Upītes skolai 100
UPĪTES SKOLAI – 100
( Īss vēsturiskais un informatīvais materiāls)
Upītes skola dibināta 1910. gada 9. decembrī. Tās dibināšanu panācis toreizējais Baltinavas pagasta vecākais Ontons Vizuļs. Skola tiek atvērta Zeļču ciemā pašam Ontonam Vizuļam piederošajā ēkā – mājā, kas bija būvēta kā linu uzpirkšanas un glabāšanas telpa – noliktava. Tā kā Ontona Vizuļa uzņēmējdarbība ar linšķiedras iepirkšanu un realizāciju uz ārzemēm bankrotēja, jo viņš nespēja izkonkurēt stabilos Iekškrievijas linšķiedras uzpircējus, tad uzceltā māja – noliktava lieti noderēja skolas atvēršanai viņa dzimtajā ciemā.
Toreiz skola saucās par Zeļču trīsklasīgo tautskolu ar krievu mācību valodu.
Upītes skolas nosaukumu maiņa tās pastāvēšanas laikā:
1910. – 1923. – Zeļču tautskola. (Reizēm figurē arī Buku nosaukums - Bukinskoje narodnoje učilišče)
1923. – 1935. - Zeļču 1. pakāpes pamatskola.
1935. – 1945. – Upītes 1. pakāpes pamatskola.
1945. – 1946. – Upītes 4 – klasīgā pamatskola.
1946. - 1948. – Upītes 7 – klasīgā pamatskola.
1948. - 1960. - Upītes 7 – gadīgā skola.
1960. - 1989. - Upītes 8 - gadīgā skola.
1989. - 1992. - Upītes 9 – gadīgā skola.
1992. - 2018. – Upītes pamatskola.
Upītes skolas atrašanās vietu maiņa:
1910. – 1922. – Zeļču ciemā. (Mājas vieta nav saglabājusies.)
Foto 1921. gads, Zeļči.
1922. – 1924. – Buku ciemā. (Šobrīd šinī mājā dzīvo Regīnas Loginas ģimene.)
1924. – 1931. – Zeļču ciemā. (Mājas vieta nav saglabājusies.)
1931. – 1934. – Grohovas ciemā. (Šobrīd, savulaik pārbūvētajā, mājā dzīvo Pētera Skangaļa ģimene.)
Foto 1933. gads, Grohova.
1934. – 1954. – Lotušu ciemā. (Mājas vieta nav saglabājusies.)
Foto 1955. gads, Lotuši.
No 1950. – 1954. daļa klašu tiek izvietota Komugreivas ciemā. (Šobrīd šī māja pieder Ivara Slišāna ģimenei.)
Foto 1954. gads, Komugreiva.
1955. – šobrīd – Upītes ciemā. Bet praktiski līdz 1983. gadam dokumentos Upītes skolas atrašanās vieta rakstīta Komugreiva un Kudrova, jo Upīte, kā apdzīvota vieta līdz 1983. gadam nefigurēja.
Skolas ēka nepārtraukti tiek paplašināta horizontāli ar piebūvēm pamatēkai; gan D, gan Z sānos. Paplašināšanas darbi tiek veikti 1956., 1974., 2000., 2001. g.. Bet 2008. gadā skolas ēkai tiek veikti renovācijas darbi; nomainīts jumta segums, nomainīti logi, siltinātas sienas.
20gs. piecdesmitie gadi.
20 gs septiņdesmitie gadi.
Foto 1990. gads.
Foto 2010. gads.
2007. gadā tiek ierīkota skolas autonomā centrālā apkure un apkure ar krāsnīm tiek pārtraukta.
1960. gadā kopgalda vajadzībām pārtikas produktu glabāšanai ziemā tiek uzbūvēts virszemes pagrabs.
Ar 1961./62. mācību gadu skolā darbojas internāts, jo kolhozs šīm vajadzībām skolai nodot veco kolhoza kluba ēku, piebūvējot klāt telpas internāta audzinātājai un mazgāšanās telpu. Deviņdesmitajos gados internāts pārceļas uz skolas ēkas jumta stāvu.
Mācīšanās gadu jeb klašu skaita maiņa Upītes skolā:
1910. – 1923. – 3 klases.
1923. – 1944. – 4 klases.
1944. – 1945. – 5 klases.
1945. - 1946. - 6 klases.
1946. – 1963. – 7 klases. Šinī laika posmā skolā darbojas neklātienes klases pieaugušajiem, lai iegūtu septiņgadīgo izglītību.
1963. – 1989. – 8 klases.
1989. – šobrīd – 9 klases.
Skolēnu skaits Upītes skolā:
1910. – 1923. – (pēc atmiņu stāstījumiem) – ap 100.
1934./ 1935. m. g. – 109.
Visbagātākie ar skolēniem ir bijuši;
1935./ 1936. m. g. – 126,
1936./1937. m. g. – 123,
1950./ 1951. m. g. – 121.
Turpmākajos gados skolēnu skaits skolā svārstījies no nedaudz virs 50 līdz nedaudz zem 90.
Visnabadzīgākie ar skolēniem ir bijuši šādi mācību gadi:
1985./1986. – 41 skolēns,
1986./1987. – 40 skolēnu.
Ar 2000./2001. m. g. skolā tiek atvērta pirmskolas bērnu grupa, jeb bērnudārza grupa.
2005./2006. m. g. kopā ar pirmskolas grupu skolu apmeklē 70 skolēnu.
2010./11 mācību gadā skolu apmeklē 52 skolēni un 7 bērnudārza grupiņas bērni.
Skolas pārziņi un direktori Upītes skolā:
1910. – 1915./16. m. g. - Olga Kuzminova,
1916./17. m. g. – 1917./18. m. g. – Evgenija Ivanovna,
1918./19. m. g. – 1919./20. m. g. - Zalinskis,
1920./21. m. g. - 1931./ 32. m. g. - Eižēnija Ātraudze,
1932./33. m. g. – 1940./ 41. m. g. – Stefānija Slišāne,
1941./ 42. m. g. – 1942./ 43. m. g. – Jānis Slišāns,
1942./43. m.g. – 1944./ 45. m. g. – Jāzeps Slišāns,
1945./46.m.g. ..... .....
1946./47. m.g. – 1949./ 50. m.g. - Greizis,
1950./51. m. g. – Guna Šestakova,
1951./52. m./g. – 1956./57. m. g. - Lūcija Logina,
1957./58/ m. g. – 1961./62. m.g. - Antons Mičāns,
1962./63. m.g. – 1970./71. m.g. – Vitālists Vizulis,
1971./72.m. g. – 1975./76. m.g. – Jevģēnijs Rjabiņins,
1976./77. m.g. – 1996./97. m.g. – Monika Keiša,
1997./98.m. g. – 2017./18. m.g. - Svetlana Bukovska.
Upītes skolas kādreiz bijušie pedagogi un skolas pārziņi – direktori, kuri ieguvuši atpazīstamību Latvijā un pasaulē:
Eduards Šmugajs (02.12.1907. – 02.01.1986.) pedagogs, publicists, rakstnieks, Austrālijas latviešu sabiedriskais darbinieks. Par izciliem nopelniem izglītības un kultūras darbā saņēmis Krišjāņa Barona prēmiju. Strādājis par skolotāju Zeļču 1. pakāpes pamatskolā no 1929. līdz 1931. gadam. Grāmatā „Skolotājs Antons” , izd. 1982. g., beletrizēti apraksta savu darbu un dzīvi Zeļču pamatskolā.
Foto 1935. gads.
Stefānija Slišāne(dz. Spridzāne) (02.12.1906. – 31.08.1979.) pedagoģe, mazpulku organizācijas aktīviste, sabiedriskā darbiniece līdz 1944. g.. Par izciliem sasniegumiem jaunatnes patriotiskajā audzināšanā 1938. gadā apbalvota ar Mazpulku vadītāju Goda zīmi. Strādā par Upītes skolas pārzini no 1932. gada un no 1941. gada par skolotāju. Darbu Upītes skolā izbeidz 1960. gadā.
Foto 1959. gads.
Jānis Pastors ( 03.06. 1918. – 10.04.2006.) Upītes skolā strādājis par grāmatvedi un par darbmācības skolotāju no 1956. g. līdz 1967. gadam. Pazīstams kā mākslinieks un kā latgaļu rakstnieks. Publicējies Tāvu Zemes Kalendarā un literārajā almanahā „Olūts”. 2005. gadā iznākusi īso stāstu grāmata „Nūvālōtō grāksyudze”. 2006. gadā izdots dzejas krājums „Sila ziedi”. Daudz literāro sacerējumu rokrakstā.
Sabiedriskās aktivitātes skolā:
1934.gada 30. aprīlī nodibina 255. Zeļču Mazpulku, kuru līdz ar skolas nosaukuma maiņu 1936. gadā pārdēvē par 255. Upītes mazpulku. Dibinātāja un vadītāja skolas pārzine Stefānija Slišāne.
Upītes mazpulka darbību atjauno 1997. gadā un to līdz 2009.gadam vada skolotāja Monika Keiša. Ar 2009. gadu mazpulku organizācijas vadīšana tiek uzticēta skolotājai Dinai Krakopei.
Sākot ar 1932./33.m.g. skolā sāk darbu papildskola pieaugušajiem ar lauksaimniecības nodaļu. Skola sāk rīkot atpūtas vakarus, sniegt koncertus. Sāk darbu Latvijas jaunatnes sarkanā krusta pulciņš, kuru vada skolotājs Jānis Slišāns. Ar 1960. gadu skolā darbojas Sarkanā Krusta un Pusmēness biedrības Sanitārais pulciņš. Tas ar pārtraukumiem darbojas līdz 1991. gadam.
Ar 1957./58. m.g. skolā sāk darboties kopgalds.
1957./58 m.g. skolā tiek noorganizēts stīgu instrumentālais orķestris. Vadītājs skolotājs Valentīns Lapšāns. Beidz darboties 1963. gadā.
1958./59.m.g. skolā nodibina skolēnu jaukto kori. To vada skolas direktors Antons Mičāns, vēlāk skolotāja Jevģēnija Slišāne. Beidz darboties 1973. gadā.
1962./63.m.g. skolā nodibina pūtēju orķestri. Vada skolotāji Valentīns Lapšāns, tad skolas direktors Vitālists Vizulis un skolotājs Pēteris Gailums. Beidz darboties 1974. gadā.
1959. gadā tiek ierīkots sporta laukums, kas kļūst par sporta bāzi gan skolēnu, gan kolhoza jauniešu sportošanai. Sporta laukuma volejbola sektors kļūstm par vasaras ikvakara jauniešu pulcēšanās vietu ar volejbola turnīriem, starp citu šī tradīcija vēl turpinās arī šobrīd.
Sporta laukuma rekonstrukciju 1997. gadā veic Vilis Čalpa un Vitālijs Bukšs.
1959. gadā tiek uzsākta skolas apkārtnes plānveidīga apzaļumošana. Skolotāja Vitālista Vizuļa vadībā tiek iestādīts Upītes ābeļdārzs. Upītes ābeļdārza stādijumus paplašina 1998. gadā, ko vada skolas direktore Svetlana Bukovska ar agronoma Jāņa Aleksandrova izaudzētajām ābelītēm viņa paša līdzdalībā.
1960./61.m.g. skolā sāk darboties kinomehāniķu pulciņš, kurš pārtrauc darbību 1981. gadā. Vada skolotājs V. Lapšāns, vēlāk skolotājs Anatolijs Miņins. 20. gs. deviņdesmitajos gados izbeidz darbu.
1963./64.m.g. sāk darboties fotopulciņš, vada skolotāja Antoņina Vizule. Beidz darboties 1973. gadā.
No 1948. līdz 1990. gadam skolā darbojas Pionieru organizācija.
No 1963. līdz 1990. gadam skolā darbojas skolēnu Komjauniešu organizācija.
No 1964. līdz 1989. gadam skolā darbojas Oktobrēnu organizācija.
No 1989. līdz 1991. gadam skolā darbojas Auseklīšu organizācija.
1980. gadā uz Upītes skolas skolēnu bāzes tiek nodibināts Upītes meiteņu etnogrāfiskais ansamblis, ko vada skolotāja Maija Ivanovska (pēc apprecēšanās – Slišāne), pēc diviem gadiem tā darbība apsīkst un 1983. gadā skolotāja, toreiz arī Upītes bibliotēkas vadītāja, Irēna Slišāne ansambli pārveido par Upītes bērnu folkoras kopu, kura sekmīgi jau ceturtajā bērnu paaudzē darbojas arī šobrīd.
1993. gadā Upītes skolā skolotājas Irēnas Slišānes vadībā sāk darboties Etnogrāfiskais puciņš un mācības stundu, fakultatīva vai pulciņa veidā – latgaļu valodas mācību priekšmets.
1996. gadā skolā sāk regulāri darboties Kristīgās ticības pulciņš, kuru vada skolotāja – katehēte Sandra Bukša.
1997.g. 3. oktobrī tiek atvērts un svinīgi iesvētīts Ticības mācības kabinets – skolas kapella. No šī brīža skolā vienreiz mēnesī līdz 2009. gadam tiek noturēta svētā mise, uz kuru ierodas arī apkārtējo ciemu katoļticīgie.
1997./98.m.g. skola iegādājas pirmo datoru.
1999. gadā skolā skolotājas Tatjanas Supes vadībā uzsāk darbu mūzikas pulciņš, kura ietvaros darbojas dažādu vecuma grupu skolēnu vokālais ansamblis „Avotiņš”.
Skolotājas Irēnas Romkas vadībā gadsimtu maiņas gados darbojās estētikas un floristikas pulciņi, dekoratīvās mākslas fakultatīvs.
Upītes skolas skolotāju kolektīvs 2009. gadā : no kreisās pirmā skolas direktore Svetlana Bukovska, tālāk skolotāji :Dina Krakope, Irēna Romka, Sandra Bukša, Vilis Čalpa, Monika Keiša, Irēna Slišāne, Aija Korneja, Irēna Keiša, Iveta Logina, Tatjana Supe.
Upītes skolas salidojumi:
1990. gadā, svinot skolas 80 gadu jubileju,
1995. gadā, svinot skolas 85 gadu jubileju,
1997. gadā,
2005. gadā, svinot skolas 95 gadu jubileju,
2010. gadā, svinot skolas 100 gadu jubileju.
2018. gadā skola slēgta.
2023.gadā skolu nopērk biedrība " Upītes folkloras kopa" .
Šobrīd skolā darbojās: Izlausšanās istaba " PĪCI PANTI" , Tetovēšanas salons. Ierakstu studija "Bigmaar's Records" .