Pasākumi
Par psalmu dziedāšanas tradīciju Vecumu pagastā
Mazliet no psalmu dziedāšanas vēstures… Katoļu baznīcas praksē un zinātniskajā literatūrā psalmu dziedāšanu sauc par mirušo ofīciju. Mirušo ofīcijs radies ap 800. gadu un tika izpildīts kā bēru liturģijas daļa bēru dienā, pie mirušo vāķēšanas un 2. novembrī (Visu svēto dienā).
Vēl pirms 10 – 20 gadiem psalmes tika dziedātas katrā ciemā, katrā mājā, kurā bija mirušais. Psalmes (jeb saļmes) dziedāja dienā pirms bērēm un dienā pēc bērēm. Kādreiz Vecumu pagasta Kazukalna, Goršanu un Slīpaču ciemos saļmes vadīja Valentīna Nikolajeva, kurai bija ļoti spēcīga balss (pēc šī raksta autores atmiņām), saļmes dziedāja Valentīna Matisāne, Konstancija Bratuškina no Goršanu ciema, Jadviga Kokoreviča, Marjans Locāns, Janīna Locāne, Lucija Locāne, Zigrīda Konone, Terēze Locāne, Konstancija Locāne, Terēze Kajāne no Kazukalna ciema, Tekla Kokoreviča no Vanaga perēkļa ciema. Šie cilvēki jau visi ir miruši un šajos ciemos saļmu dziedāšana vairs nenotiek.
(Attēlā: Psalmu dziedāšana Kazukalna ciemā)
Diemžēl, arī Borisovas ciemā iedzīvotāju skaits strauji samazinās, līdz ar to arī psalmu dziedātāju pulks paliek arvien mazāks. Pateicoties psalmu dziedāšanas vadītājas Jevģēnijas Račānes uzņēmībai, tiek pieaicināti jauni dziedātāji. Psalmu dziedāšanu uzsākušas un ilgus gadus psalmes palīdz dziedāt pareizticīgo konfesijas pārstāves, un jāpiebilst, ka ne tikai piedzied, bet ļoti labi veic arī individuālo dziedāšanu.
06.11.2024. Borisovas iedzīvotājas sanāca uz ikgadējo psalmu dziedāšanu. Jau otro gadu psalmu dziedāšana notika bibliotēkā. Pasākumā ievadvārdus teica psalmu dziedāšanas vadītāja Jevģēnija Račāne, kura aicināja katru dalībnieci aizdegt līdzi paņemtās svētītās sveces nodomā par savu tuvinieku dvēselēm. Jevģēnija Račāne izteica vēlēšanos, lai šis psalmu dziedājums būtu kā aizlūgums arī par tām aizsaulē aizgājušajām psalmu dziedātājām, kuras laicīgajā dzīvē kopa un uzturēja psalmu dziedāšanas tradīciju Borisovas ciemā. Un tās bija: Līvija Kokoreviča, Maruta Kokoreviča, Olga Kokoreviča, Marija Makarova, Marija Grahoļska, Lucija Kokoreviča, Valentīna Daščenko, Evģēnija Borisova. XX gs. 90-tajos gados psalmu dziedāšanas tradīcijas saglabāšanā un stiprināšanā vislielāko darbu ieguldīja un kā galvenās dziedātājas bija Malvīne Locāne, Helēna Kokoreviča, klētniece Genovefa Kokoreviča. XXI gs. sākumā psalmu dziedāšanas prasmes pārmantoja un vadošo lomu to izpildīšanā uzņēmās Anastasija Kokoreviča, Marija Dortāne, Elizabete Logina. Arī šo dziedātāju dvēseles noraugās no mākoņa maliņas. Paldies Martai Kokorevičai, Janīnai Kokorevičai, Genovefai Kokorevičai, Annai Saveļjevai, Antoņinai Žukovskai, kuras daudzu gadu garumā ņēmušas dalību aizlūgumu dziedājumos, bet tagad to neļauj veselības problēmas, lai Dieva svētība viņām gara stiprināšanā un veselības uzturēšanā.
Pirms psalmu dziedāšanas tika noskaitīta Rožukroņa 2.daļa, Marijas un Sv. Jāzepa litānijas, lūgšana “Kunga eņģels”. Turpinājumā (apmēram pusotras stundas garumā) sekoja psalmu dziedāšana. Noslēgumā tika dziedātas dziesmas “Sveicinōta Kēninīne”, “Skan klusas lūgšanas”, “Caur slaucamās guns degšonu…” u.c., kuru saturs vēstī par aizgājēja tuvinieku skumjām un raudām, par lūgšanām uz Marijas un Kunga Dieva žēlastību, lai tie palīdz pestīt tuvinieku dvēseles un tām nonākt debesīs.
Psalmu dziedāšanas noslēgumā Jevģēnija Račāne atzinās, ka ir laba sajūta, ap sirdi palicis vieglāk, jo izpildīts kāds ļoti svarīgs un vajadzīgs darbs. Viņa pateicās psalmu dziedātājām par līdzdalību pasākumā.
Teksta autore: Aija Locāne
Radošās darbnīcas "Spocīgi jocīgie Helovīni" (24.10.2024.)
24.oktobrī Vecumu bibliotēkā notika radošās darbnīcas “Spocīgi jocīgie Helovīni”, kur bērni pielietoja savas radošās idejas spoku izgatavošanā un biedējošu ķirbju grebšanā.
Radošās darbnīcas (12.10.2024.)
12.oktobrī Vecumu bibliotēkā notika radošās darbnīcas “Rudens motīvi rokdarbos". Rudens,
neapšaubāmi, ir skaistākais gadalaiks, kad dabā var ieraudzīt tik dažādus krāsu toņus: no koši
oranžiem līdz rubīnsarkaniem, dažādu dzelteno toņu gammu. Uzspīdot saulei, liekas, ka visa
apkārtne ir zelta pielieta. Radās ideja šo krāsu daudzveidību ielikt rokdarbos. Radošo darbnīcu
dalībniekiem bija uzdevums uz A4 formāta lapām izveidot kokus ar krāsainiem vainagiem. Koku
lapas tika veidotas no sagrieztiem kreppapīra un dzijas gabaliņiem.
Radošās darbnīcas apmeklēja 5 bērni un 3 vecāki. Priecēja tas, ka radošo darbnīcu dalībnieki
izteica vēlēšanos, lai šādas nodarbības būtu biežākas.
Tikšanās ar literāti Annu Krēmani (09.02.2023.)
“Man patīk būt uz zemes un iet savu ceļu. Ar manām ceļazīmēm un pieturzīmēm.”
/Anna Krēmane/
9.februārī Vecumu bibliotēkā sirsnības un labestības gaisotnē noritēja tikšanās ar literāti Annu Krēmani.
Ir dažādi mākslas veidi, kā izteikt savas izjūtas un vēstījuma mērķi. Gleznotājs, jaucot paletē dažādu krāsu gammu un klājot tās uz audekla, rada mākslas darbu, kurā atspoguļojas viņa noskaņojums un pārdzīvojumu pasaule. Komponists savas emocijas pauž savienojot notis un radot jaunus skaņdarbus. Dzejnieks, rakstnieks spēlējas ar vārdiem līdz uzburta ainava, un viņa augstais domu lidojums atver arī mums kādu svarīgu patiesību. Anna Krēmane savas sajūtas un dzīves redzējumu izsaka dzejā un veido daiļdarbus īsprozā.
Anna Krēmane dalījās atmiņās par savu bērnību un skolas gadiem. Anna dzimusi Vecumu ciemā, Aneles un Jāņa Orlovsku ģimenē. Tēvs strādāja par priekšsēdētāju kolhozā Medņevas pagastā, māte – fermā. Vecāki bija īsti darba rūķi. Anna atceras māmiņas smago darba soli gan fermā, gan aprūpējot savus lopiņus un ravējot dārzus. Anele bija arī godu saimniece. Tāpēc Annas bērnības atmiņas saistās ar mammas garšīgi pagatavotajiem ēdieniem, turklāt, kā Anna uzsvēra, mamma nebija lasījusi nevienu pavārgrāmatu. Godīgums, atbildība, darba mīlestība – tās ir vērtības, ko vecāki Annai pūrā ielika uz mūžu. Tās palīdz viņai ejot “savu zemes ceļu”, un izveido Annu par stipru personību.
Pabeigusi Viļakas vidusskolu, Anna Orlovska uzsāk studijas Liepājas Pedagoģiskajā institūtā, lai apgūtu latviešu valodas un literatūras skolotājas profesiju. Pēc studijām tiek uzsāktas darba gaitas Kupravas vidusskolā. Jaunība – šis skaistais laiks! Skolotāja Anna Orlovska kļūst par skolotāju Annu Gabrāni. Ar lielu atbildības sajūtu jaunā pedagoģe māca bērniem mīlestību uz dzimto valodu. Katra literatūras stunda ir radošas domāšanas stunda, bet, lai tā būtu, skolotājai emocionāli jāieiet katrā literārajā darbā. Pēc ilgiem darba gadiem Kupravas skolā Anna Gabrāne maina darba vietu un turpmāk latviešu valodas un literatūras stundas vada Balvu amatniecības vidusskolas audzēkņiem. Un tad Annas dzīvē notiek traģēdija – satiksmes negadījumā iet bojā viņas vīrs. Annas spēcīgā personība spēj uzcelties no tukšuma un sāpēm. Viņas stiprais gara spēks liek vēl vairāk strādāt un virzīties dzīvē uz priekšu. Gāja gadi, un Annas dzīvē viss nokārtojās, jo liktenis viņai pasniedza skaistāko un dārgāko dāvanu – Anna satika dzīvesdraugu, ar kuru ir laimīga kopā.
Vairākus gadus pedagoģe Anna Gabrāne vada Balvu rajona latviešu valodas un literatūras skolotāju metodisko apvienību. Viņu valstī pazīst gan ar piedalīšanos mācību līdzekļu izstrādē, gan ar publikācijām presē kā ekspertes izteikto viedokli dažādu jaunvārdu pareizā lietošanā. Savā skolotājas darbā Annai bija ļoti svarīgi, lai audzēkņi mācību vielu apgūtu jēgpilni. Annai bija un ir uzskats, ka tas, kas tiek iemācīts no galvas un bez dziļākas izpratnes, ātri aizmirstas. Tāpēc Annas sapnis bija izstrādāt savādāku latviešu valodas mācīšanas metodiku, lai skolēniem atvieglotu mācību darbu. Sapnis piepildījās – neatlaidīgā kopdarbā ar Liepājas un Limbažu skolu kolēģiem tika sarakstītas 16 mācību grāmatas un burtnīcas. Starp sešiem pretendentiem nominācijai “Par inovācijām izglītības procesā” balvu iegūst skolotāja Anna Gabrāne. Annas pašaizliedzīgo darbošanos izglītības jomā pamana arī Izglītības un zinātnes ministrija. 2000.gada 28.jūnijā izglītības zinātņu maģistrei Annai Gabrānei pasniedz IZM Atzinības rakstu. Panākumus profesionālajā darbībā noteikti var sasniegt ar zināšanām, nesavtīgu darbu un pozitīvu domāšanu.
Kad nu galā bija interesantais dzīvesstāsts, pasākuma dalībnieki varēja klausīties dzeju un īsprozu autores izpildījumā. Annas lasījumā izskan veltījumi dzimtajai mājvietai, mātei, atmiņām, vērojumiem, izjūtām: aizvainojumam, vientulībai, mīlestībai, kas var būt tik dažāda. Tā bija abpusēji sirsnīga tikšanās gan no vārda mākslinieces, gan no pasākuma dalībnieku puses. Starp klātesošajiem bija arī Annas trīs māsīcas. Atkalredzēšanās prieks ir neaprakstāms! Vienmēr patīkami ir satikt sirdsskaidrus, inteliģentus un viedus cilvēkus. Tāda noteikti ir mūsu novadniece Anna Krēmane. Pēc pasākuma ilgi vēl turpinājās sarunas pie kafijas krūzes. Lai Annai turas veselība, rodas iedvesma jauniem radošiem darbiem, lai gaišais domu lidojums sasniedz arvien augstākas virsotnes un izdoti tiek daudzi viņas daiļdarbu krājumi!
Vecumu bibliotēkas vadītāja Aija Locāne
