Upites apkārtnes ievērojamie apskates objekti

Upītes bibliotēkai apkalpojošajā mikrorajonā atrodas šādi ievērojami dabas, kultūras un vēstures pieminekļi:

-         LAC Ančipovas kaujas (1920. g. 12. – 13. janvārī) piemiņas ansamblis ( uzpludināts Ančipovas ezeriņš, uzstādīta piemiņas plāksne, ierīkots tehnikas novietošanas un atpūtas laukums.

-         Lotušu kapsētā apbedītā LAC kareivja Pītera Limana ( 1899. -1920.) kapakmens, Lotušu kapsētas, mākslinieka Leonarda Lazdiņa veidotais, koka Jēzus - mocekļa tēls kalēja Jāzepa Krakopa veidotajā metāla krustā. Kapsētā apglabāts arī LAC kritušais kareivis Broņislavs Slišāns (  - 1919.).

-         Lotušu kapsētā apglabāts laukakmeņu mūra ēku būvniecības speciālists, Baltinas un Rekovas jaunās baznīcas celtniecības darbos kā būvdarbu vadītājs strādājošais Nikolajs Ivenkovs (1911. – 1983.).

-         Lotušu ciemā pirms Alberta Slišāna mājām saglabājies pirms 2. Pasaules kara apriņķa nozīmes Baltinava – Abrene ceļa kilometru stabs.

-         Lotušu ciema vēsturiskajā centrā bijušās kordiriģentes un mūzikas pedagoģes Emīlijas Slišānes, dz. 1938.g. māju vietā uzstādīts mākslinieka Leonarda Lazdiņa, dz. 1949. g. dzelzsbetonā veidotais ciema krucifikss.

-         Zeļču ciemā uz granīta pamatnes uzstādītais krucifikss.

-         Zeļču ciemā izveidotais piemiņas ansamblis: Piemiņas zīme Latgales sabiedriskajam darbiniekam, dzejniekam, dramaturgam, mūziķim, baznīcu cēlājam, pedagogam, katoļu priesterim Adamam Vizulim ( 1891. – 1970. )un a.s Aldaris 1999. gadā uzstādītais 57. paralēles dzirnakmens.

-         Zeļču – Buku kapsētā 1913. gadā pēc Adama Vizuļa projekta uzbūvētā kapu krusta mājiņa un kapsētā apglabāti: rakstnieks, starptautisko tiesību doktors, zinātnieks, katoļu draudžu mecenāts Izidors Vizulis ( 1918. – 2005. ), tautas daiļamata meistare, adītāja, audēja, šuvēja Helēna Vizule ( 1914. – 1984. ).

-         Mukaušovas dižozols, vietējās nozīmes dabas aizsardzības objekts.

-         Komugreivas ciema krucifikss, nezināma tautas amatnieka darinājums.

-         Pakašovas ciema Danču akmens, dižakmens.

-         Stabļovas ciema Launaga akmens, dižakmens ar krustu uz tā, kā zemju robežzīmi.

-         Piemiņas plāksne Latgales zinātniekam Mikelim Bukšam (1912. – 1977.) Plešovas ciemā.

-         Plešovas kapsētā apglabāts Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, LAC kareivis Jānis Kuļšs ( 1898. -1966. ).

-         Brieksīnes kapsētā apglabāti:

-         Ziemeļlatgales muzikālās folkloras pierakstītājs, katoļu priesteris, kapuciņu ordeņa mūks tēvs Jēkabs, Mikelis Jermacāns (.1911. – 1986..), uzstādīts mākslinieka Bērtuļa Bula ( 1923. – 2005. ) misiņā kaltais kapa piemineklis, izcilā tautasadziesmu teicēja Anna Ločmele (.1908. -1992.), izcilā tautas dziesmu teicēja, audēja, adītāja, izšuvēja Anna Slišāne (1922. – 1977.), uzstādīts mākslinieka Bērtuļa Bula granītā kaltais kapa piemineklis, tautas dziesmu teicēja un rokdarbniece Anna Ločmele (1923. – 2007.), izcilā tautas dziesmu teicēja, rokdarbniece, mūķene Katrīna Jermacāne (1916. – 1989.), izcilā tautasdziesmu teicēja, audēja, mūža stipendiāte Stefānija Keiša (1927. – 2005.), izcilā tautasdziesmu teicēja, stāstītāja, rokdarbniece, mūža stipendiāte Rozālija Slišāne (1912. – 2006.).

-         Čilipīnes kapsētā apglabāti:

-         Aloizs Kikučs (.1888. – 1944.) – latgaliešu pirmās atmodas sabiedriskais darbinieks, dzejnieks un rakstnieks, medicīnas darbinieks, antifašists               2. Pasaules kara laikā, tautasdziesmu teicēja, rokdarbniece Domicella Pundure (1911. – 1995.), tautasdziesmu teicēja, rokdarbniece Bārbala Zelča (1912. – 2002.), rakstnieks, dzejnieks un mākslinieks Jānis Pastors (1918. – 2006.),uzstādīts mākslinieces Ināras Grāveles, dz.1986. g., granītā kaltais kapa piemineklis.

-         Rikas upe ar skaisto senleju un lejtecē ar palieņu pļavām, ar bagāto teiku un nostāstu pūru.

-         Zogadu ciemā ( senais latgaliskais nosaukums Suokati)Šakinu viensētas ozolu aleja un Rikas upes kreisajā krastā akmens laikmeta iedzīvotāju apmetnes vieta – Sišu druvine.

-         Aiz Upītes tautas nama liepu birzīte ar dziesmu akmeni, kurš uzstādīts par godu Upītes etnogrāfiskā ansambļa desmitgadei.

-         Upītes jaunais parks, uzsākts iekārtot jau 1990. gadā, sagaidot Latvijas valsts dibināšanas 75. gadskārtu, pirmie kociņi iedēstīti 1993. gada pavasarī.

      Mūsu slavenie novadnieki:

-Plešovas ciemā dzimis Latgales zinātnieks Mikelis Bukšs (1912. – 1977.),

-Sviļpovas ciemā dzimis Ziemeļlatgales muzikālās folkloras pierakstītājs, katoļu priesteris, kapuciņu tēvs Jēkabs , Mikelis Jermacāns (1911. – 1986.) un hidroelektrostaciju un TEC būvinženieris, latgaļu literatūras mecenāts Jānis Jermacāns.

- Zeļču ciemā dzimuši: Latgales sabiedriskais darbinieks, dzejnieks, dramaturgs, mūziķis, baznīcu cēlājs, pedagogs, katoļu priesteris Adams Vizulis (Odums Vyzuļs) (1891. – 1970.), rakstnieks, zinātnieks, starptautisko tiesību  zinātņu doktors Izidors Vizulis (1918. – 2005.), Latvijas valsts darbinieks, latgaliešu sabiedriskais darbinieks Henriks Vizulis (1889. -1975.), trešās Atmodas darbinieks, dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks  Leontijs Vizulis,pseid. Bruno Vilks , dz. 1936. g.,

- Buku ciemā dzimuši: latgaliešu pirmās atmodas sabiedriskais darbinieks, cīnītājs par apvienotās Latvijas valsts radīšanu Juoņs Krakups (Jānis Krakops) (1886. – 1923.), valodniece, filoloģijas doktore, pedagoģe, viena no Abrenes baltā sieviešu tautas tērpa  rekonstrukcijas veidotājām Konstance Krakope – Kļava (1909. – 1990.).

- Stiglovas ciemā dzimis izcilais latgaliešu feļetonists, rakstnieks Pīters Kuļšs, pseid. Cērpiņu Blauzga (1886. – 1941.).

- Saucīnes ciemā dzimis represētais agronoms, sabiedriskais darbinieks, mākslinieks Konstantīns Bondars (1921. -1985.).

- Upītē dzīvo zemnieks , mākslinieks autodidakts, 1997. gadā, kā viens no pirmajiem tā laika zemniekiem, apbalvots ar Triju Zvaigšņu ordeņa 2. šķiras Goda zīmi par nopelniem Latvijas labā, Vitālijs Ločmelis.

Upītes bibliotēkas misija:

      Būt informācijas, kultūras un izglītības iestādei Upītes kultūrvēsturiskajā novadā un veikt starpnieka funkcijas starp sabiedrību un šodienas līmeņa zināšanām, radot iespējas izveidoties un pilnveidoties informētai sabiedrībai.