Jaunākās grāmatas 2020.gadā

Jaunākās grāmatas novembrī

Daiļliteratūra

• Bankovskis Pauls. Pasaules vēture.

Romāns “Pasaules vēsture” ir ekskursija ļoti tālā nākotnē. Visas pasaules valodas atkal ir sajaukušās vienā, Zemes sula ir izsīkusi, cilvēkus un kustoņus apdraud melno asiņu sērga, pie debesīm spīd trīs mēneši, bet katra nācija savu dzīves telpu ir iekārtojusi atbilstoši saviem ideāliem un priekšstatiem par pareizību. Satiksmi starp dažādām pasaulēm nodrošina gliemjiem līdzīgi vienslieži, bet mūsdienas šiem ļaudīm šķiet tāla un grūti izprotama pagātne.

Tāda ir pasaule, kuru pētīt jādodas Martai un tēvam, bet Jēkaupiņam ar māti jāpaliek mājās apkopt lopus un pieskatīt saimniecību. Nez, kā viss vēl būtu beidzies, ja par arvien biežāku viesi mājās nekļūtu cienīgtēvs Bišķis. Kā beigsies Martas un tēva ceļojums? Un kāds liktenis gaida Jēkaupiņu?

“Šajā romānā aprakstītajā nākotnē valoda ir daļēji aizmirsta,

ļaudis neprot lāgā pareizi runāt un meklē citu valodu vārdus, lai izteiktu savu domu, viņi te karo, te seko māņticībai un pesteļiem, te noliedz to, te tic, te netic Dievam, zina no galvas Bībeles pantus, bet atceras tos nepareizi un domā, ka zeme ir plakana. Pauls Bankovskis savā romānā ir uzbūris nākotni, kura ir ļoti līdzīga pagātnei, teiksim 19. gadsimtam. Varoņi runā bērnišķīgā un naivā latviešu valodā, tādā, kā Vecajam Stenderam, un visas sev nepazīstamās parādības mēģina aprakstīt, tās detalizēti izskaidrojot. Nākotnes pasaule ar viensētām, dabai pietuvinātu dzīvi un tradicionālām vērtībām. Tā ir tradicionāla nākotne. Lasot “Pasaules vēsturi” un redzot šodienas pasaulē notiekošo, man šķita, ka nākotne kā atgriešanās pagātnē nemaz tik neticama nav.”

Gustavs Strenga, vēsturnieks

Pauls Bankovskis (1973) ir rakstnieks un publicists, vairāku romānu, stāstu krājumu un filmu scenāriju autors. Par scenāriju filmai “Gustavs Klucis. Nepareizais latvietis” saņēmis godalgu Lielais Kristaps, bet par bērnu grāmatu “Mazgalvīši spēlē mājās” — Jāņa Baltvilka balvu. Divas reizes ticis godalgots arī žurnāla “Karogs” romānu konkursā un vairākkārt izvirzīts Latvijas Literatūras gada balvai.

• Bauere, Inga. Mazā, klusā sirds.

Vienkāršākie ļaudis bez ieskolotām grāmatu gudrībām bieži izrādījās viedāki par daudziem gudrajiem. Dārtas mazā, klusā sirds sevī glabāja bagātības, ko ķeizarienes nepazina, kaut nēsāja kroņus un staigāja ar dimantiem greznotās mantijās.

Dārtēns.
Dārta.
Doriņka.
Darja Ivanovna.
Mūsu Dainu tēva Krišjāņa Barona mīļotā, vēlāk sieva, bērnu māte un mūžam uzticīgā gaidītāja.

,,Šoreiz vēl nevaru pie jums tapt,” viņš rakstīja bieži, bieži.
Rūpējās, sūtīja naudu, uztraucās, bet vienmēr bija prom. Gadu gadiem.
Arī tad, kad dzima bērni. Arī tad, kad viņi mira.
Dārta savus trīs apglabāja pati. Pēterpilī, Sv Mitrofana kapsētā, kas šodien zem strauji izaugušās lielpilsētas asfalta.
Bet viņa turpināja mīlēt un gaidīt. Mazā, klusā sirds…

No kurienes radies Barona kundzes Krievijā izdotajā pasē ierakstītais tēva vārds Jānis, palika neskaidrs. Jo baznīcas grāmatā, kur reģistrēts neprecētai kalponei Annai Rudzītei 1839. gada 22. janvārī dzimušais trešais bērns, meitiņa Dārta, melns uz balta rakstīts: ,,Par tēvu tiek uzdots Pēteris Šīrs”.
No kurienes leģenda, ka Dārta bija ,,bārenīte, kas agri zaudējusi vecākus”, varam tikai nojaust. Dārtas māte Anna, kura pēc piecu ārlaulībā dzimušu bērnu radīšanas beidzot tomēr izgāja pie likumīga vīra (tiesa, krietni vēlos gados), ir pieminēta vēl kādā 1859. gadā veiktā kristību ierakstā. Viņas meita toreiz jau dzīvoja Pēterburgā.
Savukārt laikā, kad nomira baznīcas grāmatā minētais tēvs Pēteris Šīrs, Dārta bija deviņpadsmitgadīga jaunkundze.

Viņa bija zemas kārtas meitene, kura neprata ne lasīt, ne rakstīt, tomēr gara spēkā Krišjāņa Barona acīs stāvēja pāri visām.
Viņa bija latviete, un par krietnu latvieti izaudzināja Krievijā dzimušo un skoloto dēlu Kārli Baronu – ievērojamu mediķi, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesoru un ilggadīgu LU Zobārstniecības institūta vadītāju.
Viņa zināja sava vīra stiprās un arī vājās puses. Par labo priecājās, ļauno nepieminēja. Mazā, klusā sirds

• Džavadi, Nagara. Dezorientāliste.
• Einfelds, Jānis. Armagedona cikls.

Romāns reālistiskā manierē tēlo personības tapšanu padomju okupācijas dziļās stagnācijas periodā, 20. gs. 80. gados, īpaši regresīvā un represīvā vidē — profskolā. Darbs sākas ar neizskaidrojamu slepkavību, ko cenšas atšķetināt mūsdienu izmeklētāju grupa, kas dēvējas par Armagedona ciklu. Izmeklēšanā atklājas divas personas — pulkvedis Vējš un dzejnieks Līdzenumu Altajs —, kuru savstarpējā saistība un saikne ar noziegumu Armagedona ciklam ir jāpierāda. “Armagedona cikls” ir rakstnieka Jāņa Einfelda (1967) desmitā grāmata.

• Gaile, Inga. Skaistās.

Pirmais Ingas Gailes romāns “Stikli” (2016) iznāca apgāda “Dienas Grāmata” vēsturisko romānu sērijā “Mēs. Latvija. XX gadsimts”. Jaunāko darbu “Skaistās” var uztvert arī kā savdabīgu “Stiklu” turpinājumu, jo tajā darbojas visas pirmā romāna galvenās personas.

• Hīlija Emma. Elizabete ir pazudusi.

Pēdējā laikā 82 gadus vecā Moda kļuvusi aizmāršīga, un visu, kas jāatceras, viņa cenšas pierakstīt. “Elizabete ir pazudusi” – tā vēsta zīmīte, ko viņa atkal un atkal atrod kabatā. Moda ir apņēmusies noskaidrot, kur palikusi viņas draudzene Elizabete un vai tam ir kāds sakars ar viņas māsas Sūkijas pazušanu sen, sen, uzreiz pēc Otrā pasaules kara. 

• Jalonene, Rīta. skaidrums.

Somu rakstnieces Rītas Jalonenas romāns “Skaidrums” ļauj iepazīt visai neparastu dzīvesstāstu, kas izvērtās veiksmīgs, taču tā varēja arī nenotikt. Romāna pamatā ir jaunzēlandiešu rakstnieces Dženetas Freimas biogrāfijas fakti, kopā ar Rītu Jalonenu mēs izsekojam viņas ceļam uz veiksmīgu literāro karjeru, kurā netrūkst arī dažādu pārpratumu un satraukumu, nepareizi uzstādītas diagnozes dēļ jaunajai sievietei nākas piedzīvot gan skarbu terapiju, gan aizliegumu rakstīt. Par laimi, Dženeta laikus apjauš, cik liels dziedinošs spēks piemīt vārdiem un rakstniecībai...
No somu valodas tulkojusi Maima Grīnberga.

• Košeļeva, Sabīne. Vientulības ministrija.

Krājumā “Vientulības ministrija” apkopoti griezīgi stāsti par to, kas jau no laika gala gan vieno, gan šķir visus cilvēkus, proti, vientulību. Tie esam mēs – stereotipu un baiļu valgos mītošas jaunas sievietes, nerealizējušies vīrieši, (bez)cerīgi mīlnieki, veci cilvēki un mazi bērni. Arvien atsvešināti no dzīves, apkārtējiem un sevis. Darām pāri cits citam un sev, pieprasām uzmanību un klīstam neceļos. Neliekamies mierā, iztaisāmies un bāžamies visām pudelēm par korķi. Kāpēc?
Atbilde jāmeklē katram pašam tekstu rindās un starp tām.

“Tie ir stāsti, kas pie manis nākuši lēni un grūti, jo ikkatrā no tiem esmu es pati, mana dzīve un tajā sastaptie cilvēki, kuri likuši pārdomāt un apšaubīt visa jēgu un satvaru, no dusmām spert zemes gaisā un arī raudāt. Man nav ne jausmas, ko ar to visu lai tālāk iesāk, bet skaidrs ir viens – šādi vairs neies cauri. Tāpēc rakstīšana man ir veids, kā atgaiņāties no vientulības, kā arī pateikt to, ko es ikdienā nepasaku.”

Sabīne Košeļeva latviešu literatūrā ienāca 2015. gadā ar romānu “Rīga–Maskava. 21. gadsimta mīlasstāsts”, kas tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā “Spilgtākā debija”. Publicējas kultūras periodikā un piedalās Prozas lasījumos, savos darbos pētot tādus jautājumus kā garīga pieaugšana, savas vietas meklējumi, traumas dziedēšana, sabiedrības morāles vērtības, fiziska un psiholoģiska vardarbība, seksualitāte un citi attiecību aspekti.

Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

• Kabrē, Žaume. Es atzīstos.

Es atzīstos” ir gara mīlestības vēstule, ko raksta kāds, kurš gadu gadiem bijis spiests dzīvot vientulībā starp senām grāmatām un neizsūdzētiem noslēpumiem, kāds, kurš ir mīlējis neizmērojami un bez nosacījumiem, kāds, kurš jūtas vainīgs tuva cilvēka vardarbīgajā nāvē, kāds, kurš nespēj saprast ļaunumu, kas caurstrāvo visu Rietumu vēsturi.

Žaume Kabrē (Jaume Cabré, dzimis Barselonā 1947. gadā) ir viens no izcilākajiem, visvairāk tulkotajiem un pasaulē lielāko atzinību guvušajiem katalāņu rakstniekiem, savukārt “Es atzīstos” tiek ierindots mūsu gadsimta spožāko romānu vidū.

“Ar šo meistardarbu Žaume Kabrē ir sasniedzis literatūras virsotnes.” – Bruno Corty, Le Figaro littéraire

“Šis romāns ir īsts opus magnum.” – Gregor Ziolkowski, Deutschlandradio Kultur

““Es atzīstos” ir grāmata, kam lemts kļūt par dārgakmeni; to lasot, pārņem absolūta pārliecība, ka mūsu priekšā ir šedevrs, kāds no tiem literatūras meistardarbiem, par kuriem skaidri zini, ka to mūžs būs daudz ilgāks nekā autoram un lasītājam. [..] Žaume Kabrē ir pelnījis, lai atzīstam, kas viņš patiesībā ir, proti, viens no šīs pasaules izcilākajiem meistariem.” – Jordi Cervera, Qué Leer

“Šis ir daudzvalodīgs romāns, kurā darbības līnijas nemitīgi klājas cita citai pāri, bet cilvēki, vietas un notikumi apbrīnojamā veidā tiek savīti kopā.” – Katja Lückert, NDR

“Sarežģītā daudzslāņainība padara šo romānu par darbu, kurš spēj ietekmēt lasītāju pasaules redzējumu, un tāds spēks piemīt tikai labākajai literatūrai.” – Ángel Basanta, El Cultural de El Mundo

“Katrā ziņā Kabrē romāns ir noslēpumains stāstu labirints, kurā var viegli nomaldīties un no kura ir iedomājama vairāk nekā tikai viena izeja.” – Peter Mohr, Hessische/Niedersächsische Allgemeine

• Lipsone, Katri. Saldējuma pārdevējs.
• Manfelde, Andra. Mājās pārnāca basa.

Par smagām tēmām rakstīt reizē gaiši un pietiekami sirsnīgi, ka pat viscietākais prāts aizdomāsies, – tas ir Manfeldes stils. Izsūtīto tēma gana svarīga mums visiem, tomēr arvien nozīmīgāks kļūst arī tās mākslinieciskais pasniegšanas veids. Ieraudzīt saules staru pat vistumšākajā bezizejā, saskatīt poētismu tur, kur dzīve saliek visreālistiskās robežas, un atstāt piemiņu par sevi – to visu var lasīt lakoniskajos, dzīvu cilvēku piedzīvotajā balstītajos Manfeldes stāstos. Teksti tapuši, autorei brīvi sarunājoties ar varoņiem, dažreiz bija pieejama tikai kāda vēstule, ko rakstniece arī mākslinieciski atveidojusi dzīvi un mīlestību apliecinošā prozā.

• Mantela, Hilarija. Vilku nams.

Anglijas karaļa Henrija VIII galma nežēlīgajā arēnā ienāk cilvēks, kurš ir gatavs riskēt ar dzīvību, lai iegūtu valdnieka labvēlību un iekarotu politiskās varas virsotnes.

16. gadsimta 20. gados Anglija atradās uz katastrofas sliekšņa: ja valdnieks nespētu radīt vīriešu kārtas mantinieku, valstī varētu sākties postošs pilsoņu karš. Tāpēc Henrijs VIII vēlas anulēt savu pirmo laulību un apprecēt šarmanto Annu Boleinu, bet šo nodomu neatbalsta nedz pāvests, nedz citi Eiropas monarhi. Nespēdams rast risinājumu šai problēmai, Henrija galvenais padomnieks, gudrais un ambiciozais kardināls Vulzijs krīt nežēlastībā.
Šajā sarežģītajā brīdī notikumos iesaistās Tomass Kromvels – oriģināla, pretrunīga, ar īsti dēmonisku enerģiju apveltīta personība, harizmātisks huligāns, ideālists un oportūnists. Būdams zemas kārtas cilvēks, viņš kļūst par izcilu politiķi, diplomātu un manipulatoru, kas ar dzelžainu apņēmību īsteno savas ambīcijas, kaut Henrijs VIII ir ārkārtīgi nepastāvīgs: te sentimentāls un labvēlīgs, bet jau nākamajā brīdī salts un cietsirdīgs. Kromvels palīdz karalim uzveikt opozīciju, bet kāda būs šī triumfa cena?

Autore, izmantojot savdabīgu vēstījuma stilu, ar īsti episku vērienu attēlo sabiedrību kardinālu pārmaiņu priekšvakarā. Saistošu notikumu un spilgtu personāžu pārbagātais romāns “Vilku nams” vēsta par laiku, kad viens no galvenajiem cilvēku mērķiem bija ietekmes iegūšana galmā un panākumi deva neierobežotu varu, bet vienas vienīgas kļūdas dēļ varēja nonākt uz ešafota.

Hilarija Mantela (Hilary Mantel, dz. 1952) ir angļu rakstniece, īso stāstu un vēsturisku romānu autore. Viņa ir pirmā sieviete, kas prestižo Bukera balvu saņēmusi divas reizes: 2009. gadā par romānu “Vilku nams” un 2012. gadā par tā turpinājumu “Bring Up the Bodies”. Pēc grāmatas “Vilku nams” motīviem uzņemts arī televīzijas seriāls.

No angļu valodas tulkojusi Karīna Tillberga.

• Nabokovs, Vladimirs. Camera obscura.

ar pašu kinematogrāfiskāko nodēvētais Vladimira Nabokova romāns "Camera obscura" pirmizdevumu krievu valodā piedzīvoja 1933. gadā. 1936. gadā klajā nāca tā tulkojums angļu valodā ar oriģināla nosaukumu un saturu, bet 1938. gadā - jau ar nosaukumu "Laughter in the Dark" autora izstrādātā jaunā, mīkstinātā redakcijā. Ar šādu nosaukumu 1969. gadā uzņemta arī režisora Tonija Ričardsona filma.
Oriģinālā romāna "Camera obscura" varonis Bruno Krečmars izlemj ļauties banālam sakaram ar sešpadsmitgadīgo Magdu. Gauži nolietotais izteiciens par mīlestības aklumu Nabokova romānā, liekot lietā šo metaforu visplašākā tās spektrā, savērpjas īsteni kriminālā sižetā par kaislību, nodevību, greizsirdību un atriebību.
“Šajā Vladimira Nabokova romānā obskūra kamera ir tumšā telpa, kas atrodas katrā no mums, un katram pašam ir dota iespēja izvēlēties būt tajā vai ārpus tās. Romāna varonis Bruno Krečmars liktenīgu sakritību un mīlestības apmātības dēļ nespēj sevi pārvarēt un likteņa ironijas (rakstnieka fantāzijas) pēc nokļūst patiesā tumšajā kamerā.” (Jānis Hvoinskis, tulkotājs)
No krievu valodas tulkojis Jānis Hvoinskis, mākslinieks Jānis Esītis.

• Nemiera, Linda. Kaķis otrpus ceļam.

Leonīdu Fēliksu gaida karsta vasara. Viņa vislabprātāk to pavadītu jūras krastā vai vizinoties ar motociklu, tomēr darbi negaida. Leo priekšniece, baltkrievu ragana Viktorija dodas atvaļinājumā un uztic Leonīdai vadīt reklāmas aģentūru. Sāk nokārtoties arī privātā dzīve - simpātisks jauns paziņa izsaka piedāvājumu, kuram viņa diemžēl nespēj pretoties...

Tikmēr Tukuma pusē risinās baisi notikumi - ezera krastā pazuduši trīs jaunieši. Aizdomās par noziegumu tiek turēts vilkaču bars, un barvedis Rego Zvērs lūdz Leonīdas palīdzību, jo atkal nepieciešamas viņas īpašās spējas. Leo nāksies noskaidrot: ko tad īsti spēj paveikt sieviete-kaķis ar deviņām dzīvībām?

Kā zināt, kas gaida ceļa otrā pusē?

Grāmata "Kaķis otrpus ceļam" turpina sēriju par Leonīdas Fēliksas piedzīvojumiem, kurā jau iznākuši romāni "Kaķa lāsts", "Kaķis maisā" un "Kaķa koncerts".

• Radzevičūte, Undine. Asinis zilas, debesis pelēkas.

Lietuva, 21. gadsimta pirmā puse. Kāda lietuviešu rakstniece, radu pierunāta, sāk meklēt dzimtas saknes. Vai viņas izvēlētā gadsimta skarbie likumi un vaļīgie tikumi būs pa prātam tantei Lucinai? Bet rakstniecei nāksies ceļot laikā un telpā, uz Livoniju 15. gadsimta otrajā pusē. Livonijas ordeņa ziedu laiki jau ir aiz muguras, tomēr komturi un bruņinieki vēl valda daudzajās pilīs un kopā ar brīvajiem Vestfālenes bruņiniekiem cīnās par ietekmi, cenšoties pārspēt spēkā un viltībā vietējos birģerus, Pleskavas un Lietuvas dižkunigaitijas karavadoņus un zviedru algotņus. Vendenes pilī noteicējs ir mestrs Bernhards fon der Borhs, kuram, kā runā, ir vareni aizbildņi pat pie pāvesta Siksta IV…

• Rauds, Reins. Rekonstrukcija.

Enns Padriks jau piecus gadus ir zinājis, ka reiz viņam vajadzēs noskaidrot meitas Annijas nāves patiesos cēloņus. Tagad pienācis brīdis, kad to vairs nevar atlikt. Lai iegūtu skaidrību, viņam jāizbraukā liela daļa Igaunijas un jādodas pat uz Franciju. Sarunās ar cilvēkiem, kas Anniju pazinuši, atklājas daudz sarežģītāka aina, nekā Enns būtu varējis iedomāties... Meklējumu fonu veido gan stāstījums par viņa ģimenes dzīvi padomju laikā un pēcpadomju gados, gan cilvēcisku vājību un reliģisku maldu drāmas.
No igauņu valodas tulkojusi Maima Grīnberga.

• Sagāna, Fransuāza. Manas labākās atmiņas.

Fransuāza Sagāna ir vēlējusies atcerēties tikai dzīves laimīgos brīžus un cilvēkus, kurus viņa mīlēja.
Varbūt tāpēc šī grāmata guva tik lielus panākumus gan Francijas lasītāju, gan kritiķu vidū.
Billija Holideja, Orsons Velss, Žans Pols Sartrs, Rūdolfs Nurejevs, Tenesijs Viljamss...
Daudz portretu un neaizmirstamu stāstu.
No franču valodas tulkojusi Inta Geila-Sīpolniece.

• Skalbe, Kārlis. Pasakas.

Kārļa Skalbes (1879—1945) literārā devuma nozīmīgākā daļa ir viņa pasakas: poētiskas un alegoriskas, arī trauksmainas un nesavaldīgas, bet allaž dzīvi apliecinošas. Gaidot 2019. gada novembri — Kārļa Skalbes 140 gadu jubilejas mēnesi — izdevniecībā “Dienas Grāmata” klajā laists rakstnieka pasaku pilns apkopojums ar literatūrzinātnieces Litas Silovas priekšvārdu.

“Nereti ar citiem žanra meistariem salīdzinātā un bieži par pārāku atzītā autora ētiskais un estētiskais kodols sakņojas tiklab latviskajā, cik pasaules kultūras mantojumā. Skalbes pasakas saistāmas ar latviešu tautasdziesmu fenomenu, ar tautasdziesmām raksturīgo krāšņo lakonismu. Jo vairāk tāpēc, ka literārā pasaka izrādās īstā iespēja pārkāpt pāri parasta stāsta tiešumam un vienlaikus neiegrimt dzejas specifiskajā poētiskumā. Lasot un pārdomājot Skalbes pasakas, ir svarīgi atminēties piedzīvojuma un situācijas daudznozīmību, iespaidu un asociāciju bagātību, kā arī mākslas tēlu nosacītību. To, Kārļa Skalbes literāro pasaku patiesi iedvesmotas vai dziļi aizskartas, kopš 1904. gada mācās jau daudzas lasītāju paaudzes. Tas, vai izdosies nokļūt Ziemeļmeitas pasaulē, nav atkarīgs no ceļojumu biroja darbinieku centības, bet to paveiks un ietekmēs literatūras piedzīvojums.

Ir reizes, kad atkal izskan frāze — karalis ir miris, lai dzīvo karalis! —, lai rādītu, kā izteikti jaunais, atšķirīgais, oriģinālais izslēdz, pārvērš vai mazliet pamaina veco, seno, agrāk aktuālo. Taču ir arī reizes, kad patiesībā būtu jānotrauš frāzes pirmā daļa, atsedzot pašu galveno — ir karaļi, kuri nemirst, bet turpina dzīvot. Un vēl mēdz būt laiki, kad jāceļas kājās un jāaizstāv savs karalis, lai aktuālajā laikmetā nezaudētu vērtību pasaules robežzīmes. Latviešiem joprojām ir savs karalis literāro pasaku žanrā, tamdēļ visi var būt droši, ka pasaules kārtība nav izjaukta. Kārlis Skalbe to līdzējis veidot. Veidot stipru, pārliecinošu, kārdinoši kaislīgu un vērīgi uzklausošu arī tad, kad īstā vieta ir kliedzienam. Tieši Kārļa Skalbes varā ir aicināt:  Laukā, laukā! Beidzat jūtināties, nākat just! Beidzat ilgoties un skumt, nākat dzīvot uz zemes, uz zemes!”
Dr.philol. Lita Silova

• Spāre, Valdis. Gājiens ar klibo zirdziņu.

Kādi ir jaunie Vlada Spāres stāsti? Tīrs blūzs. Smeldze. Kā uguns svešā logā tur, tumša lauka otrā pusē. Kā viegla ugunskura dūmu smarža no tālas tālienes, tikko jaušama, saldi rūgta. Lāsteka, kura viegli nočīkst starp zobiem un izkūst. Sen pazaudēta fotogrāfija, atmiņas par kuru kavējas prāta stūrītī – bet vairs īsti nav skaidrs, vai tāda vispār ir bijusi. Kā ienākt bērnības mīļā parka bīstamajā stūrī un atklāt, ka bubuļu tur nav un varbūt nekad nav bijis. Atklāsme, kas iepriecina un nedaudz skumdina vienlaikus. Pēc izlasīšanas prātā paliek tieši šī sajūta: vieglums un mazlietiņ skumjas. Smalkas un tīrtīras.

Vladis Spāre ir varena parādība latviešu literatūrā. Pamanāms. Ieraugāms. Iemīlams. Neatdarināms. Jau ar pirmajiem stāstiem (krājums “Mēs atradīsim” (1987)) un noveli “Neprāta šarms” (1992), kam sekoja trijatā ar Lienīti Spāri un Juri Zvirgzdiņu uzrakstītais kulta romāns “Odu laiks” (1994, atkārtoti 2009), Vladis Spāre bija atradis savu unikālo rakstnieka stilu, un tajā ieturēti arī viņa jaunākie darbi – romāns “Tu nevari dabūt visu, ko gribi” (2015) un stāstu krājums “Gājiens ar klibo zirdziņu”.

• Vanaga, Melānija. Dvēseļu pulcēšana. Dziesmu vara.

“Dvēseļu pulcēšanas” ceturtā grāmata “Dziesmu vara” ir veltījums slavenajam studentu korim “Dziesmuvara”, tā diriģentam Ādolfam Ābelem un — jaunībai, kas nesaraujami saaugusi ar dziesmu. Pašas rakstnieces un viņas draugu jaunībai, arī Latvijas valsts jaunībai, kad visi ceļi likās vedam sauļup. Hronoloģiski “Dziesmu vara” aptver Melānijas Vanagas studiju gadus Latvijas Universitātē (1925-1930).

• Melānija, Vanaga. Dvēseļu pulcēšana.

"Es ielaimējos pasakā, kas pa garu atmiņceļu "jāj" šurp arī uz šodienu, kad to atceros un veru tai vārtus. (..)
Šajā grāmatā es jau iegāju savas dzīves pasakā, bet to izstāstīt bija grūti, pat neiespējami — varēju to tikai pa kādam mirklītim drusku atgaismot.
Šī grāmata bija iedomāta skaista tāpat kā pasaka par dzīvi, kaut arī mūs nesaudzēja ne kļūdas, ne grūtas nejaušības. Bet ne tādu, pasakainu, to izdevās arī sadarīt.
Grāmata bija iecerēta un, pašasprāt, ir arī uzrakstīta kā piemiņas svecīte saviem pašiem tuvākajiem, pie kuras arī viņu dvēselēm no Visuma vēsām dzīlēm dažlaik pasildīties.
Bet lasītājam?
Šī grāmata ir lasāmgabals īstā vēstures gaismojumā, kādas dzīves stāsts aiz sešdesmit gadiem, bāls pasakas attēls bez neviena piepiliena izdomas." (Autore)

• Melānija, Vanaga. Dvēseļu pulcēšana. Saules gadi un dzisums.

Melānija Vanaga ir izcietusi bailes, sāpes, mokas, bet arī mīlestības laimi, — visu, ko vien cilvēkam cilvēka dzīve piedāvā. Tas viņu nesaraujami saista ar ikvienu no mums un arī visiem kopā. Tādēļ Melānijas Vanagas grāmatas no pieminekļa latviešu tautai pārtop arī par neparastas dvēseles atspulgu, kura starojums savieno pagātni ar nākotni un liek mums kļūt par stiprākiem, lai dzīvotu...

Vija Jugāne,
ilggadējā Melānijas Vanagas darbu redaktore

• Žadans, Serhijs. Mezopotāmija.

Vienīgais, kam tik tiešām ir nozīme, ir mūsu iemīlēšanās, mīlestība, kuru mēs sevī glabājam, kuru mēs nēsājam līdzi, ar kuru mēs dzīvojam. Tu taču nekad nezini, cik tās tev atvēlēts, cik tās tevī ir, cik tās tevi gaida. To atrast ir prieks, to zaudēt - sarūgtinājums un nelaime. Mēs visi dzīvojam šajā brīnišķīgajā pilsētā, mēs visi esam tajā palikuši, mēs visi agri vai vēlu tajā atgriežamies. Un dzīvojam, nesdami sevī šo mīlestību gluži kā vainu, gluži kā atmiņu, kurā pietiek vietas visai mūsu pieredzei, visām mūsu zināšanām. Un tās klātbūtnē mūsu elpā, uz mūsu aukslējām, ir gandrīz vislielākā intriga mūsu dzīvē.
No ukraiņu valodas tulkojusi Māra Poļakova un atdzejojis Māris Salējs.
Tomasa Folka mākslinieciskais noformējums.

• Zelčāns, Jānis. Visi dati dodas uz debesīm.

Līdz šim Jānis Zelčāns (1982) ir publicējis darbus dažādos izdevumos angļu valodā, bet īsprozas krājums “Visi dati dodas uz debesīm” ir viņa debijas grāmata latviski. Kā atzīst pats autors: pa dienu viņš dzīvo datortīklu pasaulē, bet naktīs dažkārt paliek nomodā, lai rakstītu savādus stāstus, kuros kopā savijas fantastika, psiholoģija un ilgas pēc labākas pasaules.

Taču pasaule, kurā dzīvo J. Zelčāna personāži, nav diez cik labāka par pašreizējo. Citāda gan. Viņi pieder izdomātai nākotnei – gan tuvākai, kurā mākslīgais intelekts ir realitāte, gan pavisam tālai, kurā lidojumi kosmosa telpā ir absolūta ikdiena. Tomēr šie personāži risina problēmas, kas aktuālas mūsdienās. Pirmām kārtām autoru interesē cilvēka patiesās identitātes apdraudējumi.

Kurā brīdī cilvēks pārstāj būt cilvēks šī vārda miesiskajā vai morālajā nozīmē? Vai tad, kad viņš rada virtuālu pēcteci un zaudē varu pār to? Vai tad, kad savu īsto ķermeni pakāpeniski ir spiests aizstāt ar mākslīgu, lai par katru cenu dzīvotu? Varbūt tad, kad ļauj sevi ietekmēt un pārveidot svešai pieredzei, kas kļuvusi par preci? Vai tad, kad tiek dota iespēja iekļūt cita cilvēka prātā un rīkoties viņa vārdā, lai veiktu netīkamus darba pienākumus?

Jāņa Zelčāna stāsti un noveles ir kā dažādu apjomu laika mašīnas. Tās lasītājam ar šodienas bagāžu ļauj ceļot laikā un telpā, lai uz ļoti nopietniem, cilvēcei svarīgiem jautājumiem netieši saņemtu pārsteidzošas un brīdinošas atbildes

• Zusta, Zane. Aiz durvīm.

Zane Zusta jau ir pārliecinoši sevi pieteikusi kā rakstnieci gan ar bērnu grāmatām par pūcīti Ucipuci, gan grāmatu "Tarakāni manā galvā", kas tapa sadarbībā ar psihoterapeiti Diānu Zandi. Arī savā jaunajā darbā "Aiz durvīm" Zane Zusta cenšas pavērt durvis uz cilvēku psihes noslēpumiem, lai izvestu lasītāju cauri domāšanas un rīcības labirintiem. "Aiz durvīm" ir emocionāls stāsts par divām sievietēm psihoterapeita kabinetā. Un par to, kas notiek, katrai esot savā durvju pusē. Grāmata un vēstījums būvēti tā, lai lasītājs sev uzskatāmi atklātu patiesību par patiesības divējādo dabu. Autores stilu raksturo šarmanti savērpta stāsta intriga un rotaļīgs sižeta līnijas risinājums, kas tomēr aizved pie gana nopietnām atziņām par atbildību, pārsteidzīgiem secinājumiem, mīlestību, pieķeršanos un laimi.

• Egle, Jana. Svešie jeb miļeņkij ti moi.

Janas Egles (1963) pirmais stāstu krājums “Gaismā” saņēma Literatūras gada balvu kā labākais prozas darbs 2017.gadā un raisīja lielu rezonansi sabiedrībā. Literatūrkritiķi īpaši novērtēja autores teksta spēcīgo emocionālo pēcgaršu un drosmi rakstīt par dzīves tumšajām pusēm. Arī jaunāko krājumu raksturo emocionāla spriedze, un tajā apkopoti astoņi stāsti. To galvenie varoņi ir Latvijas cilvēki, caur kuru skatpunktu ieraugām 20. gadsimta Latviju, tie ir katrs ar savu likteni, bet cits ar citu cieši saistīti.
“Cilvēkam visvairāk nepieciešama tuvība. Otrs cilvēks – māte, bērns, mīļotais, draugs. Īstas, dzīvas un jutīgas saites, kuras cieši tur vienu pie otra un dod spēku atbalstīt otru. Kas notiek, kad kāda no saitēm piepeši pārtrūkst, aizkalst vai varbūt nekad nav bijušas? Atsvešinātība kā ūdenī iemests akmens met lokus tālāk un tālāk no centra, pēdējie viļņi jau vairs nezina, kas tos iekustinājis, taču virmodami aizslīd pakaļ visiem iepriekšējiem, skarot arvien vairāk un vairāk likteņu. Stāstu krājums “Svešie jeb Miļeņkij ti moi” stāsta par satrūkušajām saitēm. Par svešajiem, kuri īstenībā ir tik tuvi, un viņu likteņiem. Neviens nezina, vai atsvešinātībā ir iespējams iedvest jaunu dzīvību. Kādam ir jāsaņem drosme spert pirmo soli pāri laikiem, pāridarījumiem, vainas apziņai.” (Autore) Māksliniece Aija Andžāne

• Fridrihsone, Madara. atgūtais medusmēnesis.

Ieva Irbe atgriežas dzimtas mājās kopā ar jauno vīru, lai sakārtotu savas vecmāmiņas lietas un mantojumu. Tomēr, kā izrādās, tad viņai ir jāatšķetina ne tikai omammas dzīves līkloči, bet jāieskatās acīs arī savai pagātnei, par kuru aktīvi atgādina trīs kaimiņu dzimtas vīrieši dažādās paaudzēs un ar pilnīgi atšķirīgiem nodomiem. Tāpat arī tagadne izrādās mezglaina, jo līdz ar Ievas mātes atgriešanos no Londonas Kārkliņos sāk norisināties savādi notikumi. Jaunajai sievietei ir jānoskaidro, kā tas viss ir saistīts, un kāda ir viņas loma šajā juceklī?

• Nilsons, Pērs. Kā suns, kā kaķis.

Grāmata „kā suns kā kaķis“ ir vienkāršs, taču emocionāli dziļš romāns jauniešiem. Pēram Nilsonam (Per Nilsson) piemīt prasme ar maz vārdiem pastāstīt daudz, un, kaut arī teksts un saturs ir koncentrēts un poētiski spēcīgs, lasīt viņa uzrakstīto ir viegli un plūstoši. “kā suns kā kaķis” ir intelektuāli stimulējošs un provocējošs darbs, kas savu lasītāju uztver nopietni.

Rakstnieks Pērs Nilsons ir viens no populārākajiem bērnu un jauniešu grāmatu rakstniekiem Zviedrijā. Viņš ir sarakstījis 40 grāmatas un viņa darbi ir tulkoti 20 valodās. Pērs Nilsons ir saņēmis vairākas starptautiskas balvas: prestižo Vācijas Jauniešu literatūras balvu (Deutscher Jugendliteraturpreis, 1997), Astridas Lindgrēnes balvu (1999), kā arī „Losandželosas Laiks” Grāmatu balvu (Los Angeles Times Book Prize, 2006), Augusta balvu (2006) un Grāmata ikvienam (En bok för alla) Lasīšanas veicināšanas balvu (2017). Laikā no 1997. līdz 2010. gadam Pērs Nilsons bija Zviedrijas Bērnu grāmatu akadēmijas loceklis.

No zviedru valodas grāmatu tulkojusi Mudīte Treimane (1948), kas ir viena no Latvijas izcilākajām un pieredzējušākajām tulkotājām un kas strādā šajā nozarē jau kopš 1980. gada. Lielākā daļa viņas tulkojumu veikti no zviedru valodas, kā arī no dāņu un norvēģu valodas. Saņēmusi Sveriges Författarfond prēmiju par zviedru literatūras popularizēšanu ārzemēs un Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā un grāmatu mākslā par veikumu Baltijas jūras reģiona bērnu literatūras tulkošanā.

• Šadre, Daina. Bruņurupuču tango.

1980. gada vasarā nomaļā Latgales ciemā satiekas divi studenti – Zina Volkova un Kārlis Kalējs. Viņa, Latgales meitene no vienkāršas ģimenes, studē ekonomiku, bet viņš ir slavenas ārstu dinastijas pēctecis. Tā ir mūža mīlestība no pirmā skatiena, taču Kārļa valdonīgajai mātei ir savs plāns par dēla laimi. Viņa to realizē, nevairoties pat no nozieguma, bet pats Kārlis izvēlas maksāt par pieļautu vājību, tā uz vairāk kā divdesmit gadiem nolemjot sevi dzīvei bez mīlestības. Abu jūtas ir dzīvas, un viņiem būs otra iespēja, taču līdz tai būs jānoiet garš un smags ceļš. Gluži kā bruņurupuču tango. Un arī tad, kad Zina un Kārlis tiksies vēlreiz, starp viņiem nostāsies sens noslēpums un noziegums. Lai mīlestība uzvarētu, būs jāatšķetina šī nozieguma savilktais mezgls, jātiek galā ar šokējošām atklāsmēm un jauniem pārdzīvojumiem.

Par autoru

Daina Šadre pēc matemātikas un ekonomikas studijām ieguvusi svētku organizatora diplomu un ilgus gadus nodarbojusies ar svētku režiju un organizāciju, būdama pasākumu scenāriju autore, producente un režisore. Darbojusies arī Latvijas Nacionālā teātra un Gaļinas Poļiščukas "Teātra observatorijas" administrācijā, taču savu radošo būtību turpina realizēt rakstniecībā. Izdevniecība "Latvijas Mediji" izdevusi jau divus Dainas Šadres romānus - "Ceļmalas puķes" (2016)

• Adlers-Olsens, Jusi. Upuris 2117.

“Upuris 2117” ir astotā grāmata sērijā par Q nodaļu un Karla Merka izmeklētajām lietām.

Laikrakstos mirusī tiek nodēvēta vienkārši “upuris numur 2117” – viņa ir divi tūkstoši simt septiņpadsmitais bēglis, kas zaudējis dzīvību Vidusjūras ūdeņos. Tomēr trim cilvēkiem šī nāve nozīmēs kaut ko daudz vairāk, turklāt tā aizsāks virkni notikumu, kuri Karla Merka vadīto Q nodaļu iemetīs ļoti bīstamas un vienlaikus arī ļoti personiskas lietas izmeklēšanā – lietas, kas ne tikai atsegs tumšus pagātnes noslēpumus, bet arī radīs nāves draudus nākotnei.

Kādam pusaugu dānim “upura numur 2117” nāve kļūs par simbolu visam, ko viņš nicina, un vienlaikus arī par perfektu pamudinājumu ļauties sen gruzdošajām atriebības alkām.

Gālibam, bēdīgi slavenā Abu Graibas cietuma brutālajam spīdzinātājam, šī nāve ir gadiem ilgi plānota terorakta pirmais posms.
Savukārt Asadam “upuris numur 2117” ir saikne ar viņa sen zaudēto ģimeni un noklusēto pagātni....

No dāņu valodas tulkojusi Dace Deniņa.

• Dimante, Inguna. Ilūziju spēles.

Sibilla un Dagnis Vēveri ir žilbinošs laulāts pāris ne tikai ārēji. Ar sievas palīdzību Dagnis ir atradis veiksmes formulu interjera dizaina nozarē, kas nodrošina apskaužamu rocību un dzīves stilu. Taču kāds jauns pasūtījums birojam sašķoba aizraujošo dzīvi. Nesaskaņas kā ķirmis iegraužas attiecībās. Atklājas laulības ļodzīgie pamati un pagātnē gūtās dvēseles rētas.

Viņiem vēl nav 30. Vai tiešām skapī jau noglabāti tik “smagi” skeleti? Izrādās, skeleti ir visiem. Dagnim tā ir muļķības dēļ pazaudēta mīlestība – Ita, ar kuru kopā studēja dizaineros. Dagnis nolemj Itai piezvanīt, kaut gan precējies ir gan viņš, gan Ita…

Sibillas noslēpums ir tik intīms un patiesība var būt tik postoša, ka par vaļsirdību nevar būt ne runas.
Neatšķetināti samezglojumi mājo arī jaunajā dizainerē Laimā Ābelē. Par to liecina viņas tumšais, gandrīz dēmoniskais acu skatiens.

• Harisone, Marisa. Zeltains miežu lauks.

ES literatūras balvas laureāts

“Jo lauki ir mūžīgi, mūsu dzīve ir vienīgā lietu kārtība, un es darīšu visu, ko vajadzēs, lai to nosargātu.”

1933. gada rudens ir visskaistākais, kādu Edija Meitere spēj atcerēties, lai gan Pirmā pasaules kara ēna joprojām gulst pār laukiem ap viņas mīļotajām mājām – Gobu fermu.

Kad no Londonas ierodas dzirkstošā Konstance Ficallena, lai ievāktu materiālus un rakstītu par gaistošām lauku tradīcijām un ticējumiem, viņa ieinteresējas par četrpadsmitgadīgo Ediju un izrāda tai laipnību un uzmanību, kādu meitene iepriekš nav piedzīvojusi. Tomēr aiz pievilcīgās svešinieces ārienes slēpjas kas vairāk. Tuvojoties ražas laikam, pieaug arī apkārtnes iedzīvotāju dzīves spriedze, un Edijai ir jāatrod veids, kā uzticēties savai iekšējai balsij un paglābties no nelaimes.

Melisa Harisone (dz. 1975. g.) ir angļu rakstniece, romānu un stāstu autore. Viņa raksta arī laikrakstiem The Times un The Guardian un darbojas radio un televīzijā. Par saviem darbiem viņa ir saņēmusi vairākas literārās godalgas, tostarp 2019. gada ES literatūras balvu par romānu “Zeltains miežu lauks”.

No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.

• Krūmiņa, Inese. Vilkme.

Šis ir stāsts par vienas dzimtas trīs paaudžu cilvēku dzīvēm. Par to, kas tiem devis spēku un kas – sāpējis. Par to, kā caur paaudzēm atkārtojas uzvedības modeļi un likteņstāsti.

Inese Krūmiņa ir 3×3 kustības Latvijā vadītāja, matemātiķe, skolotāja, jostu audēja, folkloriste un grāmatu, tostarp "Zīme, raksts, nozīme", autore.

• Laganovska, Vija. Pirms un pēc.

Rakstnieces Vijas Laganovskas debija prozā: vienpadsmit stāsti ar plašu laika un telpas ģeogrāfiju. Tie pa līkloču taciņām ved uz pirmskara un kara gadiem un tad atgriež mūsdienās, ved uz vecu Latvijas lauku māju spelgonī, uz kādu visu aizmirstu internātskolu, uz Lādogas ezeru, uz divistabu dzīvokli Valmieras nomalē un grēksūdzes kabīni. Un vienmēr un visur jādomā par to, kas tiešām ir vērtīgs un cīņas vērts. Par to, kas tu esi, cilvēk.

“Vijas Laganovskas stāstu krājumam “Pirms un pēc” nav iespējams viegli izskriet cauri. Ir smagi jābrien cauri nabadzības, okupāciju un cilvēku savstarpējās nesapratnes atstāto ievainojumu dūkstīm. Brienot sasmeļas zābakos, un pēc atgriešanās realitātē vēl ilgi berž un kairina. Stāsti kā laikmeta grēksūdze, taču grēki joprojām nav atlaisti.”
Jana Egle, rakstniece

Vija Laganovska dzimusi Rugāju novadā, bijušajā Balvu rajonā 1975. gadā. Studējusi pedagoģiju un sociālās zinātnes, teātra režiju un psiholoģiju. Mācījusies Rakstnieku Savienības Literārās akadēmijas dzejas un prozas meistardarbnīcās. Autore dzejas krājumam "2 soļi pirms Pleskavas divīzijas", viena no krievu dzejas antoloģijas "Dziedāšanas sezona" atdzejotājām. 

Kristas Jūlijas Kreišmanes vāka dizains.

• Railija, Lūsinda. Taureņu istaba.

Grezns savrupnams
Pasakaina bērnība
Satriecošs noslēpums

Pozijai Montegjū tuvojas septiņdesmitā dzimšanas diena. Viņa vēl aizvien dzīvo Admirāļnamā - skaistā ģimenes mājā gleznainā Safolkas apvidū. Te viņa ir aizvadījusi pasakai līdzīgu bērnību, kopā ar mīļoto tēvu ķerot taureņus, un te uzauguši arī viņas bērni. Lai arī apkārtne saistās ar daudzām atmiņām un mājai līdzās ir burvīgs dārzs, Pozija saprot, ka ir pienācis laiks Admirāļnamu pārdot, jo ēka pamazām brūk. Pozijai jāpieņem smags lēmums.

Tad viņas dzīvē negaidot uzrodas cilvēks no pagātnes – Fredijs, viņas pirmā mīlestība, kurš pirms piecdesmit gadiem viņu pameta, atstājot ar salauztu sirdi. Pozijai šobrīd nav viegli – māc raizes par namu un dēliem –, tāpēc pirmajā brīdī viņa ir visai atturīga pret Fredija centieniem atjaunot attiecības. Viņa nenojauš, ka Fredijs un arī Admirāļnams glabā kādu briesmīgu noslēpumu...

Lūsinda Railija ir īru rakstniece, kuras romāni ir tulkoti trīsdesmit piecās valodās un pārdoti vairāk nekā divdesmit miljonos eksemplāru, kļūstot par bestselleriem visās valstīs, kurās tie izdoti. Informācija par autori: lucindariley.co.uk

• Railija, Lūsinda. Saules māsa.
• Sigurdardotira, Irsa. Parāds.

Viņš tikai vēlas, lai tie lūdz piedošanu...

Par notikušo noziegumu policija uzzina tāpat kā visi citi – Snapchat. Videoierakstā redzams, kā upuris lūdz piedošanu. Kad mirusī meitene tiek atrasta, viņai līdzās ir lapa ar skaitli 2. Izmeklēšanā iesaistās detektīvs Huldars, kurš pieaicina arī bērnu psiholoģi Freiju, lai viņa piedalītos nogalinātās pusaudzes draugu iztaujāšanā. Diezgan drīz atklājas, ka Stella nemaz nebija tāds eņģelis, kā viņu raksturo tuvākie, bet pat šādā gadījumā – kurš gan būtu viņu ienīdis tik stipri, lai nogalinātu?

Pazūd vēl viens pusaudzis, un tiek izsūtīti jauni video. Skaidrs ir viens – atrast vainīgo būs grūti, turklāt slepkava vēl nav pabeidzis iecerēto...

Psiholoģiskās spriedzes piestrāvots kriminālromāns par sociālo tīklu ēnas pusi. “Parāds” liks aizdomāties, par ko vajadzētu lūgt piedošanu...

Irsa Sigurdardotira (Yrsa Sigurðardóttir, dz. 1963) ir atzīta islandiešu kriminālromānu rakstniece, kuras grāmatas ir tulkotas un izdotas vairāk nekā 30 valodās, kā arī novērtētas ar vairākām literārām balvām. Latviešu valodā jau ir izdoti romāni “DNS” (2018) un “Sāga” (2019).

No islandiešu valodas tulkojusi Inga Bērziņa.

• Svensons, Patriks.
• Zuša evaņģēlijs.

Tam, kurš reiz ir redzējis zuti mirstam un pēc tam augšāmceļamies, ar racionālo domāšanu vairs nepietiek. Izskaidrot var gandrīz visu, var runāt par dažādiem procesiem, kā notiek organisma apgāde ar skābekli un vielmaiņa, vai par zuša aizsargājošo sekrētu un īpaši pielāgotām žaunām. Bet es esmu to redzējis pats savām acīm. Es esmu liecinieks. Zutis var nomirt un vēlāk būt atkal dzīvs.

Ko gan vispār var zināt par zuti? Vai par cilvēku?

Zutis Anguilla anguilla ir viens no mīklainākajiem dzīvniekiem, ko radījusi daba. Zivs, kuru apvij dabaszinātnisks noslēpums, ko mēdz dēvēt par “zušu jautājumu”. Zivs, kuru ir mēģinājuši izprast daudzi, sākot ar Aristoteli un beidzot ar Zigmundu Freidu, taču nesekmīgi. Zivs, kura iet bojā, kaut arī mēs lāgā nesaprotam, kāpēc.

Zuša evaņģēlijs ir arī grāmata par autoru un viņa tēvu, un to, kā zutis saveda viņus kopā: ““Viņi ir jocīgi, tie zuši,” mēdza teikt tētis. Un, to sacīdams, viņš vienmēr izskatījās maķenīt priecīgs. Itin kā viņam būtu vajadzīga šī noslēpumainība. Itin kā tā aizpildītu viņā kādu tukšumu. Arī es tam ļāvos. Nospriedu – to, kam ticēt, atrod, kad ir tāda vajadzība. Mums bija vajadzīgs zutis. Bez tā mēs kopā nebūtu bijuši tie, kas bijām.”

Patriks Svensons ir dzimis 1972. gadā. Viņš strādā par kultūras žurnālistu un dzīvo Malmē. Zuša evaņģēlijs ir viņa debijas grāmata.

No zviedru valodas tulkojusi Inga Mežaraupe.

• Veinberga, Jana. Mākoņaina nakts.

Janas Veinbergas romantiskajā detektīvā “Mākoņaina nakts” atkal darbojas romānā “Svešais draugs” iepazītie pievilcīgie detektīvi Stass un Lauma.

Beta no mātes mantojusi skaisto viesnīcu “Pie ezera”, taču pēdējā laikā bizness nesokas, jo kāds sācis kaitēt viņas īpašumam: apraksta sienas, nogremdē laivu, nogalina suni, izplata riebīgas baumas, veic viltus zvanus... Beta nespēj iedomāties, kam viņa varētu būt ieriebusi, un problēmas neatrisina arī simpātiskā, bet noslēpumainā bijušā advokāta Filipa negaidītā uzrašanās.

Situācija vēl vairāk saasinās, kad ezera krastā tiek atrasts vietējā deputāta Mizra līķis. Aizdomās turamo netrūkst, bet kurš no tiem ir īstais kaitnieks un slepkava? To nāksies noskaidrot Filipa draugam, privātdetektīvam Stasam un viņa partnerei Laumai.

Literatūra bērniem

• Brezinska, Lilija. Skelets skapi.

irms diviem gadiem iznākušajai Lilijas Berzinskas grāmatai “Lamzaks meklē Lamzaku”, kas bija nominēta Latvijas Literatūras gada balvai, nu ir tapis turpinājums. “Skelets skapī” atkal ļauj satikties gan ar žiperīgo Sipriki, lādzīgo Lamzaku un ēdelīgo Krakānu, gan ar racionālo domātāju Acaini un vientulības cienītāju jūras ezi Boiku, taču jūrmalas ciema iedzīvotāju saime tagad ir kļuvusi krietni kuplāka. Lasītājam tiek prieks iepazīt jūras braucēju Vilku un sen zudušajam draugam uzticīgo kurmi Migriki, Puskuitalu, kura meklē savu otru pusi, negausīgo Plikadīdu un Ūdensmērītāju, kurš nemitīgi tiecas pēc kāda mērķa, un vēl citas būtnes – maigas, apcerīgas, draiskas, smējīgas un aizdomīgas. Un, kā jau dzīvē gadās, katrai ir savs skelets skapī.
No Lilijas Berzinskas pasakām aumaļām pludo sirsnība un mīļums. Viņas varoņi nemēģina atrast laimi, savelkot mugurā piecus mēteļus. Viņiem vienmēr ceļā ir kāda palīdzīga roka vai draudzīgs plecs, un tā, pēc Sipriki domām, ir vislabākā sabiedrība miglas vērošanai. Vai pasaules gala sagaidīšanai. Vai vēlmei palikt mūžīgajā tagadnē.” Gundega Blumberga.

• Eihmane, Līva. Puiku alfabēts.

Aizraujošu stāstu grāmata PUIKU ALFABĒTS un plakāts ar grāmatas akvareļa ilustrācijām. Stāsti un ilustrācijas rosinās bērna interesi par burtiem un to apgūšanu pirmsskolas un sākumsskolas vecuma posmā, no 4 līdz 7 gadiem, bet jau neskaitāmas reizes ir pierādījies, ka grāmata iedvesmo, raisa interesi un palīdz iepazīt burtiņus arī bērniem vecumā no 2 līdz 4 gadiem. Plakātā pie katra drukātā burta izvietoti arī latviešu rakstītie burti – gan lielie, gan mazie.

• Gulbe, Evija. Koko un Riko niekojas.

Čakli strādāt - tas nav nieks!
Paveikts darbiņš, iegūts prieks.

• Gulbe, Evija. Koko un Riko sapņo par vasaru.

Ak!
Sapņot par vasaru
ir tik silti un patīkami...

• Liukasa, Linda. Sveika, Rūbij! Ekspedīcija internetā.

Grāmata “Sveika, Rūbij! Ekspedīcija internetā” ir trešā pasaulē plaši pazīstamās somu programmētājas un stāstnieces Lindas Liukasas (Linda Liukas) grāmata bērniem. Grāmata ir turpinājums aizraujošam stāstam par to, kas ir programmēšana un kā darbojas tehnoloģijas un datori. Šajā grāmatā autore piedāvā uzzināt kā darbojas internets.
Datori un internets mūsdienu bērniem ir ikdienas sastāvdaļa un viņi to pieņem kā kaut ko pašsaprotamu. Tomēr tikai retais zina, kas tas īsti ir un kā darbojas. Vai internets ir tāds kā mākonis vai kabeļu mudžeklis? Un kāpēc internetā vajadzīgi cilvēki? Tieši šādus jautājumus Linda Liukasa dzirdējusi no bērniem un tas devis ierosmi rakstīt grāmatu. Grāmatas autore uzsver, ka tehnoloģijas un interneta iespējas nemitīgi mainās, tāpēc ir svarīgi gūt priekšstatu par to trim svarīgākajiem līmeņiem, kas nodrošina interneta darbību: interneta infrastruktūra, protokoli un cilvēku darbības.
Arī šajā grāmatā autore turpina uzsvērt iztēles un radošuma lielo nozīmi mācīšanās procesā. Galvenā varone Rūbija un viņas draugi, baudot ziemas priekus, nolemj uzbūvēt sniega internetu, un caur aizraujošo spēli iepazīst pamatprincipus, kā interneta vidē pārvietojas informācija.
Grāmata paredzēta bērniem no 5 gadu vecuma.
No angļu valodas tulkojusi Aija Biezaite.
Lindas Liukasas ilustrācijas.

• Liukasa, Linda. Sveika, Rūbij! Robots iet skolā.

Grāmata ir sērijas "Sveika, Rūbij!" noslēdzošais izdevums. Autore Linda Liukasa tajā pastāsta par mākslīgo intelektu, jo pasaulē, kas kļūst aizvien tehniskāka, ikvienam vajadzētu gūt zināmu izpratni par to, kā datori mācās, kādiem uzdevumiem izmantojams mākslīgais intelekts un kādi ētiski izaicinājumi ar to ir saistīti. Šī grāmata vēsta par vienu no mākslīgā intelekta jomām, par mašīnmācīšanos.

Grāmatas pirmā daļā ir aizraujošs stāsts par to, kā Robotam veicas skolā, bet otrā daļā ir jautri uzdevumi, kuri palīdz izprast mākslīgā intelekta būtību. Uzdevumi izdrukājamo no www.helloruby.com/lv.

No angļu valodas tulkoja Aija Biezaite.

• Lunde, Maja. Pasaulē foršākie bērni. Baisā skatuve.

“Ir tādi cilvēki, kas ir forši. Piemēram, Markuss. Viņam futbola bumba klausa labāk par visiem, un viņam ir bedrīte kreisajā vaigā un aizraujoši smiekli. Un arī Kornēlija ir viena no foršajiem. Viņai ir gari, zīdaini mati, un viņa pārvietojas it kā atrastos uz skatuves pat dodoties uz tualeti. Un ir tādi, kas ir vēl foršāki! Tādi kā mēs. Helēna, Alfrēds, Īvans un es. Mēs esam tik forši, ka neviens to vēl nav sapratis. Bet tas ir tikai laika jautājums. Vismaz Helēna tā saka.”

Iepazīstieties ar pasaulē foršākajiem bērniem! Neapturamā Helēna. Skaistais, bet padumjais Īvans. Perfektais Alfrēds. Un ļoti garlaicīgā stāstītāja, kuru mēs nevaram šeit nosaukt vārdā (jo viņa uzskata, ka tas ir pats stulbākais vārds pasaulē). Un šī grāmata ir par viņiem!

• Manfelde, Andra. Ceriņslotas zīmējumi.

Otrā grāmata no pilsētu sērijas - par Kuldīgu, ar autores ilustrācijām. Kārtīgā Anna ar gaišajām bizēm, kas izskatās pēc vējā plandošām zeķbiksēm, un rudmate Katrīna, kuras spurainais ērkulis atgādina sarkanu ezi, ir labākās draudzenes. Kādu dienu, abām bizojot apkārt pa pilsētu, viņas pamana, ka lietām pazudušas ēnas, mājām nav visu sienu - tās ir kā dekorācijas, turklāt pazuduši pieaugušie! Bet tad rēgainajā pilsētā, braucot uz asfalta ruļļa, ierodas Karr....Karmen un ar sakaltušu ceriņzaru uz kādas mājas sienas uzzīmē melnu traipu, kas pamazām plešas lielāks un tumšāks un kā upe vai lente aizvirpuļo pa pilsētu, pārklājot visu tumšā putekļu mākonī. “Reiz sensenos laikos Kuldīgā, kad es vēl biju bērns, mēs spēlējām spēli – iekarājoties zaros, futbola vārtos vai vienkārši tāpat – guļot uz soliņa un atliecot galvas atpakaļ vērojām apkārt notiekošo. Tad šķiet, ka visu redzi pirmo reizi! Ceru, ka mana grāmata būs draudzīgs pamudinājums pieaugušajiem kuldīdzniekiem paskatīties uz pilsētu citām, ikdienišķu pienākumu nenogurdinātām acīm." Andra Manfelde Grāmatas izdošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.

Andra Manfelde: ““...Dvēsele mīt asinīs.” Tādēļ es ticu, ka mana asins matrica spēj iedot kodu. Atslēgu, ar kuru iespējams atslēgt paaudžu durvis, pārvarēt laiktelpu un nokāpt zemnīcas krēslā. Šajā atmiņu tēlojumā vēlos dalīties ar to, ko izvestie, izturēdami Sibīrijas stepē un sniegā, jūt. Mani vecvecāki – Anna, Kristaps un viņu bērni.”

• Rūmnieks, Valdis. Zaļais gredzens.

Jaunajā grāmatā „Zaļais gredzens” rakstnieks Valdis Rūmnieks (1951) pievērsies fantāzijas žanram. Grāmatā iekļauti 3 stāsti – „Zaļais gredzens”, „Ala” un „Caurspīdīgais”.

Stāsta „Zaļais gredzens” varonis Jānis dodas uz mežu sēņot, kā jau to daudzkārt darījis. Ejot pa pazīstamo taku, viņš nonāk pie dižas, pa pusei sagāzušās priedes, kas pēkšņi uzradusies celiņa vidū. „Dīvaini gan,” brīnās Jānis, „kur tā te radusies?” Bet vēl vairāk Jānis brīnās, kad attapies pēc kritiena, kuru piedzīvojis, lienot cauri priedes sakņu mudžeklim, saprot, ka viņam tik ierastā ainava ir krietni mainījusies. Izrādās – tā šajā vietā izskatījies 100 gadu tālā pagātnē.
Stāsta „Ala” darbība notiek 2063. gadā. Divi draugi – Mēness pētnieki – dodas uz Mēnesi, lai noskaidrotu tur pēkšņi novērotās parādības izcelsmi.

Neparastas lietas atgadās ne tikai pagātnē un nākotnē, bet arī te un tagad. Stāstā „Caurspīdīgais”, kura notikumi risinās mūsdienu pasaulē, bērni ir atraduši neparasta izskata cilvēku. Noskaidrot to, kas viņš ir un no kurienes uzradies, ir stāsta varoņu uzdevums.

Populārā, ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotā rakstnieka Valda Rūmnieka darbus iecienījuši gan bērni, gan pieaugušie.

Grāmatas māksliniece Agija Staka.

• Štefensmeijers, Aleksandrs. Līzelote negrib mazgāties.

Bagātīgi ilustrēta jautra pasaka bērniem par gotiņas Līzelotes piedzīvojumiem. Līzelote un viņas lauku sētas draugi spēlējoties ir pamatīgi nosmulējušies. Tāpēc pirms došanās pie miera saimniece visiem uzsauc: “Marš vannā!” Vienīgi Līzelote negrib mazgāties. “Pietiks, ja es nomazgāšos tā, kā to dara kaķi,” viņa domā. Taču saimniece to nepieļauj un mēģina nomazgāt Līzeloti ar dārza šļūteni. Vai Līzelotei šāda mazgāšanās sagādās prieku? Mākslinieka Aleksandra Štefensmeijera bilžu grāmatas par gotiņu Līzeloti ir ļoti iemīļotas gan Vācijā, gan citur pasaulē.

• Taunzenda, Džesika. Brīnamkale. Moriganas kraukles aicinājums.

Moriganas Kraukles piedzīvojumi, kuri aizsākās "Nekadbijā", turpinās. Izsprukusi no nāvējoša lāsta un iekļuvusi prestižā maģiskā skolā, 12 gadus vecā Morigana Kraukle ir pārliecināta, ka tagad dzīve ies tikai uz augšu. Tomēr slepenajā Nekadbijas pilsētā mīklainos apstākļos sāk pazust iedzīvotāji un Moriganas jaunos draugus šantažē nezināmi ļaundari, draudot atklāt visiem Moriganas noslēpumu – viņa ir pirmā zināmā Brīnamkale kopš bēdīgi slavenā ļaundara Ezras Skvalla... No angļu valodas tulkojusi Laura Romanovska: "Arī otrā sērijas grāmata sasmīdina un sabaida. Tā ir padziļināta Nekadbijas ģeogrāfijas un vēstures stunda pie jocīgākajiem pasniedzējiem, kādi grāmatās pēdējā laikā redzēti. Vieta, kur labprāt gribas atgriezties, jo vienlīdz vilina kā pazīstamais, tā neparedzamais." Grāmata kļuvusi par The New York Times bestselleru un tiek izdota jau 33 valstīs.

• Taunzenda, Džesika. Nekadbija. Moriganas kraukles pārbaudījumi.

Brīnumainā stāsta galvenā varone Morigana Kraukle ir nolādēta. Tāpat kā citi bērni, kas dzimuši kārtējā laikmeta pēdējā dienā, līdzcilvēki viņu vaino visās savās neveiksmēs, turklāt lāsts nozīmē, ka Moriganai jāmirst savā 11. dzimšanas dienā. Tomēr liktenīgajā dienā pie Moriganas ierodas neparasts vīrs vārdā Jupiters Ziemelis, lai nogādātu meiteni drošībā uz slepeno, maģisko pilsētu Nekadbiju. Lai Morigana varētu tur palikt, viņai jāiekļūst prestižajā Brīnamainajā Biedrībā. Moriganai jāiztur četri pārbaudījumi, sacenšoties ar simtiem citu kandidātu, un katram piemīt kāds īpašs talants...

The Observer: "Šo maģisko debijas darbu pavada sajūsma: līgums par filmu, ārzemju izdevumu vētra un nebeidzami salīdzinājumi ar Hariju Poteru. Par laimi, šis ārkārtīgi izklaidējošais piedzīvojums patiešām ir visas šīs uzmanības vērts. Burvju puisēna fani šeit atradīs daudz kā tāda, ko iemīlēt, bet "Nekadbijai" ir savs šarms." 

Grāmatu no angļu valodas tulkojusi Laura Romanovska. "Nekadbija. Moriganas Kraukles pārbaudījumi" ir maģiskās sērijas par Moriganu Kraukli pirmā grāmata.

• Tilaks, Dzintars.Piedzīvojumu meistari.

Viss nav tā, kā pirmajā brīdī izskatās, – tā varētu teikt par vairākām epizodēm šajā stāstā. Nu, piemēram, tad, kad sadraudzējas Atis un Armands – pilnīgi atšķirīgi puiši, arī tad, kad Atis satiek Anitu un Lolitu, kas, izrādās, ir dvīņumāsas, un arī tad, kad starp pieaugušajiem uzsprāgst pamatīgs konflikts un zēniem nākas to atrisināt. Protams, ar savām metodēm…

Un, tiklīdz kaut kas tiek uzsākts, tā piedzīvojums seko piedzīvojumam. Nu kā tu, cilvēk, nekļūsi par piedzīvojumu meistaru, ja dīvainas situācijas pašas tevi atrod ik uz soļa?

Viss sākas ar senu dzirnavu atjaunošanu, un tas rāmajā ikdienā ienes pamatīgas pārmaiņas. Tas ir piedzīvojums arī vietējam puisim Atim un viņa mammai, kurai šīs pārmaiņas kļūst – liktenīgas, kā mēdz teikt...

Bet līdz tam ir pakaļdzīšanās un zagļu ķeršana, traki izgudrojumi un idejas, nakšņošana neparastās vietās, bēgšana, niršana upē un superīgi atradumi! Taču es jau brīdināju – viss nav tā, kā pirmajā brīdī izskatās.

Dzintars Tilaks

• Valters, Edgars. Kaķītis un ūpītis.

Igauņu mākslinieks un rakstnieks Edgars Valters (1929–2006) ir daudzu karikatūru krājumu un bērnu grāmatu autors un savas dzīves laikā ilustrējis vairāk nekā 250 grāmatu. Latvijā viņš vislabāk pazīstams kā “Poķu grāmatas” autors un Eno Rauda grāmatas “Naksitrallīši” ilustrators.

“Kaķītis un Ūpītis” ir jautrs stāstiņš par to, kā divi dzīvnieciņi, garlaicības mākti, nolēma samainīties ar dažādām ķermeņa daļām un kā viņi pēc tam jutās.

No igauņu valodas tulkojusi Daila Ozola.

• Vislandere, Juja. Mūmammma svin vārnas dzimšanas dienu.

Vai zināt, kā Mūmamma iepazinās ar Vārnu? Nē? Tad izlasiet Jujas Vīslanderes komiksu grāmatu ar krāšņām, asprātīgām Svena Nūrdkvista ilustrācijām. Grāmatā iekļauti vēl trīs citi stāsti par neparasto govs un vārnas draudzību: “Govju zoo”, “Atkritumu mašīna” un “Saulriets”.

– Vai tad tev nebūs dzimšanas dienas ballītes, Vārna?
– Protams, man būs dzimšanas dienas ballīte! Īsta vārnu ballīte! Atlidos visas vārnas un arī dažas žagatas. Tortes, dāvanas, baloni! Un mūzika! Jā!

No zviedru valodas tulkojusi Dace Deniņa.

• Kronbergs, Juris. Laika bikses.

Izdevniecība "Liels un mazs" izdevusi Jura Kronberga dzejoļu krājumu bērniem "Laika bikses", ko ilustrējusi māksliniece Anete Melece.

Izdevniecības "Liels un mazs" jaunizdotajā dzejoļu krājumā skolas vecuma bērniem autors Juris Kronbergs un māksliniece Anete Melece piedāvā asprātīgu vērošanas un pētniecības spēli, ko aizsāka jau savā pirmajā kopdarbā bērniem – "Mākoņu grāmata" (2010). Šoreiz viņi novēro laiku – kā dzīvu būtni, kam piemīt dažādas īpašības un paradumi tāpat kā cilvēkiem.

Krājumā "Laika bikses" Kronbergs turpina "Mākoņu grāmatā" aizsākto asprātīgo pētniecības un klasifikācijas spēli, apskatot laiku kā būtni, kam piemīt visdažādākās īpašības. Bērnam labi pazīstamā vēlme paātrināt laika plūdumu sastopas ar pieaugušā bailēm no laika. Līdzās izvērstiem dzejoļiem grāmatā ir sava veida aforismi, kalambūri un joki, kas palīdz uzturēt spraigu grāmatas ritmu.

• Kinnijs, Džefs. Grega dienasgrāmata. 13. Sabrukums.

Uzmanību – Gregs atkal ir klāt! Pie lasītājiem dodas jau trīspadsmitā “Grega dienasgrāmata” ar intriģējošu nosaukumu – “Sabrukums”.

Kad sniega dēļ tiek slēgta Grega Heflija skola, visa apkaime pārvēršas ziemas kaujaslaukā. Sāncenšu grupas cīnās par teritoriju, ceļ pamatīgus cietokšņus un uzsāk varenas sniega kaujas. Un šo cīņu krustugunīs atrodas Gregs un viņa uzticamais labākais draugs Roulijs Džefersons.
Tā ir cīņa uz dzīvību un nāvi! Pretinieku savienības veidojas un brūk, Gregs ar Rouliju piedzīvo uzvaras un zaudējumus. Vai tad, kad snigšana beigsies, Gregs būs varoņa lomā? Vai arī viņam tik tikko izdosies glābt savu ādu?

No angļu valodas tulkojusi Daina Ozoliņa.

• Kinnijs, Džefs. Grega dienasgrāmata. 14. Demontāža.

Pie lasītājiem dodas jau četrpadsmitā “Grega dienasgrāmata” – “Demontāža”. Jūs gaida jauni aizraujoši, neparasti un jautri Grega, viņa ģimenes un drauga Roulija piedzīvojumi!

Grega ģimene gluži negaidīti saņem mantojumu un nolemj to ieguldīt mājas pārbūvē. Taču jau pavisam drīz Hefliji apjauš, ka tā nemaz nav tik lieliska ideja, kā viņiem bija šķitis.

Uzsākot piebūves celtniecību, atklājas arvien jaunas problēmas: sapuvusi koka siena, toksisks pelējums, nevēlami grauzēji un pat kaut kas vēl briesmīgāks... Gregam un viņa ģimenei rodas šaubas, vai mājas renovācija ir piedzīvoto neērtību vērta.

Vai, celtniecības putekļiem nosēžoties, Hefliji varēs tur palikt... vai arī viņiem nāksies meklēt citu dzīvesvietu?

No angļu v