Bērnu žūrija 2022
Atskats uz Bērnu, jauniešu un vecāku žūriju 2022
2023.gada 15 februārī darbu beidza Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2022. Pavisam BJVŽ piedalījās 11 eksperti, bet elektroniski anketas iesniedza tikai 7 eksperti vecuma grupās: 5+ - 2 eksperti, 9+ - 3 eksperti, 11+ -2 eksperti.
Paldies par darbiņu!
Aicinu ņemt dalību arī 2023.gada rīkotajā Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijā!
Bērnu/Jauniešu/Vecāku žūrija - 2022
Bērzpils bibliotēkā pieejamas žūrijas grāmatas.
Laipni lūgti ņemt dalību jaunās žūrijas darbā, un lai veicas lasīšana!
5+
Ko dara jūtas? Tina Oževiča. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2021.
Šī klusinātā, vizuāli atturīgā grāmata ir poētisks cilvēcisko attiecību portretējums. Ar piemīlīgiem, asprātīgiem tēliem te metaforiski atklātas dažādas cilvēkam pazīstamas jūtas un emocijas – mīlestība, bailes, dusmas, skumjas, ziņkārība utt. Grāmata aicina domāt par to, kā cilvēks var justies un kādas jūtas lolot, ļauj labāk saprast gan pašam sevi, gan apkārtējos līdzcilvēkus un veicina empātijas spējas. Rakstniece Tina Oževiča studējusi filozofiju un angļu valodu Vroclavas Universitātē, ieguvusi filozofijas doktora grādu, ir daudzu zinātnisko rakstu un desmit bērnu grāmatu autore. Starptautiskās Bērnu un jaunatnes literatūras padomes (IBBY) Polijas nodaļa tai piešķīrusi titulu “2020. gada grāmata”. Grāmatas māksliniece Aleksandra Zajonca absolvējusi Opoles Universitātes Mākslas fakultāti, strādā par grafikas dizaineri, ilustrē bērnu grāmatas un nodarbojas ar keramiku. No poļu valodas tulkojusi Ingmāra Balode.
Kurmis melni baltā alā. Terēza Sediva. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2021.
Kurmis dzīvo pazemē, melni baltā alā. Viņš ir nolēmis savu mājokli padarīt priecīgāku. Un tad izrādās, ka viņam virs galvas atrodas koša un krāsām pārpilna pasaule...
Terēzes Sedivas brīnišķīgās , linogriezuma tehnikā veidotās ilustrācijas ļauj mums ieraudzīt, kādas bagātības mūs gaida, kad sadūšojamies iziet no savas komforta zonas un meklēt gaismu tuneļa galā. No angļu valodas tulkojusi Renāte Punka
Mana negantā diena. Amēlija Žavo. Rīga : Latvijas Mediji, 2022.
Lielie saka, ka negantie vilki dzīvo tikai pasakās. Tā nav tiesa. Vilki ir arī manā skolā. Tie uzglūn, apsaukā un dara pāri. Vai arī man jākļūst par negantu vilku?“ Mazajai Šarlotei ir bail no vilkiem. Arī viņas skolā ir negantie vilki - tie, kas dara pāri citiem. Kādu dienu, lai tikai nekļūtu par pāridarītāju upuri, arī Šarlote kļūst par vilku.
Tulkojusi Laura Romanovska.
Nepaklausīgais vectēvs. Rebeka Lukošus. Rīga : Liels un mazs, 2021.
Rebeka Lukošus, kas lasītājiem līdz šim zināma galvenokārt kā ilustratore, šajā grāmatā piedāvā pašas radītu stāstu - bilžu grāmatas pamatā ir mākslinieces ideja, kurai ar redaktores un literārās konsultantes roku tekstā pārtapt palīdzējusi Inese Zandere. Grāmata veltīta Lukošus vectēvam Antonam, kurš bija autores iedvesmas avots un grāmatas galvenā varoņa prototips. Grāmatas notikumi norisinās vienas dienas ietvaros – un tā ir svarīga diena grāmatas varoņa dzīvē, viņa 80 gadu dzimšanas diena. Bērniem raksturīgais sapnis – man paliks 18, kļūšu pilngadīgs, darīšu, ko gribēšu, man vairs nebūs jāklausa vecāki, šeit ar labsirdīgu ironiju pārcelts uz vecā vīra dzīvi. Viņš visu mūžu dzīvojis “tā, kā vajag” – tā, kā par pareizu uzskata citi, bērnībā vecāki, vēlāk – sieva, meitas, tagad – mazbērni, bijis paklausīgs.Bez liekas didaktikas, ar gaišu humora izjūtu Rebeka Lukošus ļauj vectēvam izrauties no rutīnas un kļūt nepaklausīgam, izbaudīt visus “aizliegtos augļus” – doties, kur deguns rāda, atkal sēsties pie mašīnas stūres, soļot gar jūru, netaupot veselību un neatpūšoties uz soliņiem, našķoties ar neveselīgu ēdienu, nokrāsot melnus savus sirmos matus. Tikpat dabiski no šīs brīvības izaug arī ilgošanās pēc tuvajiem cilvēkiem – draugiem un ģimenes, bez kuriem nepaklausības prieki zaudē savu valdzinājumu. Jubilārs atgriežas mājās, kur, izrādās, neviens negaida viņu ar pārmetumiem un pamācībām, bet gan ar prieku un dzimšanas dienas torti. Paklausība un nepaklausība ir psiholoģiski komplicēta tēma, kas iet cauri visiem bērna attīstības posmiem un turpinās pieauguša cilvēka dzīvē. Visos vecumos cilvēku attiecībās jālīdzsvaro šī patstāvības, neatkarības un savstarpējās saskaņošanās, pielāgošanās deva. Bērni stāstu bez grūtībām spēs attiecināt uz sevi, taču viņu acu priekšā nerēgosies tieši pret viņiem pavērsts, pamācoši pacelts pirksts, viņi domās par sevi, domājot par vectēvu un vienlaikus izjūtot arī empātiju un solidaritāti starp paaudzēm.
Rijīgā čūska un gudrā pele. Juris Zvirgzdiņš. Rīga : Pētergailis, 2021.
Rakstot grāmatu “Rijīgā čūska un gudrā pele”, Juris Zvirgzdiņš ir sagatavojis jaunu brīnumu, lai tad, kad brīnums notiks – piemēram, nolasot stāsta fragmentu Jāņa Baltvilka lasījumos, bērni sēdētu ieplestām mutēm... Tieši iepriekš sagatavotu brīnumu varētu dēvēt par stāsta galveno ideju, īpaši veiksmīgi brīnumi rodas tad, ja izvēlēta pareizā atbalsta komanda, kas nepadodas grūtību priekšā un ir gana radoša. Šajā procesā tiek pārvarētas arī bailes – nav nemaz tik viegli, satiekoties ar Rijīgu čūsku, kuras vēderā jau atrodas gan zvaniņš, gan pulkstenis, gan kafijas dzirnaviņas, pat kājminamā šujmašīna, tai vienkārši piedāvāt meža zemenītes. Bet drosmīgā pele to spēj. Viņa ir radošu ideju pārpilna un palīdz ne vien čūskai atbrīvoties no gaužām nepiemērotās maltītes, bet arī veselam pulkam - susuriņam, gailim, vāverei un zaķu mātei iegūt sev nepieciešamo. Arī čūskai tiek apmetnis (vairs nebūs jāmaina āda - tas taču ir tik sāpīgi!), un pati izdarīgā pelīte tiek pie siera rituļa. Juris Zvirgzdiņš allaž mācējis rīkoties ar valodu – stāstā par čūsku un peli tieši zvaniņa “dzinn, dzinn”, pulksteņa “tik, tak”, kafijas dzirnaviņu ”rrrr”” un šujmašīnas “cik, cak” piešķir vēstījumam gan savdabīgu ritmu, gan īpatnu poētismu.Grāmatai raksturīga attēla rotaļīga saspēle ar tekstu. Izdevuma māksliniece ir starptautiski pazīstamā jaunā ilustratore Vivianna Maria Stanislavska.
Uz mājām. Indreks Kofs. Rīga : Pētergailis, 2021.
Kādu dienu, kad piecgadīgajam Madim neviens nevar atnākt pakaļ uz bērnudārzu, viņam uz mājām ir jāiet vienam. Šis pasākums izvēršas par piedzīvojumiem pilnu ceļojumu, kurš beidzas vēlu vakarā ar satraukto, taču bezgala laimīgo vecāku satikšanu. No igauņu valodas tulkojusi Daila Ozola, māksliniece Marja Līsa Platsa.
Zvēru barošana. Inese Paklone. Rīga : Pētergailis, 2022.
Jaunā grāmata ieved lasītāju daudzkrāsainā zvēru valstībā, ar maza zēna vērīgajām acīm ļaujot noraudzīties dzīvnieku pusdienošanas paradumos. Dzejoļi priecē ar trāpīgām, izzinošām detaļām, tie valdzina ar svaigo, skanīgo valodas plūdumu, spožām un negaidītām atskaņām. Ko pusdienās ēd ašie un lēnīgie, pūkainie, spalvainie, strīpainie – visi Zoodārza iemītnieki, kam ēdiens tiek pasniegts ik dienu noteiktā laikā? Dzejoļu krājumu rotā mākslinieces Gundegas Muzikantes papīra griezuma tehnikā veidotās dzīvnieku ilustrācijas. “Pastaiga pa zoodārzu parasti kļūst par aizraujošu piedzīvojumu gan bērniem, gan pieaugušajiem. Divtik un trīstik interesanti ir tad, ja no murkšķa pie lemura un daudziem jo daudziem citiem ved dzejniece, kura prot parādīt ne tikai dzīvnieku ārējos dotumus, bet arī to raksturu, uzvedību, stiķus un niķus. Turklāt tā, lai līdzgājēji nejūt barjeras, kas viņus nošķir no zoodārza iemītniekiem, – lai viņi saskata, sadzird, saož, apbrīno, lai papriecājas par visiem, lai paprāto, kurš kuram tuvāks, lai kādu iemīļo, ” tādi ir krājuma redaktores, dzejnieces Māras Cielēnas ceļavārdi jaunajai Ineses Paklones grāmatai ”Zvēru barošana”.
9+
Diena, kad ome salauza internetu. Marks Uve Klings. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2021
Iecienītā vācu rakstnieka, dziesminieka un satīriķa Marka Uves Klinga līksmā un asprātīgā grāmatiņa ļauj iejusties situācijā, kad pasaulē uz dažām stundām pārstājis darboties internets. Ir aizdomas, ka pie šīs globālās problēmas vainojama kāda ome kādā Vācijas pilsētiņā… Tifānijai šodien bija jāpieskata ome. Un tieši ŠODIEN ome ņēma un salauza internetu. VISU INTERNETU. Visā pasaulē. Nu forši…Bez interneta nekas vairs nav tā, kā bija: Maksis nevar spaidīt savu telefonu, Luīze nevar klausīties mūziku, bet opis – skatīties televīziju. Pat mamma un tētis pārnāk no darba neierasti agri, jo viņi nevar pastrādāt. Neviens nezina, ko iesākt – kā dzīvot bez interneta? Tomēr diena galu galā izvēršas visnotaļ jauka. Par spīti tam, ka internets neiet. Vai arī tieši tāpēc? Ilustrējusi Astrīda Henna. No vācu valodas tulkojusi Signe Viška.
Kaķis uz klavierēm. Inese Zandere. Rīga : Liels un mazs, 2021.
Ineses Zanderes dzejoļu krājums “Kaķis uz klavierēm”, ko bagātīgi ilustrējusi māksliniece Anita Paegle. Grāmatā apkopoti 23 dzejoļi – no jautra skaitāmpanta līdz liriskai balādei, tādēļ tā būs saistoša visai ģimenei, gan pašiem mazākajiem bilžu grāmatu lasītājiem, gan arī pieaugušajiem. Krājuma nosaukums “Kaķis uz klavierēm” ņemts no tāda paša nosaukuma dzejoļa, kurš, autores vārdiem sakot, “nav par rāmu kaķi, kas snauž uz klavierēm un murrā, bet par negaidītu lēcienu, kas pilnmēness naktī uzrauj kājās visu māju, par noslēpumainu nakts dzīvnieku, kurš muzicē, staigājot pa klavieru taustiņiem. Par acīm, kas satraucoši spīd tumsā.” Kaķa – reālajā dzīvē sastapta, sapnī redzēta, iedomāta, rotaļā iesaistīta, cilvēka raksturā saskatīta, no pasaku un grāmatu pasaules iznākuša, savām rokām no sniega veidota – daudzveidīgais tēls grāmatā dzīvo dažādos kontekstos un dzejas formās. Dzejnieces un mākslinieces uzburtajā kaķu un cilvēku pasaulē vienmēr vējo dabas klātbūtne un katra dzīva būtne vienlīdz ilgojas būt gan brīva, gan citām piederīga. Autores vēlējušās laikā, kad mīlināšanās ap kaķu bildītēm pārņēmusi sociālos tīklus, dot kaķim iespēju būt pilnvērtīgam mākslas tēlam.
Anita Paegle ir Latvijas ilustrācijas klasiķe, tuva un mīļa ne vienai vien lasītāju paaudzei, un viens no nozīmīgākajiem tēliem Anitas Paegles daiļradē ir kaķis, ko māksliniece attēlojusi gan grāmatu ilustrācijās, gan Latvijas Bankas monētā, gan pastmarkās. Ineses Zanderes dzejoļos sastopamo kaķu daudzveidība ļāvusi māksliniecei radoši strādāt šī tēla visplašākajās robežās, kaķu spilgtos raksturus papildinot ar pilsētas ainavām, vēsturiskām ēkām, dažādām reālām detaļām.
Pandēmijas detektīvi. Daina Ozoliņa. Rīga : Zvaigzne ABC, 2021.
Pie jaunajiem lasītājiem dodas populārās rakstnieces un tulkotājas Dainas Ozoliņas “Pandēmijas detektīvi”! Grāmata asprātīgā valodā stāsta par neparastiem notikumiem un aizraujošiem piedzīvojumiem uz visiem pazīstamu pandēmijas izraisītu situāciju fona.Kad pandēmijas dēļ divpadsmitgadīgais Austris un viņa māsīca Odrija ir spiesti kopā ar mammām pavadīt vasaru dvīņumājā Jūrmalā, abi ir pārliecināti, ka viņus gaisa šausmīga garlaicība. Tomēr viss izvēršas pavisam citādi. Mistiski notikumi mājās, aizdomīgas videokameras pie pensionāru īpašumiem, motorolleristu zagļu banda, pat cilvēka nolaupīšana… Austris un Odrija nolemj slepus kļūt par detektīviem, lai atklātu šos dīvainos noziegumus. Un, kad vēl izrādās, ka tajā visā ir iesaistīta arī Austra mamma, garlaicība vairs nav ne prātā.
Tētis un suns. Laura Vinogradova. Rīga : Zvaigzne ABC, 2021.
Magda nevar saprast, vai bēdāties par zaudēto, vai labāk priecāties par to, kas viņai palicis. Mirkli padomājusi, viņa nolemj labāk priecāties un saka visiem paldies. Cik daudz labāk tomēr ir priecāties nekā skumt! “Tētis un suns” ir sirsnīgs stāsts visai ģimenei par svarīgāko un vērtīgāko. Mēs katrs nojaušam, kas tas ir, bet ne vienmēr protams nosaukt vārdā. Šī grāmata ir par draudzību starp paaudzēm, vienaudžiem, mani un tevi. Laura Vinogradova ir nepārspējama stāstniece. Viņas valoda plūst kā mūzika, un grāmatas rodas it kā pašas no sevis. Bērni jau iepazinuši “Snīpulīti no Snīpuļciema” un mīļuprāt ciemojas “Mežpasaku” mājīgajā paēnā. Garstāsts pieaugušajiem “Upe” 2021. gadā ieguvis Eiropas Savienības Literatūras balvu. Grāmatas māksliniece Ieva Maurīte.
11+
Gads, kad ieradās bites. Petra Posterte. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2021.
Kad Jozefīne Bruknere, saukta par Joziju, no vectētiņa manto bišu saimi, viņai ir divpadsmit gadu, viņa dzīvo pilsētā un par bitēm neko daudz nezina. Kāpēc opis savas bites uzticējis tieši viņai? Ko ar tām iesākt? Ar vectēva draudzenes dravnieces Almas palīdzību meitene pamazām iepazīst šos apbrīnojamos, rosīgos kukainīšus. Izrādās, ka to dzīve ir aizraujoša un noslēpumaina. Tomēr, kad Jozija tiek sadzelta un bišu spieta dēļ nākas izsaukt pat ugunsdzēsējus, mammas pacietība ir galā – bites ir jāved prom! Jozija nolemj nepadoties un uzsāk cīņu par savām bitēm. Vācu rakstniece Petra Posterte (1970) dzimusi Štutgartē, studējusi žurnālistiku, vēsturi un mākslas vēsturi Eihštetē un Ohaio (ASV), pēc tam bijusi redaktore un radio raidījumu autore vācu raidorganizācijā SWR-Hörfunk. Tagad viņa raksta grāmatas un radiostāstus bērniem un kopā ar ģimeni dzīvo netālu no Diseldorfas. Māksliniece Aleksandra Runde (1995) dzimusi Liepājā, studējusi Latvijas Mākstas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas apakšnozarē un Akademia Sztuk Pieknych im. Jana Matejki Krakovā, Polijā, šobrīd turpina studijas LMA maģistrantūrā. Piedalījusies vairākās grupu izstādēs Latvijā un Polijā. Viņu interesē gan ļoti detalizēts un smalks darbs litogrāfijas darbnīcā, gan ekspesīvi eksperimenti ar tušu. Arvien mācās, kā uzzīmēt lēnu vakaru, kafijas un bulciņu smaržu, pilsētā satiktu žurku vai aizmirstus cimdus. No vācu valodas grāmatu tulkojusi Dace Lāže, tā izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Gētes institūta atbalstu.
Glimmerdāles Tonje. Marija Parra. Rīga : Liels un mazs, 2021
Grāmatas galvenā varone ir Tonje, zemnieku saimniecības iemītniece, kas draugos ar aitām, kazām un pieradinātu kaiju, vienīgais bērns nomaļajā, skaistajā Glimmerdāles ielejā. Tonjes moto, kas pārņemts no viņas tantēm – brašām slēpotājām, ir “ātrums un pašpārliecība”. Viņai patīk traukties no pakalniem ar slēpēm vai ragavām, dziedot pilnā rīklē, jo tad ir mazāk bail. Viņa ik dienu tiekas ar Gunvalu, kuram ir 74 gadi un kurš ir viņas kaimiņš, krusttēvs un labākais draugs, spēlē vijoli un ir lielisks pavārs. Viņam ir arī galdnieka darbnīca, kurā viņi meistaro kopā ar Tonji. Tomēr meitenei ļoti pietrūkst citu bērnu draudzības. Tonjei, kas vienmēr ir gatava riskēt un rīkoties, izdodas atrisināt ļoti grūtus savas un pieaugušo dzīves samežģījumus: viņa sadraudzējas ar sākotnēji visai agresīvu zēnu, kuru pametis tēvs, būvē jaunas attiecības starp veco Gunvalu un viņa pieaugušo meitu, kuri nav satikušies 30 gadus, panāk, lai Glimmerdāles kempingā tiktu atļauts apmesties ģimenēm ar bērniem. Tonje nebaidās smagos brīžos uzdot nepatīkamus, bet svarīgus jautājumus. Viņa arī atgādina Gunvalam pašu svarīgāko – ka pieaugušo izraisītos samežģījumos nekad nedrīkst vainot bērnu. Pateicoties Tonjes drosmei neklusēt un runāt to, ko liek sirds, Glimmerdālē atkal skan smiekli un vijole.
Ir mēness zelta kuģis. Juhani Pitseps. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2021.
1944. gada kara rudenī tūkstošiem Igaunijas un Latvijas iedzīvotāju pameta savas mīļās mājas, lai bēgtu pāri jūrai uz Zviedriju. Bēgļu laivās bija arī daudz bērnu. Viņu rotaļas pēkšņi aprāvās, jo bija jādodas bīstamā ceļojumā vētrainajā Baltijas jūrā. Mazā meitenīte Kēte viļņos pazaudē savu mīļlāci Pekaini un vēlāk to brīnumainā kārtā atkal atrod. Beidzot viņas ģimene ierauga Zviedrijas krastus, kur gaida kakao krūze, utu pirts un ilgas pēc mājām.Grāmata 2020. gadā saņēmusi Igaunijas Bērnu literatūras centra balvu "Gada rozīne", bet 2021. gadā – Igaunijas Kultūrkapitāla gada balvu bērnu literatūras kategorijā un Virumā literatūras balvu kā gada labākais vēstures tēmai veltītais darbs. No igauņu valodas tulkojusi Marika Muzikante.
Kurbads. Rīga : Zvaigzne ABC, 2022.
Pasaka par Kurbadu ir bijusi populāra visos laikos. Savā ziņā simboliski, ka Kurbada tēmas atdzimšana - jaunā grāmata un vērienīgais Skyforger uzvedums - iezīmē šo laiku Latvijā. Mums jāmeklē, jāatrod un atkal jāapzina savi mitoloģiskie varoņi. Jo šis ir Kurbadu un Lāčplēšu laiks, kad atkal jācīnās ar velniem, deviņgalvjiem, sumpurņiem un čūskām-raganām. Šai grāmatai ir digitāls papildsaturs, kurš aplūkojams papildinātās realitātes aplikācijā. Tajā iekļautas latviešu folkmetāla grupas Skyforger albuma "Kurbads. Ķēves dēls" dziesmas un detalizēta informācija par Kurbada stāstu.
Laimes bērni. Luīze Pastore. Rīga : Liels un mazs, 2021
Luīzes Pastores piedzīvojumu stāsts “Laimes bērni” ar Evijas Pintānes ilustrācijām. Grāmata adresēta vidējā skolas vecuma bērniem.
Autore savam apjomīgajam prozas darbam izvēlējusies zīmīgu apakšvirsrakstu: pēc patiesiem notikumiem izdomāts stāsts. Grāmatas pamatā ir leģendārā latviešu ceļotāja un pētnieka Aleksandra Laimes (1911-1994) biogrāfijas fakti, bet stāsta galvenie varoņi ir bērni – Ilze, iesaukta par Krītiņu, un viņas jaunākais brālītis, kā arī zviedru žurnāliste Līse, kas ieradusies, lai atklātu un aprakstītu Laimes noslēpumus. Trīsdesmit gadu dzīvodams kā vientuļnieks Venecuēlā, Orhideju salā pie Velna kalna, Laime sasniedza Anhela ūdenskritumu, palīdzēja zinātniskām ekspedīcijām un sniedza daudz interviju žurnālistiem, aprakstīdams savus pieredzējumus un atklājumus grūti pieejamajos kalnos, kas glabā aizvēsturiskas un pavisam mistiskas būtnes un dārgumus. Par Laimes dzīvi ir ļoti maz pārbaudāmu ziņu. Neviens nespēja līdz galam saprast, kur ir realitātes un eksotiskā latvieša fantāzijas robeža. Uz šīs robežas tad arī atrodas Luīzes Pastores grāmata – brīvs lidojums pār Laimes dzīvi un Venecuēlas džungļiem, veidojot aizraujošu piedzīvojumu stāstu, kurā galvenais ir nevis atbilstība dokumentāli pierādāmiem faktiem, bet gan idejas par cilvēka spēju sadzīvot ar džungļiem, par mantkārības postošajām sekām un par ticību neticamā iespējamībai.
Radio Popovs. Anja Portina. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2022
Deviņgadīgais Alfrēds faktiski dzīvo viens. Mammu viņš nekad nav redzējis, bet tētis vienā laidā brauc komandējumos un brīžam, šķiet, aizmirst par dēla eksistenci. Kādu nakti Alfrēds nolemj sekot noslēpumainai svešiniecei, kura kopā ar avīzi pa durvju pasta lūciņu viņam piegādā arī ābolus, vilnas zeķes un sviestmaizes. Sākas neaizmirstami piedzīvojumi, kas pilnībā maina ne tikai Alfrēda, bet arī daudzu citu novārtā pamestu bērnu dzīvi. Zēns nonāk Amandas Ābollapas mājā, kur dzīvo arī kaķis Auksis un vārna Harlamovs. Viņa jaunā paziņa ir pastniece un ļoti jutīgu ausu īpašniece – tās spēj uztvert bērnu nopūtas. Amandas mājā Alfrēds atrod vecu radioraidītāju, jumtistabiņā ierīko radio studiju un sāk gatavot slepenus nakts raidījumus aizmirstajiem bērniem. Somu rakstnieces Anjas Portinas (1971) grāmata “Radio Popovs” ir aizraujošs, humorpilns un labestīgs stāsts, kas ieturēts vislabākajās bērnu literatūras tradīcijās. 2020. gadā tā saņēmusi Finlandia Junior balvu un tulkota jau vismaz 8 valodās.No somu valodas tulkojusi Anete Kona. Māksliniece Aleksandra Runde.
Sestklasnieki neraud. Žaks Frīnss. Rīga : Liels un mazs, 2021
Izdota holandiešu rakstnieka Žaka Frīnsa (Jacques Vriens, 1946) grāmata vidējā skolas vecuma bērniem “Sestklasnieki neraud” Ineses Paklones tulkojumā. Oriģinālilustrācijas grāmatai veidojis mākslinieks un animācijas režisors Edmunds Jansons. Žaks Frīnss Latvijā labi pazīstams ar stāstu krājumu “Skolotājs Jāps var visu” (Liels un mazs, 2009), pēc kura motīviem veidota JRT izrāde bērniem “Skolotājs Jāps un klase”. Arī rakstnieks pats ir bijis skolotājs bērniem no 6 līdz 12 gadu vecumam, vēlāk arī pamatskolas direktors. Stāstos viņš ietvēris daudz ko no pedagoga gadu pieredzes. Grāmata “Sestklasnieki neraud” balstās uz reāliem notikumiem klasē, kuras audzinātājs bijis Žaks Frīnss. Tie ir traģiski notikumi, par kuriem ir smagi domāt, runāt, arī lasīt – grāmatas galvenā varone Akija saslimst ar leikēmiju. Akijas, viņas ģimenes, klasesbiedru un skolotāju pārdzīvojumi atainoti ļoti cilvēciski, bez lieka patosa, bet ar lielu sirsnību un brīžiem pat lietišķi – tā, lai palīdzētu bērniem meklēt atbildes situācijā, kad radušās bailes un jautājumi. Rakstnieks izprot un respektē bērnu uztveres īpatnības un lasītprasmes līmeni, raksta viegli uztveramā, tomēr bagātā, ar ikdienas leksikas krāsām atdzīvinātā valodā, ko veiksmīgi atveido tulkotāja. Viņš nevairās ne no jokiem, ne no asarām, risina svarīgas saskarsmes un tolerances problēmas. “Stāsta varoņos atpazinu arī mūsu bērnus, ģimenes, mūsu slimnīcas māsiņas, dakterus un nodaļas ikdienas dzīves ainas. Mazās holandietes Akijas stāsts ir kā gaiša piemiņa daudziem drosmīgiem bērniem,” saka Liene Dambiņa, Bērnu slimnīcas fonda vadītāja. Žaks Frīnss ir viens no visvairāk lasītajiem Nēderlandes bērnu rakstniekiem, viņš vairākkārt saņēmis literāras balvas un bērnu žūrijas atzinību. Grāmata „Sestklasnieki neraud” 2012. gadā ekranizēta, apbalvota Nēderlandes Nacionālajā filmu festivālā un pazīstama skatītājiem arī citās valstīs.
15+
Netikumīgie. Rīga : Liels un mazs, 2021.
Dzejas krājumā pusaudžiem “Netikumīgie” apkopoti dzejoļi Kristas Burānes dokumentālās dzejas izrādei “Netikumīgie” (Dirty Deal Teatro).
Dzejnieki - Marija Luīze Meļķe, Kirils Ēcis, Raimonds Ķirķis, Agnese Krivade, Kārlis Vērdiņš , mākslinieki - Pauls Rietums, Liāna Mihailova, Agate Lielpētere, Sanita Adoviča.
Kristas Burānes ideju par izrādi rosināja vairāki skandāli, kas tika sacelti ap skolā izmantotajiem literārajiem tekstiem un citiem mākslas darbiem, un tā saucamie “tikumības grozījumi” izglītības likumā. Literatūras skolotājiem saskaņā ar tiem jābūt liekulīgiem iedomātas “ideālās dzīves” ideologiem, daudzi šo lomu pieņem un atsakās no literatūras kā mākslas veida, padarot to par noteiktas propagandas līdzekli. Izrādes veidotāji vēlējās uzdot jautājumu par dzejas lomu 21.gadsimta jaunieša dzīvē un izmantot šo mediju, lai dotu vārdu pašiem pusaudžiem sarunā ar pieaugušajiem par viņu dzīves realitāti un to, vai mākslai ir jāsargā tikumība. Grāmatā netiek dublēta veiksmīgās, spilgtās izrādes dramaturģija, bet veidota patstāvīga dzejoļu krājuma kompozīcija, ko papildina četru jauno mākslinieku ilustrācijas un Alekseja Muraško veidotais grāmatas dizains. Grāmata ar visiem tās elementiem veido vēl vienu šo dokumentāli sakņoto dzejoļu interpretāciju, kas nu pastāvēs līdztekus izrādei.
No un es. Delfīne de Vigāna. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2021.
Romāns "No un es" ir kompakts, spoži uzrakstīts vēstījums par to, ko patiesībā nozīmē mājas un ko – būt bez pajumtes. Grāmatas galvenā varone ir trīspadsmitgadīgā Lū Bertiņaka, kuras intelekta koeficients ir tik augsts, ka viņa mācās kopā ar divus gadus vecākiem jauniešiem. Savukārt viņas labākajam draugam un klasesbiedram Lūkasam jau ir 17 un patiesībā būtu jāmācās vēl divas klases augstāk. Brīvajā laikā meitene veic dažādus zinātniskus eksperimentus, prāto par to, kā iekārtota pasaule un cenšas nedomāt par skumjām, kas viņas ārēji ļoti jaukajā un mīlošajā ģimenē apmetušās uz pastāvīgu dzīvi. Kad Lū, kurai ļoti nepatīk publiski uzstāties, ir spiesta gatavot prezentāciju sabiedrības mācībā, viņa izvēlas to veidot par jaunu bezpajumtnieci No, ar kuru nejauši iepazinusies kādā Parīzes dzelzceļa stacijā. Abas pamazām iedraudzējas, un Lū pierunā vecākus uz laiku ņemt astoņpadsmitgadīgo No savā paspārnē. Lū par pārsteigumu, uz viņas un vecāku dzīvi šis lēmums atstāj daudz lielāku iespaidu nekā uz mājas jauno iemītnieci. Delfīne de Vigāna (1966) ir viena no spilgtākajām franču mūsdienu rakstniecēm, kuras psiholoģiskie romāni izraisījuši lielu interesi un piesaistījuši simtiem tūkstošu lasītāju gan dzimtenē, gan citās valstīs. Savos darbos viņa meistarīgi sapludina faktus ar fikciju, pievēršas šokējošiem privātās dzīves aspektiem, ar ķirurga precizitāti un hipnotizējošu stāstnieces prasmi ievelk lasītāju sižetā, savērpjot veselu pārdomu un emociju virpuli. De Vigāna ilgāku laiku strādājusi sociālo pētījumu sfērā un pirmos četrus romānus sarakstījusi paralēli savam maizes darbam. Latviešu lasītāji jau atzinīgi novērtējuši vienu no viņas jaunākajiem darbiem "Lojalitātes"(2018, latviski 2020). Tagad piedāvājam iepazīt romānu, kas viņai atnesis starptautisku ievērību: "No un es" 2008. gadā saņēma prestižo Grāmattirgotāju balvu (Prix des libraires), tas tulkots vairāk nekā 20 valodās, un 2010. gadā tapusi arī ekranizācija.
Puika, kurmis, lapsa un zirgs. Čārlijs Makesijs. Rīga : Zvaigzne ABC, 2021.
“Man jādzīvo šajā pasaulē, taču es ļoti labprāt dzīvotu tajā, ko radījis Čārlijs Makesijs.”/ Elizabete Gilberta
“Šī grāmata ir rakstīta universālajā mīlestības, draudzības un laipnības valodā.”/Bērs Grills
“Brīnišķīgs mākslas darbs un brīnišķīga iespēja ielūkoties cilvēka sirdī.”/Ričards Kērtiss
“Pavisam vienkārši: tieši šobrīd pasaulei ļoti nepieciešams Čārlija Makesija darbs.”/Miranda Hārta
No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.
Sirds plaukstā. Vinko Mēderndorfers. Rīga : Aminori, 2021.
Slovēņu rakstnieka Vinko Mēderndorfera (1958) romāns jauniešiem stāsta par meiteni, vārdā Nika, kas kopā ar ģimeni pārcēlusies uz jaunu dzīvesvietu un uzsākusi mācības astotajā klasē jaunā skolā. Patiesībā gan galveno varoni sauc Nikolaja, bet tas ir noslēpums. Un tas nav vienīgais noslēpums, ko Nika cītīgi sargā no saviem klasesbiedriem. Nikas dzīvē ir kāds, kas, viņasprāt, pavisam noteikti nedrīkst iepazīties ar viņas jaunajiem draugiem. “Sirds plaukstā” ir stāsts par pusaugu meiteni un viņas neparasti parasto ģimeni. Viņa mācās spāņu valodu un paukošanu, spēlē klavieres, skolā organizē dzīvnieku aizsardzības dienu un ir mazliet iemīlējusies. Vinko Mēderndorferam izdevies atrast veidu, kā runāt ar lasītāju par smagu tematu – īpašajiem bērniem –, priekšplānā tomēr izvirzot jauniešiem aktuālas tēmas: skolas un ģimenes dzīvi, draudzību, emocionālo pasauli un vēlmi būt pieņemtam. Tas ir cilvēcīgs stāsts, kas aizkustinās ikvienu. Šādi stāsti ir vajadzīgi, lai mēs kļūtu par iekļaujošu sabiedrību un atzītu, ka visi esam dažādi un tomēr mīlami un vērtīgi. No slovēņu valodas tulkojusi Māra Gredzena.
Stendapa karaliene. Jennija Jēgerfelde. Rīga : Latvijas Mediji, 2021.
Mamma lika cilvēkiem raudāt. Viņa joprojām liek cilvēkiem raudāt, lai gan vairs nav dzīva. Reizēm, kad tētis ir dušā, es dzirdu, kā viņš raud. Man šķiet, viņš domā, ka to nevar dzirdēt. Bet var, tāpēc es nekad neraudāšu. Nekad. Un es nekad nelikšu citiem cilvēkiem raudāt. Es likšu cilvēkiem smieties. Tā ir mana misija! Sašai ir divpadsmit gadu. Kā magnija atomskaitlis. Viņas mamma mēdza teikt, ka dažiem cilvēkiem humors ir kaulos, viscaur skeletā! Sašai ir aizdomas, ka viņas kaulos humora nav, bet viņai ir plāns: kļūt par STENDAPA KARALIENI. Viņa trenēsies, līdz katrs bēdīgais kauls ķermenī kļūs jautrs. Ja vien viņa spēs likt citiem smieties, varbūt tā otra sajūta pazudīs. Tā sajūta, kas slēpjas aiz acīm, dedzina un draud ritēt pāri vaigiem. Moderna, asprātīga un reizē emocionāli dziļa grāmata, kas precīzi attēlo pusaudža domas un pārdzīvojumus. Tā būtu jāizlasa ikvienam bērnam un vecākam.
No zviedru valodas tulkojusi Vizma Zaķe.
Tu redzēji? Sigri Agnēte Hansena. Rīga : Liels un mazs, 2021.
Bērnu grāmatu izdevniecība “Liels un mazs” laiž klajā norvēģu rakstnieces Sigri Agnētes Hansenas (Sigrid Agnethe Hansen, 1989) garstāstu pusaudžiem “Tu redzēji?” Jolantas Pētersones tulkojumā. Grāmata skar aktuālu tēmu – drošību internetā. Iespējams, ka spēcīgi izstāstīts un personisks stāsts spēj pusaudzim par to iemācīt daudz vairāk nekā sausi pasniegta informācija, piemēram, sociālo zinību stundā. Vienlaikus šis romāns ir apliecinājums tam, ka arī pēc piedzīvotiem satricinājumiem un nodevības ir iespējams dzīvot tālāk, ka tas nav pasaules gals. Taču par šādu mācību reālajā dzīvē var nākties dārgi maksāt.
Ūdenstornis. Lote Vilma Vītiņa. Rīga : Liels un mazs, 2021.
Lote Vilma Vītiņa ir gan dzejniece, gan komiksu māksliniece un ilustratore. Viņas grāmatā vienlīdz svarīgs ir gan teksts – dzejai tuva proza un dzejoļi, gan ilustrācijas – tušas zīmējumi, īsas komiksu epizodes. Tas viss veido vienotu kopumu – meitenes dienasgrāmatai līdzīgu vēstījumu pirmajā personā. Grāmatas varone ir mazpilsētas meitene, kuras ikdienas sastāvdaļas ir skola, klejojumi dabā, grāmatas un ūdenstornis. Ūdenstornis ir vieta, ko meitene radījusi savā iztēlē, glābiņš un slēpnis, kurā var nolīst jebkurā brīdī, kad dzīve šķiet neizturami vienmuļa. Ūdenstornī var notikt viss, pēc kā meitene ilgojas, bet zem gultas glabājas atmiņas no bērnības, kuras vēl var paņemt, paturēt rokās. Ūdenstornis meitenes iekšējās norises pārvērš tēlos un kļūst par patvērumu, bet ir grūti tajā dalīties ar citiem, pat, ja rodas draudzība, jo katram ir sava iztēles patvēruma pasaule, un ir jāatrod kopīgais.
Vecākiem
Izglītotā. Tara Vestovera. Rīga : Zvaigzne ABC, 2020.
Patiess stāsts par izglītību kā atslēgu uz pasauli. “Pārsteidzošs un patiesi iedvesmojošs stāsts.”/Bils Geitss
Tara Vestovera (Tara Westover, ASV, 1986) piedzima mormoņu ģimenē un skolā sāka mācīties vien septiņpadsmit gadu vecumā. Taras tēvs, būdams nelokāmi pārliecināts par tuvo pasaules galu un valdības sazvērestībām, cik spēdams norobežoja savu ģimeni no sabiedrības. Nebija neviena, kurš gādātu, ka šīs ģimenes bērni iegūst izglītību un saņem medicīnisko palīdzību, vai iejauktos, kad Taras vecākais brālis kļuva varmācīgs.
Kalendārs mani sauc. Andris Kalnozols. Rīga : Orbīta, 2020.
Andra Kalnozola romāna "Kalendārs mani sauc" centrālais tēls ir jauns vīrietis ar grūti definējamu garīgās veselības stāvokli. Brīžiem šķiet, ka viņa prāts strādā kā bērnam, citkārt – ka labāk nekā vairumam pieaugušo. Stāsta struktūru veido vietējās mazpilsētas mācītājam rakstītas vēstules, kurās galvenais varonis reflektē par savā dzīvē notiekošo, tādējādi iepazīstot pats sevi un apkārtējo pasauli. Nelaimīga iemīlēšanās viņu novedusi pie eksistenciālas nepieciešamības no galvas iemācīties katra kalendāra datumā svinamās vārdadienas, lai "nokļūtu tuvāk" iecerētajai meitenei, proti, – starp visiem vārdiem atrodams arī viņējais. Oskara jeb Kalendāra atmiņas īpatnības un spēja pārdabiski koncentrēties uz specifiskiem uzdevumiem ne tikai atklāj ļoti īpatnēju psiholoģisko varoņa portretu, bet arī dzen uz priekšu aizkustinošus, aizraujošus un uzjautrinošus notikumu pavērsienus. Kalnozola rakstības stilā apvienota dzejai radniecīga poētiskā pasaules uztvere, kas izpaužas spilgtā tēlainībā, un maģiskajam reālismam radniecīga atmosfēra. Vienlaikus to caurvij prasmīgi veidota sižeta struktūra un veikla stāsta dinamika. Autors spējis ap dzelžainu kodola koncepciju apvīt intimitāti veidojošas nianses, caur personīgām detaļām iedzīvināt tēlus un katru stāsta pavērsienu padarīt par atsevišķu piedzīvojumu, vienlaikus pārliecinoši kontrolējot radīto pasauli un uzturot intrigu. Grāmatas redaktors – Henriks Eliass Zēgners.
Pār jumtu debess vien. Nataša Apanā. Rīga : Omnia mea, 2021.
"Viņa māte un māsa zina, ka Vilks guļ cietumā, pat ja īstais vārds ir īslaicīga ieslodzījuma vieta, bet ko maina īstie vārdi, ja logiem ir restes, metāla durvis ar actiņu un viss, kas atrodas tikai četrās sienās. Viņas ir izstiepušās gultā, viņas nodreb, zinot, ka Vilks ir viens, viņas pieceļas. Viņas iedomājas, kā ir gulēt aiz restēm septiņpadsmit gadu vecumā, bet neviens nevar pa īstam iztēloties vakarus šādās vietās." Gluži kā Pola Varlēna dzejolī, no kura aizgūts grāmatas nosaukums, šajā stāstā par ģimeni, ko veido Fēniksa un viņas bērni - Vilks un Paloma, ir daudz melnu lappušu, bet Natašas Apanā rakstības stils vērš visu uz gaismu, kas plūst no zilām un mierīgām debesīm, uz maigumu, kas galu galā spēj vienot šo ģimeni.
No franču valodas tulkojusi Inta Geile-Sīpolniece.
Rīgas raganas. Linda Nemiera. Rīga : Zvaigzne ABC, 2021.
1856. gadā tika pieņemts vēsturisks lēmums – nojaukt Rīgas vaļņus, līdz ar to uz visiem laikiem izmainot pilsētas vaibstus. Pārmaiņu laiks nesa sev līdzi jaunus izaicinājumus un iespējas, kas vienā vārdā tika dēvētas par jūgendu. Un bija ļaudis, kas steidza to izmantot savtīgos nolūkos. Tagad, gandrīz gadsimtu vēlāk, šī senā mistērija tiek celta gaismā un jau atkal nosaka Rīgas likteni. Ieva Mellupe ir apveltīta ar īpašām spējām sazināties ar mirušajiem. Tas gan palīdz atklāt ikdienišķus sarežģījumus, ar kuriem pie viņas vēršas klienti, gan arī iesaista mistisku notikumu virpulī, kur viss apslēptais ir pašā redzamākajā vietā. Kad Ieva sastop nerunīgo, kašķīgo spoku Alisi Annu Zvaigznīti, viņa vēl nenojauš, cik liktenīga šī satikšanās būs gan pašai Ievai, gan visai Rīgai. Tagad viņām kopā ir jāatšķetina senie noslēpumi, kas ierakstīti Rīgas mūros. Linda Nemiera ir fantāzijas rakstniece, kura savā vienpadsmitajā grāmatā veiksmīgi sapludina divus žanrus – pilsētas fantāziju un kriptoromānu. Apvienojot pagājušā gadsimtā populārās jūgenda idejas ar mistiskiem un noslēpumainiem notikumiem, Linda Nemiera ved aizraujošā piedzīvojumā pa Rīgas ielām.
Tūlīt paliks labāk. Iveta Troalika. Rīga : Mansards, 2021.
Rīga, 2000. gads. Mūžīgie bērni – paaudze, kas piedzīvojusi gadsimtu miju un mēģina pielāgoties aizvien jauniem apstākļiem, kuros pat viņu vecāki un padomdevēji jūtas pazaudējušies. Hierarhijas brūk un jūk, un veidojas jaunas. Viss ir tikai mūsu pašu rokās, un pasaule ir jāpadara labāka tieši šobrīd! – tā ir liela brīvība un arī milzīga atbildība, kad esi kaut kur pa vidu starp pusaudzi un pieaugušo. Laura un Māris 1999. gadā satiekas prestižā vidusskolā, piedzīvo pirmo mīlestību un pirmos zilumus, netiekot galā ar visu, ko paši iecerējuši, un atskārstot, ka mīlestība ne tikai rada patvērumu, bet tā var atmodināt kaut ko šausmīgu, kad gribas otram trāpīt tā, lai sāp. Pagaidīt un paciesties, līdz paliks labāk, vai arī pieņemt lēmumus un neļaut darīt sev pāri. Ja tik ļoti esi izslāpis pēc mīlestības un atzīšanas, vai risks, ka lēmumus tavā vietā pieņems kāds, kurš ir drosmīgāks un varbūt nežēlīgāks, atmaksājas? Ko darīt, ja nav neviena, kas palīdzētu tikt galā ar pārmērīgu jūtīgumu, bet visiem atradīsies laiks pateikt “tu visu vari!”? Mūžīgie bērni izdzīvos. Viņi slēps savus zilumus un meklēs brīžus, kuros satikties. Apjukušajā pasaulē viņus vadīs nevis pieaugušā atbalsts, bet izdzīvošanas instinkts un nezūdoša cerība, ka tūlīt paliks labāk. Iveta Troalika dzimusi 1983. gadā, un arī viņas vēlīnie pusaudzes gadi aizvadīti gadsimtu mijā. Iveta beigusi Latvijas Universitātes Filozofijas fakultāti un jau gandrīz 20 gadus ir žurnāliste. “Tūlīt paliks labāk” ir viņas pirmais romāns.