Upītes bibliotēka

Upītes etnogrāfiskais ansamblis

Upītes etnogrāfiskajam ansamblim – 30
*******************************

            Vienu nosacītu cilvēku paaudzes nomaiņu periodu – 30 gadus ir ražīgā tradicionālās kultūras darbā pavadījis Upītes etnogrāfiskais ansamblis. Šobrīd pat liekas neticami, ka upītieši, precīzāk Upītes sievas, bija tie, kas iznesa mūsu tautas atmodu savās skanīgajās balsīs un dvēseliskajos pasākumos, kas izsauca prieka asaras un dvēselisku gandarījumu daudziem jo daudziem visā Latvijā, pat ārpus Latvijas robežām.
            Kā tas viss ir bijis? Kā šie 30 dziesmotie gadi pagājuši – stāsta Upītes etnogrāfiskā ansambļa vadītājs Antons Slišāns.
            Kad Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas audzēkņu grupa Mārtiņa Boiko vadībā 1979.gada vasarā ieradās Šķilbēnu pagastā (toreiz Šķilbēnu ciema padomes administratīvajā vienībā), lai apsekotu teicējas Ančipovas ciemā, neviens pat neiedomājās kādu pavērsienu kultūrā tas izraisīs. Protams, Šķilbēnu ciema padomē nevienam nebija īpašas patikšanas ar jauniešiem no Rīgas vazāties un viņus aizsūtīja uz Upīti (toreizējo kolhozu „Cīņa”), lai tas nodrošina ar naktsmītnēm un pie manis(toreiz Šķilbēnu 2. bibliotēkas vadītāja), lai es kā folkloras vācējs darbojos ar jaunajiem Rīgas folkloristiem. Šī tikšanās toreiz pārvērtās par abpusēji auglīgu sadarbību tradicionālajā kultūrā līdz pat šodienai.
            Un tā 1979. gada rudenī sāku apzināt vecās teicējas – tautasdziesmu dziedātājas, kuras varētu veidot etnogrāfiskā ansambļa pamatkodolu un 1980.gada pavasarī sanācām Rekovā pie Šakinas Margaritas, tā dibinot Rekavas (pirmsākumos saucoties - Škilbēnu)etnogrāfisko ansambli. Un tad Upītes puses sievas man sāka runāt, ka baznīcā runājot, ka Rekovā sievas sanākot dziedāt un veidojot etnogrāfisko ansambli, ka vajagot arī Upītē. Un tā Pakašovā pie Keišas Stefānijas, sievām pašām vienai caur otru sazinoties sānācām uz mēģinājumiem un tikai vēlāk mēģinājumi notika bibliotēkā. Pirmās dalībnieces bija: Keiša Stefānija, Keiša Valentīna, Mežaka Valentīna, Keiša Anna, Supe Marija. No sākuma dalību ņēma Slišāne Anastasija, bet viņai aktīvi darboties neļāva vīrs un Anastasija pārtrauca darbību. Sievas pieprasīja, lai es ansamblī iesaistu Upītes skolas mūzikas skolotāju Maiju Ivanovsku, kura varēšot pamācīt. Par laimi jau otrajā darbības gadā Maija apprecējās un aizgāja dzīvot citur un atstāja ansambli, jo viņas pamācības bija vokālismā, bet ne etnogrāfiskumā, kas etnogrāfiskajam ansamblim nederēja. Vēl ansamblī piekrita darboties arī Līvija Supe, bet viņai bija zīdainis bērns, tāpēc mēģināt mēs vairākas reizes sastaigājām pie viņas uz mājām, bet tomēr viņas plašāka darbība sākās tikai ar 1981. gadu.
            Par ansambļa dibināšanas datumu nolēmām uzskatīt 1980. gada 2. augustu, kad Upītes (toreizējā kolhoza „Cīņa”) klubā noorganizēju svētkus – Ziemeļlatgales novada etnogrāfisko ansambļu skati (piedalījās Briežuciema, Rekavas, Upītes un Upītes skolas meiteņu ansambļi), kuras laikā Monika Livdāne no Preiļiem izvēlējās repertuāru savam Diplomdarbam – Latgales novada Folkloras svētkiem Preiļos tā paša gada 30. augustā.
            Ansambļa sievām nebija tautu tērpu, repertuārs sastāvēja tikai no kādām 10 dziesmām, kas bija jaunākais muzikālās folkloras slānis.
            Dalība Folkoras svētkos Preiļos bija liktenīga. Ansambli pamanīja, ievēroja un iemīlēja visi, bet sievas bija sajūsmā par savu varēšanu un par dvēseliskajām saitēm ar pārējiem etnogrāfiskajiem kolektīviem. Tika nolemts augt kvalitātē, repertuāra daudzveidībā un sastāva paplašināšanā.
            1980. gadā ansamblis plašāku darbību neizvērsa. Šobrīd no pirmā darbības gada dalībniecēm, ansamblī darbojas: Valentīna Keiša, Valentīna Mežaka, Anna Keiša, Marija Supe, bet Stefānija Keiša un Maija Ivanovska, pēc precībām – Slišāne, šobrīd ir mirušas.
 
            Upītes etnogrāfiskais ansamblis laikaposmā no 1981. līdz 1985. gadam ieskaitot.
            1981. gadā ar pilnu atdevi ansamblī sāk darboties Līvija Supe. 1982. gadā ansamblī uzsāk darboties: Kārlis Mežaks, Augustins Slišāns, Jāzeps Jermacāns. 1983. gadā ansambī sāk darboties: Monika Keiša, Irēna keiša, Helēna Šakina, Eleonora Boženkova un Irēna Slišāne ar jaunākā vecuma skolas un pirmskolas vecuma bērniem, kuri vēlas dancot, vest rotaļas, un tāpēc 1984. gadā ansamblī iesaistās tautas muzikants – ermoņists Vitālijs Vizulis. 1985. gadā ansambli papildina jaunākās paaudzes dalībnieki, no kuriem puse veido jauniešu dejotāju kopu: Vija Gaiduka, Biruta Gaiduka, Justīne Slišāne, Aija Šakina (pēc apprecēšanās – Korneja),Ināra Ločmele (pēc apprecēšanās – Matisāne), Rita Keiša, Dace Ločmele (pēc apprecēšanās – Zelča), Jānis Mežals, Einārs Kornejs, nelielu laiku dejotāju kopā darbojas arī Maruta un Aivars Matisāni. Šobrīd no laikaposmā no 1981. līdz 1985. gadam ansamblim pievienojošajiem turpina darboties: Līvija Supe, Monika Keiša, Irēna Keiša, Helēna Šakina, Aija Korneja. Bet Kārlis Mežaks un Aivars Matisāns šobrīd ir miruši.
            1983. gadā sievām tika pašūti nedaudz stilizēti Abrenes novada baltie taututērpi, noaustas villaines, pašūtas kurpes un bērniem sāktas iegādāties pastaliņas un šudināti vienkārši tautu tērpi.
            1981. g – 7 dalībnieki, 1982. g. – 9 dalībnieki, 1983. g. – 13 dalībnieku, 1984. g. – 19 dalībnieku, 1985. – 30 dalībnieku.
            Upītes etnogrāfiskais ansamblis bija gados jauns, enerģijas pārpilns un varošs. Ja neskaita bērnus, tad ansambļa vidējais vecums bija tikai 42 gadi, jo vienīgā pensionāre bija tikai Stefānija Keiša. Pārējie dalībnieki visi bija strādājošie un tāpēc man bija jābūt lielam organizatoram un psihologam, lai izbraucienos uz kultūras pasākumiem panāktu ansambļa dalībnieku pilnu pārstāvniecību. Bija grūti, bet tika sagādāts transports, nauda un aizstājēji darbā vai izbrīvētas brīvdienas. Ar 1982. gadu atgriezos darbā kolhozā un strādāju par galveno agronomu. Mutiskā vienošanās ar toreizējo kolhoza „Cīņba” priekšsēdētāju Antonu Žubuli bija gandrīz ultimatīva: Eju agronoma amatā ar vienu norunu, ka kolhoza valde neliks šķēršļus manam darbam ar Upītes etnogrāfisko ansambli un atbalstīs visus, man kolhozā rīkotos, tradicionālās kultūras pasākumus, darba un sadzīves svētkus, kuros radoši iesaistīsies Upītes etnogrāfiskais ansamblis un Upītes bērnu folkloras kopa. No Antona Žubuļa iebilde bija tikai viena – lai tas netraucē ražošanu, tātad - darbu. Un es teikšu, ka Upītē sākās tradicionālās kultūras „zelta laiki”- laiks no 1982. līdz pat 1992. gadam, kad Upītes sievas un vīri, kad Upītes jaunieši, kad Upītes bērni ar savu dziesmu, rotaļu, danci, ar savu tradicionālo latgalisko bija visur iekšā: pirmajā ganu dienā, pirmajā sējas dienā, pirmajā vāla dienā, jaunās maizes svētkos, ražas svētkos, Jāņos un Ziemassvētkos, bērnības un pilngadības svētkos, pat krustībās un kāzās, par dažādiem godiem un godināšanas pasākumiem i nerunājot. Jāatzīmē ka visu desmitgadi es strādāju ražīgā tandēmā ar sievu Irēnu Slišāni; es sagatavoju svētku projektus un darbības scenārijus, tad abi izdebatējām un izstrīdējāmies un tikai tad bija sarunas ar Upītes skolas vadību, ar kolhoza vadību, ar kolhoza nozaru speciālistiem, tad bija gatavošanās un beigās -dvēseliski pasākumi, kur „melno darbu” paveica tieši Irēna Slišāne.
           Jāatzīstas, ka pirmos piecus darbības gadus pie upītiešiem kā apsēsti viesojās folkloras vācēji, pierakstītāji, zinātnieki, kultūras darbinieki – un visi bija apmierināti par ieguvumu. Protams, mācījāmies arī paši, īpaši no „Skandiniekiem”, kuri bija vadošais atmodas kolektīvs Latvijā.
            Nozīmīgākie pasākumi, kuros ansamblis piedalās šinī piecgadē:
1981. g. 23. janvārī plašs pasākums Upītē „Tautasdziesma vakar, šodien, rīt”,
              14. februārī Balvu KN Balvu rajona etnogrāfisko ansambļu folkloras vakars,
              26. septembrī Rēzeknē KN Latgales folkloras diena,
1982. g. 25. aprīlī Preiļos Latgales novada folkloras koklektīvu skate,
              14. maijā Rīgā brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā Starptautiskajai Muzeju dienai veltītajā pasākumā,
               15. oktobrī Balvos rudens gadatirgus pasākumā,
                 8. decembrī Balvos „Krievu kultūras nedēļas” noslēguma koncertā,
1983. gadā ansamblis apgūst darba svētku t.dz. repertuāru ar pielāgotiem svētku vajadzībām noderīgiem tekstiem,
1984.g. 20. maijā Rīgā Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā Starptautiskajai muzeju dienai veltītajā pasākumā,
            16. jūnijā Balvos Balvu zonas dziesmu svētkos,
            5. augustā Stompaku puva Partizānu mīnēs pasākumā, kas veltīts Balvu rajiona 40. gadskārtai, kā rajons atbrīvots no vācu okupantiem,
            13. oktobrī Balvos rudens gadatirgus pasākumā,
            no 26. – 30. novembrim Maskavā vissavienības tautas muzikālās daiļrades skatē.
1985. g. janvārī Balvos sniedz koncertu darba pirmrindnieku salidojuma dalībniekiem,
            16. februārī Alūksnes rajonā piedalās pasākumā „Tiekas kaimiņi”ar kultūras programmu,
            martā Rīgā piedalās republikāniskajā salidojumā „Par folkloras izmantošanu svētku un kultūras ierašu veidošanā”,
            16. jūnijā Balvos dziesmu svētku pasākumā,
            no 12. – 13. jūlijam Rēzeknē pasākumos „Rēzeknei – 700”,
            no 20. – 21. jūlijam Rīgā republikas dziesmu svētkos,
            2. augustā folkloras svētkos Upītē,
            augustā Balvos ar koncertprogrammu veco ļaužu pansionātā,
            no 5. – 6. augustam Vidzemes novada folkloras svētkos,
            29. septembrī Briežuciemā folkloras svētkos,
            13. oktobrī Balvos rudens gadatirgū,
            20. oktobrī Ludzas rajona Pušmucovā folkloras svētkos,
            no 26. – 27. oktobrim Rīgā Kr. Barona 150.gadskārtas pasākumos,
            31. oktobrī Balvu sovhoza kultūras namā Kr. Barona150. gadadienas pasākumā,
            27. decembrī Rēzeknes rajona Gaigalovas KN Ziemas saulgriežu svinībā
 
            Upītes etnogrāfiskais ansamblis laikaposmā no 1986. līdz 1990. gadam ieskaitot.
            1986. g. – 32 dalībnieki, 1987. g. – 27 dalībnieki, 1988.g. – 28 dalībnieki, 1989.g. – 18 dalībnieki, 1990.g. – 21 dalībnieks.
            Nozīmīgākie pasākumi kuros ansamblis piedalījies šinī piecgadē:
1986.g. 8. februārī Balvu KN Senioru vakarā,
            29. jūnijā Ludzā brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā folkloras svētkos,
            12. septembrī Rīgā Dzejas dienu pasākumā,
            novembrī Balvos darba pirmrindnieku svētkos,
            13. decembrī Baltinavā Balvu rajona folkloras un etnogrāfisko ansambļu skatē.
1987.g. 5. janvārī CSP Balvu statistikas darbinieku svētkos,
            6. februārī Balvos LDPAB Balvu nodaļas konferencē,
            februārī Balvu 1. vidusskolā vecāku konferencē,
            14. martā Briežuciemā ciemu skates (Briežuciems – Šķilbēni) kultūras programmā,
            25. martā Balvu rajona skolotāju konferencē,
            31. maijā Gulbenes rajona Druvienā K. Egles 100 – gades svinībās,
            5. jūnijā Balvos KN sociālās nodrošināšanas dienā,
            no 27. – 28. jūnijam Siguldā 2. Tautu daiļrades festivāla noslēguma koncertā,
            no 14. – 19. jūlijam Lietuvā Viļņā pirmajā Starptautiskajā folkloras festivālā „BALTICA 87”,
            22. augustā Vecumos muzikantu salidojumā,
1988.g. 8. aprīlī Latgales Keramikas dienās Rēzeknē,
             Balvos Balvu pilsētas 60 gades svinību koncertprogrammā,
            jūlijā Rīgā 2. Starptautiskajā Folkloras festivālā BALTICA 88,
            4. septembrī Preiļu rajona Rikavā pasākumā „BALTICA 88 atskaņu festivāls”,
1989.g. augustā Valmierā Vidzemes novada Folkloras svētkos,
            septembrī Vecumos Balvu rajona etnogrāfisko ansambļu sadziedāšanās,
            decembrī Balvos Balvu rajona latgaliešu kultūras biedrības dibināšanas konferencē,
1990.g. 21.martā Balvos Latvijas kultūras fonda Balvu kopas sanāksmē,
            23. martā Ludzā Ludzas literātu apvienības 3 gadu jubilejas pasākumā,
            3. augustā folkloras svētkos Upītē,
             Upītes skolas 80 gadu svinībās.
 
            Upītes etnogrāfiskais ansamblis laikaposmā no 1991. līdz 1995. gadam ieskaitot.
            1991. gadā izveidojas un plaši darbojas Upītes muzikantu etnogrāfiskā kopa, kurā ar ansambļa dziedātāju un tautas muzikanti Mariju Supi kopā spēlē tautas muzikanti: Staņislavs Kuļšs, Andrejs Rancāns, Vilhelms Supe. No viņiem Andrejs Rancāns vēl līdz 2009. gadam sadarbojās ar upītiešiem. Bet Vilhelms Supe un Staņislavs Kuļšs jau ir miruši.
            1991.g. – 30 dalībnieki, 1992. g. 27 dalībnieki, 1993. g. – 20 dalībnieku, 1994. g. – 21 dalībnieks, 1995. g. – 12 dalībnieku.
            Nozīmīgākie pasākumi kuros ansamblis piedalījies šinī piecgadē:
1991.g. 16 jūnijā Balvos Lāča dārzā Folkloras svētkos,
            no 9. – 14.jūlijam Starptautiskajā folkloras fstivālā BALTICA 91,
1992.g. 26. aprīlī Folkloras svētkos Baltinavā, reizē folkloras zinātnieces Benediktas Mežales godināšana,
            17.septembrī Balvos kultūras nodaļā plašajā apspriedē par Mikeļa Bukša mantojuma propogandas izvēršanu,
1993.g. 26. jūnijā Daugavpilī latgaliešu kultūras dienas pasākumā pirms 2. Latgaliešu kultūras biedrību savienības kongresa,
            29. jūlijā Viļakas pilsētas 700 gades svinībās, pie P. Miglinīka piemiņas akmens atklāšanas,
1994.g. 25. janvārī Rekovā kultūras pasākumā, sagaidot Rīgas arhibīskapu Jāni Pujatu
            no 14. – 17. jūlijam starptautiskajā folklotras festivālā BALTICA 94
1995.g. 4. jūnijā Škilbanu parkā Vasarassvētku koncertā.
            16. jūnijā Škilbanu parkā latgaliskās tautasdziesmas svētkos,
            5.augustā folkloras svētkos Upītē „Līpu lopu tys celins iz munīm i buolinīm”,
            19. augustā Škilbanos folkloras svētkos – Rekavas etnogrāfiskā ansambļa 15 gadu jubilejas svinībās,
            31. oktobrī Rīgā Kr. Barona 160- gades svinībās,
            17. novembrī Šķilbēnu pagasta Latvijas valsts 77. dibināšanas gadskārtas svinībās.
 
            Upītes etnogrāfiskais ansamblis laikaposmā no 1996. līdz 2000. gadam ieskaitot.
            1996.g. ansamblī iekļaujas un ir labas balss un īsta humora dvēsele Lūcija Logina. Šinī piecgadē dalībnieku skaits ir stabils 12.
            Nozīmīgākie pasākumi, kuros ansamblis piedalījies šinī piecgadē:
1996. g. 14. jūnijā Abrenes dienu pasākumos Balvos, Baltinavā, Rekovā,
            2. novembrī Viļakā, Viļakas etnogrāfiskā ansambļa 10 gadu jubilejas svinībās,
1997.g. 13. februārī Rīgā koncertprogramma ASV kultūras pārstāvjiem,
            1. martā Tilžā etnografisko ansambļu skatē,
            21. martā Rīgā Pirmā Starptautiskā folkloras festivāla BALTICA 87 desmitgades piemiņas koncertā,
            23. maijā Rekovā kultūras programmā raidījumam „Province”,
             no 9. – 11.jūlijam Rīgā un Siguldā starptautiskajā Folklotras festivālā BALTICA 97,
1998.g. 4. februārī Upītes kultūrvēstures muzeja pasākumā – izstādes atkklāšanā,
            18.aprīlī ieraksts Upītē diska izdošanai,
            3. jūnijā Upītes kultūrvēstures muzejā Jāņa Pastora 80 gadu svinības un viņa gleznu izstādes atklāšanā,
            29.augustā Briežuciemā Briežuciema etnogrāfiskā ansambļa 20 gadu jubilejas pasākumā,
1999.g. 9. janvārī Upītes kultūrvēstures muzejā Irēnas Romkas un Pētera Skangaļa darbu izstādes svinīgajā atklāšanā,
            23.jūnijā līgošana Upītē kopā ar koklētāju Baumaņtēvu no Vidzemes,
            18. jūlijā Balkanos folkloras nometnes noslēguma koncertā,
            17. augustā Zeļčos pie Oduma Vyzuļa piemiņas plāksnes svinīgajā„Aldara” 57. paralēles piemiņas akmens atklāšanā,
            20. oktobrī Upītē Pītera Apšinīka piemiņas pasākumā,
            19. novembrī Baltinavā folkloras svētkos – skatē,
2000.g. 13. janvārī Upītes kultūrvēsturs muzejā bērnu čigānu masku un cepuru izstādes atklāšanā,
            1. jūnijā pasākumā pie Mikeļa Bukša piemiņas plāksnes Plešovā,
            No 7. – 8. jūlijam Starptautiskajā folkloras festivālā BALTICA 2000,
            20. augustā – Folkloras svētkos Upītē – ansambļa 20 gadu jubileja.
 
            Upītes etnogrāfiskais ansamblis laikaposmā no 2001. līdz 2005. gadam ieskaitot.
            Šinī periodā ansamblī darbojas 10 dalībnieki. 2005. gadā uz ansambli atnāk spēcīgas balss īpašniece Iveta Logina. 2004. gadā iznāk disks „Latgales dziesmas. Upītes etnogrāfiskais ansamblis”.
            Nozīmīgākie pasākumi, kuros ansamblis piedalās šinī piecgadē:
2001. g. 17. maijā Atceres pasākumā „Odumam Vyzuļam – 110”,
            6. augustā Jāņa Pastora gleznu izstādes atklāšanā Upītes kultūrvēstures muzejā,
            2. oktobrī Atceres pasākumā „Boļeslavam Koklačam – 100”,
            12. oktobrī Atceres pasākumā „ feļetonistam Cērpiņu Blauzgam – 115”,
            4. novembrī Atceres pasākumā Baltinavā un Upītē „ Ziemeļlatgales tautas tradicionālās muzikālās kultūras pierakstītājam Mikelim Jermacānam – 90”,
2002. g. 29. jūnijā Folkloras svētkos Upītē „Dzīduodama viņ staigovu ...”,
2003. g. 3. jūnijā Jāņa Pastora darbu mākslā un literatūrā ekspozīcijas atklāšanā Upītes kultūrvēstures muzejā,
            No 9. - 13. jūlijam Starptautiskajā folkloras festivālā BALTICA 2003,
2004. g. 25. novembrī Konstantīna Bondara piemiņas pasākumā,
2005. g. 16. aprīlī Vitālija Ločmeļa gleznu izstādes atklāšanā Upītes bibliotēkā,
            jūlijā dalība projektā „Ziemeļlatgales tradicionālās dziedāšanas meistardarbnīcas”,
            20. augustā Rīgas latviešu biedrības nama Zelta zālē pasākumā „Tricej kolni, skanej meži, ka dzīdovu lejiņā”,
            septembrī, dalība pasākumā „Sakoptākais pagasts”,
            10. septembrī dalība Eiropas kultūras mantojuma dienu pasākumā.
 
            Upītes etnogrāfiskais ansamblis laikaposmā no 2006. gada līdz 2010. gadam ieskaitot.
            2007. gadā ansamblī sāk darboties Dina Krakope, kura etnogrāfisko dziedāšanu apguva jau 4 gadu vecumā. Ar 2007. gadu Upītes etnogrāfiskajā ansamblī sāk piedalīties arī Upītes jauniešu folkloras kopas dalībniece Ligita Spridzāne un ar 2008. gadu - folkoras kopas „Rekavas Dzintars” dalībnieks Andris Spridzāns. Dalībnieku skaits ansamblī sasniedz skaitli 13, bet reizēm arī – 15.
           Upītes etnogrāfiskais ansamblis saņem Lielo Folkloras Gada balvu 2007 nominācijā „Gada etnogrāfiskais ansamblis”.
            Nozīmīgākie pasākumi, kuros ansamblis piedalījies šinī piecgadē;
2006. g. maijā Šķilbēnu pagasta pašdarbnieku svētkos Rekovā,
            No 12 – 16. jūlijam Starptautiskajā folkloras festivāla’BALTICA 2006,
            16. septembrī Mīlestības dzejas un dziesmu festivālā „Upītes uobeļduorzs”,
2007. g. maijā Šķilbēnu pagasta pašdarbnieku svētkos Rekovā,
            no 6. – 8. jūlijam Starptautiskajā 2. Burdona festivālā Alsungā,
            jūlijā Lauku dienu pasākumā z.s. Kotiņi,
            27. oktobrī Latgales etnogrāfisko ansambļu un folkloras kopu skatē Ludzas rajona Mežvidos,
2008. g. 11. aprīlī Kūkovas novada bērnu un jauniešu folkloras svētkos,
            maijā Šķilbēnu pagasta pašdarbnieku svētkos Rekovā,
            jūlijā  Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos,
            augustā Upītes ciema svētkos,
2009. g. no 8. – 12. 07.  Starptautiskajā Folkloras festivālā BALTICA 2009,
            22. augustā pasākumā „Svātki Upītē”,
            28. 09. dalība projektā „Tradicionālās kultūras pārmantošanas skola Upītē”,
            oktobrī Andas Beitānes grāmatas un disku „Vokālā daudzbalsība ar augšējo pavadbalsi Ziemeļlatgalē”prezentācijas pasākumā Viļakā,
2010. g. 12. maijā Rēzeknē Ontona Slišāna grāmatas „Čipierkstneits” prezentēšanas pasākumā.
            21. augustā Upītē Folkloras svētkos, reizē - Upītes etnogrāfiskā ansambļa 30 gadu jubilejas svinības.
           


25. augustā Upītē triju paaudžu Folkloras svētkos kopā ar Saldus novada kultūras darbiniekiem.