Upītes bibliotēka

Šķilbanu ciema vēsture

Škilbanu ciema vēsture
 
           

Kas šobrīd ir Škilbanu vizītkarte?
1. Normundam lapsam piederošā degvielas uzpildes stacija ar nelielo tirgotavu,           2. Škilbanu pareizticīgo draudzes baznīca, 3. Bijušās Škilbanu muižas kungu māja, dzejnieka Ulda Ausekļa dzejoļu grāmata „Šķilbēnu grāmata” un Škilbanu Saules bolss.
Škilbani kā apdzīvota vieta minēta jau 18. gs. pirmajā pusē. Bet praktiski ciems ir izveidojies un izaudzis Padomju gados. Tie ir ciema izaugsmes „ ziedu laiki”.
            Šobrīd ciemā ir 64 dzīvojamās mājas, kuras apbūvi veido ap 8 ielām.
Schkielbany minēti 1738. gadā Viļakas stārastijas inventāra grāmatā.
1784. gadā minēti Szkilbany un minēti tur dzīvojošo uzvārdi: Myk Circin, Ignash – moskal, Login i Ļovka – moskale, Andrzey Sayda – Ruskih inflant, Waska Circin, Konon – moskal.
1866. gadā Škilbani ir muiža un pieder Martinam fon Ulanovskim. Tad Ulanovskim muiža tiek atņemta, jo viņš ir atbalstījis 1863. gada poļu dumpi un piešķirta uzticamam cara armijas virsniekam – it kā Zinovjevam. 1886. gadā izdotajā grāmatā A. Sapunov. Spisok mestnyh nazvanij Vitebskoj guberniji. Škilbani minēti tikai kā muiža – imenije – kupčije prava A. Lebedevoj un Škilbaniem piederīgais Kirpičnyj zavodj (šobrīd tas ir Prisjolovas ciems) ar divām dzīvojamām sētām (dvor), kurās dzīvo 7 vīrieši un 4 sievietes. Ja runājam par ķieģeļu cepli, tad tas savu darbību ir uzsācis pirms 1856. gada, jo šinī gadā ir uzcelta mūra sarkano ķieģeļu kungu māja un būvētas ķieģeļu muižas saimniecības ēkas.Kādi ķieģeļu cepļa meistari bijuši pirms 1921. gada, nav pierakstu, bet turpmāk meistari ir zināmi: 1921. – 1938. – Aleksandrs Kamzols, 1938. – 1945. – Eduards Kamzols, 1945. – 1959. – Alfreds Kamzols, 1959. – 1963. – Vitālijs Logins. Turpmāk ķieģeļu ceplis savu darbību ir pārtraucis. Srarp citu muižas laikos tikuši ražoti arī dakstiņi.
            Nosaukumu maiņa: Schkielbany, Szkilbany, Škelbany, Škilbany, no 1930. - 1997. – Šķilbēni, tad atkal – Šķilbani.
            Par iedzīvotāju skaitu: Praktiski pastāvīgi Škilbanos līdz Latvijas valsts nodibināšanai ir dzīvojusi tikai muižkunga ģimene un Stolipina reformas laikā 20. g. sākumā tieši Škilbanos zemi nopircis no Lutanāniem ienākušais muižas zirgkopējs Ločmeļs Ontons (Spridzānes Leontīnas vectēvs) un uzcēlis dzīvojamo māju netālu no muižas zirgu staļļa.
            1979. g. Škilbanos dzīvo 240 cilvēku
            1994. gadā -                     294
            2007. gadā tuvu pie 200 cilvēku.
            Kas ir bijuši Škilbani laika gaitā ?
Līdz 1918. gadam lielās Škilbanu muižas muižkunga ģimenes uzturēšanās vieta un muižas ražošanas un atpūtas sektors.
1919. gadā Škilbanu komūna.
1921. – 1940. g. 40 ha platībā bijušā muižkunga īpašums.
1928. – 1931. līdz šodienai Škilbanu pareizticīgo draudzes baznīca un kapsēta (Agrajos muižas laikos bijušas vējdzirnavas.)
1947. ( citur – 1951.) – 1958. MTS Škilbani. Darbojas traktorapmācības kursi – 3 gadus.
1947. – 1968. – Loginu ciema TDP. Klubs un biblkotēka.
1968. – 1991. – Šķilbēnu ciema TDP. Klubs un bibliotēka
1958. – 1992. – sovhoza Šķilbēni administratīvais centrs.
1992. – 1996. – SIA Šķilbēni administratīvais centrs.
1994. – šobrīd - kooperatīvās sabiedrības „Pērle 11” ražošanas centrs.
90 –tajos gados neilgi darbojās bārs „Bonifācijs”
Škilbanos Patērētāju biedrības veikals tiek atvērts tikai 50 – to gadu beigās, kurš 90 – tajos gados bankrotē.
1924. – 1944. darbojas Baltinavas 2- gadīgā lauksaimniecības skola ( no 1939. gada tiek pārdēvēta Šķilbēnu vārdā).
1888. gadā Škilbanu muižā tiek atvērtā priekš muižas ļaužu bērnu 1. pakāpes krievu pamatskola, to līdz 1907. gadam uztur muižkungs, bet vēlāk pāriet valsts, tas ir pašvaldības aprūpē. Tā darbojas mainot savu atrašanās vietu ārpus Škilbaniem, līdz pat 1957. gadam, kad tiek pārcelta uz Rekavas vidusskolu kā krievu plūsmas klases.
No 1982. gada līdz 1990. gadam Škilbanos darbojas fotoamatieru klubs, kuru vada Viktors Kuzmins.
1975. gadā Škilbanos nodibinās muzikālā grupa „Karburators”, to vada Antons Pužulis, kopš 1991. gada – Vilis Cibulis.
1981. gadā tiek nodibināts Škilbēnu etnogrāfiskais ansamblis, to dibina un vada Zigrīda Vancāne, tad vada Emīlija Pužule, pēc E. Pužules nāves vadītāja – Aina Slišāne, no 2008. gada vadītāja Irina Husāre.
1995. gadā nodibinās un pāris gadus darbojas Dagmāras Ausekles vadītā Šķilbēnu Tautas augstskola skolotājiem.
Škilbanos dzimis LAC vienības komandieris. 3. šķiras Lāčplēša ordeņa kavalieris Jānis Burmeisters (1885. – 1942.). Škilbanos ilgus gadus padomju laikā dzīvojis pirmskara laika plaši pazīstamais un iecienītais logu, durvju, jumtu karnīzu meistars Jānis Dzērve (1895. – 1981.). Viņa darinatie karnīzi vēl šobrīd rotā daudzas pirmskara celtās koka mājas.
             Kā veidojās dzīvojamais fonds Škilbanos?
Pēc 2. Pasaules kara, organizējot Škilbanos Mašīnu traktoru, zirg, staciju, par kopmītņu tipa dzīvojamo māju pārveido bijušo zirgu stalli, sovhoza laikos uzceļ otro stāvu,
Par dzīvojamo māju pārbūvē, uzceļot otro stāvu, muižas laiku piena pirmapstrādes bloka ēku,
Pārved represēto dzīvojamās mājas.
Sovhoza laikos uzceļ divstāvu silikātķieģeļu mājas, būvējas sovhoza strādnieku individuālās dzīvojamās mājas, vēlāk – divdzīvokļu divstāvīgās mājas, ceļ Līvānu tipa mājas.
            Apskates objekti:
Muižas Kungu māja
Dārzs (4. paaudzes stādījums)ar dārznieka māju
Ceļa uzbērums pāri Rīkas senlejai
Peksīnes priede
Parks, 3,7 ha ar 17 eksotām koku un krūmu sugām (padomju laiku estrādes vieta un daudzo kultūras un atpūtas pasākumu norises vieta)
Pusnoraktie seno latgaļu senkapi
Pirmā Pasaules kara Brāļu kapi
Ķieģeļu cepļa vieta ar Kamzolu dižozolu
Dīķis senā avotiņa vietā
Zirgu stallis ar kalpu galu – Pentagons, kurš, sākot ar 20. gs. piecdesmitajiem gadiem pārbūvēts par kopmītņu tipa daudzdzīvokļu dzīvojamo māju.
Padomju gadu tehniskais piemineklis – mehānisko darbnīcu grausts
Spirta brūža, graudu un lopbarības noliktavas ēka, MTS laikos tehnikas remontdarbnīcas, sovhoza laikos dzirnavas un lopbarības graudu noliktavas
Patēŗētāju biedrības veikala ēka, celta kā dzīvojamā māja MTS speciālistiem, pārvedot ēku no Tilžas
Pareizticīgo dievnams un kapsēta ar pēdējā muižkunga Lebedeva Ivana kapu, ar Atmodas laika aktīvista LTF juriskonsultanta Ivana Terentjeva kapu, ar kapa vietām dakterei un feldšerim; Kazakevičai un Ivanam Pančukam
MTS laiku galvenā inženiera – augstas klases speciālists no Voronežas institūta dzīvojmā māja, vēlākais sovhoza inženieris Pēteris Pužulis to privatizē . Dzīvojušas 4 ģimenes.
Kozlovska dzīvojamā māja – bijušā muižas nobarojamo buļļu kūts, tad MTS kantoris, Sovhoza kantoris.
Muižas aleja.
Livonijas laiku (12. – 16. gs) apbedījumi zem dzīvojamo māju apbūves.
Kāpēc neveidojās Škilbanu ciems līdz 1945. gadam?
            Tāpēc, ka lauku reformas laikā Latvijas valsts laikā līdz 1928. gadam, pašreizējā ciema teritorija tika likumiski piešķirta tikai Ivanam Lebedevam – 40 ha un Ontonam Ločmelim.Neradās vajadzība pēc papildus dzīvojamā fonda, jo tirdzniecības un rūpnieciskās pārstrādes uzņēmumi uz šo zemes īašnieku zemes neveidojās un pašvaldība Škilbanos, izņemot 2 gad. Lauks .sk. neko citu neveidoja.
            Bet padomju gadi atnāca ar MTS, ar ciema TDP, ar klubu un bibliotēku, ar sovhoza ražošanas objektiem. Tāpēc bija vajadzīgs dzīvjamais fonds, ko arī būvēja.