Jaunākās grāmatas 2020.gadā

Jaunākās grāmatas oktobrī

Daiļliteratūra

• Remere, Santa. Mūsējās.

Biedrība "Ascendum" izdevusi publicistes Santas Remeres un bērnu grāmatu mākslinieces Elīnas Brasliņas grāmatu "Mūsējās", kas pasaku formā vēsta par 50 ievērojamu Latvijas sieviešu dzīvēm.

"Mūsējās" ir grāmata visai ģimenei, kas stāsta par Latvijas iedvesmojošākajām sievietēm. Daudzas no šīs grāmatas varonēm ir kļuvušas par pasaules līmeņa zvaigznēm un guvušas lielus panākumus savā jomā, taču šis nav Latvijas izcilāko sieviešu tops. "Mūsējās" stāsta par Latvijas vēsturi, kariem un izsūtījumiem, sapņiem un piepildītām cerībām, apņēmību un neatlaidību. Grāmata pēc vēstījuma ir līdzīga slavenajai bērnu pasaku grāmatai "Vakara pasaciņas dumpīgām meitenēm".

"Mūsējās" var lasīt gan kā uzziņu literatūru, gan kā apliecinājumu latviešu varēšanai, gan kā iedrošinājumu jaunām meitenēm un zēniem nebaidīties sasniegt kvēlākos mērķus, gan izglītojošu pasaku grāmatu, kas ļauj attīstīt empātiju un iztēli. Pieaugušajiem lasītājiem tā ir iespēja paskatīties uz Latvijas veidošanos un sabiedriskajiem procesiem no neierastas perspektīvas, novērtējot sieviešu varonību un ieguldījumu.

• Olūts 25

Latgolys Kulturys centra izdevnīceibā izguojs 25. literaturys almanahs “Olūts”. Ituogods laidīņa laseituojim teik pīduovuoti 123 dzejūli, 16 tāluojumi/esejis, 9 stuosti, 3 lugys, 5 literaturai veļteiti roksti i 1 recenzeja.

Jaunajā “Olūta” laidīnī eipaši izceļami eisī Leonarda Rakicka mednīku stuosteni i “Bombino” pi tuo – eisa mežā pabyušonys sajiuta ar skaņom i krāslys patymsajim tūnim. Psihologiski puorlīcynūšs Ivetys Dimzulis stuosts “Vysas upes skrīn iz jyuru” – ari pusmyužā cylvāki pīdzeivoj mīlesteibu, vajadzeibu ārtai īkuortuotū dzeivi puorlauzt… Jaunus faktus varēs izzynuot ari lobi Latgolys kulturviesturis zynuotuoji, izlosūt rokstus “Latgalīšu periodika un grōmotas Raiņa un Aspazijas bibliotekā” i “Par pīmērstim dzejnīkim” – pīmāram, jums beja kas zynoms par latgaliski rokstūšū dzejnīku Juri Vimbaru, 1905. gods revolucejis daleibnīku?

Ituogods almanaha autori ir Ilze Keiša, Romons Spaitāns, Iveta Dimzule, Rūdolfs Linužs, Jūlijs Trōps, Voldemārs Voguls, Leonards Rakickis, Andris Pelšs, Magdalena Vjatere, Pīters Meikstums, Leonards Rakickis, Leontīne Apšiniece, Imants Zeltiņš, Evelīna Visocka, Helēna Kulincāne, Jōņs Vaivars, Jōņs Silkāns, Solvita Kleinarte, Jānis Greste, J. Vidiņš, Ādolfs Erss, Arvīds Aizsils.

 “Olūts” ir regulars latgalīšu izdavums, kura žanriskais saturs aptver prozu, dzeju, literaturkritiku, publicistiku i biografeju. Literaturys almanaha izdūšona suocēs vuocu okupacejis laikā – 1943. i 1944. godā V. Luoča izdevnīceibā izguoja pyrmī seši “Olūta” numeri. Septeitais numers izguoja jau trymdā – Rītumvuocejā – 1947. godā. Piec Latvejis naatkareibys atgiušonys, suocūt ar 1992. godu, “Olūtu” izdūd Latgolys Kulturys centra izdevnīceiba.

• Devero, Džūda. Kurš ir nākamais.

Lai nomainītu ierasto vidi, Sāra savai brāļameitai Keitai un abu draugam Džeksonam, sauktam arī par Džeku, noorganizē ceļojumu uz kādu ekskluzīvu muižu Anglijā. Kad viņi tur ierodas, kļūst skaidrs, ka tā nebūs parasta atpūta.

Pirms daudziem gadiem no šīs muižas kopā aizbēga divi cilvēki, kuri vairs nekad nav redzēti. Vai viņi vēl ir dzīvi, un kas abiem lika spert šādu soli? Gribēdama to noskaidrot, Sāra uz muižu ir uzaicinājusi vairākus viesus, kuri bija klāt liktenīgajā naktī, bet kopš tā laika nesarunājas cits ar citu.

Uzklausot katra atmiņas par senajiem notikumiem, Sāra, Keita un Džeks saprot – kāds pavisam noteikti melo. Un šis kāds ir gatavs nogalināt, lai tikai saglabātu tumšo pagātnes noslēpumu.

Džūda Devero ir autore 43 New York Times bestselleriem, un visā pasaulē pārdoti vairāk nekā 60 miljoni viņas grāmatu eksemplāru. Devero piemīt izcils stāstnieces talants, un katrs viņas darbs lasītājam kļūst par aizraujošu piedzīvojumu. Kurš ir nākamais ir trešais romāns sērijā par Sāru Medleri – rakstnieci, kurai patīk atklāt noslēpumus Erkila Puaro stilā. Šīs varones gaitām var sekot līdzi arī grāmatās Nāve pēc pieprasījuma un Attaisnotā slepkavība

• Judina, Dace. Pēdas putekļos.

Palīdzēt var tikai tam, kurš vēlas, lai viņam palīdz.
Pēc vizītes pie Ķesterkalnu reģes Silvijas uz naksnīgās šosejas mīklainā avārijā iet bojā ziņu aģentūras īpašnieks Lauris Tuncis; viņa auto lūžņos atrodas ģenerālim Guntim Bozem nolaupītie dokumenti. Melnpils mērs Poķis pēc pamatīga tusiņa tiek ierullēts asfaltā. Abi upuri cieši saistīti ar skandalozo politisko spēku "Mājai un Ģimenei", kas drīzumā iecerējusi atdzimt ar jaunu līderi. Tikmēr no Sanktpēterburgas arhīva izgaisusi deviņkārtējā slepkavas Alksnīša lieta. Pēdas ved uz Rīgu...
Tuvējo vēlēšanu gaisotnē šie notikumi rada sprādzienbīstamu gaisotni, kas var apdraudēt ne tikai ģenerāļa Bozes un pulkvežleitnanta Kaķīša, bet daudzu amatpersonu karjeru un dzīvību.
Tikmēr ekspertu šefs Egons Dambergs ar māsasdēlu Juri Grīsli un komisāru Frici Kraftigu Ēģiptē meklē tūrfirmas "Scarabeo-Tour" pazudušās darbinieces un Egona māsu Rasmu. Anna Elizabete devusies viņiem līdzi, lai atgūtu veselību, taču tiek ievilkta bīstamā spēlē un sastop savu bērnu dienu ļaunāko murgu...

• Makkreita, Kimberlija. veiksmīga laulība.

Kad advokātei Lizijai Kicakisai piezvana kādreizējais studiju biedrs Zaks Greisons – tagad veiksmīgs uzņēmējs un miljonārs –, viņa saprot, ka noticis kaut kas ārkārtējs. Zaka sieva Amanda ir brutāli noslepkavota, un aizdomās tiek turēts viņš.

Cenšoties izprast notikušā apstākļus, Lizija iepazīstas ar Pārksloupas elitārajām aprindām. Izskatās, ka Zaka un Amandas laulība nemaz nav bijusi tik ideāla. Viņi savā greznajā mājā dzīvojuši kā svešinieki, un abus vienojis tikai dēls. Aizdomas raisa arī Greisonu draugi – šķiet, katrs izmisīgi glabā kādu noslēpumu, tādēļ sapinas pretrunās.

Vai Zaks tiešām ir nogalinājis savu sievu? Vai kāds cenšas viņu padarīt par grēkāzi? Kādēļ par Amandas pagātni gandrīz nekas nav zināms? Un vai Lizijas pašas laulībai pienākušas beigas? Atbildes uz šiem jautājumiem būs šokējošas.

• Mitčela, Karolīna. Zelta krātiņš.

Roza ir jauna, nabadzīga meitene gaidībās. Viņa vēlētos būt perfekta māte savam bērnam, taču – jo vairāk nākas aizdomāties par pašas haotisko bērnību, jo lielāka kļūst pārliecība par to, ka labākā dzīve mazulīti gaidīs pēc iespējas tālāk no viņas dzimtās pilsētas Īrijā.

Apņēmības pilna rīkoties pareizi, Roza uzmeklē elitāru adopcijas aģentūru un nespēj noticēt savai veiksmei. Viņa iepazīstas ar bagātu slavenību pāri, kuri ir gatavi pieņemt viņas bērnu kā savu – ar vienu noteikumu: Rozai līdz bērna piedzimšanai ir jādzīvo viņu mājā.

Luksuss tā vien vilina, jo solīts tiek viss, kā viņai nekad nav bijis. Taču, ierodoties pie nesen iepazītā pāra, Roza ir nepatīkami šokēta par to, kāda dzīve viņai turpmākos mēnešus ir izplānota. Sapnis ātri pārvēršas par murgu... drīz vien Roza saprot, ka vienīgais, kas viņu notur pie dzīvības, ir viņas vēl nedzimušais bērns.

Karolīna Mitčela ir New York Times, USA Today un Washington Post bestselleru autore. Viņa ir uzrakstījusi jau 14 grāmatas, kas pārdotas vairāk nekā miljons eksemplāros visā pasaulē. Karolīna ir bijusī policijas detektīve un strādājusi kriminālizmeklēšanas nodaļā, taču tagad pilnībā pievērsusies rakstniecībai. Romānā Zelta krātiņš autore atgādina par vērtībām, ko nākas pārdomāt, kad uz spēles tiek likta dzīvība. Vai bagātība un statuss sabiedrībā ir uzticības garants?

Pateicoties pieredzei detektīves darbā, rakstniece Karolīna Mitčela zina, kā ikvienā savā trillerī savīt sižetu, atspoguļot personāžus un, jo svarīgāk, atainot emocijas.

• Paegle, Ligita. otra puse

Edgars Lapsiņš uzskata, ka ir visnotaļ vērtīgs vīrietis – viņam ir pastāvīgs darbs autostāvvietā, ģimene, pašam sava pusmāja, opelis, kaut arī vecs. Turklāt viņš nu jau daudzus gadus nedzer ne lāsītes un pāris mēnešus arī nesmēķē. Tomēr Edgaru neliek mierā uzmācīga doma, ka vajag vairāk – jāatpērk mājas otra puse, jāiegūst lielāks īpašums. Un, ja Edgars ko ieņēmis galvā, viņu neatturēs nekas, personīgo sievu ieskaitot. Cīnīdamies par savu sapni, Edgars nesaprot, kāpēc kaprīzā sieva atkal piktojas, kādēļ atsvešinās un neklausa slinkā meita, kālab par viņu smīkņā visādi nelgas. Kādēļ citi viņu uzskata par dīvaini? Un pie kā novedīs šī aklā traukšanās pēc sapņa?

• Račko, Karīna. Netīrā

Slavenā modele un influencere Flēra Jirgensone nolēmusi Ziemassvētku brīvdienas pavadīt vienatnē savrupā lauku viesu namā.
Jaunā sieviete slēpj rētas uz plaukstu locītavām un nesekmīgi pūlas atgūties no traumatiskām, zemiskuma un liekulības pilnām attiecībām.
Lai arī Matiass atsakās pārgulēt ar Flēru, viņi pamazām satuvinās, un izrādās, ka abu sāpīgajā pagātnē ir vairāk kopīga, nekā sākotnēji šķiet.
Viņi labi zina – nekas nespēj sakropļot tik nežēlīgi kā netīras jūtu spēles…

• Rušmane-Vēja, Andra. Ar kastani kabatā.

Jaunajai grāmatvede Diānai neveicas atrast darbu prodesijā, tāpēc viņa piekrīt īslaicīgi pastrādāt brāļa vadītajā noliktavā, neuzkrītoši izpētot, vai pēdējā laikā konstatētie ievērojamie preču iztrūkumi ir sistēmas kļūda, vai arī labi organizētas zagļu komandas rosīšanās.

Fiziski un psiholoģiski smagais darbs arvien sāpīgāk pārbauda izturības robežas. Uzticēties vairs nedrīkst nevienam kolēģim - pat smaidīgajam miera ģeneratoram Patrikam ne, jo skaidrs, ka viņš kaut ko slēpj. Vai Diānai izdosies paveikt brāļa uzdoto, izglābt viņu, vienlaikus nepazaudējot pašai sevi?

• Seleckis, Vilis. Disidents.

Grāmatas DISIDENTS galvenais varonis Ints Cālītis šī vārda būtību skaidro šādi:
“Kādreiz es kategoriski protestēju pret to, ka mani sauc par disidentu. Šis vārds cēlies no angļu valodas un sākotnēji nozīmēja – atkritējs no ticības, no baznīcas. Es nekad nebiju piederējis komunisma baznīcai, tāpēc nevarēju būt tās atkritējs – disidents šī vārda sākotnējā nozīmē. (..) Taču sešdesmito gadu beigās un septiņdesmitajos gados (..) par disidentiem sāka saukt visus padomju režīma politiskos pretiniekus. Ja šo jēdzienu saprot šādā nozīmē, tad man nav nekādu iebildumu būt disidentam. (..)
Es nekad neesmu cīnījies tikai pret kaut ko – pret komunismu, čeku, partiju. Es vienmēr esmu cīnījies par – par Latvijas neatkarību, brīvību, tiesībām brīvi runāt un rakstīt, pieslieties kādai reliģijai un tā tālāk. Vienmēr esmu zinājis, ko gribu sasniegt, kādi ir mani mērķi. To vidū pirmais un galvenais bija brīva un demokrātiska Latvijas valsts.”

Viņš, tāpat kā grāmatas autors vēsturnieks, pedagogs, žurnālists un rakstnieks Vilis Seleckis, ir Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts. Abi 1990. gada 4. maijā balsojuši par Latvijas neatkarību. Inta Cālīša cīņa par to sākusies daudz agrāk. Ne velti padomju režīms viņu trīsreiz sēdināja cietumā, pakļāva necilvēcīgiem apstākļiem, taču neuzveica.

Pirmoreiz Ints Cālītis arestēts 1948. gadā par skolēnu pretošanās organizācijas “Lāčplēsis” dibināšanu un proklamāciju izlīmēšanu par godu Latvijas Republikas 30. gadadienai. Nepilngadīgais jaunietis piedzīvo ilgu nīkšanu un pratināšanu stūra mājā un Centrālcietumā Rīgā, tad garu ceļojumu stolipina vagonos uz apcietinājuma vietu Kolimā. 8 gadi drausmīgi smaga darba, nemitīga bada – apstākļu, ko mūsdienu cilvēkam pat grūti iedomāties, kad, turot rokā zelta tīrradni, sapņo tikai par gabaliņu maizes.

Pēc atgriešanās Ints Cālītis dzīvo čekas modro acu uzraudzībā, taču cīņu par savu mērķi turpina. 1958. gadā otrais arests, tā pamatojums – kratīšanas laikā atrastais 18. novembra runas melnraksts, veci kara laika žurnāli bēniņos (vācu valodā taču!), tātad fašisma propaganda. Bet trešais arests 1983. gadā par parakstu uz 1979. gada Baltijas hartas, kurā pirmoreiz bija atklāti izvirzīta prasība atzīt Molotova-Ribentropa noziedzīgo līgumu par spēkā neesošu.

Grāmatā bieži skan Inta Cālīša balss – viņa paša stāstījums par pieredzēto un piedzīvoto, tāpat arī viņa dzīvesbiedres Ināras Serdānes vēstījums, ko nozīmēja būt disidenta sievai.