Krājuma komplektēšanas koncepcija

Tikaiņu bibliotēkas krājuma komplektēšanas un

organizācijas politika 2021.-2025. gadam

1. Bibliotēkas vispārīgais raksturojums

Tikaiņu bibliotēka ir Balvu novada pašvaldības kultūras, izglītības un informācijas iestāde. Tikaiņu bibliotēka atrodas Tikaiņu centrā Līvānu tipa mājā.

Tikaiņu bibliotēka piedāvā:

    - 3972 iespieddarbus, tajā skaitā 2614 grāmatas;

    - 16 nosaukumu žurnālus un laikrakstus;

    - Elektroniskās datu bāzes;

    - bezmaksas internetu, bezvadu internetu (WiFi) u.c. pakalpojumus.

Lasītāju rīcībā ir 3 datori, viena multifunkcionālā iekārta.

Bibliotēkas misija – ikvienam nodrošināt neierobežotu piekļuvi kvalitatīvai informācijai. Saglabāt sabiedrībā interesi par grāmatu. Vākt un sistematizēt materiālus novadpētniecībā. Veidot bibliotēku par kvalitatīvu un saturīgu informācijas iegūšanas un brīvā laika pavadīšanas vietu dažādiem interesentiem. Sniegt atbalstu iedzīvotājiem jauno informācijas tehnoloģiju un e-prasmju apguvē.

Mērķauditorijas raksturojums

Tikaiņu bibliotēkas apmeklētāji ir visu vecuma grupu, dažādu izglītības līmeņu un profesiju pārstāvji.

Komplektēšanas politika atspoguļo visu vecumu Rugāju pagasta Tikaiņu ciema iedzīvotāju vajadzības un intereses.

No 2020. gadā Tikaiņu bibliotēkā reģistrētajiem lasītājiem 10 ir bērni  līdz 18 gadu vecumam un 66 pieaugušie.

Vispārīgs krājuma komplektēšanas un komplektējamo informācijas resursu apraksts

Tikaiņu bibliotēkas krājuma komplektēšanas politiku nosaka bibliotēkas galvenie uzdevumi un prioritātes:

• Nodrošināt visiem pagasta iedzīvotājiem brīvu literatūras un nepieciešamās informācijas saņemšanu, sniedzot visiem apmeklētājiem     pieejamus bezmaksas bibliotekāros, bibliogrāfiskos un informacionālos pakalpojumus;
• Komplektēt bibliotēkas krājumus atbilstoši lasītāju interesēm un pieprasījumiem;
•  Nodrošināt krājumu un citu materiālo vērtību saglabāšanu un drošību;
• Katram bibliotēkas apmeklētājam radīt tādu vidi, ka ikviens bibliotēkā justos gaidīts;
• Nodrošināt lietotājus ar brīvu un plašu  informācijas pieejamību;
• Sekmēt  kultūras mantojuma apzināšanu un popularizēt to pagasta iedzīvotājiem.

Tikaiņu bibliotēka ir vietējās nozīmes bibliotēka ar daudzveidīgu lietotāju sastāvu, tāpēc bibliotēka komplektē universālu krājumu, kas aptver visas zinātņu nozares, akcentu liekot uz daiļliteratūru un bērnu literatūru.

Bibliotēkas pamatkrājumu veido grāmatas, turpinājumizdevumi, , seriālizdevumi un citi dokumenti.

Komplektēšanas faktors – bibliotēkas lietotāju vajadzības.

Pa izdevuma veidiem Tikaiņu bibliotēka komplektē:

• Grāmatas – 66%;
• Seriālizdevumus – 34%;
• Elektroniskie dokumenti – abonētas datu bāzes.

2. Krājuma atlases un veidošanas vispārīgie principi

Vispārīgie komplektēšanas kritēriji

• Dokumentu atbilstība lasītāju pieprasījumam un interesēm;
• saturiska vērtība, kompetence materiāla izklāstā;
• vēsturiski nepārejoša vērtība;
• literārā un mākslinieciskā vērtība;
• nepilnīgs vai saturiski novecojis krājums attiecīgajā nozarē;
• atbilstība krājuma pašreizējam sastāvam.

Prioritātes krājuma komplektēšanā

Bibliotēkas krājums paredzēts lasītājiem izsniegšanai uz mājām.

Komplektē daiļliteratūru pieaugušajiem, kas ietver Latvijas un pasaules klasiku, populārus darbus un citus daiļliteratūras žanrus. Latviešu oriģinālliteratūru komplektē pēc iespējas pilnīgi.. Daiļliteratūra svešvalodās tiek komplektēta ņemot vērā lasītāju pieprasījumu.

Komplektē pieprasītākos populārzinātniskos  nozaru izdevumus.

            Daiļliteratūras komplektēšanas kritēriji:

• lasītāju pieprasījums;
• kritikas vērtējums;
• iesējuma kvalitāte;
• cena.

Lasītavas krājumu paredzēts izmantot uz vietas bibliotēkas telpās, gan arī izsniegšanai

Krājumu veido laikraksti un prese.

Uzziņas izdevumu komplektēšanas kritēriji:

• vietējā mēroga intereses;
• informācijas trūkums.

Laikraksti un žurnāli tiek abonēti pamatojoties uz datiem par lasītāju skaitu, sastāvu, vajadzībām un ievērojot šādus kritērijus:

• Nozaru aptvēruma ievērošana.
• Balvu reģiona laikraksts;
• Ar atlasi komplektē populārus, izklaides žurnālus

Elektroniskie resursi

Tikaiņu bibliotēkas lietotājiem pieejamas datu bāzes Letonika, Lursoft, kā arī Balvu reģiona bibliotēku elektroniskais katalogs internetā skatāms ikvienam lietotājam.

Hronoloģiskais aptvērums

Bibliotēkas krājums ietver dokumentus ar nepārejošu zinātnisku un kultūrvēsturisku vērtību, kas atspoguļo dažādus laikmetus un periodus. Šī krājuma daļa ir bibliotēkas pamats. Krājums tiek nepārtraukti papildināts ar jauniegūtajiem dokumentiem, kā arī agrākajos gados izdotajiem dokumentiem, ja tiem ir zinātniska, kultūrvēsturiska vērtība vai paaugstināts pieprasījums.

Eksemplaritāte

Pamatā komplektē katra dokumenta 1 eksemplāru.

Krājuma komplektēšanas avoti

• pirkumi;
• abonēšana;
• dāvinājumi;
• nozaudēto izdevumu atvietošana – lasītāju nozaudēti izdevumi atvietoti ar identiskiem vai saturā līdzvērtīgiem.

Grāmatas un audiovizuālie dokumenti tiek iepirkti grāmatu apgādos. Preses izdevumi tiek abonēti Latvijas Pasta abonēšanas sistēmā.

Finanšu sadalījums

Bibliotēkas pamatbudžetu veido Balvu novada pašvaldības finansējums.

Tikaiņu bibliotēkas krājums tiek veidots balstoties uz Balvu novada pašvaldības piešķirto finansējumu, kas gadu no gada var būt mainīgs.

Dokumentu atlases kritēriji

Pamatā resursi tiek komplektēti latviešu valodā. Krievu valodā izdevumi netiek komplektēti, vai komplektēti ļoti minimāli, jo bibliotēkas apkalpojamā teritorijā ir ļoti maz krievu tautības lasītāju.

 Citās valodās praktiski nekomplektē, tiem eksemplāriem, kas atrodas fondā ir gadījuma raksturs.

Krājumā nekomplektējamie dokumenti

Bibliotēka nekomplektē dokumentus:

• ar pretvalstisku, pornogrāfisku, rasu naidu kurinošu saturu;
• sliktas kvalitātes materiāla izdevumus;
• īslaicīgas nozīmes literatūru (bukletus, partijas programmas, reklāmas u.tml.)

Dāvinājumu politika

Bibliotēka dāvinājumos pieņem pēdējo 10 gadu laikā izdotās grāmatas, kas ir saturiski vērtīgas, labi saglabājušās, kas var aizvietot bibliotēkas krājumā fiziski nolietotas, bet lasītāju pieprasītas grāmatas. Bibliotēka patur tiesības ar dāvinājumiem rīkoties pēc saviem ieskatiem (piedāvāt lasītājiem, nodot makulatūrā u.c.)

3. Krājuma dziļuma rādītāji

(pēc IFLA/UNESCO ieteiktiem fondu dziļuma indikatoriem: Conspectus metodes)

0 - nekomplektē vispār

1 – minimāls informācijas līmenis (fonds nodrošina nelielu informāciju par nozari vai tēmu:  ierobežots vispārīgo

     materiālu krājums, padziļinātie uzziņu izdevumi, speciālie periodiskie izdevumi un elektroniskie izdevumi netiek komplektēti)

2 – pamatinformācijas līmenis (fonds iepazīstina ar noteikto nozari vai tēmu, parāda informācijas daudzveidību, kas pieejama citur, tiek nodrošinātas lietotāju informacionālās vajadzības atbilstoši koledžu apmācības līmenim)

3 – studiju līmenis (fonds sniedz informāciju par noteikto nozari vai tēmu sistemātiskā veidā, tomēr zemākā līmenī, kā nepieciešams zinātniskai pētniecībai, nodrošinot lietotājus koledžas vai bakalaura vispārīgās informācijas

 vajadzībām, plašs vispārīgo monogrāfiju un uzziņu dokumentu krājums, ar atlasi veidots speciālo dokumentu

  krājums)

Valodu kodi

P – dominē valsts pamatvaloda, maz vai nemaz dokumentu citās valodās

S – papildus pamatvalodai ar atlasi komplektē dokumentus arī citās valodās

W – dokumenti daudzās valodās

4. Krājuma rekomplektēšanas iemesli un kārtība

            Norakstīšanai paredzētos iespieddarbus un citus dokumentus atlasa atbilstoši šādiem kritērijiem:

• nolietoti izdevumi;
• novecojuši iespieddarbi pēc to satura;
• liekie dublikāti;
• cirkulācijas biežums (mazizmantotie iespieddarbi);
• bojāti izdevumi;
• nozaudēti izdevumi;
• izdevumi, kas nav atgūstami lietotāju vainas dēl;
• profilam neatbilstoši izdevumi;
• izdevumi, kas nodoti citām bibliotēkām.

Bibliotēkas krājumu rekomplektēšana –resursu izvērtēšana un materiālu norakstīšana- notiek katru gadu. Tā ir cieši saistīta ar bibliotēkas krājuma rekataloģizāciju. Lasītāju nozaudētās grāmatas tiek aizstātas ar līdzvērtīgām, kā to paredz bibliotēkas lietotāju noteikumi.

Krājuma skaitliskie rādītāji katru gadu tiek statistiski apkopoti un izvērtēti.

Tikaiņu bibliotēka maz izmantotos, bet savu vērtību saglabājušos iespieddarbus un citus dokumentus glabā krātuvē:

• bibliotēku nozares, vēsturiski nozīmīgi un novadpētniecības izdevumi tiek uzglabāti bez laika ierobežojuma;
• kultūras un literatūras izdevumi – 5gadus;
• medicīna, vides aizsardzība – 5 gadus;
• lauksaimniecības žurnāli – 5 gadus;
• amatniecība, mājokļa labiekārtošana, dārzkopība, veselība – 5 gadus;
• Reģiona  avīze – 5 gadus;
• izklaide, hobiji, brīvā laika pavadīšana, tūrisms – 2 gadus;
• reliģiska satura izdevumi – 2 gadus.

5. Krājuma attīstības politikas ieviešana, novērtējums, analīze

Vadoties pēc augstāk tekstā izstrādātās krājuma komplektēšanas politikas, bibliotēkas fonds saglabās savu kvalitāti un daudzveidīgumu un finanšu resursi tiks lietderīgi izmantoti. Galvenokārt, to iespējams panākt komplektēšanas procesā ievērojot bibliotēkas lietotāju pieprasījumu un krājuma izvērtēšanu pa nodaļām un nozarēm. Izstrādātā krājuma komplektēšanas politika atspēkos bibliotēkas izvirzīto misiju un attīstības mērķi - piedalīties informācijas sabiedrības veidošanā, nodrošinot efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu bibliotēkas darbību un daudzveidīgu resursu un pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem.

 Krājuma kvalitāte un daudzveidība lielā mērā atkarīga ar no finanšu resursiem, kas līdz šim Tikaiņu bibliotēkai ir bijuši pietiekami.

Tikaiņu bibliotēkas krājums izvietots pārskatāmi un tā fiziskā kvalitāte ir laba.

Bibliotēkas vadītāja: Inese Kočāne