Vecumu pagasta bibliotēka
 

Novadpētniecība

Vecumu dati

Janvāris

Februāris

• 18.februārī 1863.gadā Borisovas pusmuižā notika sacelšanās (pret dzimtbūšanu) dalībnieku sanāksme, kurā piedalījās 8 personas, bet… 10 dienas pēc sanāksmes Viļakā ieradās krievu karaspēks un arestēja lielāko daļu sacelšanās gatavotāju

• Aloizijs Jūsmiņš (īstajā uzvārdā Bukovskis) - koklētājs, mūziķis. Dzimis 1915.gada 21.februārī Viļakas pagasta (tagadējā Vecumu pagasta) Šļopkines ciemā. Miris 1979.gada 16. jūlijā. Apglabāts Jaunciema kapos.

• Valerjans Rundzāns – dzejnieks, publicists, novadpētnieks. Dzimis 1930.gada 1.februārī Ūlasu ciemā, Vecumu pagastā

• Voldemārs Šļakota dzimis 1949.gada 22.februārī Rēzeknes rajona Kaunatas ciemā. 1966.gadā beidza Viļakas vidusskolu. Strādāja par mežstrādnieku Žīguru MRS. 1968.gadā iestājās LLA Mehanizācijas fakultātē. 1971. gadā sāka strādāt par padomju saimniecības „Medņeva” galveno inženieri. 1973.gadā iecelts par padomju saimniecības „Vecumi” direktoru. Saimniecības darbību vada 15 gadus. Šajā laika periodā tiek atjaunots Borisovas Tautas nams, noasfaltēts Borisovas centrs, vecdārzā uzbūvēta estrāde, uzbūvēts zāles miltu ražošanas cehs. Viņa saimniecības vadīšanas periodā manāmi uzlabojās borisoviešu dzīves līmenis. Sākot ar 1989.gadu pildīja PSRS Augstākās padomes deputāta misiju, bija arī Balvu rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs Voldemārs Šļakota ir i.u. „Stirnēni”vadītājs.

• 1970.gada februārī tika atvērts p/s Vecumi bērnudārzs

Marts

• 3.martā 2004.gadā Lavošnieku ciemā atklāts Valsts Robežsardzes Viļakas pārvaldes Lavošnieku robežapsardzības nodaļas komplekss

• 15.martā 1920.gadā tiek atjaunota Ludzas apriņķa Bļinnicas skola (vēlāk Ludzas apriņķa skolu valde to nodēvēja par Mežvidu I pakāpes pamatskolu)

• Viktors Līvzemnieks (īstajā vārdā Liuzenieks). Dzimis 1936. gada 2. martā Rīgā, strādnieku ģimenē. Dzejnieks, prozaiķis un literatūras kritiķis. Mācījies Rīgas 24. tautskolā, Abrenes apriņķa Vecumu 4-gadīgajā skolā. 1951. gadā pabeidza Mežvidu 7-gadīgo skolu un iestājās Jelgavas pedagoģiskajā skolā.

• Eva Dortāne – īstajā vārdā Genovefa Lakše – dzejniece, lauksaimniecības zinātņu doktore, dzimusi 1936.gada 15.martā Balvu rajona Viļakas pagasta (tagad Vecumu) “Ogukalnos”. Dzīvo Cēsu rajona Priekuļos.

• Lidija Jukse – daktere, veic ģimenes ārstes pienākumus Alūksnes novada Zeltiņu pagastā. Dzimusi Vecumu pagasta Ūlasu ciemā 1956.gada 18.martā. No Alūksnes pašvaldības Lidija Jukse ir saņēmusi vairākus pateicības rakstus par izcilu un pašaizliedzīgu darbu medicīnas jomā, ir ieguvusi titulu “Gada Cilvēks”

• 25.martā 1949.gadā no Vecumu stacijas uz Sibīriju izved 439 cilvēkus

• 2016.gadā 25.martā atklāj pieminekli izvestajiem Vecumu ciemā pie bijušās stacijas ēkas. Pieminekļa idejas autors Jānis Laicāns, izpildītājs Jānis Kokorevičs

Aprīlis

• Veneranda Medne – bioloģijas un ķīmijas skolotāja, atbildīgi veic savu pedagoģes darbu, skolēniem dodot labas pamatzināšanas bioloģijas un ķīmijas priekšmetos. Dzimusi 1959.gada 1.aprīlī,…. Vairākus gadus pildījusi gan direktores pienākumus bijušajā Mežvidu pamatskolā, gan arī deputātes misiju kādreizējā Vecumu pagasta padomē. Tagad strādā Viļakas valsts ģimnāzijā.

• Alberts Draviņš – ilggadējs Vecumu pašvaldības saimnieciskās daļas vadītājs, vairākus gadus veicis Vecumu pagasta priekšsēdētāja pienākumus. Dzimis 1959.gada 4.aprīlī, Vecumu pagastā. Viņa vadībā 2008.gadā tika labiekārtots Borisovas ciema vecdārzs, kurā izbūvēja bruģa celiņus un uzstādīja soliņus. Dažus gadus vēlāk vecdārzā tika uzcelta lapene, kas kalpo vietējo iedzīvotāju atpūtai. Bijušajai Mežvidu skolai un pagasta mājai nomainīti jumta segumi, sakārtotas māju fasādes, veikta ēku renovācija un labiekārtošana. A.Draviņš ilgus gadus vada mednieku biedrību “Vecumu mednieks”, ir pildījis deputātu pienākumus bijušajā Vecumu pagasta padomē, arī tagad veic deputāta misiju Viļakas novada domē.

• 2016.gada 7.aprīlī Vientuļos tiek atklāts modernākais kontrolpunkts uz Latvijas austrumu robežas. Izbūvēta kontroles ēka ar nojumēm un paviljoniem. Tāpat arī izbūvētas piecas kontroles joslas un uzstādīts pamata aprīkojums robežas un muitas kontroles veikšanai.

• Irēna Šaicāne (Vancāne) – dzimusi 1956.gada 10.aprīlī Vecumu pagasta Ezermalas ciemā.

• Vladislavs Dortāns – dzimis 1926.gada 11.aprīlī, Viļakas pagasta Žogovas ciemā. Mācījies Mežvidu pamatskolā, Viļakas Valsts ģimnāzijā. Pēc pārcelšanās uz Rīgu, ieguvis augstāko izglītību, strādājis valsts iestādēs, ieguvis LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka titulu. 1996.gadā 2. septembrī iezvanījis atjaunoto VVĢ, bijis klāt visos ģimnāzijas svētku brīžos.

• Valija Broka (Jurjāne) – dzimusi 1939.gada 22.aprīlī Balvu apriņķa Vecumu ciemā. 1957.gadā beigusi Viļakas vidusskolu, 1962.gadā – Latvijas Valsts universitāti. Strādājusi Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, kopš 1964.gada – LVU Svešvalodu fakultātē, Angļu filoloģijas katedrā. Filoloģijas zinātņu kandidāte (1969), docente (1976), zinātniece, filoloģijas doktore (1993), Ventspils Augstskolas Anglistikas katedras asociētā profesore. Zinātniskā tēma eksperimentālajā fonētikā – angļu un latviešu intonācijas sastāva pētījums. Izstrādājusi mācību līdzekļus studentiem vispārīgajā valodniecībā. Strādājusi par tulku LR Saeimā.

• No 1946.gada aprīļa regulāri sāka kursēt autobusi maršrutos Viļaka – Vecumi, Viļaka - Balvi

Maijs

• Leonards Rundzāns 1930-2003 - ārsts, ķirurgs. Dzimis 1930. gada 15. maijā Balvu rajona Vecumu pagasta Slīpaču ciemā, zemnieku ģimenē. Pēc vidusskolas beigšanas L.Rundzāns iestājās Rīgas medicīnas institūtā. Pēc institūta beigšanas viņu norīkoja uz Dagdas rajona lauku slimnīcu un pēc nepilna gada iecēla par galveno ārstu. Šajā amatā viņš strādāja trīspadsmit gadus. Pēc tam, kad tika apvienoti rajoni, viņš kļuva par Krāslavas apvienotā rajona galveno ārstu. L.Rundzāns bija ne tikai administrators, bet arī praktizējošs ķirurgs. No 1969. gada ar veselības aizsardzības ministra pavēli viņu pārcēla uz Daugavpils ķirurģijas nodaļu vadītāja amatā. Pēdējos desmit gadus viņš sagatavoja desmit ķirurgus. L.Rundzāns izdarīja savā dzīvē aptuveni 10 tūkstošu operāciju. Miris 2003. gada 15. februārī Daugavpilī. Apbedīts Daugavpils kapos.

• Stepans Locāns Donata d. – mācītājs, dzimis 1902.gada 19.maijā Abrenes apriņķa, Viļakas pagasta Kozukolna ciema “Ūzuļovas” mājā, Viļakas (Marienhauzenas) draudzē. Pēc Viļakas pamatskolas beigšanas un pēc tam vidējās izglītības iegūšanas, 1923. gadā iestājās Rīgas Garīgajā seminārā, kas tolaik vēl atradās Aglonā. Par priesteri iesvētīts 1931. gada 22. martā Rīgā svētā Jēkaba katedrālē. Iesvētīja toreizējais arhibīskaps Antonijs Springovičs. Pirmā svētā mise, ko celebrēja Locāns Stepans, notika 1931.gada 12. aprīlī Viļakas baznīcā. Pirmā darbavieta bija Ludzā par palīgmācītāju, kur kalpoja līdz 1932. gada decembrim. Patstāvīgās darba gaitas uzsāk 1933.gadā Augustovas draudzē. No 1934.gada 1. augusta līdz 1935. gada 31. decembrim priestera pienākumus veic Pasienē. No 1936. gada 1. janvāra līdz 1940. gada 14. augustam strādā par draudzes ganu Bikavā, bet no 1940. gada 15.augusta līdz 1944. gada 16. septembrim - Stiglovā. Pēdējā darba vieta no 1944.gada 16. septembra līdz aiziešanai mūžībā - 1987. gada 20. augustam - ir Tilžas baznīca. Priestera Locāna neatlaidīgā darba rezultātā Tilžas baznīcā 1978. gadā pēc Tomas kapucīna Gumperbergera projekta izgatavoti 3 jauni altāri. Pirmais - Lielais altāris - Svētās ģimenes, otrais - Sv. Aloiza altāris un trešais - Jēzus sirds altāris. Baznīcas dārzā S.Locāns 1986.gadā uzstādīja jaunu koka krustu. Stepans Locāns apglabāts Viļakas kapsētā blakus vecākiem. Ziņas vāca priesteris A.Budže un skolotāja V.Silauniece, pierakstītas 1992.gada maijā.

• 1973.gada 21. maijā padomju saimniecību “Vecumi” sāka vadīt Voldemārs Šļakota. Saimniecība nodarbojas ar piena un gaļas ražošanu, augkopību.

Jūnijs

• 1941.gada 14. jūnijā no Vecumu stacijas uz Sibīriju tika izvesti vairāki desmiti cilvēku

Jūlijs

• Ar 2001.gada 1. jūliju tiek slēgts vilciens Rīga – Vecumi

• Emiliāns Brokāns – narkologs, atturības kustības aktīvists, publicists, atturības kluba „Avante” prezidenta vietnieks. Dzimis 1936. gada 9.jūlijā Viļakas pagasta apdzīvotā vietā Solā. Pēc Mežvidu skolas beigšanas, mācījies Rīgas 8.vakara maiņu vidusskolā, pēc tam studējis Rīgas Medicīnas institūtā, ko absolvēja 1986.gadā, un kļuvis par ārstu psihiatru – narkalogu. Seko darbs Lielstraupes psihoneiroloģiskajā slimnīcā, Olaines ārstnieciskajā darba profilaktorijā, Rīgas narkoloģijas dispanserā. E. Brokāna vadībā republikā tika radīts atturības klubu tīkls. E. Brokāna publikācijas pret dzeršanu bieži varēja lasīt preses izdevumos, par šo tēmu tika izdotas brošūras, kas veltītas, pirmām kārtām, jaunatnei. Ar lekcijām par veselīgu dzīvesveidu narkologam vislabāk patika uzstāties skolās un studentu auditorijās.

• Ēvalds Vancāns – dzimis 1951.gada 31.jūlijā Balvu rajona Vecumu pagasta Ezermalas ciemā. Mācījās Dravnieku pamatskolā Slīpačos un Viļakas vidusskolā. Sekoja dienests Padomju Armijā. Pēc dienesta uzsāktas darba gaitas padomju saimniecībā „Viļaka” par sporta metodiķi, kā arī mācības Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā ar specializāciju distanču slēpošanā. 1976.gada 1.septembrī Ēvalds Vancāns uzsāk strādāt par fizkultūras skolotāju Rekavas vidusskolā, 1982.gadā - par šaha kluba vadītāju sporta biedrībā ”Vārpa” un līdz 1991.gada 1.decembrim – par fizkultūras un militārās apmācības skolotāju Viļakas vidussskolā . Valsts neatkarības atjaunošanas laikā Ēvalds Vancāns darbojās kā robežatjaunošanas speciālists, bet no 1992.gada 1.februāra līdz 2002.gada pavasarim dienēja valsts robežsardzē virsnieku amatos. Sasniedzot izdienas pensiju, Ēvalds Vancāns atsāka strādāt par fizkultūras skolotāju gan Rekavas, gan Viļakas vidusskolās. 2010.gada pavasarī Viļakas novada dome Ēvaldam Vancānam piedāvāja izveidot Bērnu un jaunatnes sporta skolu. Viņš nenoraidīja šo piedāvājumu un 2.augustā kļuva par jaunizveidotās skolas direktoru. Ilgus gadus Ēvalds Vancāns veica deputāta pienākumus Vecumu pagasta padomē, kura pastāvēja līdz 2009.gadam

Augusts

• Anna Strumpe (1950 – 2009) – skolotāja, dzimusi 1950.gada 2.augustā Balvu rajona Vecumu pagasta Robežniekos Marijas un Daniela Dortānu ģimenē. Mācījusies Krievmalas pamatskolā, Mežvidu astoņgadīgajā skolā, 1968.gadā beigusi Viļakas vidusskolu. Skolotājas profesiju apguvusi Daugavpils pedagoģiskā institūta Fizikas – matemātikas fakultātē. 36 mūža gadi aizvadīti, izglītojot un audzinot jauno paaudzi Balvu pilsētas ģimnāzijā. Matemātiku un ekonomiku mācījusi arī Balvu vakara (maiņu) vidusskolā. Ģimnāzijas kolēģi Annu pazina kā gudru, atsaucīgu, sirsnīgu un radošu skolotāju, dzīvespriecīgu un dāsnu cilvēku. Vienu no smagākajiem priekšmetiem, matemātiku, Anna Strumpe mācīja interesanti un saprotami. Ilgus gadus Anna darbojās skolas arodkomitejā, no 2000.gada bija zinoša un prasmīga Balvu rajona izglītības darbinieku arodbiedrības padomes priekšsēdētāja.

• Rutta Jeromāne – literāte, dzimusi 1959.gada 15.augustā Vecumu pagasta Slīpaču ciemā (lielāks informācijas apjoms Balvu CB Kultūrvēstures datu bāzē)

• Aloizs Augustāns – dzimis 1899.gada 26.augustā Viļakas pagastā, Slīpačos. Brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā un cīnījies par tās brīvību. Pēc Latvijas atbrīvošanas dienējis par robežsargu, bet ar 1928.gadu strādājis par Latvijas Zemes bankas ierēdni.

• Leontīne Maksimova – pedagoģe, lokālās vēstures pētniece. Dzimusi 1927. gada 30. augustā Viļakas pagasta Borisovas ciemā (lielāks informācijas apjoms Balvu CB Kultūrvēstures datu bāzē)

• 2008.gada augustā starpreģionālā projekta „Austrumu stīga” ietvaros, tika atklāts ceļš Viļaka – Borisova ar jaunu asfalta segumu

Septembris

• Edvarts Spravņiks - daiļamatnieks, dekoratīvo svečturu izgatavotājs, ornitologs dzimis 1911.gada 4. septembrī Viļakas (toreizējā Marienhauzenas) pagasta Vecumos dzelzceļnieka Jēkaba un Sofijas Spravņiku ģimenē (lielāks informācijas apjoms Balvu CB Kultūrvēstures datu bāzē un Leontīnas Maksimovas grāmatā “Viļaka un tās ļaudis gadsimtu ceļos” 140.lpp.)

• Valerjans Kokorevičs – alpīnists, dzimis 1932. gada 17.septembrī, Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagasta Indriču ciemā ( lielāks informācijas klāsts Irēnas Šaicānes grāmatā “Sports Ziemeļlatgalē”)

• 1998.gada 18.septembrī atklāj 7,6 km garo jaunasfaltēto ceļu Viļaka – Vientuļi

• 1935.gada 22.septembrī Jaškovā atklāj pieminekli Viļakas laukos kritušajiem Latvijas brīvības cīnītājiem (Leontīna Maksimova “Viļaka un tās ļaudis gadsimtu ceļos” – 67. lpp.)

• Lilija Lipora (Kļaviņa) – horeogrāfe un režisore, dzimusi 1973.gada 23.septembrī Balvu rajona Vecumu pagasta Niedrupes ciemā. Beigusi Viļakas vidusskolu, Bulduru dārzkopības tehnikumu, kurā ieguva specialitāti – puķkope – agronome. No mācībām brīvajā laikā nodarbojās ar dejošanu. Tehnikumā deju kolektīva nebija, to Lilija nodibināja pati. 1994.gadā absolvēja Latvijas Kultūras skolu, iegūstot kvalifikāciju – pašdarbības deju kolektīva vadītāja. Paralēli mācībām strādāja deju kopā „Lelde”. 1998.gadā absolvēja Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Mūzikas akadēmiju, horeogrāfijas nodaļu, iegūstot kvalifikāciju – horeogrāfs – pedagogs. Trīs gadus mācījās režiju un kompozīciju laboratorijā pie Sergeja Ostrenko. 3 gadus dejoja profesionālajā deju ansamblī "Daile”, mācījās moderno deju pie amerikāņa Grega Henkoka. Lilija Lipora par savu labāko skolotāju uzskata Olgu Žitluhinu, Mūzikas akadēmijas pedagoģi, pie kuras Lilija turpināja skoloties modernajā dejā arī pēc akadēmijas beigšanas. Iegūtās zināšanas un savas idejas realizēja kopā ar deju grupas „Aka” meitenēm. 2000.gada aprīlī Balvos vadīja nodarbības rajona deju skolotājiem par tēmu „Modernās dejas pamatprincipi un elementi”. Strādājusi ar pirmskolas vecuma bērniem Piņķu bērnudārzā „Saimīte”. Kopš 1998.gada strādā Leļļu teātrī, vada deju grupu „Zvaigžņu aka”, kopā ar vīru (Leļļu teātra aktieri Edgaru Liporu, vīru kopas „Vilki” vadītāju) Babītes vidusskolā vada ritmikas nodarbības ar folkloras ievirzi 1.-4.klašu bērniem

• 2015.gada 1.septembrī bijušajā Mežvidu pamatskolas ēkā atklāj šūšanas cehu, kur tiek izveidotas 50 darba vietas

Oktobris

• Vladislavs Locāns – fizikas zinātņu doktors, fiziķis – teorētiķis, zinātnisko grādu atjaunojis 2003.gadā. Dzimis 1946.gadā 4.oktobrī, mācījies Viļakas vidusskolā, Biržu internātskolā, Latvijas Universitātē Fizikas un matemātikas fakultātē. “Manas dzimtas sākums rodams Viļakas pusē”, tā Vladislavs Locāns. Daudzas pirmās bērnības atmiņas saistās ar Vecumu pagasta Kazukalna ciemu, tur dzīvojot uzsāktas arī skolas gaitas Viļakas pamatskolā. “Pēc demobilizācijas sāku strādāt Latvijas Zinātņu akadēmijas observatorijā. Piecus gadus biju Saules fizikas daļas vadītājs.. Līdz1989.gadam, kamēr strādāju Baldonē observatorijā .., angļu žurnālos nopublicēju vairāk nekā 20 publikācijas”, savās atmiņās rakstīja Vl. Locāns. Savulaik 1980. gadā Maskavā viņš jau bija aizstāvējis disertāciju par svārstībām saules aktīvajos apgabalos. Zinātniskā grāda atjaunošana bija nepieciešama tāpēc, ka zinātniekam, kas šo nosaukumu ieguvis pirms 23 gadiem, būdams PSRS pilsonis, tagad atļauts saukties par Latvijas nevis PSRS Fizikas zinātņu doktoru. Jaunās disertācijas iekļautā pētījuma būtība – tā ir atbilde jautājumam, kāpēc sasilst saules ārējie slāņi. Kādu laiku Vladislavs strādāja Gulbenes vidusskolā par fizikas skolotāju, bet pēdējā darba vieta bija “Lattelecom” Gulbenes filiāle, kur veica inženiera pienākumus un darbu veiksmīgi savienoja ar fizikas teorētisko pētīšanu. Miris, apglabāts Gulbenes kapos. (Materiāls ņemts no Gulbenes laikraksta “Dzirkstele”)

• 1990.gadā 2. oktobrī atklātais muitas punkts ir pirmais muitas punkts atjaunotajā Latvijā

Novembris

• Hugo Plāters – dzimis 1931.gada 17.novembrī, Vecumu pagasta “Vanaga perēklī”. Mācījās Eržepoles 6-klasīgajā pamatskolā, Viļakas vidusskolā, apmeklēja mākslinieku pašdarbnieku tēlniecības studiju Rīgā. Jaunībā interesējās par podniecību, tāpēc bieži apmeklēja slaveno podnieku Locānu mājas Kazukalnā. Pēc studiju beigšanas ar saviem darbiem piedalījās tautas saimniecības sasniegumu izstādē Maskavā. Zīmēja Ziemeļlatgales dabas ainavas, kā zīmētājs piedalījās arī arheoloģiskajos izrakumos nākamās Pļaviņu HES celtniecības rajonā. Aizrāvās ar fotografēšanu un kino, bija kinoamatieru biedrības biedrs, iesaistījās Balvu rajona foto kluba “Rondo” darbā. Hugo Plāters interesējās par novada vēsturi, palīdzēja Viļakas novadpētniekiem ar daudzām svarīgām ziņām. Viņš ir apceļojis lielu daļu Latvijas, savācis dažādus materiālus par interesantiem cilvēkiem, arhitektūras pieminekļiem. Hugo interesējās arī par dažādiem mūzikas žanriem, jo sevišķi tuva viņam bija tautas mūzika. Hugo vāca materiālus par tautas mūzikas instrumentiem, arī pats izgatavoja stabulītes. Visu savu apzinīgo mūžu Hugo vāca arī grāmatas. Viņa bibliotēkā mūža beigās bija ap 4000 eksemplāru., un tajā visuzskatāmāk parādās viņa plašais interešu loks: tehniskās zinātnes, mūzika, fotogrāfija, vēsture, medicīna, lauksaimniecība, daiļliteratūra, ģeogrāfija u.c. Bibliotēkā varēja atrast grāmatas arī svešvalodās, jo Hugo prata arī vācu, poļu, čehu un krievu valodas. Pēc neilgas, grūtas slimības Hugo Plāters nomira 1991.gada 25.janvārī, apglabāts luterāņu kapos, blakus vecākiem. (Materiāls ņemts no Jāņa Laicāna raksta “Hugo Plāteru pieminot”, kas publicēts laikrakstā “Vaduguns” – 1991.gada, 16.novembrī)

• Jāzeps Kanarevičs

• Georgijs Logins – Vecumu pagasta padomes priekšsēdētājs no 1986.gada līdz 2008.gadam. Trešo dzīves daļu Georgijs ir pašvaldības vadītājs, otra tik sena pagastveča Balvu rajonā nav bijis. Kādā senā intervijā, lūgts atklāt, kā izdevies tik ilgi būt pagasta dzīves vadītāja lomā, G.Logins atzina: “Tas nav mans nopelns, par to jāpateicas pagasta ļaudīm”. Georgijs Logins dzimis Šķilbēnu pagasta Rozumegi, tautā saukts Koļči, 31.oktobrī 1945.gadā Aleksandras un Janoviča ģimenē piedzima Georgijs. Saviem vecākiem viņi bija divi dēli. Līdz Šķilbēnu 2. pamatskolai Zogodu ciemā katru dienu bija jāmēro seši kilometri - uz skolu un atpakaļ. Kad vēl nebija pabeigta skola, nomira māte. Ģimenei tie bija grūti laiki, kad tēvam bija jāstrādā daudzi darbi, un tieši tāpēc jau agrā vecumā Georgijs palīdzēja saimniecības darbos un bija labs palīgs tēvam. Mājas darbu dēļ tika pārtrauktas mācības skolā. Tomēr, skolotāja Nikolaja Grigorjeva pierunāts, Georgijs atsāka mācības. Tika absolvēta Viļakas vidusskola, 1964.gadā Višķu tehnikumā ieguva traktorista – atslēdznieka specialitāti. 1967. gadā pabeidza traktoru brigāžu brigadiera kursus. Strādāja par operatoru Vecumu naftas bāzē, līdz kļuva par tās direktoru. Šajā darba vietā Georgijs nostrādāja līdz PSRS sabrukšanai. Tad sekoja priekšsēdētāja darbs Vecumu ciema padomē. Beidzis arī partijas augstāko skolu. Nav zināms, cik lielā mērā šis apstāklis ietekmēja viņa dzīvi, bet var noprast, ka to darbu darīja ar pilnu atdevi, protams, vēl pēc tā laika idejām. Taču politika mainījās, un pašlaik vairumam šķiet, ka viss, kas noticis agrāk PSRS laikos, tagad ir tabu. Varbūt tāpēc daudzus gadus strādājot priekšsēdētājā amatā vairs neiekļāvās, godājamu cilvēku mudinātam, iestāsties kādā partijā, bet gan Latvijai svarīgās lietas darīja tepat – Vecumu pagastā. Georgijs vienmēr ir atbalstījis kultūras pasākumus, pats ir bijis aktīvs pašdarbnieks. Ilgus gadus dziedājis vokālajā ansamblī “Atvasara” un tajā dzied arī pašlaik (2017.gadā). Georgijam gadījās savā laikā nospēlēt nelielu lomu kādā no skečiem, un viņš atzinās, ka labprāt būtu darbojies dramatiskajā pulciņā. Vēl citi Georgija vaļasprieki ir makšķerēšana un grāmatu lasīšana. Pagasta priekšsēdētāja amatu pildot un piedaloties dažādās sanāksmēs un konferencēs, Georgijs vienmēr ir paudis atklātu un tiešu viedokli Latvijas valdībai, kas ne vienmēr ir tas patīkamākais. Jau vairāk kā 9 gadus Georgijs ir pelnītā atpūtā. Pa šo laiku viņa darba solis nav mazinājies, ir uzcelta māja Viļakā. Viņš aktīvi vada arī Viļakas novada pensionāru biedrību, organizē pensionāriem dažādas aktivitātes un pasākumus.