Bērnu žūrija 2023

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centrs jau 23. reizi izsludina lasīšanas veicināšanas programmas "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija" jauno grāmatu kolekciju. Lieli un mazi lasītāji jauno grāmatu kolekciju varēs vērtēt visu gadu un par viņuprāt labāko grāmatu dot savu atsauksmi, lai nākošā gada marta mēnesī Lielajos lasīšanas svētkos varētu paziņot balsojuma rezultātus. Vairāk info https://ej.uz/xgdr

''Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas  2023'' grāmatas Bērzpils bibliotēkā sk.zemāk.

Vienas no šobrīd arī starptautiskā mērogā atpazīstamākajām latviešu bērnu literatūras autorēm Ievas Samauskas grāmatās var just prototipu  klātesamību, tās caurvij cilvēcīgums un iecietība. Rakstnieces jaunākā grāmata “Soliņš un Miskaste” atklāj, cik viegli Ievai Samauskai padodas  priekšmetu, dzīvnieku un augu iedzīvināšana ekspresīvos literāros tēlos. Pasaka “Soliņš un Miskaste” parāda vienu no skaistākajām, īpašākajām  bērnu spējām – prasmi iztēloties. Parastu smilšu kaudzi – par pasaku pili, parastas ceļmallapas – par karalisko augstdzimtību troņiem un  parastus zariņus – par augstdzimušām personām. Grāmatā necils koka soliņš, kādus tūkstošiem var satikt dažādās pilsētās, ar Miskastes  palīdzību iemācās būt vairāk nekā tikai soliņš. Izrādās, ja soliņš tic un vēlas, viņš var būt arī daudz kas cits: Jumtiņš. Galdiņš, Namiņš, Pakāpiens, Skatuve, Gulta, Tunelis, Barjera, Tilts, Garāža, pat Tribīne, Ksilofons, arī – Kuģis, Lete, Osta, Karaļtronis. Un… pat Degunkniebis!

 Saspraudīte un Zobu Skava! Viņš, tāpat kā jauniegūtā draudzene Miskaste, var būt noderīgs tik dažādos veidos veidos! Noderīgs tik  daudziem: Cirslītim, sen nesastaptiem skolas draugiem, dvīnēm puķainās cepurēs, puņķainajam Milzim... Jo runa nav par bezkaislīgu, bezauglīgu iztēlošanos, bet par savu sapņu apzinātu piepildīšanu – īstajā laikā un vietā. Kad tu tici, tu arī  dari jeb kļūsti. Kad tici, ka vari būt vēl kas vairāk, tu arī esi ceļā uz to.

Šī nav grāmata par galvenā varoņa ceļojumu uz tālām zemēm. Šajā stāstā katram atpazīstamā vietā autore kopā ar grāmatas ilustratori Aneti Bajāri – Babčuku lasītāju iepazīstina ar brīnumainu tēlu galeriju – katrs no tiem ir īpašs, tik ļoti atšķirīgs no pārējiem.  Rakstniece prot arī pārvērtību pasakā nerunāt ar lasītāju tikai par atsevišķi norobežotām bērnu tēmām, jo “viņi vēl mazi – tāpat nesapratīs”.  Autore ir pārliecināta, ka noteikti sapratīs. Labāk par dažu lielo. 

Tiešsaites katalogs

“Pazudušais miedziņš” caur asprātīgu, sižetisku bilžu stāstu apliecina grāmatu klātbūtnes lielo nozīmi ģimenes ikdienā un sniedz paraugu radošuma attīstībā, izmantojot grāmatu lasīšanu kā atspēriena punktu brīvai improvizācijai, stāstītprasmei, lomu spēlei un tēlu veidošanai vecāku un bērnu saskarsmē. Grāmata iedvesmojoši rāda, kā no vienkāršās nepieciešmības vakarā nolikt bērnu gulēt izaug vesels kultūras fenomens, kas nozīmīgs bērna attīstībai. “Pazudušais miedziņš”  ir ģimenisks stāsts, kurā iesaistīts bērns, vecāki, grāmatas, rotaļlietas un rūķi, kas piegādā cilvēkiem miegu. Šķiet, ka šoreiz miedziņu kāds nozadzis, jo mazā Stella  neparko nevar aizmigt arī pēc tam, kad tētis izlasījis jau tik daudzas vakara pasaciņas. Meklēšanā detektīvu lomu uzņemas visas Stellas rotaļlietas – līdz beidzot  izrādās, ka miega sūtījums piegādāts istabā, kurā neviens neuzdrīkstējās ielūkoties, lai netraucētu aizņemto mammu – viņai taču šodien bija ilgāk jāpastrādā!

 Māksliniece grāmatu raksturo kā “gandrīz autobiogrāfisku stāstu, kas radies no mazajām ikdienas ciešanām, ko pazīst visi jaunie vecāki – grūtībām vakarā aizmidzināt bērnu. Patiesie notikumi ir savijušies ar izfantazētiem, kuri patiesībā arī ir tikpat īsti, jo arī ir daļa no ikvakara gulētiešanas rituāla: kad izlasītas viena,  divas, nereti trīs grāmatas un tiek izslēgta gaisma, nākas izgudrot vēl kādu stāstu par bērna izvēlētu tēmu. Parasti tas ir detektīvs, kur kādam varonim kaut kas ir pazudis, bet mistēriju vienmēr atrisina izmeklētāji Nīlzirgs un Flamingo.”

Tiešsaites katalogs

Grāmata ar pārsteigumu: lasi par kaimiņu piedzīvojumiem un pilnvērtīgi pavadi laiku kopā ar draugiem un ģimeni, arī spēlējot galda spēli.  Galda spēli atradīsi grāmatas beigās, kā arī vēlāk varēsi lejupielādēt tiešsaistē. Laipni lūgti pavisam parastā apkaimē ar neparastiem iedzīvotājiem!  Tikai... viņi cits citu nemaz nepazīst un nezina, kādi pārsteidzoši talanti katram piemīt. Viss mainās, kad negaidīti pazūd internets.  Kaimiņi pirmo reizi uzzina, cik daudz viņi spēj paveikt, ja darbojas kopā. Top brīnumu lietas – gan recepšu blogs, gan apbalvota filma.

Ieskaties ilustrācijās uzmanīgi un pamanīsi lieliskas detaļas un atpazīstamas ainas! Jautrs stāsts par kaimiņiem. Par talantiem un jaunām draudzībām.  Stāsts par mums visiem.

Grāmatai līdzi nāk spēle: 630x270 mm izmērā.

No katalāņu valodas tulkojusi Dace Meiere.

Tiešsaites katalogs

Tā nebija nedz trešdiena, nedz svētdiena, kad lietus spīdēja un saule lija, jo tā bija...

 "ŅAUdiena.rrr" ir dzejas krājums visu vecumu bērniem, kas spēj ar labsirdību saskatīt ačgārni neparasto valodā, dzīvniekos un cilvēkos mums visapkārt, kā arī pašiem sevi.  Tas ir lēciens brīnumainā vārdu spēļu un dažādu neierastu būtņu pasaulē, kur sadzīvo suņi, kaķi, vārnas, cilvēki... reizē tik pazīstami,  bet vai tiešām?

Aivara Neibarta dzeju grāmatā jaunās dimensijās ietērpj izcilā latviešu māksliniece

Gundega Muzikante – tā vien šķiet, ka ilustrācijas tūliņ izkāps no grāmatas!

Tiešsaites katalogs

Klimpas kungam ir daudz brīnumainu lietu: mēbeles, paklāji, grāmatas, greznumlietas... Taču mantu ir tik daudz, ka ne lielajā mājā, ne dārzā Klimpas kungam vairs nav vietas. Grāmatas paliek nelasītas, visu klāj putekļi. Kad sākas liels lietus, vienīgā vieta, kur vēl var patverties, ir vecs burinieks dārza stūrī. Lai sākas piedzīvojums! No poļu valodas tulkojis Māris Salējs.

Tiešsaites katalogs

Iepazīstieties ar Beti! Viņa nekad nenokar degunu. Pat savā dzimšanas dienā, kuru visi cenšas sabojāt: Bete nesaņem ilgi gaidīto dāvanu, viņai uzklūp nejaukā kaimiņiene, bet mamma aizliedz svētku pusdienas! Dzimšanas dienu izglābj dāvana, kas pati atlido pie Betes. Un tā nav parasta dāvana, bet lielā nelaimē iekļuvusi dāvana, kurai vajag palīdzību! Bete nekad neatstāj draugus nelaimē, top viltīgs glābšanas plāns. Jo tur, kur ir briesmas, tur ir arī Bete!

Šo asprātīgo, sirsnīgo dēku stāstu 6-9 gadus veciem bērniem kopā ar Vitaliju Maksvīti sarakstījis latviešu lasītājiem jau pazīstamais lietuviešu autors Marjus Marcinkevičs, kura grāmata “Svizis” 2020. gadā daudzus priecēja Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas kolekcijā. Savukārt Beti, viņas ģimeni, dāvanu un arī visas dēkas līksmās ilustrācijās uzzīmējusi Lina Itagaki, kuras līdz šim slavenākā grāmata ir “Sibīrijas haiku”, kas 2020. gadā saņēma Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu par labāko tulkoto grāmatu bērniem.

No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere.

Tiešsaites katalogs

“Tev būs brālis!” – tā kādu dienu deviņus gadus vecajam Gvidam paziņo vecāki. Izrādās, viņi grasās adoptēt Gvida vienaudzi Tomu, kas ir uzaudzis bērnunamā.
Gvids jūtas sāpināts un dusmīgs par to, ka ne mamma, ne tētis pirms šī lēmuma pieņemšanas nav prasījuši viņa viedokli, un nesaprot,

kāpēc vecākiem nepietiek ar viņu vien. Protestēdams pret šādu vecāku rīcību, zēns ir apņēmības pilns darīt visu, lai Toms nekļūtu par viņu ģimenes locekli.

“Brālis, kas nebija vajadzīgs” ir lietuviešu bērnu rakstnieces Gajas Gunas Ekles (dz. 1989) debijas darbs, kas Lietuvā saņēmis lielu atsaucību no lasītājiem un piesaistījis literatūras kritiķu uzmanību.

No lietuviešu valodas tulkojusi Emija Grigorjeva

Tiešsaistes katalogs

Stāstiņu galvenais varonis ir savu laiku skolas dabas zinību kabinetā nokalpojis skelets, taču šis stāsts ne tuvu nelīdzinās šausmu stāstiem ar skeletu piedalīšanos. Skelets nekad nav piederējis cilvēkam, bet gan bijis plastmasas mācību līdzeklis anatomijas stundās. Noguris un nobružāts tas dodas pensijā un nonāk laukos, kur meža mājās dzīvo tēte un māmuks. Te skelets iegūst vārdu Juhans un sāk piedalīties lauku māju ikdienas dzīvē, ienesot tajā gan pārpratumus un jautrību, gan daudz sirsnības. Igauņu prozai raksturīgi veiklo sižetu veido gan laupītāju pārbiedēšana, plunčāšanās kopā ar bērniem vannā, iešana pirtī un eņģeļu taisīšana sniegā, gan plāni par to, kā vectēvs ņems skeletu līdzi zārkā. “Tā ir oda brīvai lauku dzīvei, kādu vēl aizvien pazīst lauku  ļaudis Igaunijā”, definē pati grāmatas autore Trīnu Lāna. Šādu lauku dzīvi joprojām pazīst arī Latvijā. Rakstniece paskaidro, ka ar to saprot cilvēka, tostarp  veca cilvēka un bērna, brīvu izvēli dzīvot saskaņā ar saviem principiem un ciešā tuvībā ar dabu. Tikpat dabisks autores darbā ir arī priekšstats par cilvēka dzīves noslēgumu, ko stāsts spēj nodot bērnam, neveicinot bailes.

Igauņu rakstniece Trīnu Lāna raksta bērnu grāmatas igauņu literārajā valodā un veru valodā, strādā Veru institūtā, popularizējot šā novada tradīcijas un kultūru,  un rediģē grāmatas veru valodā. Par 2020. gadā izdoto grāmatu "Skeleta Juhana gaitas" viņa saņēmusi Tartu Bērnu literatūras balvu un tikusi nominēta Kultūras fonda balvai.Marja Līsa Platsa ir igauņu ilustratore, grafiskā dizainere, fotogrāfe un dziedātāja, ilustrējusi vairāk nekā 40 bērnu grāmatas, regulāri  saņēmusi grāmatu mākslas balvas. Trīs reizes viņas darbi iekļauti starptautiskajā White Ravens grāmatu katalogā. Poētiskās ilustrācijas “Skeleta Juhana  gaitām” starptautiska žūrija izraudzīja arī Boloņas bērnu grāmatu tirgus reprezentatīvajai ilustrāciju izstādei.

Tiešsaites katalogs

Dainas Tabūnas pirmā prozas grāmata bērniem – garstāsts “Lasis Stasis un Atlasijas okeāns” ar Agates Lielpēteres ilustrācijām.

 Stāsts vēsta par mazu lasēnu, viņa iepazīšanos ar upi, Baltijas jūru, zivīm un citiem ūdens iemītniekiem, par dabisku un cilvēku izraisītu briesmu pilno ceļojumu uz Atlasijas okeānu – tā okeānu dēvē laši. Grāmatas adresāts ir jaunākā skolas vecuma  bērni, kuriem patiks arī mākslinieces ilustrācijās iztēlotā krāsainā ūdeņu pasaule. Okeānu mazais zivēns iztēlojas, kā “īsto varoņu” pasauli, kurā viss ir daudz labāks un visi ir daudz pārāki par  “parastiem” lašiem “parastā” upē vai jūrā. Ceļā stājas asari un cūkdelfīni, tīkli un piesārņojums, tomēr ilgais  un grūtais peldējums lasēnam izdodas. Taču Stasim nākas zaudēt ceļā iemantoto draudzeni Judīti, kas cēlusies no okeāna lašiem. Jau sarunas ar viņu liek Stasim sajust šaubas par iztēloto okeāna lašu dižumu. Realitātē viss patiešām izrādās pavisam citādi, nekā izsapņots, un par īsto varoņdarbu kļūst neatlaidīgā, attapīgā Staša nokļūšana atpakaļ dzimtajā upē. 

Šajā saistošajā sižetā atklājas gan zēna pieaugšanas stāsts, kurā ielikts daudz cilvēcisku emociju, gan arī svarīgas zināšanas  par dabas norisēm, lai gan tās pasniegtas “cilvēciskotā” formā – lasis Stasis mīl savus vecākus, kašķējas ar iedomīgo brālēnu un pat sacer jokainus pantus. Grāmata vairo izpratni par dabu, ekoloģiskiem procesiem un vides apdraudējumu – ne katrs bērns zina, ka  arī viņa gaisā palaistais baloniņš, nonācis jūrā, var kļūt par bīstamām lamatām kādai dzīvai būtnei.

Grāmatas izdošanu atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds.

Tiešsaites katalogs

Peļu ģimenē no Dziļmeža reiz vēlu rudenī gadījās prāvs pelēnu metiens, kurā starp dūšīgiem mazuļiem bija arī sīkaliņš. “Ko tāds dzīvē iesāks? Ne aku jaudās izrakt, ne malku ziemai sagādāt,” gaudās Pele Tēvs. “Ne mājas darbos kāds palīgs,” piebalsoja Pele Māte. Taču neskati peli no cepures! Pelēns, vārdā Pelesdēls Gudrinieks, aug ņiprs, zinātkārs un attapīgs, un, kad Dziļmežam draud briesmas – mūžīgā tumsa, jo Baisma no Svešzemes ir pievācis visspožāko Saules Dimantu, tieši mazais Gudrinieks saņem visu dūšu un dodas pie Baismas, lai glābtu mīļās mājas. Elpu aizraujošā ceļojumā viņš sastop Astoņkāji, valdnieku Krupi, kareivīgo peļu cilti Pindiāņus, Dziļmeža Virsraganu Burvi, Policistu Mežacūku, Zirnekli un citas būtnes, ar kurām gan varonīgi cīnās un kuras uzveic, gan nodibina sirsnīgu draudzību. To, kā Pelesdēlam Gudriniekam veicas un vai viņš izglābs Dziļmežu, pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni un viņu vecāki var lasīt Rutas Svažas uzrakstītajā un Gusta Linkeviča bagātīgi ilustrētajā grāmatā!

Ruta Svaža ir grāmatu tulkotāja. Viņa sarakstījusi grāmatu sēriju par mazo Baibu. Tagad ir tapis aizraujošs stāsts par drosmīgu pelēnu. Šis ir autores pirmais romāns bērniem.

Gusts Linkevičs ir programmētājs un kalnu taku skriešanas entuziasts, kurš ilustrē arī bērnu grāmatas. Mākslinieka zīmējumi ir smalki, detalizēti, asprātīgi un brīnišķīgi papildina stāstu par drosmīgo pelēnu.

Tiešsaites katalogs

Grāmatas galvenā varone ir meitene, vārdā Zlata, kas mācās 7. klasē. Ir 2022. gada pavasaris, kad sākas karš Ukrainā. Skola un mācības paliek gluži vai citā  dzīvē, nu jādomā par izdzīvošanu, par kaut ko tādu, kas liekas nereāls mūsdienās un šeit, Latvijā.
“Iespējams, ka grāmata nebūtu tapusi, ja vien ilgu laiku man nebūtu iespējas ikdienā tikties ar kādu Ukrainas ģimeni, kas apmetās mūsu mājās. Sarunas, prieki un asaras, stāsti, atmiņas, detaļas – tas viss iegūla gluži vai manā zemapziņā, lai pamazām taptu stāsts par meiteni un viņas ceļu uz glābiņu no kara.

Par meiteni, kura dodas uz tālo Latviju.”
Dzintars Tilaks.

Tiešsaites katalogs

Keita ir 12 gadus veca un dzīvo kopā ar tēti Stenu un labradoru Fredi. Keitas mamma nomira, kad meitene bija vēl pavisam maza. Kādu dienu tētis paziņo, ka  vēlētos apprecēties vēlreiz, un lūdz meitai palīdzību atrast īsto sievu. Tētim piemērotas sievas meklējumos abi piedzīvo virkni komisku starpgadījumu.

Rēli Reinausa (dz. 1977) ir igauņu bērnu un jauniešu rakstniece. Studējusi teoloģiju un folkloru, strādājusi par pedagoģi Tartu Universitātē un pētnieci Igaunijas Literatūras muzejā. Viņas darbi godalgoti dažādos literāros konkursos.

No igauņu valodas tulkojusi Daila Ozola.

Tiešsaites katalogs

Vai jūs pārdodat karameles?” Ar šo ikdienišķo jautājumu, ko uzdod veikaliņā ieklīdusi sveša meitene, sākas neparasts, romantisks stāsts. Mazais bodnieks Tomeks iemīlas Hannā un gatavs viņai sekot tālā un bīstamā ceļojumā, lai meklētu burvju upi Kžāru, kuras ūdens spēj dāvāt nemirstību. Tas ļoti nepieciešams Hannas smagi sasirgušajai žubītei – mīļai piemiņai no tēva. Abi jaunieši garo, pasakainiem piedzīvojumiem bagāto ceļu mēro atsevišķi, gūstot atšķirīgu pieredzi, taču domās allaž ir kopā un kopā arī sasniedz galamērķi – vietu, kur upes atpakaļtekošie ūdeņi ieplūst pazemē. Vai Hannai izdosies pārnest savam putniņam dziedinošo ūdeni? Vai abu mīlestība izrādīsies tikpat pārlaicīga kā upe un labestība, ko viņi piedzīvo ceļā?

Žans Klods Murlevā (Jean Claude Mourlevat, 1952) ir franču literatūras dzīvais klasiķis – sarakstījis vairāk nekā 20 grāmatu, kas pazīstamas visā pasaulē, ieguvis neskaitāmas literārās prēmijas, vairākkārt nominēts prestižajai Astrīdas Lindgrēnas memoriālajai balvai, ko 2021. gadā beidzot arī saņēma. Viņš teicis, ka nekad neprāto kāda vecuma ļaudis viņa grāmatas lasīs. Iespējams, tāpēc viņa grāmatas mīl visu paaudžu lasītāji: bērni – par to, ka ar viņiem runā kā ar līdzvērtīgiem, pieaugušie – par to, ka viņš saskata un mīl viņos bērnus, kas viņi reiz bijuši.
Grāmatas vizuālo ietērpu veidojis Mārtiņš Zutis (1988) – mākslinieks un grafikas dizainers, kas aktīvi darbojas komiksu žanrā, animācijā un grāmatu mākslā. Veidojis dizainu vairākām izdevniecības “Jānis Roze”grāmatām: Anetes Mīrsvas “Samsona ceļojums” (1916), Silēnes Etgāras un Pola Beorna “14-14” (2017), Frīdas Nilsones “Ledusjūras pirāti (2019) un “Pērtiķa zvaigzne” (2020). 2015. gadā saņēmis Starptautisko Jāņa Baltvilka balvu kategorijā “Jaunaudze” par debijas grāmatu “Nenotikušais atklājums” (Liels un mazs). Par Frīdas Nilsones grāmatas “Ledusjūras pirāti” māksliniecisko noformējumu nominēts grāmatu dizaina balvai “Zelta Ābele 2019”.
Romānu no franču valodas latviskojusi Valērija Lasovska (1983) – tulkotāja, kas līdztekus tehniskajiem tulkojumiem ik pa laikam atzīstamā kvalitātē tulko arī daiļliteratūru un uzziņa grāmatas pieaugušajiem, taču īpaši augstu novērtēti ir viņas tulkojumi jaunajiem lasītājiem: Silēnes Etgāras un Pola Beorna “14-14”, Tomija Ungerera filozofisko apceru krājums “Kāpēc es neesmu tu?” un Mariannas Dibikas bilžu grāmata “Pastnieks Pele”.
Romāns izdots ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Tiešsaistes katalogs

Bērnu grāmatu izdevniecībā “Liels un mazs” iznāk Māra Runguļa savākto un sakārtoto skaitāmpantu un ķircināmpantu krājums “En den dīno šoko loko tīno”. To ilustrējis Reinis Pētersons. Komentārus Māra Runguļa kolekcijai veidojusi folkloras pētniece Dr. philol. Una Smilgaine. Grāmatas nosaukumam izvēlēts populārs pants, kas mūsdienās bieži skan bērnudārzos un skolās – tam ir arī melodija, jo tas tiek izmantots kā iedziedāšanās vingrinājums. Rakstnieks Māris Rungulis prot saskatīt dažādām paaudzēm kopīgo, saglabājot iepriekšējo paaudžu pieredzi un tuvinot to mūsdienām. Par to liecina arī viņa aizraušanās ar Latvijas bērnu folkloru – spoku un joku stāstiem, skaitāmpantiem un ķircināmpantiem, kuru vākšanai viņš aktīvi pievērsās astoņdesmitajos gados, bet deviņdesmitajos sakārtoja un izdeva vairākus skaitāmpantu krājumus. Tagad rakstnieks, vēlreiz pārskatot savu kolekciju,  veidojis plašāku, apjomīgāku izlasi, kā arī pievienojis savas atmiņas par skaitāmpantu kolekcijas tapšanu, tiekoties un sarakstoties ar bērniem.

Bagātīgi un asprātīgi ilustrētajā grāmatā mākslinieks Reinis Pētersons vizualizējis pārgalvīgo un dauzonīgo skaitāmpantu garu, fantazējot tikpat brīvi,  kā to darījušas daudzas bērnu paaudzes. Zīmējumos darbojas pārsteidzošie pantu personāži, no gardegunes Burbuļmātes un trakās kazas uz skrituļdēļa līdz  pat slaucamam dinozauram un robotam-sūdzambībelei. Šīs ilustrācijas un pantu iedvesmotie komiksi padara mantoto folkloras bagātību viegli uztveramu  un saistošu pat tiem bērniem, kuri vairs neprot no galvas skaitāmpantus un nepavada laiku ar draugiem pagalmā.

Grāmatas dizainu veidojis Artis Briedis.

Grāmata būs interesanta ne tikai bērniem, jo ļaus vecākajai paaudzei atcerēties bērnību, turklāt jaunajā izdevumā folkloras tekstus papildina komentāri un skaidrojumi par skaitāmpantu izcelsmi un dažādu elementu nozīmi, ļaujot pantus uztvert arī kā vēstures atspoguļojumu. Grāmatā līdztekus tradīcijai uzsvērta bērnu folkloras radošā būtība, iespēja vienmēr improvizēt atbilstoši konkrētai situācijai.

Tiešsaistes katalogs

Burmemme viena pati dzīvo uz mazas salas. Ar savām burvju zālēm un mākslām viņa prot ārstēt dažādas slimības un kaites. Viņa tās prot arī uzsūtīt. Augus  saviem virumiem viņa dodas lasīt uz sauszemi, un pāri jūrai lido ar gaisa balonu, kas ļoti izskatās pēc pilnmēness. Burmemmes valdzinājums ir gan viņas vētrainajā un nepakļāvīgajā raksturā, kurā tomēr skaidri iezīmējas rūpes par dabu un cilvēkiem, gan brīnumainajās spējās, kuru pamatā tomēr ir patiesas zināšanas par dabas spēkiem. Burmemmei piemīt arī trakulīga humora izjūta, kurā tomēr nejūt ļaunumu pret izjokotajiem.
Kad Burmemme dakterē kādu kuģa kapteini, kuram pēc jūrā pārciestām katastrofām kājas iet katra uz savu pusi, kapteinis viņā uz vietas iemīlas. Burmemme  tiek dāsni apdāvināta, aizraujas ar mežģīnēm, rozā zābakiem, spīguļiem, vizuļiem un kūkām, un jūtas kā satriecoša pilsētas dīva, aizņemta tikai ar sevi. Tomēr  spējas sajust lielu nelaimju tuvošanos liek Burmemmei attapties no niekošanās, un viņa lidlaukā izglābj no katastrofas divas lidmašīnas un veselu baru putnu. Uz jautājumu, kāpēc pati sevi nepārbur par jaunu skaistuli, viņa viedi atbild: “Atgūdama jaunību, es pazaudētu visas mūža laikā uzkrātās gudrības un pieredzes. Es daudz labprātāk esmu veca, gudra ragana nekā jauna nejēga.” Kad Burmemme atgriežas savā salā, pa pirmo plāno ledu tur ierodas arī kapteinis Bunga, lai  lūgtu Burmemmes roku un sirdi, paliktu salā uz dzīvi un uzzīmētu viņas ārstniecisko augu grāmatu. Taču iespējamās idilles vietā, protams, seko dažnedažādi traki un smieklīgi piedzīvojumi, kā jau cilvēku un raganu kopdzīvē jābūt. Spilgtais pasakas tēls, kas vairāku paaudžu apziņā ieņēmis īpašu vietu Igaunijas  kultūrainā, ļauj latviešu lasītājiem baudīt igauņu lielisko humora izjūtu.
Aino Pervika ir viena no ražīgākajām un populārākajām igauņu bērnu rakstniecēm, viņas darbi saņēmuši daudzus apbalvojumus, tulkoti dažādās valodās,  ekranizēti un uzvesti uz teātru skatuvēm. Latviski izdotas grāmatas “Gaisa baloniņš” (1972), “Arabella, jūras laupītāja meita” (1994) un “Prezidents” (2015).

Tiešsaites katalogs

Pasaule, kuru ik nakti pārstaigā debesmeitas, trīs spoži mēneši, reiz esot bijusi vienota, līdz brāļi, debesmeitu precinieki, sastrīdējās un to sadalīja. Tagad Zaļā Dzīle, mežonīgs un nebeidzams mūžamežs, un sausais, skopais Tīrums dzīvo katrs savrupu dzīvi šķietamā drošībā. Tomēr gan Tīrumā, gan Zaļajā Dzīlē pamazām mostas kā jauni, tā aizmirsti spēki, kas tiecas iegūt vai iznīcināt. Zaļās Dzīles bangas arvien niknāk sitas pret Tīruma krastiem, un cilvēku apmetnēs sākas cīkstēšanās par ļaužu prātiem un sirdīm. Kas izjaucis līdzsvaru starp abām pasaules daļām? Meklējot atbildi senās dziesmās, Vārmas ciema Dižais rakstotājs Hauko atrod tikai jaunus jautājumus.

“Toms Barvidis radījis vienu no tām teiksmainajām pasaulēm, kas izzīmētas līdz pat vissīkākajām detaļām un atstāj gluži taustāmas klātesamības sajūtu. Dzīle un Tīrums, šīs divas antagoniskās daļas, veido sarežģītām saitēm vienotu dzīvu telpu, kuras raksti iesniedzas mītiskā aizmūžu bezapziņā. Atjaunot šajā Visumā sašķobījušos lietu kārtību romāna varoņi spēs, tikai izprotot un pārvarot pašiem sevi. Spriedzes pilnā intriga notur lasītāju savā varā no pirmās līdz pēdējai lappusei.”
Vents Zvaigzne
Toms Deimonds Barvidis (1994) ir Baltic International Bank lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” rīkotā pirmā jauno rakstnieku konkursa laureāts. Toms strādā IT jomā, bet brīvajā laikā raksta, rūpējas par telpaugu saimi un darina mājas vīnu. Debijas romānā “Zaļā Dzīle” savijas autora stāstnieka talants, mīlestība pret fantāzijas žanru un patiesa, dziļa interese par vēsturi un dabu.

Tiešsaistes katalogs

Latviešu izcelsmes operdziedātāja Māra Galanta, saukta par Mūru dāmu, iemantoja pasaules slavu, 1972. gadā dziedot pie Berlīnes mūra. Kopš tā laika viņai raksta cilvēki no dažādām pasaules malām, lai vēstītu par savu neapskaužamo likteni un dzīvi nebrīvē. Arī Māra pati reiz aizbēgusi no totalitāra režīma. Septiņpadsmit gadu vecumā viņa slepus pameta Padomju Latviju un nav atgriezusies dzimtenē pat pēc Dzelzs priekškara krišanas. Kāpēc tā? Un kāpēc viņa izvairās runāt par savu jaunību?

Mūru dāma ir ne tikai brīvdomīga, bagāta skatuves dīva, bet arī vecāmāte – nevērīga, viegli aizkaitināma un ārkārtīgi vientuļa. Emma, viņas mazmeita, ir impulsīva, ar mākslinieciski jūtīgu dvēseli apveltīta pusaudze, kas līdzinās savai vecmāmiņai vairāk, nekā abas to gatavas atzīt. Vēloties izdibināt ko vairāk par vecāsmātes mīklaino pagātni un dzimtas vēstures līkločiem, četrpadsmitgadīgā jauniete lūdz, lai viņu aizved uz Latviju – tā aizsākas ceļojums ne tikai telpā, bet arī laikā. Kāda noslēpumaina Rīgas kundze un liegs maģijas pieskāriens atmodina daudzas – gan smeldzīgas, gan skaistas – atmiņas...

Silēna Edgāra (Silene Edgar, 1978) un Pols Beorns (Paul Beorn, 1977) ir atzīti franču autori, kas raksta gan pieaugušajiem, gan bērniem. Abu slavenākais un godalgotākais kopdarbs ir jauniešu romāns “14–14”, kas 2017. gadā izdots arī latviski. Par godu tam rakstnieki viesojās Latvijā un tieši te guva ierosmi savam jaunajam romānam – “Mūru dāma” (2021).

No franču valodas tulkojusi Valērija Lasovska.

Tiešsaites katalogs

Bērnu grāmatu izdevniecība “Liels un mazs” turpina iepazīstināt bērnus un pusaudžus ar Eiropas vēsturi, izdodot vācu mākslinieka Mavila komiksu “Kinderlande”, kas veltīts notikumiem Austrumberlīnē 1989. gadā, tieši pirms Berlīnes mūra krišanas. Apjomīgo komiksu no vācu valodas tulkojusi Ieva Lešinska, dizaina adaptāciju veikuši Artis Briedis un Reinis Pētersons.

Ar aizrautību un puicisku humoru Mavils stāsta par draudzību, drosmi un uzticēšanos, par bērnību, kas aizrit starp pionieru organizāciju un baznīcu, slepus noklausītām ziņām par pārbēgšanu uz Rietumberlīni un galda tenisa turnīru tieši Vācijas lielo pārmaiņu priekšvakarā. Komikss uzbur spilgtu un personisku VDR pastāvēšanas pēdējo dienu ainu, ko autors pats pieredzējis, būdams, grāmatas varoņu vecumā. Pievienota arī vārdnīciņa, kas skaidro mūsdienu bērniem nezināmās sociālisma laika Vācijas reālijas.

Stāsta galvenais varonis ir Mirko Vacke no septītās klases. Viņš aizraujas ar galda tenisu, spītīgi turas pretī lielo puiku izsmieklam un mēģina sadraudzēties ar paralēlklases jaunpienācēju Torstenu. Abi zēni prot uz katra soļa iekulties nepatikšanās, un visvairāk Mirko uztraucas par to, ka citi viņu varētu uzskatīt par sūdzmani. Taču zēnu dzīvē aizvien vairāk ielaužas arī pieaugušo pasaules satricinājumi.

Mavils dzimis 1976. gadā Austrumberlīnē. Jau skolas gados viņš zīmēja komiksus, ko vēlāk publicēja nelielos žurnālos. Pēc Vācijas atkalapvienošanās Mavils studēja komunikācijas dizainu Berlīnes-Veisenzē mākslas skolā un absolvēja to 2003. gadā ar komiksu “Wir können ja Freunde bleiben” (“Mēs taču varam palikt draugi”). Šis un citi Mavila komiksi tulkoti vairākās valodās, mākslinieks savulaik ar komiksu darbnīcām viesojies arī Rīgā. Kad mākslinieks neceļo apkārt pasaulei kopā ar Gētes institūtu, viņš dzīvo Berlīnē, regulāri zīmē izdevumam “Tagesspiegel”, māca studentus vai strādā pie nākamās grāmatas.

Tiešsaites katalogs

Kad sešpadsmitgadīgā Anika atgriežas dzimtajā pilsētiņā, viņu atkal nomāc bērnības atmiņas – nesaskaņas ģimenē, skolā pieredzētā ņirgāšanās. Dziļi iekšienē sūrst senās pārestības, bet ārēji meitene ir pārvērtusies, viņu neviens vairs neatpazīst. Tagad viņa ir nevis Anika, bet Ana. Drīz klasesbiedri piedāvā Anai nedēļas nogales izaicinājumu – kopīgi pavadīt nakti palu ūdeņu ieskautās mājās, kas slavenas ar leģendām un baisiem notikumiem. Šī izpriecu nakts pārvēršas murgā, kura centrā – noslēpumaini pazudusi meitene. Vairs nav iespējams saprast, kas ir īsts, kas aizmirsts, kas sadomāts. Un kas bija par iemeslu tās nakts notikumiem – mistiski spēki, apreibinošas vielas, atriebība? Vai varbūt viss kopā?
Lietuviešu lasītāji un kritiķi jau augstu novērtējuši rakstnieces Ignes Zarambaites (1988) grāmatas jaunāka vecuma bērniem, bet šī ir viņas pirmā grāmata jauniešiem. “Melndzelmji” tika atzīta par 2020. gada labāko pusaudžu grāmatu Gada grāmatas balsojumā Lietuvā, kā arī iekļauta The White Ravens grāmatu sarakstā.
No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere.
Māksliniece Ella Mežule.

Tiešsaites katalogs

Man bija tieši sešdesmit dienas, lai kļūtu par jaunu cilvēku. Ak jā, tagad jau piecdesmit septiņas. Tad brīvlaiks būs beidzies, un man būs jāsāk iet jaunajā skolā. Protams, tas varētu nebūt viegli – piec - desmit septiņās dienās izmainīt savu dzīvi –, bet tas nevarētu būt arī neiespējami. Ja cilvēks var aizlidot uz Mēnesi, vai tad nevar arī kļūt populārs? Vai ne?
Laipni lūgti Skērblakas viesnīcā Royal Grand Golden Hotel! Te tagad dzīvos Sige ar divām jaunākajām māsām, mammu un pavisam neparasto vecmāmiņu, kurai tikpat neparastā viesnīca, starp citu, arī pieder. Stokholmas skolā Sige neiederējās un jutās pagalam nelaimīgs, tāpēc jauna dzīve mazpilsētā nāk īsti laikā. Te ir gan pinbola mašīna, gan īsts režisors, gan pat negaidīti spraiga cīņa par kādu dārza rūķi ar vietējo instagram slavenību. Ja tikai strauji netuvotos jaunais skolas gads... Sigem ir tikai viens mērķis – līdz vasaras beigām iemācīties būt populāram.
Divpadsmit gadus vecais Sige kopā ar mammu un jaunākajām māsām pārceļas uz dzīvi kolorītajai vecmāmiņai piederošajā viesnīcā Zviedrijas mazpilsētā. Stokholmas skolā Sigi smagi apcēla, tāpēc vasarā pirms jaunā mācību gada sākuma viņam ir tikai viens mērķis: kļūt populāram. Jautrs vasaras stāsts par vientulību, draudzību, radošumu un iekļaušanos (jeb tieši neiekļaušanos) sabiedrībā, kur darbojas bērni, radoši pensionāri, dārza rūķi ar instagram kontu, zvēru izbāzeņi un citi tēli, kas kopā rada sirsnīgu, vasarīgu piedzīvojumu labākajās zviedru bērnu grāmatu tradīcijās.
Lieliskā zviedru psiholoģe un rakstniece Jennija Jēgerfelde (Jenny Jägerfeld) spēj pat vissmagākās lietas meistarīgi pastāstīt ar humoru un siltumu un ir godam nopelnījusi savu vietu Zviedrijas bērnu literatūrā. “Mana kolosālā dzīve” saņēmusi Zviedrijas Radio balvu kā labākā bērnu grāmata 2020. gadā, bet 2022. gadā nominēta Vācijas Bērnu literatūras un Itālijas Bērnu bibliotēku savienības “ORBIL” balvām. Iepriekš Latvijā izdota Jennijas Jēgerfeldes izcilā “Stendapa karaliene”.

Tiešsaistes katalogs

Monikas Kompanikovas (Monika Kompaníková) romāns ”Piektā laiva” ir aizkustinošs stāsts par meiteni, kura postkomunistiskajā Slovākijā visiem spēkiem cenšas parūpēties par sevi un citiem. Divpadsmit gadus veco Jarku emocionāli pametusi viņas nenobriedusī, izlaidīgā māte. Likteņa ziņā atstātā meitene ir spiesta rūpēties par savu kašķīgo, mirstošo vecmāmiņu, lai nenosmaktu postkomunistiskā betona džungļos, lai izdzīvotu Bratislavas daudzdzīvokļu ēkas sociālajā vakuumā. Viņa vada dienas, klaiņojot pa ielām un sapņojot vienīgajā vietā, kur jūtas droši: mazajā dārziņā, ko Jarka mantojusi no nekad nesatiktā vectēva. Kādu dienu, dodoties uz dārzu, viņa apstājas piepilsētas dzelzceļa stacijā un impulsīvi nolaupa dvīņu mazuļus. Jarka balansē uz katastrofas sliekšņa, un, cenšoties rūpēties par mazuļiem, meitene atklāj sevi. Monika Kompanikova ar dzīvu bezkompromisa skatienu iemūžinājusi īstu cilvēcisku attiecību universālu meklējumu postkomunistiskās Eiropas tukšuma un sāpju vidū. Monikai Kompaņīkovai piemīt izcilas novērotājas prasmes un spēja pamanīt detaļas, un šis rakstnieces talants ir ļāvis tapt spožam romānam.

Monika Kompaņīkova ir viena no izcilākajām mūsdienu slovāku rakstniecēm, studējusi glezniecību Bratislavas Mākslas akadēmijā. Romāns “Piektā laiva” ieguva Slovākijas Literatūras gada balvu “Anasoft Litera” (2011), un tas ir tulkots piecpadsmit valodās. Spēlfilma “Mazā osta”, kas uzņemta pēc šā romāna motīviem, 2017. gadā saņēma “Kristāla lāci” Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā. Šogad grāmata bijusi prestižā EBRD Literature Prize 2022 konkursa uzvarētāja, 2022. gadā tā ieguvusi arī Oxford-Weidenfeld Prize nomināciju.

“... Eksperimentāls psiholoģisks pētījums, kas atgādina tādas grāmatas kā Viljama Goldinga “Mušu valdnieku”” — Slovākijas Literatūras gada balvas “Anasoft Litera” žūrija, piešķirot gada balvu romānam “Piektā laiva”.

“Grūti noliegt stāsta aktualitāti arī Latvijā. Mūsu militāro, ekonomisko un pandēmijas krīžu piesātinātajā laiktelpā grāmata "Piektā laiva” palīdzēs pusaudžiem un viņu ģimenēm pārvarēt augšanas grūtības, dziedināt mentālās veselības brūces, izturēt postpadomju smirdīgās atraugas, izrauties no zaņķa, izturēt un atrast sevi, savu identitāti, savu vietu dzīvē. Atgādinās, ka drošākais un skaistākais atspēriena dēlītis ir mīlestība, nē, labāk - Mīlestība.”( Daina Sirmā)

Tiešsaites katalogs

Sirsnīgs un aizkustinošs romāns par mātēm un meitām, ģimenēm un neparastām draudzībām, kas liks jums gan smieties, gan raudāt...

Ja Anna nebūtu zaudējusi darbu, iespējams, viņa nekad nebūtu uzdrošinājusies rīkoties tik impulsīvi. Viņas vecākajai meitai Hlojai ir septiņpadsmit gadu un kārtējie sirdēsti. Piepeši atklājas, ka meitene ir atmetusi ar roku mācībām licejā un plāno sākt strādāt. Izrādās, arī divpadsmitgadīgā Lilī skolā nejūtas labi... Brīdī, kad Anna saprot, ka ģimene burtiski jūk laukā, kļūst skaidrs, ka tikai ļoti spontāna un grandioza rīcība var kaut ko mainīt. Un tā nu Anna paziņo, ka viņas visas dosies uz Skandināviju, lai savām acīm skatītu ziemeļblāzmu. Meitenes šo ideju uztver ar piesardzību, savukārt Anna ir apņēmības pilna, jo šis ceļojums varētu viņas arī atkal satuvināt.

Virdžīnija Grimaldi ir dzimusi Bordo un gribējusi kļūt par rakstnieci kopš mazotnes. Savu pirmo romānu viņa sarakstīja astoņu gadu vecumā zaļā kladē, uz kuras vāka bija reizrēķina tabula. Romānā trīsdesmit lappušu garumā stāstīts par mīlestību, jūru un saulrietu. Tagad viņa ir viena no sešiem visvairāk lasītajiem autoriem Francijā, un viņas grāmatas ir tulkotas vairāk nekā divdesmit valodās.

No franču valodas tulkojusi Agnese Kasparova.

Tiešsaites katalogs

"Kristīnes Ilziņas stāsti ir par cerību un spītu. Par tiem, kuri astoņdesmitajos lēni, bet neatlaidīgi ārdīja komunisma ideoloģijas blīvo mūri, lai Latvija reiz taptu brīva. Kāds ar drosmi un pārliecību, cits bīdamies, bet ticēdams. Ļoti svarīgi un joprojām nepieciešami stāsti, kādu līdz šim mums ir pietrūcis. Bez patosa un liekas poētikas autore paver durvis uz dzīvi, kādu mēs dzīvojām Atmodas priekšvakarā. Parasti cilvēki neparastā laikā.”
Jana Egle, rakstniece.

“Dzīvas un dzīvelīgas Atmodas un pirmsatmodas laiku ainas, kas ietērptas sirdij tīkamos un dvēseli netraumējošos vārdos: Kristīnei piemīt retā spēja arī par briesmīgo un smago runāt ar adekvātu vieglumu, neiebraucot nospiestības depresīvajā grāvī. Šādus gaišus un izgaismotus tekstus mūsdienu latviešu literatūrā nenākas bieži sastapt, tāpēc jo vērtīgāki tie šķiet.”
Dace Rukšāne, rakstniece.

Kristīne Ilziņa (Sadovska) literatūrā debitēja ar dzejoļu krājumu “Jukusi saulespuķe”, par ko saņēma Klāva Elsberga prēmiju. Vēlāk tapa arī vairākas grāmatas bērniem.
Stāstu krājums “Es neliecināšu pret jums” ir kā mozaīkbilde. Tajā savākti un apkopoti stāsti par cilvēkiem, kas piedalās lielos notikumos, paši būdami mazi. Par tiem, kuriem parasti neviens neprasa: ko jūs par to domājat? Tiem, kas vienkārši dzīvo. Pirms Atmodas, tās laikā un arī pašlaik.

Tiešsaites katalogs

Savā jaunākajā gandrīz trillera cienīgajā psiholoģiskajā romānā Delfīne de Vigāna caur divu sieviešu diametrāli atšķirīgo likteņu prizmām ļauj palūkoties aiz sociālo tīklu radītā mūsdienu sabiedrības portreta – kad vīzija par slavu un veiksmi ir vien mānīga ilūzija, kas ne tikai aizēno patiesas vērtības, bet iedragā un pat izposta cilvēku dzīves.
Skolas gados Melānija Klo ir pārņemta ar realitātes šovu solīto spozmi un slavu, taču pašas mēģinājumi ielauzties šajā žilbinošajā pasaulē nevainagojas panākumiem. Paiet vairāki gadi, Melānijai šķietami ir viss, ko viņa ir vēlējusies – vīrs, divi piemīlīgi bērni un krāšņa dzīve Parīzes piepilsētā, ko nodrošina pašas izlolotais YouTube kanāls. Taču tajā nemitīgi rādītā idille sabrūk, kad tiek pastrādāts noziegums, kura motivāciju cenšas atšķetināt valsts prasmīgākie izmeklētāji, arī talantīgā dokumentētāja Klāra. Atklājas sen glabāti noslēpumi, pāridarījumi un aizvainojumi.
Aprakstot laika posmu no pirmo realitātes šovu parādīšanās un to ziedu laikiem līdz pat salīdzinoši tuvai nākotnei, Delfīne de Vigāna sniedz stindzinošu ieskatu pasaulē, kurā viss tiek izrādīts un pārdots, pat ģimenes laime. Dzīve nepārtrauktā priekšnesumā, kad identitāte kļūst par zīmolu, liek zaudēt saikni ar realitāti un maina vērtības, bet šī kaitējuma saknes ir dziļi paslēpušās un savijušās personīgajās attiecībās, un atliek vien sadzīvot ar sekām.
“Bērni ir karaļi” ir gan biedējošs, gan fascinējošs stāsts, kurā autore prasmīgi apvieno vairākus žanrus, vienlaikus talantīgi izjaucot un atklājot mehānismus, ar kādiem teju ikviens cilvēks gandrīz neizbēgami tiek ierauts virtuālajā pasaulē.
Delfīne de Vigāna (1966) ir viens no spilgtākajām mūsdienu franču rakstniecēm, kuras psiholoģiskie romāni izraisījuši lielu interesi un piesaistījuši smtiem tūkstošu lasītāju gan dzimtenē, gan citās valstīs. Savos darbos viņa meistarīgi sapludina faktus un fikciju, pievēršas šokējošiem privātās dzīves aspektiem, ar ķirurga precizitāti un hipnotizējošu stāstnieces prasmi ievelk lasītāju sižetā, savērpjot veselu pārdomu un emociju virpuli. Sarakstījusi jau desmit romānu, gandrīz visi tulkoti daudzās valodās, saņēmuši prestižas literārās balvas, vairāki pārtapuši filmās. Latviešu lasītāji jau atzinīgi novērtējuši iepriekš izdotos romānus “Lojalitātes”(2018, latviski 2020., 2. vieta BJVŽ Vecāku žūrijas vērtējumā) un “No un es” (2009., latviski 2021, Jāņa Baltvilka starptautiskā balva par labāko bērnu un jauniešu literatūras tulkojumu 2021, iekļauta BJVŽ 2022. gada kolekcijā).
No franču valodas tulkojusi Inta Šmite.

Tiešsaites katalogs