“Ikviena sēkliņa ir sākotne kam lielākam,” stāsta grāmatas autore Evija Gulbe. “No vienas izaug ķimeņu ģimene, no citas – dzejolis. Šajā grāmatā sēkliņa lido cauri gadalaikiem un notikumiem un aicina sev līdzi aizrautīgus pasaules pētniekus.”
Evija Gulbe ir kā gleznotāja, kas dzejā uzglezno bērna dvēseli. Savukārt māksliniece Evija Timma-Novika dzejas gleznās iesēdina draiskus un mīlīgus dzīvnieciņus, kurus tā vien gribas pabužināt, pakutināt vai sirsnīgi samīļot.
Krājumu pilda ļoti svaigi, neparasti, trāpīgi un asprātīgi dzejoļi, kuri nelīdzinās neviena cita autora rindām. Evijas Gulbes rokraksts, ko pazīstam no “Koko un Riko” sērijas grāmatām, “Bizbizmāsiņas”, “Lilallā un viņas pigoriņiem” un citām, ieguvis pavisam jaunus vijumus, bet tajā pašā laikā viņas rokrakstu nav iespējams sajaukt ne ar vienu citu.
Grāmata “Lidoja sēkliņa” domāta visiem maziem ziņkārīgiem un zinātkāriem deguntiņiem, kuriem patīk saost pavasara un rudens vēju, kurš nes sēkliņas pa gaisu; paošņāt puķuzirnīšus, piparmētras, liepziedus, kumelīšu tēju un skursteņu dūmus, kuri kā bizes aizstiepjas debesīs.
Grāmata iepriecinās visas brīnumus gaidošās actiņas, kas zib un visu grib – salīdzināt kviešu vārpas un rudzu vārpas akotus, iepazīt kastaņus, pīlādžogas, ķimeņu sēklas, griķu graudus un daudzas citas dabas dāvanas.
Dzejoļi uzrunās visas uzmanīgās un vērīgās austiņas un palīdzēs tām saklausīt meža šalkšanu, čūskas šņākšanu, sniegpārslu kluso sanēšanu un pat ledusskapja džezu.
Un, protams, grāmata veltīta visām sirsniņām, kas priecājas, jokojas, dauzās, pikojas, niķojas, ākstās un paākstās, draudzējas, apbrīno un mīl.
Evija Timma-Novika zīmējot lapsiņas, lācēnus, zaķēnus, zvirbuļus, kaķēnus, mušiņas un citas dzīvas radībiņas, ar smalku otu iepildījusi tajos tik daudz mīlestības, ka pietiks visiem bērniem un paliks pāri arī mammām, tētiem un citiem lielajiem bērnu draugiem.
https://balvi.biblioteka.lv/Alise/lv/book.aspx?id=88551&ident=1107708#copies
Stāstu grāmatā sastopam ņipro 
Simtjūdžu
Uzzini visu par iesnām un puņķiem kopā ar 
Komikss “Es tevi gaidīju!” stāsta par cilvēka un viņa 
Ingrīdas Bērziņas pasaka bērniem “
Latvijas Pasts turpina pasta nozares popularizēšanu bērniem, izdodot jau trešo pasta tematikai veltīto grāmatu "Brīnumu diena". Pagalmā pie mājas, kurā dzīvo Monika un Morics, atgadās, kas ļoti neparasts. Ierodas dīvains rādījums un pagalma iemītnieku - suņa, kaķa un vārnas - dienu sagriež ar kājām gaisā... Piedzīvojumi seko cits citam! Dzīvnieki ir apņēmības pilni noskaidrot, kas īsti ir svešinieks un kāpēc tas ir ieradies pie viņiem..jpg)
Vai grāmatai ir knābis?" ir Ineses Zanderes un Rūtas Briedes bilžu grāmata pirmsskolas vecuma lasītājiem. Grāmata tapusi īpaši "Grāmatu startam" - lasīšanas veicināšanas programmai 3–4 gadus maziem bērniem. Tā mudina vecākus un bērnus iepazīt bibliotēkas un izpētīt grāmatu pasauli. Kopā ar grāmatas galveno varoni 
Tīnas un Mada, bērnu, kas līdzinās viens otram kā ūdens lāses, tētis no tantes saņem mantojumā vecu grāmatu sadzeltējušām lapām. Bērni skolā uzzina, ka tas ir ārkārtīgi vērtīgs izdevums.
Latviešu bērnu iemīļotā un apbalvotā grāmatu sērija “Mākslas detektīvi” ir atgriezusies ar jaunumu — pirmo reizi sērijas vēsturē lasītājs aicināts kļūt par aktīvu 
Dzīve ir pārsteigumu pilna, bet dažreiz tie ir negaidītāki, nekā mēs spētu iztēloties savās vispārdrošākajās domās.
Kādā mazā namiņā dzīvo divi rūķīši – 
Šī skola glabā noslēpumus!
Trusītis 
Kotrīna Zīle, dažādu būtņu pārstāve presei, ir radījusi 10 šermulīgus pastāstus par notikumiem, kas tikpat labi būtu varējuši atgadīties arī tavās mājās, pagalmā vai skolā. Autore pati apgalvo, ka šo tekstu sarakstīšanu iedvesmojuši bērnībā dzirdētie tēta stāsti un negaidītas sastapšanās ar būtnēm. Ja lasot liksies, ka nez kas kvern paslēpies skapī vai naktīs stāv uz balkona, ja pumpuru vietā izaugs nadziņi, bet draugam no mutes piepeši izlidos bite – nezaudē mieru. Un nepabrauc garām īstajai autobusa pieturai!
Jau vairākus gadus dzīvodama Londonā, latviešu meitene Milija atklāj, ka viņai ir vairāk kopīgā ar svešo zemi, nekā bija šķitis līdz šim, saprazdama arī to, ka sarežģītās – lai gan ārēji tik saskanīgās – savstarpējās attiecības ar tuvajiem sev apkārt slēpj pavisam tumšus noslēpumus. Līdz galam neatklāti, mistiski raduraksti, deviņpadsmitā gadsimta slavenais angļu okultists Alisters Kroulijs un ķeltu mitoloģijas elementi – tas viss kopā apvij notikumus, kurus nākas piedzīvot romāna galvenajai varonei.
Man bija tieši sešdesmit dienas, lai kļūtu par jaunu cilvēku. Ak jā, tagad jau piecdesmit septiņas. Tad brīvlaiks būs beidzies, un man būs jāsāk iet jaunajā skolā. Protams, tas varētu nebūt viegli – piec - desmit septiņās dienās izmainīt savu dzīvi –, bet tas nevarētu būt arī neiespējami. Ja cilvēks var aizlidot uz Mēnesi, vai tad nevar arī kļūt populārs? Vai ne?.jpg)
Viens no šādiem projektiem ir latviešu tautas pasaku bilžu grāmatu izdošana, ar galveno mērķi draudzīgā un viegli saprotamā veidā iepazīstināt japāņus ar latviešu tautas folkloru, kas izlolota cauri senatnei, tādējādi padziļinot interesi un sapratni arī par latviešu tautas kultūru. Nupat plašākai publikai nodota jau septītā latviešu tautas pasaku bilžu grāmata - Kurš būs stiprākais?
Daina Ozoliņa septiņus gadus Kaibalas pamatskolā mācījusi bērniem runāt angliski un dejot, tagad bērnu un jaunatnes studijā "Marie N" kopā ar viņiem iestudē teātra izrādes. Stāstus sākusi rakstīt, jau mācoties pamatskolā. Viņai sevišķi paticis sacerēt turpinājumu Margaritas Stārastes un Zentas Ērgles darbiem. Daina Ozoliņa labprāt skaļi smejas, kopā ar skolēniem uzspēlē volejbolu. Viņa bieži vien jūtas un uzvedas tā, it kā pašai nebūtu vairāk par pusaudžu gadiem. Tas, ka brīnumi notiek, ir neapšaubāmi: gan ar skolotājiem, gan ar skolēniem, turklāt gan skolā, gan ārpus tās. Varbūt tu netici, ka ne mazums brīnumu piemeklē pat mazpilsētas bērnus? Nu tad lasi un pārliecinies par to! Irēnas Žgutas vāka dizains.
Stāstiņu galvenais varonis ir savu laiku skolas dabas zinību kabinetā nokalpojis skelets, taču šis stāsts ne tuvu nelīdzinās šausmu stāstiem ar skeletu piedalīšanos. Skelets nekad nav piederējis cilvēkam, bet gan bijis plastmasas mācību līdzeklis anatomijas stundās. Noguris un nobružāts tas dodas pensijā un nonāk laukos, kur meža mājās dzīvo tēte un māmuks. Te skelets iegūst vārdu Juhans un sāk piedalīties lauku māju ikdienas dzīvē, ienesot tajā gan pārpratumus un jautrību, gan daudz sirsnības. Igauņu prozai raksturīgi veiklo sižetu veido gan laupītāju pārbiedēšana, plunčāšanās kopā ar bērniem vannā, iešana pirtī un eņģeļu taisīšana sniegā, gan plāni par to, kā vectēvs ņems skeletu līdzi zārkā.
Katra vasaras nometne var būt īpaša un atmiņās paliekoša. Vai nu tu, cilvēk, iemācies un uzzini ko tādu, kas citādi nebūtu iespējams, vai arī – pats galvenais – iegūsti jaunus draugus. Šī vecāku izraudzītā nometne nesola neko aizraujošu, tā tas sākumā šķiet Mikam no Rīgas. Viņš ir nolēmis nepiedalīties. Nekur. Taču drīz vien Miks iepazīstas ar jelgavnieku Reini un… tad tik sākas! Nē, ne jau blēņas, zēni ir noskaņoti visai lietišķi. Tomēr jau no pirmās dienas viņus burtiski pievelk visdažādākie pārbaudījumi, izaicinājumi un ļoti pretrunīgas attiecības ar meitenēm. Tas nebūtu nekas salīdzinājumā ar kaut ko pavisam traku (es nedrīkstu to atklāt), ko viņiem nākas piedzīvot. Arī pēc satikšanās ar to (ko tāpat nedrīkstu atklāt), viss priekšstats par garlaicīgu nometni Viļakas pusē sagriežas ar kājām gaisā…
Vai Tu zini, cik vēzim kāju? Kāda ir peles ligzda? Kas guļ ar kājām gaisā? Kā skudras dzēš ugunsgrēku? To visu ir uzzinājusi skudriņa Kāpēcīte. Apsēdies tuvēk – viņa ar prieku Tev pastāstīs!