Jaunais 2013. gods Rēzeknis Augstškolys Eiropys Socialuo fonda finansātuo projekta „Teritorialuos ideņtitatis lingvokulturologiskī i socialekonomiskī aspekti Latgolys regiona atteisteibā” (2009–2012) dalinīkim ir suocīs ar treju goda dorbu prezentaceju. Ir izguojuse „Latgolys lingvoteritorialuo vuordineica”, kurymā popularzynuotniskā volūdā tīk skaidruota Latgolys kulturys telpys sovpateiba. Vuordineicu skaitietojim pīduovoj 23 autoru kolektivs, kas puorstuov humanitaruos i socialuos zynuotnis.
Izdavums „Latgolys lingvoteritorialuo vuordineica” ir veids, kai, realizejūt storpnūzaru pietejumu, zinuotniskys atzinis padareit zynomys plašuokai sabīdreibai. Vuordineicai ir vairuoki aizdavumi:
– paleidz definēt KAS i KAIDS ir latgaliskais latvyskums, kai tys varātu veiduotīs iz prīšku,
– izceļ latgalīšim sovpateigys viertebys, kas saglobuotys, nasaverūt iz daudzajim nagativajim viesturiskajim i socialajim faktorim,
– konstruej aprisis Latgolys latvīša kulturys telpai i mentalitatei.
Tei ir daudzvolūdu enciklopediska rakstura vuordineica, škirkļu aproksti tymā dūti 4 volūduos: latgalīšu, latvīšu, angļu, krīvu. Teiri tehniski vuordineica sova leluo apjūma dieļ ir izdūta divūs siejumūs: 1. siejums latvīšu i krīvu volūdā, 2. siejums – latgalīšu i angļu volūdā. Latvīšu i latgalīšu volūdā škirklis ir dūts pylnā apjūmā (~1–3 lpp.), bet krīvu i angļu volūdā ir skaitami eisynuotī varianti.
Tei ir pyrmuo taida tipa vuordineica Latvejā, metodologejis ziņā ari plašuokā areālā, kas snādz Latgolai rakstureigu zeimu, simbolu (konceptu) skaidruojumu viesturiskā, folklorys i myusu dīnu perspektīvā. Nūteikti juoatzeimej, ka vīns nu vuordineicys izaicynuojumim beja ari tulkuojums. Eiapaši latgalīšu volūdā, kū tulkuotuoji – Sandra Ūdre i Ivars Magazeiņs – normēja i kuortuoja gondreiž kotrā puslopā.
Tiešsaites katalogs
Oskara Seiksta 
Veselība. Veselīgs dzīvesveids. Vingrošana. Latgaliešu rakstu valoda. Baznīcas vēsture. Izglītības vēsture. Mācību iestāžu vēsture. Valsts lauksaimniecības uzņēmumi - Latvija - Malta (Rēzeknes novads). 
Krājums ir pandēmijas laika produkts, būtībā teksti, kas ir publicēti, ir sarakstīti 2020.-2021. gadā. Tas ir tāds ļoti neviendabīgs dzejoļu krājums, bet savā ziņā ļoti patiess. Krājuma kontekstā pierobeža - tā ir vieta, kur tūlīt tiks šķērsota kāda robeža, un nav skaidrs, vai tā ir teritoriāla vai tā ir jūtu vai sajūtu robeža, vai tā ir tikumu, vērtību robeža.
Objektīvs un vaļsirdīgs dzīves stāsts par nozīmīgiem notikumiem Otrā pasaules kara gados. Reti kurš uzdrošinās tik atklāti rakstīt par sevi un reti kuram izdodas tik patiesi attēlot notikumus, kuru dalībnieks viņš bija. 20. gadsimt nogalē kļuva populāra tā saucamā mutvārdu vēsture, jo arhīvu dokumenti un aplūkojamā posma periodiskā prese nereti nedod iespēju izzināt visai svarīgus notikumus, cilvēku pārdzīvojumus, viņu psiholoģiju ekstrēmas situācijas apstākļos. Lasot A. Rekšņas atmiņas, mēs iepazīsimies ar svarīgiem notikumiem 20.gadsimta vidū, kas izraisa pārdomas par mūsu attieksmi pret pagātni, par cilvēku kopīgām un atšķirīgām interesēm, par neparasta likteņa cēloņiem. Grāmata sniedz lasītājiem daudz jauna par Latvijas pilsoņu likteņiem un notikumiem.
PASKAIDROJUMS
Tematika: Latgaliešu literatūra, medicīna, lauksaimniecība, pilskalni, arheoloģijas pieminekļi, vēsturiskas vietas. Kalendāri, biogrāfijas, kartes, fotogrāfijas.
Romans “Pīters Vylāns” tyka īcarāts kai pyrmuo gruomota treju romanu cyklā par Latgolys atmūdu. Div nuokušajom daļom jau asūt bejuši uzmatumi. Tū, ka Jezups Kindzuļs roksta romanu, zynuoja saime i 1939. g. majā izzynuoja ari Vladislavs Luocs, kurš aktivi leidza dorbuojuos romana izdūšonā. Romans “Pīters Vylāns” skaiteituoju puorsteidz ar dinamiku i dialogu daudzumu. Pyrmūreiz skaitūt, ruodejuos, ka vyss romans sastuov viņ nu dialogu. Te ir plaši apraksteitys latgalīšu nacionaluos problemys: izgleiteibys tryukums, saimnīkuošonys eipatneibys i izīšona vīnsātuos, sādžys dzeivis kasdīna, latgalīšu attīceibys ar staraverim i luterim, puorsapūļošona i rusifikaceja. Ir ari folklorys “atkuopis” i kristeigūs tradiceju aproksti.
Gruomota, kura ļaun īsavērt 20.godu symta suokuos, ir obeju bruoļu Juoņa i Viktora atmiņu stuosti par tāva sātā kūpā pavadeitū laiku. Obejus bruoļus izšķeire kars 1944.godā, i jūs liktini stypri atsašķir. Juoni deportēja, i jis daudzus godus kai ‘’tautys īnaidnīks’’ pavadeja Sibirī. Viktors devēs trymdā, suokumā beja puorvītuotūs personu nūmetnē Vuocejā, piečuok emigrēja iz ASV.Obeji bruoli nikod vaira nasasatyka. Stuosti paruoda obeju autoru drūsmi i pošcīnu.