieņēma lēmumu par bibliotēkas dibināšanu, bet faktiski tā tika atvērta tikai 1950.gadā un izvietota vecās stacijas ēkas otrajā stāvā. Pirmajā stāvā atradās Vecumu ciema padome. Vecumos uzbūvēja jaunu baltu ķieģeļu stacijas ēku. Arī pirmā bibliotēkas vadītāja Zinaīda Kokoreviča atceras, ka bibliotēku atklāja 1950.gadā un viņas pirmā darba diena bijusi - 30.oktobris.

Pirmais grāmatu krājums bijis 300 eksemplāru liels. Zina bija aktīva sabiedriskā darbiniece un apzinīga bibliotēkas vadītāja. 1952. gada augustā Latvijas PSR Ministru padomes Kultūras un Izglītības iestāžu komiteja izdod Zinaīdai Kokorevičai apliecību par bibliotēku darbinieku kvalifikācijas celšanas kursu apmeklējumu. Zināšanu pārbaudes rezultāti tika novērtēti ar atzīmi „teicami”. 1965. gadā Zinaīda Kokoreviča saņem Latvijas PSR Kultūras ministrijas goda rakstu par teicamu darbu. Zinaīda Kokoreviča Vecumu ciema bibliotēkā nostrādā līdz 1969.gada 17. jūnijam.

Pēc Zinaīdas Kokorevičas vienu gadu par bibliotekāri strādā Inta Daukste.

No 1970.gada vasaras līdz 1971.gada vasarai bibliotekāres pienākumus veic Marjanna Dortāne. Vienu gadu bibliotēka paliek bez darbinieka.

No 1972. gada 15. jūlija bibliotēkas vadīšanu pārņem Veneranda Kokoreviča Staņislava m. Viņa strādā līdz 1982. gada rudenim. Veneranda Kokoreviča 1981. gadā saņēma Goda rakstu par nopelniem un izcīnītu III vietusociālistiskajā sacensībā 1980.gadā.

No 1983.gada marta par bibliotēkas vadītāju strādā Anita Kokoreviča. 1989.gadā Anita neklātienē pabeidz Rīgas Kultūras darbinieku tehnikumu. No 1987.gada 1. marta līdz 1988.gada decembrim bibliotēkā strādā Ņina Cunska. Ar 1989.gada janvāri darbu atsāk Anita Bernacka (Kokoreviča).

Padomju saimniecības „Vecumi” centru izveidoja apdzīvotā vietā „Borisova”, jo turpastāvēja „Marienhauzenas” muižas fermu komplekss ar pamatīgām akmens sienām, ko ātri varēja pielāgot darbnīcu, noliktavu vai klēts vajadzībām. 1973. gadā Borisovas ciemā tika atvērts bērnudārzs. 1983.gadā strauji sāka veidoties Borisovas ciems.

Tika uzceltas 10 līvānu mājas, administratīvā ēka un ražošanas būves. 1985. gadā nodeva ekspluatācijā trīsstāvu 18 dzīvokļu māju un vēl 5 līvānu tipa mājas. 1985.gada pavasarī darbu sāka sadzīves pakalpojumu punkts. 1986.gadā jaunajās telpās tika iekārtots feldšeru - vecmāšu punkts. Tā kā Borisovas ciema infrastruktūra piedzīvoja strauju izaugsmi un ievērojami bija palielinājies iedzīvotāju skaits, Borisovas ciema centrā izveidojās nepieciešamība pēc ciema padomes, bibliotēkas un pasta pakalpojumiem, kuri bija pieejami 3 km attālajā Vecumu ciemā.

Lai saimniecībā strādājošie un citi ciema iedzīvotāji uz vietas varētu saņemt šos pakalpojumus, sovhoza „Vecumi” valde bija ieinteresēta bibliotēku, kā arī citas iestādes pārcelt uz Borisovas ciemu. Valde iedalīja māju Borisovas ciema centrā pie ceļu krustojuma Viļaka - Vecumi - Lavošnieki (šajā mājā bibliotēka atrodas arī pašreiz). Ar 1989. gada septembra mēnesi bibliotēkas telpas atrodas padomju saimniecības „Vecumi” centrā Borisovā. Savukārt vecā Marienhauzenas stacijas koka ēka pārgāja sovhoza „Vecumi” īpašumā. Mājā tika ierīkoti dzīvokļi un tie tika iedalīti sovhoza „Vecumi” strādājošo ģimenēm.

No 1991.gada 2.aprīļa līdz 1994.gada jūlijam bibliotēkā strādā Maruta Kokoreviča. No 1994. gada jūlija līdz 1995.gada jūlijam pēdējo gadu Vecumu bibliotēkā Anita Kokoreviča. 1995.gada 1. jūlijā darbu bibliotēkā uzsāk Aija Locāne. Būtisku pavērsienu Vecumu pagasta bibliotēkas vēsturē un tālākajā tās attīstībā iezīmē 2003.gada rudens, kad tiek ierīkots 1-ais interneta pieslēgums. 2005.gadā bibliotēka uzsāk darbu izremontētās telpās un šī paša gada nogalē projekta „Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma” ietvaros bibliotēka tiek pie 2 jauniem datoriem un interneta pieslēguma.

2007. gadā Bila un Melindas Geitsu līdzfinansētā Latvijas publisko bibliotēku attīstības projekta ietvaros bibliotēka saņem vēl 4 jaunus datorus un krāsu multifunkcionālo iekārtu. Visi datori tiek pieslēgti interneta tīklam un tiek ierīkots bezvadu internets. Lai apgūtu prasmi strādāt ar jaunajām informācijas tehnoloģijām, tika apmeklēti projektu ietvaros organizētie kursi. Jaunas zināšanas tika gūtas arī dažādos bibliotēkas darbinieku kvalifikācijas celšanas kursos. Kopā iegūti 23 apliecinājumi un sertifikāti. Daudz strādāts, lai bibliotēkas fonds būtu aktuāls, lai tajā nebūtu iespieddarbi, pēc kuriem nav lietotāju pieprasījuma - pēc satura novecojuši, mazizmantoti, nolietoti, politisko aktualitāti zaudējušie u.c. Krājums ir kļuvis pārskatāmāks - lasītājs var ātrāk izvēlēties viņam vajadzīgo grāmatu. Bibliotēka iegūst daudz brīvas vietas.

2008. gadā iegādātas jaunas mēbeles: sienas grāmatu plaukts-sekcija, 2 grāmatu plaukti, administratīvais galds, skapis novadpētniecības materiāliem, bērnu mēbeles, krēsli, datorgaldi. Sekoja darbs ar krājuma pārklasificēšanu un izvietojumu plauktos. Bibliotēka iegūst it kā jaunu seju. Lasītāju darbs tiek organizēts zonās. Tika izveidota i-punkta zona, lasītavas zona, bērnu stūrītis, apkalpošanas zona. Bibliotēka iegūst mājīgas un sakārtotas telpas iespaidu.