Nozaru literatūra

Pasūtu grāmatu ŠEIT

Zigmunds Freids daudzos savos darbos izvērš un analizē atziņu, ka cilvēks ir nenogurstošs baudas jeb tīksmes meklētājs. Tomēr šī doma iegūst jaunu dimensiju 1920. gadā publicētajā esejā "Viņpus tīksmes principa", kurā Freids pirmo reizi izvirza ideju par nāves dziņām jeb Tanatosu. Šis darbs transformē tīksmes principu un cenšas izprast destruktivitāti. Freida uzmanības centrā ir cilvēka tiekšanās pēc tīksmes pa dažādiem apkārtceļiem, kā arī fantāziju loma šajos centienos. Vienlaikus atklāts paliek jautājums: vai dzīšanās pēc tīksmes un laimes nav ļaušanās ellīgajai nepiesātinātības mašinērijai, kas beidzas vien nāvē? Bet varbūt pat ved uz to.

Pasūti grāmatu ŠEIT

Vārdnīcā iekļauti 12000 vārdu un teicienu, kasaptver tā saucamās "nepieklājīgās" dzīves sfēras, kas oficiālajā leksikogrāfijā un vārdnīcās parasti tiek ignorētas. Aptverta 20. gs. lietotā un angļu vārdnīcās fiksētā leksika, kas papildināta ar vārdiem un teicieniem no jaunākās literatūras un videofilmām angļu valodā. Vārdnīca ir skaidrojoša, tā nedod tiešu tulkojumu, bet attiecīgo vārdu un vārdkopu literāri neitrālu skaidrojumu.

Pasūti grāmatu ŠEIT

Autore šo grāmatu rakstījusi, un Balvu novada Tilžas ciema vēsturi un stāstus par tās iedzīvotājiem ir apkopojusi daudzu gadu garumā, strādājot par vēstures skolotāju Tilžas skolā. Daudzu gadu neatlaidīgs darbs ir vainagojies ļoti vērtīgā un izzinošā vairāk kā 300 lappušu biezā grāmatā.

Pasūti grāmatu ŠEIT

Jubilejas izdevums veltīts izdevniecības "Avots" 25 gadiem. Jaunais izdevums veidots pēc tiem pašiem principiem kā 1987.gadā izdotā (1998.g. atkārtotā) autoru kolektīva rakstītā vārdnīca. Vārdnīcā ietverti daudzi jauni vārdi un daudzi vārdi pārstrādāti pilnīgi. Savukārt vārdi, kas zaudējuši aktualitāti, no vārdnīcas svītroti.

Pasūti grāmatu ŠEIT

Gidona Krēmera, mūziķa, kura darbība joprojām Latvijas vārdu pasaulē nes vistālāk un visspožāk, atmiņu grāmatas “Ceļā” vēstījums tapis vairāk nekā 15 gadu laikā. Tas apvieno divas daļas — “Bērnības lauskas”, kurā mākslinieks vēsta par savu bērnību Rīgā līdz 1965. gadam, kad viņš iestājas Maskavas konservatorijā, un “Starp tautu mākslinieks”, kas apcer Maskavā pavadīto laikposmu no 1965. līdz 1980. gadam.

Aizraujošais, dziļi personiskais un tajā pašā laikā ar laikmeta reālijām piesātinātais vēstījums, kura centrā ir Gidona Krēmera fascinējošā personība, dzīvām saitēm saista pagātni ar šodienu, ļaudams soli pa solim izsekot tam, kā no mazas dzirksts izaug liels talants, kuru neierobežo ne telpa, ne laiks.

Pasūti grāmatu ŠEIT

Monogrāfija sagatavota un izdota ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” atbalstu projektā Nr. 1.1.1.2./VIAA1/1/16/196 “Taisnīgs līdzsvars starp privātumu un drošību kibertelpā: stingru datu aizsardzības standartu izveide Eiropā”.

Monogrāfija atbalstīta izdošanai ar Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu padomes 2021. gada 12. jūlija sēdes lēmumu (protokols Nr. 8). 

Grāmata veltīta mākslīgā intelekta regulējumam un cilvēktiesību jautājumiem. Tajā apskatīta mākslīgā intelekta novērošanas tehnoloģiju izmantošana tiesībaizsardzības jomā un izvērtēta to ietekme uz cilvēktiesībām. Aplūkotas arī tiesības uz privātumu, datu aizsardzības tiesības, kā arī mākslīgā intelekta regulējuma attīstība starptautiskā un Eiropas līmenī. Grāmatā ir analizētas Eiropas datu aizsardzības prasības, kas piemērojamas mākslīgā intelekta novērošanas tehnoloģijām, īpaši – sejas atpazīšanas tehnoloģijām. Nobeigumā ir sniegtas rekomendācijas mākslīgā intelekta tiesiskā regulējuma un politikas tālākai attīstībai, lai nodrošinātu mākslīgā intelekta tehnoloģiju atbildīgu un uzticamu izmantošanu un novērstu to radīto apdraudējumu.

Pasūti grāmatu ŠEIT

Izdevumā hronoloģiskā secībā aplūkotas 20. gadsimta skaļākās krimināllietas mūsu valstī. Aptvertais laika posms – sākot no 1947. gada (mātes un meitas Šakaļu krimināllieta – kanibālisma gadījumi pēckara Rīgā) līdz 1994. gadam, kad Latvijā viena gada laikā notika ap 400 slepkavību, no kurām lielākā daļa tā arī netika atklātas. Vairākas no aplūkotajām krimināllietām mūsu sabiedrībai ir zināmas, taču, laikam ejot, tās kļuvušas gandrīz vai par urbānām leģendām, piemēram, jau minētā Šakaļu lieta, kur cilvēku izdomājumi un fantāzija tālu pārsniedz realitātes robežas. Vairākas no šīm lietām laika periodā, kad vēl netika izmeklētas un atklātas, ļoti biedēja Latvijas sabiedrību. Skaļākā no tām, iespējams, ir seksuālā maniaka un slepkavas Staņislava Rogaļova lieta, taču ne tikai. Aplūkotas un analizētas arī vairākas krimināllietas, kas lasītājam varētu būt līdz šim nedzirdētas. Tām visām vienojošais faktors ir tas, ka uzmanības fokusā atrodas noziegumi pret personu.

Pasūti grāmatu ŠEIT

Grāmatā "Cerību ugunskuri" aprakstīti 1991. gada janvāra vēsturiskie notikumi Rīgā un arī Viļņā, barikāžu laiks, publicētas dalībnieku atmiņas un cerības par labāku nākotni. Izdevumu papildina bagātīgs fotogrāfiju klāsts.

Pasūti grāmatu ŠEIT

Dokumentu izstāde “Ir Latvija. Ir Latvija brīva” un tās katalogs ir viens no LNA Latvijas valsts simtgades projektiem. Projekts ir arhīva veltījums Latvijas starptautiskās de iure atzīšanas simtajai gadadienai un valsts neatkarības atjaunošanas starptautiskās atzīšanas trīsdesmitajai gadskārtai, kas tika atzīmētas valsts simtgades svinīgo pasākumu noslēgumā 2021. gadā. Izstāde iepazīstināja ar Latvijas valsts vēsturē nozīmīgākajiem notikumiem un personībām galvenokārt 20. gadsimta sarežģītās vēstures kontekstā.

Atbilstoši izstādes saturam veidots arī tās katalogs latviešu un angļu valodā. Katalogā vienkopus apskatāmas izstādē izmantotās vēstures liecības – dokumenti un fotogrāfijas, daļa no tām līdz šim plašākai publikai neredzētas.

“Cauri dažādiem laikiem un varām Latvijas Nacionālais arhīvs ir saglabājis juridiskus apstiprinājumus latviešu nācijas un Latvijas valsts leģitīmajām pastāvēšanas tiesībām, latviešu tautas identitātes uzturēšanai. Arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas arhīvs ir izcili pildījis uzticama laikmeta liecinieka lomu. Vēl vairāk – arhīvs ir ieguvis vai atguvis nozīmīgas vēsturiskas liecības par mūsu tautai un valstij nozīmīgiem notikumiem 20. gadsimtā. Valsts celtniecība un attīstība nekad nebeidzas – valsts nekad nav līdz galam uzcelta. Ir sācies Latvijas valsts otrais gadsimts, ko varam paši piepildīt ar jaunām vēstures liecībām.” No Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izstādes kataloga ievadvārdiem.

Izstādes radošā komanda un kataloga sastādītāji ir Latvijas Nacionālā arhīva ekspertes Meldra Usenko un Antra Mazūra
Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Ainārs Lerhis, mākslinieces Dace Māra Kokina un Solvita Ozola.

Pasūti grāmatu ŠEIT

Sociālā darba vārdnīca ir tapusi, apzinoties nepieciešamību pēc informatīva un atbalstoša rīka sociālā darba praksē, sociālā darba izglītības nodrošināšanā un sociālās politikas veidošanā, lai veicinātu vienotu izpratni sociālā darba terminoloģijas lietojumā latviešu valodā.
Pastāvot kopējām globālā sociālā darba attīstības tendencēm, katrā pasaules reģionā un katrā valstī sociālais darbs attīstās, ņemot vērā vietējās vajadzības, kultūru, sociālekonomisko situāciju un labklājības valsts modeli. Attīstoties profesijai, attīstās arī profesijā lietotā valoda un terminoloģija, kas ir nozīmīga kā sociālā darba speciālistu saskarsmē ar pakalpojumu lietotājiem, tā arī savstarpējā komunikācijā un starpprofesionālajā sadarbībā. 
Profesijā lietotā valoda, tāpat kā valoda kopumā, gan atspoguļo, gan konstruē noteiktu pasaules ainu, tā ir būtisks instruments profesionālās darbības interpretācijā, speciālistu sadarbībā un profesijas pašizpratnē. Sociālā darbinieka lietotā valoda var ievirzīt to, kādā veidā sociālais darbinieks redz noteiktu problēmu vai tās risinājumu, kā arī to, kā izprot cilvēkus, kuriem palīdz. Vārdi ir valodas pamatvienības, tie apzīmē priekšmetus un parādības, to attiecības, vārdi palīdz izprast pasauli, bet, aplam lietoti, tie var arī maldināt. Tāpēc ir svarīgi iedziļināties lietoto vārdu nozīmēs, lai noskaidrotu, ko tie atklāj par sociālā darba būtību.

Pasūti grāmatu ŠEIT

Toms Feltons jau agrā vecumā tika ierauts slavas pasaulē un, kad divpadsmit gadu vecumā ieguva leģendāro Drako Malfoja lomu “Harija Potera” filmās, nokļuva pasaules uzmanības centrā. Šajā grāmatā Toms pirmoreiz vaļsirdīgi un ar sev raksturīgo humoru stāsta par pieredzi, augot visu acu priekšā uz ekrāna, kā arī par to, kā būt daļai no burvju pasaules.

Autobiogrāfijā Burvestību aizkulisēs Toms dalās ar stāstiem par to, kā viņš ieguva savu pirmo lomu, kurā tika sajaukts ar citu gaišmatainu zēnu — aktieri Makoliju Kalkinu — kā arī par Drako Malfoja cienīgu izgājienu, dodoties uz “Harija Potera” pirmās filmas provēm, nemaz nepārzinot grāmatas.

Tāpat Toms dalās atmiņās no “Harija Potera” uzņemšanas laukuma, ļaujot lasītājam ielūkoties ne tikai filmas, bet arī aktieru savstarpējo attiecību līkločos. Burvestību aizkulisēs ir izklaidējoša, asprātīga un kodolīga grāmata ikvienam “Harija Potera” grāmatu un filmu fanam. Gatavojies iepazīties ar īstenu burvi!

Pasūti grāmatu ŠEIT

"Sākamgrāmata" māca bērnus vispirms saredzēt, saklausīt, sajust un apjēgt apkārtni, saprast savu vietu Pasaulē zem Saules, laika un telpas pasaulē, savā zemē un valstī. Tikai tad grāmata sāk mācīt sazināšanās ceļu - lasīt, rakstīt, pareizi runāt. Šīs grāmatas uzdevums ir dot skolotājiem grūtākas vai atvieglotākas iespējas ceļā ne tikai uz lasītmācīšanu un rakstītmācīšanu, bet, galvenais, bērna ceļā uz pasaules izpratni un sava "es" iesaisti dabā, tautā un cilvēcībā.

Pasūti grāmatu ŠEIT

“RUNĀ DROŠI”, ja tev jāuzstājas publikas priekšā.

“RUNĀ DROŠI”, ja skolā jādeklamē dzejolis, darbā jāprezentē projekts, jālasa referāts, zūmā jāvada seminārs.

“RUNĀ DROŠI” – profesionāls rīks, ar kura palīdzību jebkuru uzstāšanos padarīt neaizmirstamu vai vismaz paciešamu.

"Tā kā pati esmu pārvarējusi neskaitāmus šķēršļus un grūtības, lai runātu droši, dalos pieredzē un zināšanās, kas var palīdzēt arī citiem."
Zane Daudziņa

Šīs grāmatas īpašais piedāvājums – videoieraksti, kuros autore demonstrē grāmatā ieteiktos praktiskos vingrinājumus.

Zane Daudziņa ir aktrise, skatuves runas pedagoģe, Kultūras akadēmijas asociētā profesore un grāmatu autore.

Pasūti grāmatu ŠEIT

Tie ir 18 stāsti par teritoriju, kas mūsdienās kļuvusi par zaudētās zemes simbolu – Abreni: Abrenes (Jaunlatgales) pilsēta un seši Abrenes (Jaunlatgales) apriņķa austrumu pagasti – Kacēnu, Upmales, Linavas, Purvmalas, Augšpils un Gauru pagasts. Bijušo abreniešu atmiņas skar ikdienas dzīvi, sabiedrību, attiecības un izvēles. Izdevumu papildina fotogrāfijas no abreniešu un viņu radinieku personīgā arhīva, kā arī no muzeju un arhīvu krātuvēm.

Pasūti grāmatu ŠEIT

Elita Veidemane grāmatā ir apkopojusi gan sarunas ar pašu Raimondu Paulu, gan savas pārdomas par dažādiem izlasītiem materiāliem R. Paula dzīves un daiļrades kontekstā, kā arī R. Paula laika un cīņu biedru atmiņas par piedzīvoto.

Pasūti grāmatu ŠEIT

Kā tas bija iespējams, ka PSRS okupācijas laikā, kad visai strauji auga saražotās rūpniecības un lauksaimniecības produkcijas apjomi, Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis pieauga daudz lēnāk? Šajā grāmatā atrodam skaidrojumu: tā bija mērķtiecīga, koloniāla okupācijas varas politika - izsūkt no Latvijas (Baltijas republikām) tik, cik vien iespējams, vienlaicīgi padarot to par īstu karabāzi savu interešu aizstāvībai. PSRS nodarītie zaudējumi šajos gados naudas izteiksmē ir 30 811 385 645,25 rubļi.

Pasūti grāmatu ŠEIT

Okupācijas varu nodarītie postījumi Latvijā 1940-1990 : rakstu krājums.

Pasūti grāmatu ŠEIT

Pasūti grāmatu ŠEIT

Izdevuma mērķis ir tuvināt skatienu konkrētu veco cilvēku dzīvei, izgaismojot to, kā viņi vada savas vecumdienas, kas viņiem ir svarīgi, kas sagādā raizes, kas - priekus. Grāmata ir iedalīta piecās nodaļās, katrā no tām padziļināti analizējot pieredzes stāstus un datus - pirmās divas ir vecumdienu problemātiku raksturojošas, bet trīs nodaļas izgaismo būtiskus vecumdienu fenomenus, kas ļauj paraudzīties uz šo mūža periodu dzīvi iekļaujošā skatienā. Vienlaikus šis pētījums atgādina, cik svarīgi ir solidarizēties ar senioriem, mainot vārda "vecums" negatīvo konotāciju.

Pasūti grāmatu ŠEIT

Pasūti grāmatu ŠEIT

Austriešu autores, rakstniece Melānija Laibla un ilustratore Lilija Rihtere, paveikušas neiespējamo – radījušas grāmatu, kas ikvienam lasītājam, gan lielam, gan mazam, sniedz iespēju izvētīt atkritumus un apjēgt to milzīgo ietekmi uz ikviena cilvēka dzīvi un visas mūsu planētas likteni.
Atkritumi – tas ir viss, kas paliek pēc mums pāri, sākot no maizes drupačām, kas brokastojot nobirst uz grīdas, un kakām, ko noskalojam podā, līdz savu laiku nokalpojušiem satelītiem. Vai zinājāt, ka cilvēku radītie atkritumi ir pat kosmosā un milzīgā skaitā riņķo ap mūsu planētu? Vai jums ir kaut mazākā nojausma, cik daudz blaugznu, sviedru un nagu mēs “saražojam” katru dienu? Vai esat kādreiz aizdomājušies, ko par Zemes civilizāciju liecina mūsu radītie atkritumi?

“Andris Ziemelis trešdaļu mūža bija pētījis arhīvus un bibliotēku krājumus, un ar dubultu enerģiju turpināja to darīt, grāmatu rakstot. Es kā ziņkārīgs puišelis urķējos internetā. Jo dziļāk rakām, jo process kļuva interesantāks,” grāmatas pēcvārdā atzīst tās līdzautors Aivars Berķis. “Rezultātā izveidojās kaut kas radniecīgs saplākšņu enciklopēdijai, kuras ļoti sīkajā satura rādītājā katrs viegli sameklēs viņam interesanto vai vajadzīgo.”

Grāmatas lasītājs tās 376 lappusēs uzzinās par saplākšņa 2000 dažādiem izmantošanas veidiem, par tā 4700 gadus seno sākotni, par Herberta Cukura un Kārļa Irbīša būvētajām lidmašīnām un par aviācijas saplāksni, kas bijis audekla biezumā. Tāpat lasītājs atklās, ka Latvija ir saplākšņu ražošanas lielvalsts, jo ir otrajā vietā pasaulē pēc saražotā saplākšņu daudzuma uz vienu iedzīvotāju. Turklāt grāmatā ir uzrādītas gandrīz 800 atsauces, kas ļauj internetā, bibliotēkā vai arhīvos par katru jautājumu uzzināt vēl daudz ko vairāk.

Pasūti grāmatu ŠEIT

Upes plūdumu uz jūru vairo mazo strautiņu straumes. Klanu varenība balstās smilšu graudiņu miriādēs. Meža šalkoņas simfoniju veido neskaitāmu lapu čuksti. Salīdzināt var bezgalīgi – katrs lielums vienmēr būs mazāku daļu summa. Arī Bērzu programma ir kopīgi veidots veselums, par kuru vienlīdz liels paldies pienākas ikvienam tās dalībniekam. Spilgts meža nozares sadarbības apliecinājums, kur “Latvijas finierim ir bijis tas gods būt dažādu jomu speciālistu kopā pulcinātājam. Liels paldies sabiedrībai par mūsu kopīgās ierosmes uzklausīšanu un noticēšanu bērzam kā mērķtiecīgi audzējamai un saimnieciski nozīmīgai koku sugai Latvijas mežsaimniecība. Tas ir lielākais rezultāts – katram ainavā pamanāms, novērtējams. paldies grāmatas autoram, kurš ikdienā dzīvojis līdzi šiem procesiem un radījis Bērzu programmas stāstam šādu emocionālu ietērpumu. Mēs ticam, tā ir tikai pirmā daļa. Turpinājumus rakstīs Latvijas nākamās paaudzes. Uldis Biķis AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs.

Pasūti grāmatu ŠEIT

Pēteris Strautiņš finanšu un tautsaimniecības situāciju Latvijā apraksta un komentē nu jau 25 gadus – kopš 1994.gada, kad astoņpadsmit gadu vecumā nolēma rakstīt tiešu tādus tekstus par šīm tēmām, kādus pats vēlējās lasīt. Lielākoties viņa karjera saistīta ar finanšu analīzi un banku jomu, taču no 2003. līdz 2007.gadam Strautiņš profesionāli darbojies arī žurnālistikā. Viņš brīdinājis par ekonomikas pārkaršanu brīdī, kad citi par to vēl nerunāja, nevairās izteikt kritisku vērtējumu, allaž modri un ieinteresēti seko norisēm Latvijā, vērtējot tās plašākā kontekstā un mudinot to darīt arī mums.
“Šī ir grāmata visiem, kas domā par iespējām dzīvi Latvijā un pasaulē darīt labāku, vēlas labāk saprast mūsu zemes neseno vēsturi, kā arī uzzināt par to, kas šeit dzīvi dara interesantu. Tā ir mirkļa iespaidu un plašu vispārinājumu, rūpīgu pārdomu un vārdu spēļu krājums. Arī vaļsirdīgs pārskats par patiesības meklējumu veiksmēm un neveiksmēm,” ievadā saka autors.
Grāmatā apkopoti rūpīgā atlasē izvēlēti raksti, ko Pēteris Strautiņš 25 gados publicējis dažādos laikrakstos, žurnālos un portālos. Tie sagrupēti pa tēmām, daļai no tiem autors sniedzis īsus komentārus no 2019.gada skatpunkta. Nodaļu “Vēstures pieturpunkti un domuzīmes” papildina grafiki, kas ilustrē Latvijas ekonomikas vēsturi.

Pasūti grāmatu ŠEIT

Grāmata ne vien izglīto lasītāju medicīniskajos jautājumos, kas saistīti ar Alcheimera slimnieku aprūpi, bet ļauj arī paraudzīties uz šo problēmu no cita skatpunkta. Jautājumi un to risinājumi aprakstīti izsmeloši, soli pa solim, vieglā un saprotamā valodā, un tas ir nenovērtējams atbalsts tiem, kas strādā ar Alcheimera slimniekiem vai kam ir radi un tuvinieki ar līdzīgam problēmām.

Grāmatu pasūti ŠEIT

Iedvesmojošie bijušās ASV pirmās lēdijas memuāri – tagad adaptēti arī jaunākiem lasītājiem. Mišela Obama dalās pārdomās ar jauniešiem, un mudina saprast, ka neviens nav ideāls, sevis meklējumi nekad nebeidzas un svarīga ir pati augšana. Drosmīgi stāstot savu stāstu, Mišela jautā jaunajiem lasītājiem: kas esat jūs un par ko gribat izaugt?

Pasūti grāmatu ŠEIT

Maizes grāmatas autore Vija Kudiņa ir pieredzes bagāta maizes cepēja un gandrīz 20 gadus sagaida apmeklētājus pašas dibinātajā Maizes muzejā Aglonā. Gadiem uzturētā interese par maizes vēsturi, maizes veidiem un cepšanas tradīcijām apkopota grāmatā. "Maizes grāmatā" no visa pa saujai: ticējumi, tautasdziesmas par maizi, receptes, svētības zīmes uz kukulīša un derīgi padomi mīklas mīcītājai un maizes cepējai...

Pasūti grāmatu ŠEIT

Evitas Zarembas-Krīgeres grāmata piedāvā aizraujošu ceļojumu pa Ziemeļlatgales dziesmas pēdām, kura gaitā lasītājam piedāvāts kļūt par dziedātāju, jo dziesmas domātas dziedāšanai ne plauktā turēšanai. Tomēr arī plaukta turētājiem un pētniekiem šī grāmata būs noderīga, jo še iespējams sastapt leģendāras Ziemeļlatgales dziedātājas, un uzzināt ko vairāk par viņu dzīvi, kas šajā gadījumā stāstīta ne svešiem, bet savējiem, un tādējādi satur arī jaunu un līdz šim mazāk zināmu informāciju. Šāda personiska, intervijās balstīta pieeja, kuras centrā ir konkrēti cilvēki, viņu dzīves pieredze un tieši viņu dziedātās dziesmas, ir brīnišķa dāvana Ziemeļlatgales krāšņā un bagātā dziesmu pūra glabātājiem un kopējiem, starp kuriem ir arī šīs grāmatas autore.

Anda Beitāne, etnomuzikoloģe, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore.

Pasūti grāmatu ŠEIT

Rokasgrāmatai ir trīs daļas, un tās ir veidotas ar mērķi piedāvāt praktiskus ieteikumus un piemērus valsts pārvaldē, publiskajā sektorā, pašvaldībās nodarbinātajiem, pastiprināti arī pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, kā atpazīt manipulatīvas darbības un dezinformāciju informatīvajā telpā, kā no tām izvairīties un pretoties ar proaktīvu un reaģējošu rīcību, kā arī spēt atšķirt stāstus (vēstījumus) par Latviju, kas balstīti faktos un pierādījumos, no tiem, kas ir izdomāti vai sagrozīti.

Pasūti grāmatu ŠEIT

12. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki (#dziedundejo2021) notika Latvijas pašvaldībās no 2021. gada 12. jūlija līdz oktobra beigām. Sākotnēji Dziesmu un deju svētki bija plānoti 2020. gada vasarā, bet tos pārcēla sakarā ar COVID-19 izplatīšanos Latvijā. Svētkos nenotika plaša pulcēšanas un kopīgi mēģinājumi klātienē. Kopējo programmu veidoja 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Visas norises tika iemūžinātas videoierakstos un nodotas Rakstniecības un mūzikas muzejam.

Enerģētikas profesora Jēkaba Barkāna atmiņu stāsts par ģimenes izglābšanos no holokausta – un viņa ģimene Krāslavā diemžēl tāda bija vienīgā – šķiet, ir pirmā no Latvijas ebreju atmiņu grāmatām, kuru pavada luterāņu un katoļu arhibīskapu pēcvārdi, kurai ir divi zinātniskie redaktori vēsturnieki un vēsturnieka priekšvārds. Gribas domāt, ka tas apliecina Latvijas sabiedrības raisīšanos vaļā no sastingušās pozas attieksmē pret vēstures notikumiem, lai gan nemaz tik droša par to, ka šī atbrīvošanās jau būtu plaši vērojama tendence, es neesmu.

Šis ir vienkārši un skaidri uzrakstīts stāsts ar pilnu amplitūdu: nelietību, tumsonību, savtīgumu, uzticēšanos, pašaizliedzību, nenodošanu. Amplitūdas tumšais gals aprakstīts ar precizitāti, kas ir šausminošāka par jebkuru emocionālu izvirdumu.

Pasūti grāmatu ŠEIT

“Teikt dzīvei jā” – universāla mācība ikvienam.

Viktors Frankls, pirms holokausta prominents Vīnes psihiatrs, būdams vairākus gadus ieslodzīts Aušvicas koncentrācijas nometnē, pētīja gan pats savas, gan likteņa biedru reakcijas uz šausminošajiem apstākļiem. Viņš konstatēja interesantu sakarību: ilgāk izturēja tie, kas sevī rada spēku palīdzēt citiem.

Pat tad, ja atņemts ir pilnīgi viss, cilvēkam paliek iespēja izvēlēties attieksmi.

Ieslodzītie paši izvēlējās, par kādiem cilvēkiem kļūt. Nometnē degradējās tie, kuri atteicās no savas morālās un garīgās būtības. Savukārt iekšēji triumfēja tie, kas šai pieredzei pacēlās pāri.

Cilvēka dziļākais aicinājums ir saglabāt cilvēcību un saredzēt dzīvei jēgu.

Pasūti grāmatu ŠEIT

Grāmatā apkopoti tematiski sagrupēti folkloras žanru izlases elementi. Tā sadalīta 4 daļās, kur pirmā daļa veltīta cilvēka mūžam, otrā daļa cilvēka darbam un trešā - savstarpējām attiecībām - tautasdziesmās, sakāmvārdos un parunās. Ceturtā daļā ir latviešu tautas anekdotes no senatnes līdz mūsdienām.

Pasūti grāmatu ŠEIT

Grāmata “Gribam būt ģimene” ir veltīta topošajām un jaunajām ģimenēm kā ceļvedis stipras ģimenes veidošanā.

Pasūti grāmatu ŠEIT

Kalendarā, kai vysod, kalendarejs i astronomiska informaceja, Rēzeknis–Aglyunys diecezis goreidznīku saroksts, roksti par lauksaimisteibys, medicinys, arheologejis, viesturis, kulturviesturis, volūdys, nūvodpietnīceibys vaicuojumim, kai ari literatura, kritika i publicistika. Kai īrosts, sovys atminis par saimis viesturi publicej Latgolys īvārojamuokūs dzymtu puorstuovi, godagruomota pīmiņ ari aizguojiejus – žurnalistu Pīteri Tabūnu, rakstneicu Diānu Varslavāni, nūvodpietnīku Jōni Būmani, trymdys tautīti Ati Ontonu Homku.

Itūreiz poši interesantuokī redzīs Latgolys viesturei veļteitī roksti, pīmāram: arheologa Jura Urtāna par jaunatkluotajim piļskolnim Ondrupinis i Feimaņu pogostūs, nūvodpietnīka Valentīna Edmunda Klešnika par Mozū Cyblu, kinorežisora i Latgolys kulturys entuziasta Jōņa Streiča par Ludzys pusis Juzefinovu – Anatolija Gorbunova seņču zemi. Sovūs redzīņūs par latgalīšu rokstu volūdu dalejušīs Jūlijs Trōps i Pīters Turkopuls. Rubrikā “Kulturvēstures pīminekli” – par 19. g. s. izdavumim, kurymūs apraksteiti Vitebskys gubernis latvīšu tārpi, i buramajim vuordim.

Literaturys, kritikys, publicistikys tekstu daļu veidoj jau skaiteituojim pazeistami autori, kai Ilze Keiša, Oskars Seiksts, Voldemārs Vogulis, Magdalena Vjatere, Jūlijs Trōps, Leonards Rakickis, Rūdolfs Linužs, Pīters Meikstums, Evelīna Visocka, Ernests Vilcāns, Romons Spaitāns, Pīters Poļaks, Imants Zeltiņš, Vilis Mileiko.

Pasūti grāmatu ŠEIT