Bibliotēkas vēsture

Par Upītes bibliotēku

            2013. gadā Upītes bibliotēka svinēs savas darbības 60. gadskārtu. Liekas negarš laika sprīdis pagājis, bet jau milzums lietu, notikumu un cilvēku esam aizmirsuši un turpinām aizmirst arvien jaunas.

            Lai neaizmirstos tas, kas vēl nav aizmirsies, ir tapis šis vēsturiskais apraksts.

            Upītes bibliotēka ir dibināta 1953. gadā kā, mazo kolhozu apvienošanas ceļā izveidotā, lielā Staļina vārdā nosauktā lauksaimniecības arteļa bibliotēka.

            No 1953. gada līdz 1955. gadam bibliotēka atrodas Stabļovas ciema DDP administratīvajā teritorijā, bet no 1955. gada līdz 1961. gadam – Demerovas ciema DDP administratīvajā tereitorijā. Tā izvietota kolhoza kantora ēkā un bibliotēkas grāmatas izvietotas tikai dažos sienas plauktos. Bibliotēkas fondos kā pirmās grāmatas tiek iegādātas; Ļeņina un Staļina Kopotie raksti.

Šinī ēkā no 1953. līdz 1961. gadam atradās Upītes bibliotēka.
 

            1961. gadā Staļina vārdā nosaukto lauksaimniecības arteli pārdēvē par kolhozu „CĪŅA” un bibliotēka nes kolhoza „CĪŅA” vārdu. No 1961. gada līdz 1968. gadam bibliotēka administratīvi iekļaujas Šķilbēnu ciema DDP teritorijā.1968. gada augustā kolhoza „CĪŅA” teritorija nonāk jaunizveidotajā Lazdulejas ciema DDP administratīvajā teritorijā un bibliotēka pāriet ciema pakļautībā un tiek pārdēvēta par Lazdulejas ciema 2. bibliotēku. Šo nosaukumu bibliotēka saglabā līdz 1971. gada aprīlim, kad kolhozs „CĪŅA” un bibliotēka nonāk jaunizveidotā Upītes ciema DDP administratīvajā pakļautībā. Bibliotēkai tiek dots Upītes ciema 1. bibliotēkas nosaukums. Šo nosaukumu bibliotēka nes līdz 1977. gada aprīlim, kad Upītes ciema DDP administratīvo vienību likvidē.

            1960. gadā kolhozs „CĪŅA” ekspluatācijā nodot jauno kolhoza valdes ēku ar klubu 200 vietām un Upītes bibliotēka sākot ar 1968. gadu izvietojas šīs ēkas (tagad Upītes tautas nams) jumta stāva vienā nelielā telpā un bibliotēkā strādā tās vadītājs kā atsevišķa algota persona – kultūras darbinieks. Bibliotēkas fondi strauji pieaug, parādās arī periodiskie izdevumi un bibliotēkas vadītāji sāk aktivizēt grāmatu propogandas darbu; rīko izstādes, grāmatu apskatus, iesaistās kluba kultūras pasākumu organizēšanā.

Šīs ēkas jumta stāvā Upītes bibliotēka atradās no 1968. līdz 1977. gadam.
           

            Ar 1977. gada maija mēnesi bibliotēkai tiek dots Šķilbēnu ciema 2. bibliotēkas nosaukums, jo kolhozs „CĪŅA” administratīvi tiek iekļauts Šķilbēnu ciema TDP administratīvajā teritorijā un bibliotēka atgriežas vecajā ēkā, kur aizņem pusi ēkas un lasītavas telpu kolhoza „CĪŅA” partijas un komjaunatnes pirmorganizācijas izmanto politnodarbību izvešanai.

Šinī ēkā Upītes bibliotēka atradās no 1977. gada līdz 1993. gadam.
 

            Atjaunojot Latvijas valsts neatkarību un ciemu padomes nodēvējot par pagastu padomēm, 1991. gadā bibliotēka saņem Šķilbēnu pagasta 2. bibliotēkas nosaukumu.

            No 1993. gada līdz 1997. gadam bibliotēka izvietojas Upītes ciema vienīgajā trīsstāvu dzīvojamajā mājā pirmā stāva 14. dzīvoklī. Bibliotēkai šīs telpas ir par šaurām un neērtām

Trīsstāvu dzīvojamās mājas 14.dzīvoklī Upītes bibliotēka atradās no 1993. līdz 1997. gadam.
 

            1997. gada rudenī Upītes bibliotēka pārceļas uz Upītes tautas nama ēku un kopīgi ar Upītes kultūrvēstures muzeju aizņem bijušās paju sabiedrības „Upīte” kantora telpas. Ar 2001. gada februāra mēnesi bibliotēka nes Upītes bibliotēkas nosaukumu.

Upītes tautas nams, kura D galā 1997. gadā izvietojās Upītes bibliotēka.
 

            Upītes bibliotēkas grāmatu fonds nepārtraukti tiek atjaunināts, bet atsevišķi eksemplāri ir saglabāti no bibliotēkas darbības pirmajiem gadiem. Ieskatu bibliotēkas nosaukumu un piederības maiņām dod piederības zīmogojums grāmatās.

            Vecākajās grāmatās ir Staļina vārdā nosauktā lauksaimniecības arteļa spiedogs, tad kolhoza „CĪŅA” spiedogs, tad parādās Lazdulejas ciema, Upītes ciema, Šķilbēnu ciema spiedogi, tad jau Šķilbēnu ciema 2. bibliotēkas, tad kā Balvu rajona centrālās bibliotēkas 26. filiāles un visbeidzot Upītes bibliotēkas spiedogi.

            Upītes bibliotēka LR Kultūras ministrijas reģistrā ievesta 21.02.2004. gadā ar numuru BLB 0607, bet LR Nodokļu maksātāju reģistrā Upītes bibliotēkas pēdējais reģistrs fiksēts 30.07.2009. gadā.

            Šobrīd Upītes bibliotēka ir Viļakas novada Šķilbēnu pagasta pārvaldes struktūrvienība. Bibliotēkai vēsturiski ir izveidojies savs apkalpošanas mikrorajons; Šķilbēnu pagasta DA stūris, kas ir bijušās paju sabiedrības UPĪTE teritorija, Baltinavas novada D daļa, kas savulaik bija paju sabiedrības UPĪTE teritorija, Briežuciema pagasta ZA stūris, kura iedzīvotāji saimnieciski un vēsturiski saistīti ar Upīti.

            Arhīvos dati par Upītes bibliotēkas darbiniekiem parādās tikai ar 1968. gadu, kad tā nonāk Lazdulejas ciema DDP pakļautībā un ir tās struktūrvienība. Bet iepriekšējos gados, kad bibliotēka bija kolhoza struktūrvienība, bibliotekāri nav fiksēti, jo bibliotekāra darbu veica vai nu kluba vadītāji, vai citas nozīmētas personas, kuras uzskaitē skaitījās citā amatā.

            Pirmās Upītes bibliotekāres, kuras šo pienākumu veica īslaicīgi; gadu vai pāris gadus bija: Ļubovj Grigorjeva, Antoņina Slišāne, Valentīna Circene, Marija Keiša, Lilioza Šakina, Vija Krilova. Ilgāku laiku, savienojot darbus par bibliotekāru strādāja kolhoza kasieris Eduards Slišāns.

Eduards Slišāns (01.02.1904. – 01.03.1978.), foto 1968.g..
 

            Īsu laiku par bibliotekārēm strādāja: no 1969. gada janvāra līdz maijam Rita Slišāne, dz. 02.09.1934., bet Lūcija Supe, dz. 08.05.1932. un Stefānija Lele (15.04.1928. – 13.09.1995.) strādāja no 1969. gada maija līdz 1971. gada aprīlim.

Foto 1969. g., no kreisās puses pirmā Lūcija Supe, otrā Rita Slišāne

Foto 1976.g., Stefānija Lele
 

            No 1971. gada aprīļa līdz 1979.gada janvārim par Upītes bibliotēkas vadītāju strādāja Valentīna Frolova (07.01.1924. – 04.12.2004.). Viņa ieveda kārtību bibliotēkas fondos un aizsāka bibliotēkas novadpētniecības darbu.

Foto 1977.g., Valentīna Frolova darbā
 

Ar 1979. gadu sākās Upītes bibliotēkas Slišānu ģimenes „laikmets”, kad bibliotēka kļuva par tradicionālās kultūras izpētes, saglabāšanas un tālākpārmantošanas iestādi, kur ap Slišānu ģimeni „rotēja” visa latgaliskās folkloras, tradīciju, vārda un muzikālās kultūras pastāvēšana, ko zināja visā Latvijā un ārpus tās robežām.

Foto 1979.g., Antons Slišāns ,aizvadot pensijā, sveic Valentīnu Frolovu un pieņem no viņas darbu Upītes bibliotēkā

Antons Slišāns, dz. 28.12.1948., strādā par Upītes bibliotēkas vadītāju no 1979. gada janvāra līdz 1981. gada decembrim.

Foto 1981.g., Antons Slišāns pie ieejas bibliotēkas priekštelpā
 

            Ar 1982. gada janvāri par Upītes bibliotēkas vadītāju sāk strādāt Irēna Slišāne, dz. 16.05.1952.un sākās bibliotēkas darbs ar bērniem un jauniešiem, iesaistot tos tradicionālajā kultūrā un ņemot dalību visos svētkos un sadzīves tradīcijās, kā arī organizējot un vadot gadskārtu - ierašu svinības un darba svētkus.

Foto 1984.g., Irēna Slišāne folkloras pasākumā
 

1985. gadā Irēna Slišāne aiziet dekrēta atvaļinājumā un nepilnu gadu viņu aizvieto:no februāra līdz oktobrim Justīne Slišāne, dz. 24.08.1961., no oktobra līdz decembrim Līvija Supe, dz. 03.06.1952..

Foto 1985.g., Justīne Slišāne

Foto 1985.g., Līvija Supe

            Ar 1986. gada janvāra mēnesi darbu Upītes bibliotēkā atsāk Irēna Slišāne. Ar šo gadu sākas Upītes bibliotēkas darbinieku pusslodzes darbs. Tas pamatā atsaucas tikai uz darba algu, jo darba slodze nevis samazinās bet ar katru gadu pieaug. Irēna Slišāne strādā līdz 1994. gada decembrim.

            Ar 1995. gada 2. janvāri bibliotēku pārņem Antons Slišāns. Uzsākas vērienīgs kultūrvēsturiskais darbs, jo bibliotēkas darbs ir kopīgs ar Upītes kultūrvēstures muzeja darbu. Katru gadu top īstenoti vairāki kultūras projekti, kas Upītes vārdu iznes visā Latgalē, visā Latvijā un pat aiz tās robežām.

Foto 1997.g., Antons Slišāns demonstrē ganu tauri
 

            Kopš 2008. gada decembra Upītes bibliotēkā par vadītāju strādā Antons Slišāns, bet par bibliotekāri Mārīte Slišāne, dz. 07.04.1985.g., kopā sastādot 0,75 darba slodzes.

Foto 2009.g., no kreisās puses sēž Mārīte Slišāne, labajā pusē Antons Slišāns

Antons Slišāns strādāja kopš 1995. gada līdz 2010.gada decembrim, un būtu strādājis arī vēl šodien... viņa darba laiks bij radošs , kultūrvēsturisks, jo Antona personība un viņa darbs ir zināms ne tikai Upītē, ne tikai pagastā, ne tikai Latgalē, Latvijā, bet ārpus tās. Viņš bija ir un paliks cilvēks, kurš Upītes vārdu iznesis saulītē, kurš šo mazo ciemu autrumu nostūrī, pašas Krievijas kaimiņos padarījis par kultūrvēsturisku centru. tāpēc arī mans darbs un pienākums ir Antona darbu turpināt, viņa izdarīto popularizēt un  viņa aizsākto darīt un neļaut aiziet nebūtībā...

            Upītes bibliotēkai apkalpojošajā mikrorajonā atrodas šādi ievērojami dabas, kultūras un vēstures objekti:

-     LAC Ančipovas kaujas (1920. g. 12. – 13. janvārī) piemiņas ansamblis ( uzpludināts Ančipovas ezeriņš, uzstādīta piemiņas plāksne, ierīkots tehnikas novietošanas un atpūtas laukums.

-   Ančipovas avotiņš, kurš atrodas Kūkovas upes kreisajā krastā un radies mākslīgi, kad 1948. gadā Leņingradas ģeologu izpētes darbos šeit tika veikts dziļurbums. Vietējie iedzīvotāji palūdza ģeologus urbumu neaiztamponēt. Ančipovas avotiņš apkārtējo ciemu iedzīvotājus, arī bijušo kolhozu, trīs reizes sausajās bezūdens ziemās ir apgādājis ar dzeramo ūdeno.

-         Lotušu kapsētā apbedītā LAC kareivja Pītera Limana ( 1899. -1920.) kapakmens, Lotušu kapsētas, mākslinieka Leonarda Lazdiņa veidotais, koka Jēzus - mocekļa tēls kalēja Jāzepa Krakopa veidotajā metāla krustā. Kapsētā apglabāts arī LAC kritušais kareivis Broņislavs Slišāns , kritis 12.07.1919.

-     Lotušu kapsētā apglabāts laukakmeņu mūra ēku būvniecības speciālists, Baltinas un Rekovas jaunās baznīcas celtniecības darbos kā būvdarbu vadītājs strādājošais Nikolajs Ivenkovs (1911. – 1983.).

-     Lotušu ciemā pirms Alberta Slišāna mājām saglabājies pirms 2. Pasaules kara apriņķa nozīmes Baltinava – Abrene ceļa kilometru stabs.

-      Lotušu ciema vēsturiskajā centrā bijušās kordiriģentes un mūzikas pedagoģes Emīlijas Slišānes, dz. 1938.g. māju vietā uzstādīts mākslinieka Leonarda Lazdiņa, dz. 1949. g. dzelzsbetonā veidotais ciema krucifikss.

-      Zeļču ciemā uz granīta pamatnes uzstādītais krucifikss.

-      Zeļču ciemā izveidotais piemiņas ansamblis: Piemiņas zīme Latgales sabiedriskajam darbiniekam, dzejniekam, dramaturgam, mūziķim, baznīcu cēlājam, pedagogam, katoļu priesterim Adamam Vizulim ( 1891. – 1970. )un a.s Aldaris 1999. gadā uzstādītais 57. paralēles dzirnakmens.

-      Zeļču – Buku kapsētā 1913. gadā pēc Adama Vizuļa projekta uzbūvētā kapu krusta mājiņa un kapsētā apglabāti: rakstnieks, starptautisko tiesību doktors, zinātnieks, katoļu draudžu mecenāts Izidors Vizulis ( 1918. – 2005. ), tautas daiļamata meistare, adītāja, audēja, šuvēja Helēna Vizule ( 1914. – 1984. ).

-       Mukaušovas dižozols, vietējās nozīmes dabas aizsardzības objekts.

-       Komugreivas ciema krucifikss, nezināma tautas amatnieka darinājums.

-      Pakašovas ciema Danču akmens, dižakmens.

-      Stabļovas ciema Launaga akmens, dižakmens ar krustu uz tā, kā zemju robežzīmi.

-      Piemiņas plāksne Latgales zinātniekam Mikelim Bukšam (1912. – 1977.) Plešovas ciemā.

-     Plešovas kapsētā apglabāts Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, LAC kareivis Jānis Kuļšs ( 1898. -1966. ).

-     Brieksīnes kapsētā apglabāti:

-         Ziemeļlatgales muzikālās folkloras pierakstītājs, katoļu priesteris, kapuciņu ordeņa mūks tēvs Jēkabs, Mikelis Jermacāns (.1911. – 1986..), uzstādīts mākslinieka Bērtuļa Bula ( 1923. – 2005. ) misiņā kaltais kapa piemineklis, izcilā tautasadziesmu teicēja Anna Ločmele (.1908. -1992.), izcilā tautas dziesmu teicēja, audēja, adītāja, izšuvēja Anna Slišāne (1922. – 1977.), uzstādīts mākslinieka Bērtuļa Bula granītā kaltais kapa piemineklis, tautas dziesmu teicēja un rokdarbniece Anna Ločmele (1923. – 2007.), izcilā tautas dziesmu teicēja, rokdarbniece, mūķene Katrīna Jermacāne (1916. – 1989.), izcilā tautasdziesmu teicēja, audēja, mūža stipendiāte Stefānija Keiša (1927. – 2005.), izcilā tautasdziesmu teicēja, stāstītāja, rokdarbniece, mūža stipendiāte Rozālija Slišāne (1912. – 2006.).

-    Čilipīnes kapsētā apglabāti:

-    Aloizs Kikučs (.1888. – 1944.) – latgaliešu pirmās atmodas sabiedriskais darbinieks, dzejnieks un rakstnieks, medicīnas darbinieks, antifašists               2. Pasaules kara laikā, tautasdziesmu teicēja, rokdarbniece Domicella Pundure (1911. – 1995.), tautasdziesmu teicēja, rokdarbniece Bārbala Zelča (1912. – 2002.), rakstnieks, dzejnieks un mākslinieks Jānis Pastors (1918. – 2006.),uzstādīts mākslinieces Ināras Grāveles, dz.1986. g., granītā kaltais kapa piemineklis.

-     Rikas upe ar skaisto senleju un lejtecē ar palieņu pļavām, ar bagāto teiku un nostāstu pūru.

-    Zogadu ciemā ( senais latgaliskais nosaukums Suokati)Šakinu viensētas ozolu aleja un Rikas upes kreisajā krastā akmens laikmeta iedzīvotāju apmetnes vieta – Sišu druvine.

-    Aiz Upītes tautas nama liepu birzīte ar dziesmu akmeni, kurš uzstādīts par godu Upītes etnogrāfiskā ansambļa desmitgadei.

-   Upītes jaunais parks, uzsākts iekārtot jau 1990. gadā, sagaidot Latvijas valsts dibināšanas 75. gadskārtu, pirmie kociņi iedēstīti 1993. gada pavasarī.

      Mūsu slavenie novadnieki:

-   Plešovas ciemā dzimis Latgales zinātnieks Mikelis Bukšs (1912. – 1977.),

-  Sviļpovas ciemā dzimis Ziemeļlatgales muzikālās folkloras pierakstītājs, katoļu priesteris, kapuciņu tēvs Jēkabs , Mikelis Jermacāns (1911. – 1986.) un hidroelektrostaciju un TEC būvinženieris, latgaļu literatūras mecenāts Jānis Jermacāns.

-   Zeļču ciemā dzimuši: Latgales sabiedriskais darbinieks, dzejnieks, dramaturgs, mūziķis, baznīcu cēlājs, pedagogs, katoļu priesteris Adams Vizulis (Odums Vyzuļs) (1891. – 1970.), rakstnieks, zinātnieks, starptautisko tiesību zinātņu doktors Izidors Vizulis (1918. – 2005.), Latvijas valsts darbinieks, latgaliešu sabiedriskais darbinieks Henriks Vizulis (1889. -1975.), trešās Atmodas darbinieks, dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks Leontijs Vizulis,pseid. Bruno Vilks , dz. 1936. g.,

-  Buku ciemā dzimuši: latgaliešu pirmās atmodas sabiedriskais darbinieks, cīnītājs par apvienotās Latvijas valsts radīšanu Juoņs Krakups (Jānis Krakops) (1886. – 1923.), valodniece, filoloģijas doktore, pedagoģe, viena no Abrenes baltā sieviešu tautas tērpa rekonstrukcijas veidotājām Konstance Krakope – Kļava (1909. – 1990.).

-   Stiglovas ciemā dzimis izcilais latgaliešu feļetonists, rakstnieks Pīters Kuļšs, pseid. Cērpiņu Blauzga (1886. – 1941.).

-   Saucīnes ciemā dzimis represētais agronoms, sabiedriskais darbinieks, mākslinieks Konstantīns Bondars (1921. -1985.).

-   Upītē dzīvo zemnieks , mākslinieks autodidakts, 1997. gadā, kā viens no pirmajiem tā laika zemniekiem, apbalvots ar Triju Zvaigšņu ordeņa 2. šķiras Goda zīmi par nopelniem Latvijas labā, Vitālijs Ločmelis.
 
Upītes bibliotēkas misija:

      Būt informācijas, kultūras un izglītības iestādei Upītes kultūrvēsturiskajā novadā un veikt starpnieka funkcijas starp sabiedrību un šodienas līmeņa zināšanām, radot iespējas izveidoties un pilnveidoties informētai sabiedrībai.