Upītes uobeļduorzs

Spīd uz afišas!

UPĪTES UOBEĻDUORZA HIMNA:

https://www.youtube.com/watch?v=5VePltDJ_YY

UPĪTES UOBEĻDUORZS 2022

Spied uz afišas!

Sestdien, 2022.gada 17. septembrī, Balvu novada Upītē jau 21. reizi izskanēja vecākais latgaliešu festivāls – mīlas dzejas un dziesmu festivāls “Upītes Uobeļduorzs”, bez kura nav iedomājams rudens ne vien Ziemeļlatgalē, bet visā Latgalē un Latvijā. Šogad festivāla vadīšanas groži tika nodoti dzejniecei, mākliniecei, dažādu kultūras pasākumu producentei un skolotājai Evikai Muizniecei, bet latgaliešu mūziķu un literātu pulkā bija gan  folkloras kopa “Upīte”, Vinsents Kūkojs, “Kei-Rei”, “Reibums”, “Piparmētra”, “Dabasu Durovys”, “Unknown Artist”, “Latgalīšu reps”, “Bulta”, Mārīte Slišāne, Annele Slišāne, Gunta Ločmele, Dagneja, Anna Rancāne, Ineta Atpile-Jugane, Valentins Lukaševičs, Juons Ryučāns un Līga Rundāne.  Šogad festivālā īpašie viesi būs grupa “Pirmais Kurss”, kura arī kādu dziesmu izpildīja Latgaliešu valodā.

Festivāla rīkotājs, Nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns, gaidot festivālu, saka: “Prīca, ka piec dažu godu puortraukuma storp dzejnīkīm  festivalā atsagrīž veirīšu puorstāvji. Viel vīns zeimīgs fakts – vusus godus kūpš festivals ir radīs juo vadiešona tyka naapzynuoti uztycāta veirīšam, šūgod byus īpašs festivals, jū tū vadies pyrmū reizi sīvite – multimuokslinīce Evika Muizniece.”

UPĪTES UOBEĻDUORZS 2021

Sestdien, 2021. gada 18. septembrī  savu 20. notikšanas reizi svinēja mīlas dzejas un dziesmu festivāls “Upītes uobeļduorzs”, senākais   latgaliešu festivāls. Jubilejas festivāls notika Upītē īpaši veidotā spoguļu estrādē. “Upītes uobeļduorzs” katru gadu pulcē latgaliešu literātus un mūziķus, iepazīstinot gan ar jauniem vārdiem latgaliešu kultūrā, gan aicinot latgaliešu mūziku un literatūru atklāt ikvienam interesentam. Šogad festivāla dalībnieku pulkā bija gan festivāla veterāni – grupas “Dabasu durovys”, “Unknown Artist”, folkloras kopa “Upīte”, gan festivālā dzirdētās apvienības, gan jaunpienācēji “Ginc un Es”, “Kei-Rei”, Santa Savicka-Drozdova, “Staiguļi”, “Гном”. Tāpat neiztrūkstoša festivāla daļa ir literārie priekšnesumi, kuros  varēja dzirdēt Ligijas Purinašas, Ilzes Spergas, Mārītes Slišānes, Evikas Muiznieces, Anneles Slišānes, kā arī Egitas Terēzes Jonānes, Dagnejas, Guntas Ločmeles un Meldras Gailānes literāros darbus. Festivāla tradīcija ir arī kāds īpašais viesis, šogad uz īpaši veidotās spoguļu skatuves kāps dziedātāja Katrīna Dimanta un dziesminieks Goran Gora, kuru izpildījumā izskanēja arī kāda dziesma latgaliski. Šī gada festivāla vadītāja lomu uzņemās Latvijas Radio 5 raidījuma “Pīci breinumi” vadītājs un Rēzeknes Tautas teātra aktieris Jānis Pampe.

Spied uz afišas!

Mīlas dzejas un dziesmu festivāla “Upītes uobeļduorzs”, kas notik 18. septembrī pulksten 18.00 īpaši veidotā zelta spoguļu estrādē Balvu novada Upītē, pirmsākumi meklējami 2002. gadā. Pasākuma idejas autors ir latgaliešu literāts, novadpētnieks Antons Slišāns (Ontons Slišāns), kurš savulaik iedomājās izveidot savdabīgu Dzejas dienām veltītu festivālu, lai popularizētu un saglabātu latgaliešu valodu. Šobrīd festivāla organizēšanu turpina Antona dēls Andris Slišāns ar ģimeni, saglabājot festivālu kā ikgadēju satikšanās reizi, kurā skan latgaliešu valoda.

Festivāla rīkotājs, nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns, gaidot jubilejas festivālu, atzina: “Prīca, ka loba ideja, kas rodusēs jau pošā 21. godu symta suokumā ir dzeivuotspiejeiga i bez puortraukuma kotru rudini vuoc latgalīšu dzejas i muzykas augļus. Lapnums, ka “Upītes uobeļduorzs” 20 godus ir audzs i styprynovīs gorā, namaineigi palīkūt par vīneigū regularū, stabilū nūtikšonu, kur vīnuvīt puļcejās kuo populari, tuo tikū darbeibu suokuši muziki i dzejnīki, kuri sovus dorbus roda latgaliski.”

UPĪTES UOBEĻDUORZS 2020

Katru gadu septembrī Upītē  notiek vecākais Latgaliešu festivāls “Upītes Uobeļduorzs”, ko dibinājis   dzejnieks Ontons Slišāns. 

2020.gadā “Upītes Uobeļduorzs” notika 19.septembrī 19 reizi. Šogad pirmo reizi pasākums norisinājās ārpus tautas nama telpām - brīvdabas estrādē no salmu ruļļiem. Festivālu atklāja Domeniks Slišāns ar "Upītes Uobeļduorzs" himnu. Pasākumu vadīja TV raidījumu vadītājs Kozmens.

Festivāla dalībnieki: FK "Upīte", Mārīte Slišāne, "Dabasu Durovys", Annele Slišāne,"Kei-Rei", Ineta Atpile-Jugane, "Trešais Ņūtona lykums", Karonhisake, "Unknown Artist", Ligija Purinaša, "Laimas Muzikanti". "100 debija" nesagaidīja savu uznācienu, jo festivāls noslēdzās ar neparedzētu uguņošanu.

UPĪTES UOBEĻDUORZS 2019

2019.gadā “Upītes Uobeļduorzs” notika 21.septembrī, tāpat kā pirmais festivāls. Upīte, vecākais latgaliešu festivāls, mīlestības dzeja un dziesma, rudenīgs lietus, daudz draudzīgu ļaužu, daudz Latgales dižgaru, “Upītes Uobeļduorzs”svin savu 18 gadu jubileju. Nemainīgi jau kopš 2002.gada festivāls notiek trešajā septembra sestdienā. 

Paldies dzejniekam Ontonam Slišānam viņa ideja par dzejas dienu festivālu vēl gadsimta sākumā ir bijusi tik laba, ka katru gadu tā aug, dzīvo un attīstās un šogad sasniedza pilngadību. Katru gadu mēs varam klausīties dzeju, izbaudīt dziesmas, sajust mājīgumu, izbaudīt latgaliskumu.

Šogad apmeklētājus ar jautriem jociņiem priecēja festivāla vadītājs Jānis Skutelis, protams, kā īsts latgalietis svētkus vadīja latgaliski. Svētkos īpašā vietā tika likti dzejnieki, tie sēdot šūpolēs lasīja savas dzejas rindas, bet starplaikos starp dzejniekiem mūziķi sākot no folkloras un beidzot ar smago roku izšūpināja skatītājus.

Liels paldies grupai “Kei-Rei” – kuras dalībnieki ir festivāla vienaudži par svētku atklāšanu! Paldies #FKUpīte par dziesmām un īpašo vakara naglu – deju “Lipindraks”. Saļņovas kapela ļāva iejusties kā īstā zaļumballē. Žvūrgzduni – bērnu rokgrupa no Rēzeknes pārsteidza ar spēcīgu dziedājumu. Santa Savicka-Drozdova pirms Uobeļduorza pati pieteicās dziedāt festivālā, protams, ka vienojāmies. Ja līdz šim Santu mēs nezinājām, tad tagad iepazinām kā skaistu un spēcīgu dziesmu un balss īpašnieci, super! Turpinājumā grupa “Dabasu Durovas”, kas šogad “Upītes Uobeļduorzā” jau uzstājās 13.reizi. Vēl izbaudījām ģitāras virtuozu Rihardu Krilovu, dziesminieku Vinsentu Kūkoju. Turpinājumā lielu pārsteigumu sagatavoja grupa “Napruots”, kas pēc dažu gadu pārtraukuma atkal sākusi muzicēt, prieks! Festivāla īpašie viesi grupa “Linga” tautas nama zāli piepildīja tā, ka nebija kur pat adatai nokrist. Paldies viņiem arī par to, ka vienu dziesmu centās nodziedāt latgaliski. Tālāk grupas “Unknown Artist” un “Gandreiž 10nīkā” izdancināja jauniešus un festivālu mīļi un svinīgi noslēdza meiteņu grupa no Rēzeknes “Trešīs Ņūtona lykums”.

Paldies Uobeļduorza dzejniecēm – Mārītei Slišānei, Līvijai Liepdruvietei, Ilzei Spergai, Dagnejai, Annai Rancānei, Inetai Atpilei-Juganei, Ligijai Purinašai, Mārītei Bikovskai un Karonhisakei.

Andris Slišāns, Nemateriālās kultūras mantojuma centra “Upīte” direktors

UPĪTES UOBEĻDUORZS 2017

2017.gada 16. septembrī "viel vīns tātas "BĀRNS" palīk par eistu "JAUNĪTI". "Upītes uobeļduorzam" 16.godi. Lai prīca vysim. Beju pi tātas, nūlaseju dzejuleišus... nūlyku zīdeņus... pasarunovu... gyvu spāku, īdvesmu...,” teica Antona Slišāna meita Mārīte Slišāne, uzrunājot sešpadsmitā festivāla dalībniekus un apmeklētājus.                                         

                                  
Kāpēc es un kāpēc tu dodies uz festivālu? Vai dodies uz festivālu tikai tāpēc, ka ir ieradīs īpašais gosts, ierodoties uz mirkli un neiedzīvojoties un neizdzīvojoties festivāla gaisotnē? Vai arī dodies uz Upītes Uobeļduorzu, lai kļūtu par festivāla notikuma aculiecinieku, lai arī kādi mākslinieki un gosti neuzstātos? Lai būtu viens no tiem, kas veido festivāla vēsturi, papildina savas pozitīvās atmiņas un sajūtas par kopā būšanu vienam no lielās Upītes saimes. Lai būtu vienots ar Upīti priekos un bēdās.
Šogad īpašais festivālā bija “Upīte” – Antona Slišāna mazbērni – Kate, Domeniks, Jēkabs, folkloras kopas “Upīte” dalībnieki. Kate un Domeniks ir izauguši ar festivālu, piedzimuši, auguši un ir īsti festivāla bērni, kuri gandrīz ir kļuvuši 16. gadus veci. Visgrūtākais ir uzstāties pirmajiem un šoreiz šo grūto uzdevumu uzņēmās Kate un Domeniks, pirmo reizi uzstājās kā solo mākslinieki, tā kā paši bija nedaudz satraukušies, tad palīgā pasauca brāli Jēkabu, kurš savā bērna sirsnībā, neviltotībā, īpaši mīļi nodziedāja dziesmas ar sava vectēva Antona Slišāna vārdiem. Liela bija Upītes jauniešu Kates Slišānes, Domenika Slišāna, Lienes Loginas, Ilgvara Keiša uzdrīkstēšanās kļūt par pavadošo grupu Renāram Kauperam, kurš jau 28 gadus dzied grupā “Prāta vētra” un dāvā savu mīlestību publikai. 

Lai arī Renāram Kauperam skatuves pieredze ir liela, pat viņš bija uztraucies, jo pirmo reizi uzstājās grupa “Vētra Upītē”. Jaunajai grupai uzstāšanās izdevās, lai arī slapja mugura bija ne tikai dziedātājam un muzikantiem, bet arī publikai, jo tās bija tik daudz, cik daudz ābolu ir vienā otrā ābeļdārzā Latgalē šoruden. Publikas bija tik daudz, ka ne saskaitīt un tie, kuri nebija festivālā brīnās, kur tik daudz cilvēki atrada vietu mazajā Upītes tautas namā.
Paldies festivāla atbalstītājiem Valsts Kultūrkapitāla fondam, Viļakas novada domei, z/s “Kotiņi”, SIA “Dolo”, SIA “Advors” un masu medijiem Ziemeļlatgales laikrakstam “Vaduguns”,  portālam “Lakuga”, raidījumam “Pi myusim Latgolā”, sociālajiem tīkliem: draugiem.lv un facebook, pateicoties, kuru finansiālam un reklamēšanas atbalstam, festivālam bija iespējams notikt jau 16. reizi.
Ģimenes siltums, mīlestība, sirsnība, savstarpēji smaidi vienoja šī gada festivāla dalībniekus un apmeklētājus. Kāds bija ieradies, lai sasatiktūs i meilū apsaviertu. Kāds bija ieradīs, lai ieklausītos ailenīku dzejas rindās un vārsmās, ko šogad skaitīja Mārīte Slišāne, Ligija Purinaša, Dagneja, Anna Rancāne, Karonhisake, Mārīte Bikovska un Vucanu Voldyks. Festivāla organizators, nemateriālā kultūras mantojuma “Upīte” vadītājs Andris Slišāns, atzina, ka grupas un dzejnieki viņu pašu sameklējot un izsakot vēlēšanos piedalīties festivālā, tā saiet, ka nevienam īsti neatsaka, jo visi nekad nevar tikt uz vienu datumu, tiek tie, kuri patiešām vēlas konkrētajā gadā piedalīties. Jauki bija paklausīties savējās folkloras grupās “Upīte” un “Rekavas dzintars”, interesanti bija noklausīties un noskatīties lielisko Riharda Krilova pirmo uzstāšanos festivālā un brīnīties par puiša roku veiklību ģitārspēlē un apbrīnot, ka jaunam cilvēkam ar lielu gribasspēku un lielu darbu ir izdevies iemācīties tik neparasti spēlēt ģitāru. Dvinskas Muzikanti sen jau neesot bijuši Upītē, viņu muzikālajā pavadībā dejoja visas paaudzes. Grupa “Unknown Artist” īpaši pateicās Andrim Slišānam, kurš viņus ir uzaicinājis uz festivālu, jo tā jau pavisam nav priekšrocība, ka puišu mēģinājuma vieta ir Upītes tautas nams, jo viena lieta ir mēģināt, bet pavisam cita lieta ir uzstāties festivālā. Prieks, ka Viļakas novada grupai ar katru gadu pieaug fanu pulks un neaizmirsti atbalstīt grupas “Unknown Artist” dziesmu “Fenikss” Radio SWH Priekšnama topā (seko saitei: http://www.radioswh.lv/prieksnams/). Grupas “Piparmētra” piecas jaunietes festivālā uzstājās jau trešo gadu pēc kārtas, soli pa solītim gūstot muzikālo pieredzi. Vēlējums meiteņu grupai ir radīt savas dziesmas un spēlēt savu oriģinālmūziku vai arī tieši viņām speciāli rakstītas dziesmas. Dziesminieks Vinsents Kūkojs un grupa “Trikmins” aicināja aizdomāties par dzīvi, tās jēgu un piepildījumu. Dziesmas no sava topošā albuma prezentēja alternatīvā grupa “Metrs” no Daugavpils. Smagā metāla grupa “Fēnikss” no Ludzas bija īsta pārbaude senioru paaudzei, bet visi apmeklētāji, kas izturēja līdz rītam, vienojās kopīgās dziesmās kopā ar grupu “Dabasu Durovys”, kur kā viesmākslinieks piedalījās arī Renārs Kaupers. Festivālā kā pēdējā grupa uzstājās trio - Arnis Slobožaņins (Dabasu Durovys), Renārs Kaupers (Prāta Vētra) un Ģirts Liuzniks (Latvijas Nacionālā teātra aktieris) un trio sevi nosauca - Nacionālās Prāta Debesis, kas izpildīja trīs dziesmas latgaliski. Festivālā vairākas reizes radio ierakstā izskanēja Upītes Uobeļdourza himna, kuru šim gadam par godu bija latgaliski iedziedājuši septiņi mākslinieki: Arnis Slobožaņins, Renārs Kaupers, Māra Upmale – Holšteina, Guntis Rasims, Kristaps Rasims, Guntra Kuzmina un Kaspars Zlidnis. Godam nosvinēta 16. dzimšanas diena!
“Gods Dievam augstībā, un cilvēkiem – labs prāts! Un, kur tu ej, tev ceļš ir gaismas klāts. Paldies Andrim Slišānam par uzaicinājumu piedalīties festivālā, paldies Slišānu ģimenei par sirsnīgo uzņemšanu un paldies Antonam Slišānam par ideju organizēt šādu festivālu! Gods Dievam augstībā, un cilvēkiem – labs prāts!” dziedāja un pateicās Renārs Kaupers.

Teksts: Vineta Zeltkalne

UPĪTES UOBEĻDURZS 2016

2016.gada 19.septembrī 14.Latgalīšu meilys aiļu i dzīsmu festivāls „Upītes Uobeļduorzs” pulcināja daudz dalībnieku un klausītāju. 19.septembra vakarā Šķilbēnu pagasta Upītes ciemā iedzīvotāju skaits ievērojami palielinājās, žēl tikai, ka tas notika tikai uz vienu nakti. Ir vērts pasākumu apmeklēt no pirmās minūtes un ierasties līdz plkst. 19.00, ne tikai, lai maksātu lētāku ieejas biļeti, bet arī, lai ar acs kaktiņu redzētu festivāla aizkulises un nepalaistu garām pirmās grupas uzstāšanos. Šogad Raimonds Logins un grupa “Napruots” bija pavisam saprātīgi, jo nedaudz iemēģināja instrumentus un skatuvi pirms oficiālā pasākuma sākumā, lai arī tie cilvēki, kuri iet agrāk gulēt nekā jaunieši, dzirdētu kādu dziesmu “Napruots” izpildījumā.

Neparasti, ka pirmie uzstājās pavisam populāri un pazīstami mākslinieki Latvijā - duets Inga i Normunds, kuri izpildīja festivāla „Upītes Uobeļduorzs” himnu un dziedāja dziesmas no jaunākā, desmitā  studijas albuma “Munai Latgolai”, kas ierakstīts latgaliešu valodā. Lai arī duets pastāv jau 15 gadus, viņi pirmo reizi piedalījās festivālā. Normunds atzina, ka bija dzirdējuši par šo festivālu pozitīvas atsauksmes, bija gribējuši festivālā piedalīties, tāpēc bija priecīgi, ka festivāla organizators Andris Slišāns viņiem piezvanīja un uzaicināja piedalīties. Šogad pie pirmās reizes gan nevarēšot palikt līdz rīta gaismai, bet, kas zina varbūt citu gadu izdosies pabūt ilgāk Upītē, tā filozofēja Normunds.

Lai arī festivāls pastāv jau četrpadsmito gadu, liels prieks, ka katru gadu ir mākslinieki un dzejnieki, kuri piedalās pirmo reizi. Tas liecina, ka sirsnīga ir latgalieša dvēsele, kura ir gatava savu piedzīvoto un pārdzīvoto izteikt dzejā, dziesmās un mūzikā. Pirmo reizi festivālā dzeju lasīja Ineta Atpile –Jugane, Jana Skrivļa-Čevere un Ligita Žukovska. Ineta Atpile- Jugane bija palūgusi skaņotājiem uzlikt vienu viņas dzejoli, kuram ir sacerēta mūzika un kuru dzied Rēzeknes bērni, Ineta aicināja droši bērnus dejot pie bērnu dziesmiņas. Taču visi bērni tik uzmanīgi klausījās, jo beidzot tika atskaņota mūzika viņu gaumei, tāpēc tad ir jāklausās, nevis jādauzās, jāskraida vai jādejo, tā bērnu psiholoģiju atklāja Andris Slišāns.  Ligitai Žukovskai Upītes tautas nama skatuve bija pazīstama, jo bija uzstājusies kopā ar grupu “P.S. Sala”, bet pirmo reizi uzdrošinājās lasīt savu dzeju. Janai Skrivļai –Čeverei nav ne mazākās nojausmas, kā viņu atradis Andris Slišāns, bet bija ļoti priecīga par doto iespēju un priecīga par nepiespiesto un sirsnīgo festivāla gaisotni.

Mārīte Slišāne nesauktu sevi par dzejnieci, to nosauktu par domu uzplaiksnījumiem, kuri bieži vien rodas trijos naktī, kad visi jau guļ, tikai Mārīte vēl neguļ. Mārīte Bikovska arī sevi nesauktu par dzejnieci, bet gan par troku bobu, kura spēj uztaisīt šovu no nekā. Dagnija Bramane, Līga Rundāne un Ligija Purinaša atklāja savas mīlas dzejas rindas, bet autore Karonhisake ir palikusi uzticīga savam tiešam stilam, kas īstos vārdos nosauc ikvienu procesu, kas notiek sabiedrībā un viņai apkārt.

Daudzi mākslinieki atbrauc ne tikai uz savu uzstāšanos, bet atbrauc ātrāk un paliek ilgāk, lai iejustos un izjustu pasākuma atmosfēru. Skatītāju rindās bija pamanāms Dainis Adijāns, Zemnīks, “Dabasu Durovys”, “P.S. Sala”, Inokentijs Mārpls un citi mākslinieki.

Pirmo reizi Upītes Uobeļduorzā uzstājās grupas “Piparmētra”, “Trykmīns” un īpašīs gosts Inokentijs Mārpls. Grupā “Piparmētra”  muzicē piecas jaunas meitenes. Piparmētras ir grupas “Dabasu Durovys” solista Arņa Slobožaņina ideja un projekts, lai dotu iespēju arī meitenēm muzicēt īstā rokgrupā. Sirsnīgā meiteņu uzstāšanās saviļņoja daudzus apmeklētājus. Tas nekas, ka šobrīd meitenes dziedāja populāras dziesmas kā Prāta vētras “Starp divām saulēm”, latgaliešu tautasdziesmas un citas, iegūstot pieredzi, meitenes radīs arī savas dziesmas. Festivāla organizators Andris Slišāns vēlējās noskaidrot, kāds ir īstais grupas nosaukums daudzas piparmētras vai tomēr vienkārši piparmētra, meitenes atzina, ka grupas nosaukums ir vienskaitlī – “Piparmētra”.  Izrādījās, ka nezināmā grupa “Trykmīns” ir Vincents Kūkojs ar lyluoku sastāvu. Citiem patika balādiskais un spēcīgais Vincents Kūkojs, bet citi tikpat labi uzņēma “Trykmīnu”, galvenais, lai var padejot.  Īpašais gosts Inokentijs Mārpls bija ĻOTI īpašs. Inokentija Mārpla līderis Raimonds Lagimovs jeb „Dambis” ilgus gadus pazīstams kā Latvijas pagrīdes mūzikas dzīves vadītājs. Grupa ir viena no leģendārākajām Latvijas pagrīdes grupām. Grupa koncertējusi daudzos pagrīdes festivālos. Tāds underground (pagrīdes, zem zemes) blieziens Upītē vēl nebija dzirdēts. Hīti “Krievija” , “Eu, priekšniek” tika filmēti ar nevienu vien i-phone (mobilo viedtālruni). Grūti saskaitīt, kura uzstāšanās tika iemūžināta video visvairāk, bet pirmajā trijniekā būtu Inokentijs Mārpls un “Jezups i muosys” jeb maskējusies grupa “Bez PVN”.

Arī šogad apmeklētāju konkursu uzvarētāji saņēma festivāla nozīmītes un t-kreklus ar uzrakstu Uπte (Upītes simbols). Nozīmīgākās balvas ieguvējs bija Modris Romanovskis no Balviem, kurš tika atzīts par aktīvāko dejotāju, jo pirmais uzsāka dejas. Patiesībā pirmie bija Andris Slišāns un Ligita Spridzāne, bet diemžēl balva viņiem gāja secen, jo ir jau Upītes t-krekla īpašnieki, kā arī tika saskatīts interešu konflikts ar festivāla rīkotājiem.

Netiek aizmirsts festivālā uzaicināt arī Viļakas novada grupas. Pēc septiņu gadu pārtraukuma, Andris Slišāns atcerējās, ka ir tāda folkloras kopa kā “Upīte”, kuras bērni un jaunieši muzicēja, bet pieaugušie jaunieši uzdancoja, parādot arī, ka valsi ir iespējams dejot savādāk nekā ierasts. Folkloras diženumu parādīja folkloras kopa “Egle” no Medņevas pagasta un lustīgus dančus spēlēja kapela “Egle”.  Viļakas novada grupas “Napruots” un “Unknown Artist” ir iemīļojuši ne tikai Viļakas novada jaunieši, bet arī tuvāki un tālākie ciemiņi. Riktīgus dejojamus gabalus visām paaudzēm uzspēlēja “P.S. Sala”. Jaunieši kārtīgi izlēkājās grupas “Dabasu Durovys” uzstāšanās laikā. “Dabasu Durovys” deviņu pastāvēšanas gadu laikā ir uzstājušies arī Lietuvā, Portugālē un Austrālijā. Par laimi jaunie mūziķi regulāri koncertē arī Upītes Uobeļduorzā un šogad bija otrajā vietā grupu vidū, kuras visbiežāk ir uzstājušās festivālā.  Grupā “Šudin 5cūs” no Rēzeknes  muzicē 5 mārgas, kas kopā darbojas nepilnu gadu kopš 2014.gada oktobra. Kaunatas jaunieši “Gondreiž 10nīkā” uzspēlēja jestru rok-popu, Liktenīgās trešdienas jeb Weird Wednesdays atpazīs tikai festivāla apmeklētāji, jo globālajā tīmeklī būs grūti atrast pareizo grupu no Latgales.

Nākamgad trešajā septembra nedēļas nogalē, 17.septembrī, visi ceļi vedīs uz Upīti, lai atzīmēto festivāla 15.pastāvēšanas gadadienu! Atgādinām, ka jaunieši var droši nākt un klausīties grupu uzstāšanos un mīlas dzeju no paša sākuma, nevis tikai ierasties uz pusnakti un ienākt tikai uz jauniešu grupām! Ir iespēja jauniešiem pēc gada lauzt šos stereotipus un pierādīt, ka kopā ar festivālu dzīvo no pirmās uzstāšanās līdz rīta gaismai. Paldies festivāla atbalstītājiem un informatīvajiem atbalstītājiem!  Īpašs paldies Valsts Kultūrkapitāla fondam, kura atbalsts palīdz saglabāt un popularizēt latgaliešu valodu!

Teksts: Vineta Zeltkalne

2012. gada 15.septembrī. Jau vienpadsmito gadu septembra trešajā sestdienā latgaliešu valodas mīļotāju ceļi ved uz Upīti, lai apmeklētu meilys aiļu (mīlas dzejas) un dzīsmu (dziesmu) festivālu "Upītes Uobeļduorzs”. No tuvām un tālām vietām 15.septembrī ļaudis te sabrauca, lai atkal satiktos ar iemīļotiem māksliniekiem, iepazītu un atklātu jaunus dzejniekus un mūziķus. Vienpadsmitā festivāla rozīnīte kā atzina pasākuma organizators, Upītes tautas nama vadītājs Andris Slišāns esot „Jauniešu ETNO dienas 2012” dalībnieki. „Šogad Jauniešu etno dienas 2012 rīko Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs sadarbībā ar biedrību Upītes jauniešu folkloras kopa. Pirmās Etno dienas notika Rēzeknē, Rīgā un Liepājā, otrās - Rēzeknē, Rīgā, Saldū, tad nolēma, ka daudz dalībniekiem ir jābraukā, lai 3 reizes pa dienai dotos uz pasākuma vietu, tāpēc nolēma, ka Etno dienām jānotiek 3 dienas vienā vietā. Upītē notiek tāpēc, ka daudzas kopas ir no pilsētas, un tās gribēja redzēt, kas notiek laukos. Izdomāju, ka abi pasākumi jāorganizē vienlaicīgi, un aicināju Etno dienu dalībniekus piedalīties „Upītes Uobeļduorzā”, lai parādītu, ka latgaliski runā ne tikai folklorā, bet ļoti dažādos žanros izmanto latgaliešu valodu ikdienā”, pastāstīja A.Slišāns.

Jauniešu ETNO dienu dalībnieki ir ne tikai jaunieši, kuriem tradicionālā kultūra ir kļuvusi par dzīvesveidu, to var dēvēt ne tikai par folkloras mīļotāju nometni un prasmju apgūšanu kopā, bet arī par skanīgo balsu festivālu. "Upītes Uobeļduorzu” atklāja spēcīgo balsu īpašnieki Rīgas folkloras kopa „Rikši”, kuri atzina, ka, lai arī šobrīd dzīvojot Rīgā, visi kopas dalībnieki nākot no Latgales. Pēc „Rikšu” uzstāšanās likās, ka šovakar skanīgākās balsis ir nodziedājušas, bet nākamie dalībnieki bija tikpat spēcīgu balsu īpašnieki – mūsu kaimiņu Briežuciema pagasta folkloras kopas „Soldanī”, Rīgas kopu „Kokle” un „Rudzi” dalībnieki. Kolektīva „Rudzi” vadītāja Ruta Stepiņa atzina, ka „Rudzi” šādā sastāvā kā uzstājas Upītē, spēlējot vien otro reizi, pirmā reize esot bijusi stundu pirms pasākuma. Latvijas Universitātes folkloras deju kopu „Dandari” Andris Slišāns esot aicinājis desmit gadus piedalīties festivālā, tikai vienpadsmitajā gadā „Dandari” atbrauca. Ne velti Andris Slišāns gribēja uzaicināt folkloras deju kopu, jo ir ierasts, ka festivālos cilvēki aktīvāk sāk dejot tikai ar tumsas iestāšanos. Taču pateicoties „Dandaru” uzstāšanās un klātbūtnei, dejas iesākās neparasti ātri un tas nenogurdināja apmeklētājus dejot līdz pat rītam.

Festivāla rašanos izskaidroja Tilžas vidusskolas vēstures skolotāja Aina Rakstiņa. Viņa bija sagatavojusi prezentāciju par pašas izveidoto stundu plānu skolēniem par Latgales reģiona vēsturi. „Gatavojot mācību stundas skolēniem, nolēmu, ka vislabāk par novada vēsturi pastāstīs cilvēki, kas dzīvojuši mums tepat līdzās. Tāpēc izveidoju trīs mācību stundu ciklu. Pirmajā stundā iepazīstamies ar faktiem no Latgales vēstures, otrajā stundā – norit pētnieciskais darbs ar Ontona Slišāna grāmatām un novadpētniecības materiāliem, trešajā stundā – izdarām kopsavilkumu par paveikto. Ontona Slišāna devums dzimtās vietas dokumentēšanai ir nenovērtējams. Ontona unikalitāte ir patriotisms un spēja piešķirt savai dzimtajai vietai vērtību,” atklāja A.Rakstiņa.

Lielu saviļņojumu pasākuma apmeklētājiem sniedza atkal satikšanās ar vecāko latgaliešu rokgrupu „Karburators”. Bez Viļa Cibuļa sacerētās dziesmas „Bez gredzena” nav izskanējis neviens festivāls. „Karburators” nospēlēja arī „Upītes Uobeļduorza” himnu tā kā tā skanējusi pirmsākumos. Tagad šo himnu ir dažādi aranžējuši vairāki izpildītāji, bet daudziem pasākuma apmeklētājiem „Karburatora” izpildījums patīk vislabāk.  Tikpat priecīgi pasākuma apmeklētāji bija tikties ar grupām „Naprouts”, Vinsents Kūkojs, „Krampis”, „Green Novice”, iepazīties ar šifrēto grupu „LPIV” – Liktenīgīs pagrīzins iz Vainovu – „tī kas dzīd dzīsmi – ar opeli es rypoju”, skaidroja A.Slišāns, un baltinaviešu grupu „Pādejuo steiga”. Pasākuma apmeklētāji kļuva par lieciniekiem ¼ daļas no „BEZ PVN” jeb Da Gunči akustiskajai uzstāšanās un iepazinās ar Lauras Bicānes jauno stilu, ko viņa bija izveidojusi par godu festivālam - 100 + 1 bizīte un jaunas brilles. Festivālu vienoja mīlas dzeja, ko lasīja Mārīte Slišāne, Santa Matisāne, Ilze Sperga, Raibīs suns, Valentins Lukaševičs, Karonhisake un Aigars Jaundžeigars, pirmo reizi mīlas dzeju festivālā lasīja Līga Rundāne un Dagnija Bramane.

Šķilbēnu pagasta pārvaldes vadītājs Andris Mežals atzinīgi vērtēja festivālu. „Patīk, ka festivālā ir iespējams klausīties dzeju un mūziku. Patīk, ka dzejnieki un mūziķi uzstājas kopā. Esmu priecīgs, ka festivāls norit latgaliskā sirsnīgumā. Centīšos turpmāk apmeklēt festivālu regulāri”, pārdomās dalījās A.Mežals.

Lai līdz nākamajam festivālam dzīvotu „Upītes Uobeļduorza” iespaidos, internetā ir jāsameklē festivālā iemīļotā mākslinieka ierakstītās dziesmas, piemēram, apmeklējot www.lakuga.lv, kur būs īsi video ar katras grupas un dzejnieku uzstāšanos, un klausoties šos priekšnesumus un mūziku tiks uzburta mazmazītiņa festivāla noskaņa ikdienā.

Teksts: Vineta Zeltkalne