Upītes ciema vēsture
UPĪTES ciema vēsture
Upītes vārds radās ilgi pirms tam, kā sāka veidoties Upītes ciems.
1935. gadā Zeļču pamatskolas pārzine Stefānija Slišāne (skola atradās Lotušu ciemā) lūdza Izglītības ministriju Zeļču pamatskolu pārdēvēt par Upītes pamatskolu, kas arī tika izdarīts.
Ciems sāka veidoties un apbūvēties vēl bez sava nosaukuma 1953. gadā, kad apvienojās mazie un izveidoja lielo kolhozu – Staļina vārdā nosaukto lauksaimniecības arteli, kuram par centrālā ciemata (kolhoza centra) vietu nosprauda tīrumu maza lauku ceļa malā uz Grohovas ciema zemēm, perspektīvē orientējoties uz Kudrovas ciema zemēm, uz daļu Komugreivas ciema un Stabļovas ciema zemēm.
Pirmā ēka, ko uzbūvēja Upītes ciema teritorijā, bija Staļina vārdā nosauktā kolhoza valdes ēka. Tā bija 1949. gadā uz Sibīriju izsūtītās Krakopes Olenas no Buku ciema dzīvojamā māja, kuru pārveda uz kolhoza centru un pielāgoja kolhoza kantora vajadzībām. Tas bija 1953. gads. Šinī pat gadā no Stabļovas ciema, uz Sibīriju izsūtītā, Slišāna Boļeslava dzīvojamo māju pārveda uz kolhoza centru un pielāgoja kolhoza kluba vajadzībām. Šinī pat gadā Dubļovā dzīvojošais Ločmelis Staņislavs ar ģimeni uzbūvē pirmo dzīvojamo māju un ir pirmie Upītes iedzīvotāji, ja neskaita Komugreivā dzīvojošo, kas teritoriāli vēlāk iekļaujas Upītē - Savicku Mariju ar trim bērniem. Šinī gadā pa vasaru tiek izrakta centra grodu aka. Akas ziemeļdaļā veidojas ciemata centrālais laukums – Akas laukums, kuram apkārt būvējas ēkas.
1953. gadā tiek uzbūvēta zirgu kūts. To uzbūvē, pārvedot no Sitņikovas, kolhozā neiestājušās, bet uz Rīgu aizbēgušās ģimenes ēkas ar visiem šķelto akmeņu pamatiem.1954. gadā uzbūvē gateri un dīzeļdzinēja elektrostaciju, ceļ vecās tehnikas remontdarbnīcas. Uzceļ dzīvojamo māju Semjonovu (Zvanara) ģimene. 1955. gadā kolhozs uzbūvē Upītes pamatskolas pusotrstāvīgo centrālās daļas ēku, pārvedot no Orlovas ciema uz Sibīriju izvestā Šķilbēnu pagasta valdes locekļa Andreja Kraukļa ģimenes māju. Uzceļ dzīvojamo māju, kurā no 1958. gada sāk darboties veikals, kurš iepriekš atradās Jaunīšu mājā. 1958. gadā kolhozs uzceļ dzīvojamo māju, kuru izīrē jaunajām kolhoznieku ģimenēm, kamēr tās pašas neuzbūvē sev dzīvokļus, šobrīd tas ir Vitālija Ločmeļa personīgais dzīvojamais fonds
Ar 1958. gadu, kad kolhozā ienāk traktortehnika, autotransports, veidojas kalšu saimniecība un lopu fermu mehanizācija, tiek uzbūvētas rezerves daļu noliktavas, kas pamatā ir no Komugreivas ciema pārvesto saimniecības ēku pielāgota pārbūve un graudu noliktavas.
1960. gadā tiek uzsākti zemes ceļa Stabļova – kolhoza centrs( tātad – Upīte) ierīkošanas darbi un 1960. gadā šī ceļa galapunktā uzbūvē pašreizējo Upītes tautas namu, kas toreiz skaitījās viens no modernākajiem un lielākajiem kolhozu administratīvajiem centriem – valdes ēka ar kabinetiem grāmatvedības darbiniekiem un speciālistiem un klubu ar 200 sēdvietām. Tiek uzbūvēts kombainu šķūnis un garāžas automašīnām.
60 – tajos gados, veicot meliorācijas darbus, tiek uzbūvēts ceļš no Akas laukuma uz Lotušu ciemu, bet septiņdesmitajos gados no šī ceļa pirms veikalā garām darbnīcām tiek uzbūvēts ceļš uz Nikolajevku.
1964. gadā tiek uzbūvēta jauna veikala ēka, veco ēku izmantojot kā preču noliktavu.
1971. gadā tiek uzbūvēta pirmā divstāvīgā daudzdzīvokļu māja ar visām labierīcībām, jo tiek izurbta Upītes artēziskā aka. Pie mājas tiek uzbūvētas lopu kūtiņas ar siena šķūnīšiem virs tiem un malkas šķūnīši. 1972. gadā tiek nodotas ekspluatācijā jaunās mehāniskās remontdarbnīcas. 1974. gadā uz Upīti sāk kursēt sabiedriskie autobusi no balviem, tiek uzcelta koka autobusu pieturas ēka. Kuru 80 – tajos gados nojauc un uzbūvē jaunu ar vienu ķieģeļi sienu. 1979. gadā tiek uzbūvēta saimniecības ēka Gaiduku ģimenes vajadzībām.
1980. gadā tiek uzbūvēta trīsstāvīgā daudzdzīvokļu māja un uzcelts Upītes ūdenstornis, sāk darboties Upītes katlu māja. Tiek uzbūvēta Upītes elektrības transformatora māja un Upītes ciema notekūdeņu attīrīšanas sistēma. 1988. gadā tiek uzbūvētas Upītes ciema koplietošanas sausās tualetes.
1990. gadā ekspluatācijā tiek nodotas 10 Līvānu tipa viendzīvokļu mājas un tiek paplašināta notekūdeņu attīrīšanas sistēma . Liepu birzītē pie Tautas nama tiek uzlikts dižs akmens, ko nosauc par Dziesmu akmeni, jo tas tur novietots Upītes etnogrāfiskā ansambļa desmit gadu darbošanās godam.
Pirmie ciema apzaļumošanas darbi tiek veikti 1956. gadā skolotāja Vitālista Vizuļa vadībā, saglabājušie koki vienīgi ap skolu. 1958. gadā tiek iedēstīts Upītes ābeļdārzs, kuru paplašina 1996.gadā.
Nākošais apzaļumošanas solis bija 1965. gadā, kad tiek iestādīta liepu birzīte un liepu aleja pie Upītes tautas nama. Tad apzaļumošanas darbi tiek atsākti 1971. gadā agronomes Adolfīnas Vizules vadībā, ar 1972. gadu katru gadu Antona Slišāna vadībā tiek kaut kas darīts ciema apzaļumošanas lietā. 1990. gadā tiek uzsākti darbi pie jaunā Upītes parka ierīkošanas, kur pirmos 75 kociņus, Latvijas valsts dibināšanas 75. gadskārtas godam Upītes pamatskolas skolēni pēc A. Slišāna projekta, iestāda 1993. gadā.
Upīte Latvijas kultūrvēsturē ir tāds pats fenomens, kā 19. gs. Vecpiebalga Vidzemē, kā Suitu novads ar Alsungu centrā Kurzemē, kā Rogovka Latgalē 20. gs..
Upītes ciema vārdu pasaulē iznesa Upītes etnogrāfiskais ansamblis, Upītes bērnu folkloras kopa un pati Upītes pamatskola ar savu darbošanos kultūras laukā un latgaļu valodas saglabāšanā, ar savu skolēnu uzvarām dažādās olimpiādēs un sacensībās.
Pašvaldības iestādes Upītē.
Upītes pamatskola,
Upītes feldšeru punkts,
Upītes tautas nams ar:
- pasākumu zāli,
- Upītes bibliotēku,
- Upītes kultūrvēstures muzeju.
Tirdzniecības un ražošanas objekti.
Veikals SIA Pītōlova,
Divas privātdzirnavas.
Upīti apmeklējuši izcili Latvijas cilvēki:
Politiķi: Andris Kazinovskis, Pēteris Tabūns, Ainārs Šlesers, Anta Rugāte, Valdis Lauskis, Jānis Jermacāns, Osvalds Zvejsalnieks, Helēna Demakova ...
Kultūras un literatūras darbinieki: Andris Jakubāns, Ontons Kūkojs, Osvalds Kravalis, Līga Rundāne, Danskovīte, Bruno Vilks, Dainis Stalts, Andris Kapusts, Juris Kunnoss, Jānis Rozenbergs, Benedikta Mežale, Beatrise Reidzāne, Janīna Kursīte, Māra Mellēna, Pēteris Keišs, Mārtiņš Boiko, Anda Beitāne, Iveta Tāle, u.c.
Mūziķi un muzikālās grupas: Latgales Dāmu Pops, Leijerkastnieki, BEZ PVN, BOROWA MC, Dabasu Durovys, Patrioti LG, u.c.
Upītē filmējuši dokumentālām filmām dažādus sižetus; gan Rīgas kinostudija, gan TV no Rīgas un Rēzeknes, gan profesionāļi un amatieri dažādiem VKKF atbalstītiem projektiem, gan filmētāji no ASV un Holandes.
Upītē viesojušies un lūguši uzziņas informāciju, vai dāvinājuši muzejam materiālus: !919. – 1920. g.g. Latgales partizānu pulka pēdējā komandiera generāļa Jāņa Skujiņa dēls Jānis Skujiņš, Latgales sētas Minhenē Vācijā vadītāja, latgaļu dzejnieka Alberta Spoģa dēls Gregors Spoģis, Bijušās Abrenes ģimnāzijas vadītājs Vācijā mūziķis un sabiedriskais darbinieks Austris Grasis ar dēlu un citi.
Upītes ciemu lauksaimnieciskā ainavā ieskauj daudzas zemnieku simniecības, no kurām visstabilākā un populārākā ir Alda Ločmeļa z.s. Kotiņi. Z.s. Kotiņi atbalsta daudzas kultūras norises Upītē.
Bez tradicionālajām ilggadīgajām kultūras norisēm: fotoizstādes, mākslas darbu un tautas daiļamatnieku darbu izstādes, folkloras svētki, mīlestības dzejas un dziesmu festivāls „Upītes Uobeļduorzs”, dažādas tradicionālās kultūras gada skolas, nu jau otro gadu notiek Upītes ciema svētki.