Upītes tautas nams laika griežos
Upītes tautas nams laiku lokos.
Kultūrvēsturisks apskats.
Upītes tautas nams, kā toreizējā Staļina vārdā nosauktā kolhoza, vēlāk kolhoza „Cīņa”, tad kolhoza Upīte un beigās paju sabiedrības Upīte, kantoris un klubs būvēts un nodots ekspluatācijā1960. gadā.
Ja citur bijušo kolhozu un sovhozu administratīvās ēkas pamatā bija muižu ēkas vai represēto mājas, tad Upītē kolhoza perspektīvajā centrālajā ciematā no saviem būvmateriāliem ar pašu celtniecības brigādi uzbūvēja tam laikam modernu, tautiski ornamentētu no iekšpuses administratīvo ēku pēc individuālā projekta, kur citas saimniecības tikai 20. gs. septiņdesmitajos gados ar Starpkolhozu celtniecības organizācijas spēkiem sāka „ cept” standartbūves no sliktas kvalitātes silikātķieģeļiem, bet sovhozs Šķilbēni, lai nebūtu jāremontē, no muižas kungu dzīvojāmās mājas izvācās un iekārtojās papildinātā bijušās muižas buļļu kūtī.
Upītes tautas nams no savas pastāvēšanas pirmā gada kļuva par novada kultūras centru, Tas apvienoja pašdarbības kolektīvus; jauniešu deju kolektīvu, kurš tika dibināts 1958. gadā , gatavojoties Latgales kultūras nedēļai Rīgā, dramatisko kolektīvu, kurā par mākslinieku – dekoratoru strādāja, nu jau mirušais, mākslinieks, dzejnieks un īsprozas rakstnieks Jānis Pastors, sieviešu un jauktie vokālie kolektīvi, muzikālā grupa, tautas muzikantu kopa, darbojās fotoizstādes, zīmējumu un rokdarbnieču izstādes, regulāri notika jauniešu tematiskie atpūtas vakari, balles, divas reizes nedēļā tika demonstrētas kinofilmas, darbojās bibliotēka, regulāri iebrauca pašdarbības un tautas teātru trupas, sniedzot vieskoncetus.
Upītes tautas nama zāle pulcināja daudz klausītāju uz tikšanos ar Latvijas Rakstnieku savienības biedriem; Andri Jakubānu, Antonu Kūkoju, Osvaldu Kravali. Upītes tautas nams pieredzēja 1980. gadā pirmos Ziemeļlatgales Folkloras svētkus. Šeit tika dibināta LTF Upītes atbalsta grupa, Latvijas Lauksaimnieku savienības pirmorganizācija. Upītes tautas nama zālē tika uzņemta dokumentālā filma par Ražas svētkiem un par Ontonu Slišānu, kā topošo dzejnieku.
Kaut oficiāli Upītes tautas nams bija kā administratīvā ēka, to agrāk un arī pašraiz saprot vienīgi kā kultūras namu, kurš līdz šim ir vienīgais Šķilbēnu pagastam piederošais kultūras objekts.
Jāatzīmē vēsturiskais notikums, kad, paju sabiedrībai Upīte ejot uz pašlikvidāciju un visus īpašumus nododot privatizācijai, Upītes jaunieši iesniedza rakstisku lūgumu Likvidācijas komisijai Upītes tautas namu neiekļaut privatizējamo objektu sarakstā, bet no bilances uz bilanci to nodot Šķilbēnu pašvaldības īpašumā, kā vienīgo kultūras iestādi pagastā. Likvidācijas komisija respektēja jauniešu lūgumu. Un tagad ir jāsecina, ka pašvaldība šo jauniešu labdarīgo iniciatīvu nav izpratusi, jo kopš 1994. gada , kad paju sabiedrības likvidācijas komisija beidza savu darbību, Upītes tautas nams nav ne remontēts, ne labiekārtots, atbilstoši šodienas prasībām. Bet neskatoties uz to, Upītes tautas nams saglabā savu novada kultūras centra statusu pilnībā; Upītes bibliotēka ir vienīgā Balvu rajonā, kur tiek vākta un apkopota latgaliskās literatūras vēsture, Upītes kultūrvēstures muzejs, kaut arī pašvaldības kūtruma dēļ neatestēts, darbojas kā latgaliskās kultūrvēstures centrs, sniedzot informāciju un ļaujot izmantot savus fondus daudziem interesentiem, jāsaka no visas pasaules (apmeklētāji ir no ASV, Vācijas, Holandes, no visiem Latvijas nostūriem). Upītes tautas nams ir ikgadējo Kūkovas novada bērnu un jauniešu Folkloras svētku norises vieta. Šeit tradicionāli notikumi ir – „Upītes uobeļduorzs”, ik pēc pieciem gadiem Folkloras svētki, kas saistās ar Upītes un Rekavas etnogrāfisko ansambļu jubilejām. Upītes tautas namā tradicionālas ir Ontona Slišāna grāmatu prezentācijas, tiek domāts par vietējo mākslinieku plenēriem, kas tagad jau bibliotēkā notiek kā izstādes „Upītes pavasaris”.
Perspektīvē plānojas par tradīciju pārvērst (2008. gadā pirmo reizi svinēti)Upītes ciema svētkus.
Upītes tautas nams ir kā turpinājums kultūras un izglītības darbam abās pašvaldības skolās, tikai izvērstāku darbu bremzē tautas nama fasāde un iekštelpu kritiskais stāvoklis, par cauro jumtu nemaz nerunājot.
Žēl, ka padomju laiku nostāja pret kultūrvēsturisko mantojumu vēl arvien tiek saglabāta – „ лучше заново построить, чем ремонтировать”.
Šobrīd Upītes tautas nams ir mājvieta Upītes bibliotēkai, kuras pirmsākumi saistās ar 1953. gadu, Upītes kultūrvēstures muzejam, kurš dibināts 1994. gada 10. maijā, Upītes jauniešu folkloras kopai, Upītes etnogrāfiskajam ansamblim. Upītes tautas nama zāli izmanto pagasta iedzīvotāji, lai atzīmētu priecīgus un arī bēdīgus savas dzimtas notikumus. Lielā zāle (200 sēdvietas, lai gan šobrīd ir tikai kādi 60 krēsli) piesaista dažādu kultūras projektu īstenotājus, jo Tautas nams savienojumā ar Upītes pamatskolu, jauno Upītes parku un bērzu birzīti aiz Tautas nama austrumu sienas, ar labo piebraucamo ceļu, ar autobusu kustību 2 x dienā, ar lielo asfaltēto stāvlaukumu Akas laukumā, ar tuvo tirdzniecības uzņēmumu „Pītuolova” ir ļoti atbilstošs cilvēku atpūtas organizēšanai, īpaši ņemot vērā to, ka tieši Upītē tik dzīvas tradicionālās kultūras tradīcijas.
Upītes tautas nams interesants arī ar to, ka tam blakus Akas laukuma D un R malā saglabājušās vēsturiskās kolhoza ēkas ; 1953. gadā, pārvilktas uz centru represēto dzīvojamās mājas un pārbūvētas – viena par kolhoza valdes ēku, kuru 2009. gadā remontē un pārbūvē par privātu dzīvojamo māju otra par klubu, kuras funkcinēja šinī statusā līdz 1961. gadam, vēlāk tikušas nodotas Upītes skolas rīcībā un kalpoja par internātu un galdnieku darbnīcām. Bet no 1971. gada līdz 1977. gadam bijušājā kantora ēkā atradās Upītes ciema Tautas deputātu padome.
Upītes tautas nams ir ar lielu kultūrvēsturisku nozīmi Šķilbēnu pagasta dzīvē un tas arī turpmāk var un tam ir jākalpo kā kultūras iestādei, pieņemot kultūras iestādes izskatu.
29. 07. 2007. (ar papildinājumiem 2009.g.)
informaciju sagatavojis Antons Slišāns