Tūrisma un apskates vietas
TŪRISMA MARŠRUTI PA ŠĶILBĒNU PAGASTA TERITORIJU,apskatot kultūrvēsturiskus un dabas objektus
URBANIZĒTĀ KULTŪRVIDE ŠĶILBĒNU PAGASTA LIELĀKAJOS CIEMOS.
( ŠKILBANI, REKOVA, ČILIPĪNE, UPĪTE)
1. Škilbani. Vidējciems ar kompaktu apbūvi, izaudzis padomju gados kā p.s. Šķilbēni centrālais ciemats. Kā apdzīvota vieta pirmoreiz rakstos minēta 1738. gadā.
Ievērojams ar to, ka ciemā atrodas pagasta teritorijā saglabājušās vissenākās būves(19.gs. piecdesmitie – sešdesmitie gadi): muižas kungu māja, stallis, uzbūvējot otru stāvu, 20.gs. piecdesmitajos gados pārveidots par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, nobarojamo buļļu kūts, uzbūvējot otro stāvu, 20. gs. sešdesmitajos gados pielāgota sovhoza administratīvajai ēkai, bet 20. gs. deviņdesmitajos gados pārveidota par dzīvojamo māju, muižas laiku krejotava, 20. gs. sešdesmitajos gados, uzbūvējot otro stāvu pārveidota par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju.
Ciemā uz Rekovas pusi vēl daļēji saglabājusies platlapu koku aleja, ciema austrumu malā nogāzē uz Rikas upi saglabājies muižas parks. Abās vietās koki stādīti 19.gs. sešdesmitajos gados. Daļēji saglabājies, atjaunojot ar ābeļu stādījumiem padomju gados, muižas ābeļdārzs.
Vietā, kur kādreiz 19. gs. bijušas lielas vējdzirnavas, atrodas no 1928. līdz 1931. gadam uzceltā Škilbanu pareizticīgo draudzes koka baznīca, arhitektūras piemineklis, kuru ieskauj pareizticīgo kapsēta, kur apglabāts pēdējais Škilbanu muižkungs Lebedevs un vairāki Atmodas laika sabiedriskie darbinieki.
Pašā centrā atrodas Škilbanu dīķis, 0,4 ha platībā, kurš izrakts avotiņa ieplakā 20. gs. piecdesmitajos gados un paplašināts sešdesmito gadu beigās, tā iznīcinot skaisto avotiņu ar garšīgo pazemes ūdeni, bet radot neizžūstošu dīķīti.
Braucot uz D pa ceļu uz Roguļovu, var apskatīt 20.gs. divdesmito gadu tehniskās darbības pieminekli – zemes ceļa uzbērumu pāri Rikas upes senlejai. Var pastaigāt Rekovas virzienā pa senleju, aplūkojot dabisko pļavas floru. Bet dienvidos nelielā attālumā no stāvkrasta Peksīnes ciemā aug 300 -gadīga Peksīnes dižpriede, kas nav tikai dabas objekts, bet arī senas vēstures lieciniece. Poļu dumpja laikā 1863. gadā pie priedes saknēm zemes bunkurā tika krāti un glabāti dumpja vajadzībām ieroči.
Aiz parka bijušo pusnorakto seno latgaļu kapukalna pakājē atrodas 1. Pasaules karā kritušo sarkanarmiešu Brāļu kapi. Tālāk uz austrumiem Rīkas upes senlejas stāvkrastā atrodas bijušā ķieģeļu cepļa atliekas. Tur ķieģeļi tika ražoti no 19.gs. līdz pat 20.gs piecdesmitajiem gadiem.
No ceļa Škilbani – Nikolajevka labajā pusē, kur izveidojusies individuālo māju apbūve, ir pamanāms neliels paaugstinājums, kas ir nepētīti senkapi, jo būvējot mājas, rokot pamatus, tur atrakti cilvēku kauli. Viena ģindeņa saujā pat atrasta Zviedru monēta.
Škilbanos apskatāms padomju gadu tehniskais piemineklis – mehānisko darbnīcu grausts.
Škilbanos darbojas Šķilbēnu etnogrāfiskais ansamblis.
2. REKOVA. Vidējciems ar izstieptu apbūvi, kompaktu apbūvi saglabājot senā Čukulu ciema daļā. Rekova kā ciems un kā Šķilbēnu pagasta centrs sāka veidoties pēc 1930. gada, kad aprīļa mēnesī uzsāka darbu jaunizveidotā Šķilbēnu pagasta valde ar sēdekli tieši Rekovā.
Pirms tam bija Čukulu ciems un pie Škilbanu muižas veidojošās pusmuižas akmens mūra klēts – noliktava, būvēta 19. gs.. Rekovas attīstība aizsākās un savu nosaukumu ieguva, kad 20. gs. sākumā pēc radošā uzņēmēja Juoņa Ločmeļa ( ar iesauku Reks) iniciatīvas izveidotā Baltinavas krājaizdevumu sabiedrība atpirka no muižas šīs pusmuižas zemi un klāti, uzcēla dzīvojamo māju un saimniecības ēkas un piesaistīja uzņēmēju Ludvigu Polfanderu, kurš Rekovā attīstīja graudu pārstrādes rūpalu un kokzāģētavu, pārcēla no Čilipīnes skolu. Rekovai perspektīvu nākotnes vīziju iezīmēja 1921. gadā izveidotā Škilbanu Romas katoļu draudze, kura bijušo muižas klēti pārbūvēja par baznīcu. 1930. gadā izveidojot Šķilbēnu pagastu, Rekovā tika uzcelta pasta māja, pagastmāja, aptieka, ambulance, uzsākta jaunas Škilbanu Romas katoļu draudzes baznīcas celtniecība, koncentrējās tirdzniecības uzņēmumi un izveidojās noteiktas tirgus dienas. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Rekovā sāka būvēt 20.gs. septiņdesmitajos gados.
Interesanta ir Rekovas apkārtnes ainava : Čukulu kalni ar skaisto osu valni, Lopsu kalni un Rekovas dižozols.
Rekovā Rekavas vidusskolas skvērā atrodas atjaunotā piemiņas plāksne Latgales partizānu pulka kritušajiem cīnītājiem Latvijas Atbrīvošanas cīņās 1919. – 1920. gados. Skolā apskatāma senlietu ekspozīcija un novadpētniecības materiāli par skolas un pagasta vēsturi. Aiz skolas darbnīcu ēkas atrodas 2. Pasaules karā kritušo padomju karavīru Brāļu kapi. Rikas upes senlejā osa pakājē strautiņa labajā krstā atrodas Baltais krusts – piemiņa netālu dūksnājā apraktajiem kritušajiem 20.gs. 40 - to gadu nacionālajiem partizāniem.
Čukulu osu D gala pilskalnveida paugurā atrodas luterāņu kapsēta ar tur 20. gs. sākumā guļbūvē celtu kapliču.
Interesants objekts ir Polfandera laukakmens mūra dzirnavu ēka – arhitektūras piemineklis. Pie pasta mājas apskatāms akmeņu krāvuma akmensdārzs – interesants viena cilvēka vairāku gadu garumā veidots un joprojām pārveidots objekts.
Rekovā pussabrukusi stāv 20. gs. trīsdesmitajos gados pēc arhitekta Pāvila Pavlova projekta pusuzbūvētā Katoļu baznīca, kas 30 gadus bija pielāgota CRBP – 13 remontdarbnīcu vajadzībām.
Rekovā dzīvo karikatūrists Francis Slišāns.
Rekovā darbojas Rekavas etnogrāfiskais ansamblis, folkloras kopa Rekavas Dzintars, Rekavas bērnu folkloras kopa, muzikālā grupa „Karburators”.
ČILIPĪNE. Skrajciems ar kompaktu mazciema daļu senciema vietā. Sena apdzīvota vieta. Uz to liecina ciema R daļā Daņilovkas silā 25 ha platībā atrodošies latgaļu senkapi ar 8. – 14. gs. apbedījumiem un blakus Porskovas ciemā atrodošais 12. – 14. gs latgaļu pilskalns – Mīstra kalns. Interesants veidojums ir Līpaskolns – neliels, ar stāvām malām apaļīgs pauguriņš, kura malās aug priedes un liepas. Senāk augušas trīs lielas liepas un tautā vēl 20. gs. sākumā stāstīts, ka Līpaskolnā esot nogrimusi baznīca. Kādu laiku 19. gs. Līpaskolnā nelielā, ciema ļaudīm uzbūvētā, būdiņā dzīvojusi zinīga sieva – Silenīca, it kā ieklīdusi ciemā no sila, vēlāk tur dzīvojisi bezzemnieku – bobuļu ģimene. Pēc nostāstiem un pēc atrašanās vietas spriežot Līpaskolns ir sena kulta vieta. Nosacīti, jo nav vairs kas parāda, Čilipīnē atrodas Zvīdru puorts.Visticamāk, ka tur ir sadedzināti kritušie zviedru karavīri, jeb arī – Zviedrijas karaspēka uzturēšanās apmetnes vietā seno karu laikā dedzināto ugunskuru vietaUz Rīkas upes Satakas austrumos redzams bijušo Fridriha Ramana ūdensdzirnavu dambja aizsprosta mūris. Čilipīnes vēsturiskā būve ir piensaimnieku sabiedrības RASA – A piena savākšanas ēka, kas vēsturiski ir senā 20. gs sākumā celtā, zemniekus apgādājošā veikala un linšķiedras uzpirkšanas punkta mūra ēka, kurā 1944. gadā tika ierīkotas galdnieku darbnīcas no frontes demobilizēto ievainojumus guvušo karavīru nodarbināšanai, bet ar 1948. gadu līdz pat 1993. gadam tur darbojās krejotava un sviesta ražošanas cehs. Ir saglabājušās Čilipīnes ēbreju dzīvojamās būdiņas. Ēbreju tirgotāju ģimeni Čilipīnē nometināja 18. gs. vidū, lai attīstītu zemnieku apgādi ar rūpniecības ražojumiem. Viņus varmācīgi iznīcināja 1941. gadā. Čilipīnē dzirnavnieka Ramana meita Alma Ramane 1906. gadā atver privātskolu, kura laika gaitā izaug līdz pašreizējai Rekavas vidusskolai Rekovā.
Ciema ZA daļā Rīkas upes senlejā atrodas garens salasveida veidojums, ko tautā sauc par Zvīdru kapiem.
Čilipīnes katoļu kapsētā apglabāti daudzi vietējie sabiedriskie darbinieki – folkloras kustības dalībnieki, atmodas laika aktīvisti, tautas mākslas darbinieki.
UPĪTE. Vidējciems. Jauna apdzīvota vieta. Izveidojusies kā kolhoza galvenais ciemats, kad 1953. gadā tika apvienoti divi mazāki kolhozi un to saskares vietā mazu lauku ceļu krustojumā tīruma vidū septiņu mazo ciemu zemju robežjoslā tika iezīmēta kolhoza centra atrašanās vieta. Pirmās būves, kas ir apskatāmas, bija kolhoza valdes ēka – uz Sibīriju 1949. gada 25. martā izvestās Jeļenas Krakopes dzīvojamā māja, pārvesta no Buku ciema un kolhoza klubs – uz Sibīriju 1949. gada 25. martā no Stabļovas ciema izvestā Boļeslava Slišāna dzīvojamā māja. Tika uzbūvētas divas individuālās dzīvojamās mājas. !955. gadā tika uzcelta Upītes skolas centrālā daļa, kas bija uz Sibīriju izvestā bijušā Šķilbēnu pagasta valdes locekļa Kraukļa no Orlovas ciema dzīvojamā māja. Vēlāk skolas ēka paplašināta.
Viendzīvokļu un daudzdzīvokļu māju plašāka būve uzsākt 20. gs. septiņdesmitajos gados, kas ilgusi līdz pat 1990. gadam.
Upītē atrodas Upītes tautas nams, kas nodots ekspluatācijā 1961. gadā kā toreizējā kolhoza valdes ēka un klubs. Šobrīd tur apskatāms Upītes kultūrvēstures muzejs un darbojas bibliotēka. Upītes tautas namam ir sava ievērojama kultūrpolitikas darba vēsture ar pazīstamību visā valstī.
Upītē veidojas jaunais Upītes parks, kuram pamati ielikti 1990. gadā, bet pirmie 75 kociņi iestādīti 1993. gadā Latvijas valsts dibināšanas 75. gadskārtai. Parks veidojas un tiek izmantots kā atpūtas un kultūras vieta ar visplašāko pielietojumu visa gada garumā.
Pirms pašas Upītes Stabļovas ciema Žogovā dzīvo Jānis Pastors – mākslinieks un Latgalē pazīstamais literāts – dzejnieks un rakstnieks, kuram mājā vienā istabā ir pastāvīga gleznu izstāde. Upītē dzīvo z.s. Kotiņi dibinātājs un līdzīpašnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmes kavalieris, mākslinieks – autodidakts Vitālijs Ločmelis.
Upītē darbojas Upītes etnogrāfiskais ansamblis, Upītes jauiešu un Upītes bērnu folkloras kopas.
RELIĢISKIE KULTŪRAPSKATES OBJEKTI ŠĶILBĒNU PAGASTĀ un ar tiem saistītā māksla un tautas māksla.
Vispirms Upītes kultūrvēstures muzejā var apskatīt nelielas ekspozīcijas un stendus par baznīcām un kristīgajām draudzēm.
SENĀS IEDOMĀJAMĀS KULTA VIETAS.
Kruticins Plešovas ciemā,
Līpaskolns Čilipīnes ciemā,
Baznīcas kolns Porskovas ciemā,
Nogrimusī baznīcas vieta Balkanu kalnu dabas parkā.
2. KRUCIFIKSI.
Komugreivas ciemā, 19.gs tautas mākslinieka darinājums,
Vilkovas ciemā , 20. gs. 90 – to gadu vietējo amatnieku darinājums,
Lotušu ciemā, Lotušu kapsētā mākslinieka Leonarda Lazdiņa 2002. gadā darinātāis Jēzus tēls pie dzelzs krusta, kurš uzstādīts 20. gs. 80 – desmitajos gados,
Ciema ceļa malā 2004. gadā dzelzsbetonā atlietais ciema krusts ar Jēzus tēlu, mākslinieka Leonarda Lazdiņa darinājums,
Zeļču ciemā, 20. gs. 30 – tajos gados uz granīta pamatnes stabiem veidotais ciema krucifikss ar standartlējuma Jēzus tēlu.
3. BAZNĪCAS.
Škilbanu Romas katoļu draudzes baznīca Rekovā, veltīta sāpju Dievmātes godam,
Škilbanu pareizticīgo draudzes baznīca Škilbanos , veltīta sv. Vasīlija godam,
Čukulu luterāņu kapsētas kapliča.
4.KAPSĒTAS.
Katrā kapsētā var piedāvāt interesantākos kapakmeņus un pieminekļus; kā mākslas darbus, kā izcilu personību piemiņas vietas, kā kapsētu kultūras objektus.
SENVĒSTURES UN DABAS OBJEKTI ŠĶILBĒNU PAGASTĀ.
Daņilovkas sila Čilipīnē uzkalniņu tipa senie latgaļu kapulauki, arī akmens krāvuma apbedījumi(žaļniki),
Dzilnaskalna senie latgaļu kapulauki (4. – 14. gs.) Plešovā. Redzami uzkalniņa tipa apbedījumi,
Mīstra kalns Porskovā, senais 12. – 14. gs. latgaļu pilskalns,
Augstasila valnis – senais latgaļu apdzīvotais ciems ar noarto kalna terasveidojumu,
Saucīnes avotiņš.
Boku kalns, Karisona kalns, Biču kalns,
Styglovas grava ar lielo Styglovas – Gusakovas ciemu robežakmeni,
Slaunīskolns un Uopšynu kolns ar panorāmu uz Rekovas pusi,
Rīkas upes senleja Saucīnē ,
Līpaskolns Čilipīnē,
Mukaušovas dižozols,
Buku kalns,panorāma uz ZA – Mudovas zemieni,
Ančipovas ezers,
Ančipovas avotiņš,
Rīkas upes senleja Roguļovā un Škilbanos,
Peksīnes vēsturiskā dižpriede, un panorāma no Peksīnes paaugstinājuma uz Rekovas pusi,
Škilbanu muižas apbūves komplekss ar parku un aleju,
Balkanu kalnu dabas parks,
Panorāma uz seno Abrenes novadu no Kangaru kalna,
Rekovas dižozols,
Lapsu kalni un Čukulu osi Rekovā,
Karaļa kops un Akmiņu krosts Kozlovā un Logino
PADOMJU LAIKA (1949. – 1991.) LAUKSAIMNIECISKĀS RAŽOŠANAS BŪVJU TEHNISKIE PIEMINEKĻI.
( Upītes kultūrvēstures muzejā vispirms var apskatīt padomju gadu lauksaimnieciskās ražošanas procesa un būvju fotogrāfiskās liecības un citus materiālus, kā arī apbalvojumus un cieņas apliecinājumus labākajiem tā laika kolhozniekiem un ražošanas struktūrvienībām.)
20. gs. piecdesmitajos gados būvētās mehāniskās remontdarbnīcas Upītē,
20. gs. septiņdesmitajos gados būvētās mehāniskās remontdarbnīcas Upītē,
1953. gadā būvētais kolhoza zirgu stallis Upītē(toreiz Kudrovā), kas 20. gs sešdesmitajos gados pārveidots par slaucamo govju kūti un 20. gs. astoņdesmitajos gados pārbūvēts par jaunlopu fermu,
20. gs. sešdesmitajos gados būvētā vistu kūts Komugreivā, kura 20. gs. septiņdesmitajos gados un vēlreiz 1990. gadā pārbūvēta par jaunlopu fermu,
20. gs. piecdesmitajos gados būvētā cūku un sivēnāšu kūts Raipuļos, kura 20. gs. astoņdesmitajos gados pārveidota par aitu fermu,
20. gs. sešdesmitajos gados būvētā un 1989. gadā rekonstruētā slaucamo govju ferma Ančipovā,
Liellopu audzēšanas, piena un gaļas ražošanas būvju kompleksa ( 20. gs. piecdesmitie gadi – 1990.g.) saglabājušies un pusnojauktie objekti Mukaušovā.
Ir iespējas apskatīt no 20. gs 30 –tajiem līdz 20. gs. 50 – tajiem gadiem izmantoto linu pirmapstrādei riju, piedarbu, linu mērcēšanas mārkus Zeļču ciemā un nobeigumā vai pirms tam Upītes kultūrvēstures muzejā apskatīt nelielu ekspozīciju un stendu par linu audzēšanu un apstrādes rīkiem.