Krišjāņu pagasta bibliotēka

Katoļu baznīca

Krišjāņu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca

Krišjāņu Romas katoļu draudze tika izveidota 1933. gadā. Jaunlatgales apriņķa valdes sēdē 1933. gada 21. augustā, pēc draudzes lūguma tika nolemts nodot draudzes rīcībā bez atlīzības Krišjāņu pusmuižas klēti, kā arī 0,27 ha zemes, uz kuras šī klēts atradās. Savas īpašuma tiesības uz šo objektu draudze nostiprināja tikai 1935. gada 7. jūnijā (Zemesgrāmatas akts Nr. 7269). Bēržu draudzes prāvestam tika uzdots piemērot mūra klēti baznīcas vajadzībām, bet ņemot vērā prāvesta Jēkaba Kindzuļa lielo vecumu, pārbūvi realizēja nākamais draudzes prāvests Eduards Kopeiks. Ēkai uzlika jaunu skaidu jumtu, ielika durvis, izjauca apcirkņus. Tika izgatavoti altāri, kā arī viss pārējais dievkalpojumu noturēšanai. 1939. gada Ziemassvētku vigilijā prāvests Kopeiks iesvētīja Krišjāņu draudzes baznīcu un Ziemassvētku naktī noturēja pirmo dievkalpojumu. Lai baznīcu pilnveidotu, 1940. gadā arhitekts P. Pavlovs izstrādāja būvprojektu, bet Otrais pasaules karš šo ieceri izjauca.

Pagājušā gatsimta deviņdesmitajos gados Krišjāņu draudzes baznīca piedzīvoja pārmaiņas, sākumā tika izveidota sakristeja, tika pārcelts altāris un aiz altāra tika izveidota siena, kur tad arī tika ierīkota sakristeja, tad tika izveidota priekštelpa un gala sienā izlauzts caurums, kur tika ierīkotas durvis, bet sānu durvis tika aizmūrētas. Sāndurvju vietā tika izveidots logs. Jāpiezīmē, ka durvis ir darinājuši brāļi Petrovski, tagad viņi ir priesteri. Durvju priekšā izveidots betona lievenis.

Baznīcas dārzā tika izvietos krucifikss, kāds draudzes loceklis ziedoja ozolkoka materiālu, bet Pestītāja tēls tika atvests no Bikavas.

Krišjāņu draudzei pastāvīga prāvesta nav bijis. To parasti apkalpo citu draudžu prāvesti: J. Ostrovskis, E. Kopeika, R. Čigons, Ā. Tarbunass, V. Erels, A. Skadiņš, R. Trūps, F. Šnevels, kopš 2003. gada A. Budže, bet kopš 2007. gada septembra - O. Misjūns.