Vēsture

RUGĀJU BIBLIOTĒKA

       Rugāju bibliotēka dibināta 1950. gadā. Pirmais ieraksts inventāra grāmatā izdarīts 1951.gada 1. jūlijā. Bibliotēkas dibinātājs ir Rugāju ciema izpildkomiteja. Bibliotēkas apkalpojamā mikrorajonā ir 2360 iedzīvotāji, bibliotēkas fondā ir 5892 grāmatas. Bibliotēku finansē valsts. Bibliotēka atrodas ciema centrā, koka ēkā, kopā ar Rugāju ciema izpildkomiteju. Ēka celta 1934. gadā, ar krāsns apkuri. Bibliotēka aizņem vienu telpu ar kopējo platību 23 m2.

        1967. gadā bibliotēka atradās Rugāju vidusskolas telpās, telpu platība 45m2. Bibliotēka pārcelta 1973. gadā, uz 1939.gadā celto vietējā nozīmes kultūras pieminekli- bijušo pagasta valdes ēku, kas celta par iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem.

        Bibliotēka atradās ēkas pirmajā stāvā 30m2 lielā telpā, vēlāk pārcelta uz otro stāvu, nedaudz mazāku telpu. Bibliotēkas augšupeja sākās ar 2001. gadu, kad bibliotēka pārcēlās uz izremontētām telpām, kurās tika iekārtota plaša lasītava un abonementa telpa ar kopējo platību 67 kvadrātmetri. 2006. gada pavasarī pēc kapitālremonta bibliotēkas telpas tika paplašinātas, iekārtota bērnu lasītava un abonementa telpa.Šobrīd telpu kopējā paltība ir 111 kvadrātmetri.

Pagasta valdes ēka septiņdesmito gadu sākumā.

         2007.gadā Rugāju pagastā darbojas trīs bibliotēkas: Rugāju bibliotēka, Tikaiņu bibliotēka, Rugāju vidusskolas bibliotēka.

BIBLIOTĒKAS DARBINIEKI

         Bibliotēkas pastāvēšanas laikā nomainījušies vairāki bibliotēkas vadītāji. No bibliotēkas dibināšanas 1950. gada līdz 1956. gada beigām strādā Leipurte Olga,

no 1956. gada beigām līdz 1958. gada 13.jūlijam bibliotēku vada Kulova Vija( dzim. Lapiņa),

no 1958. gada 14. jūlija līdz 1960. gada 22. augustam Ārija Blūma ( dzim. Grīnberga).

        No 1960. gada 23. augusta līdz 1977.gada pavasarim Rugāju bibliotēku vada Bērziņa Anna(dzim. Odumiņa), ar nelielu pārtraukumu, kad viņu no 1966. gada 15. septembra līdz 1967. gada 31. maija aizvieto A. Kamenščika. Bibliotēka svadītāja Anna Bērziņa raksturota  kāviena no rajona labākajām bibliotekārēm. Līdztekus darbam viņa pabeidz neklātienē kultūras darbinieku tehnikumu. Viņa raksturota kā kārtīga, pretimnākoša un ļoti centīga darbiniece un dažādu pasākumu organizētāja. Piemēram, viņas laikā pie Rugāju bibliotēkas darbojas vēl četras pārvietojamās bibliotēkas, ir cieša sadarbība ar klubu un Rugāju vidusskolu.

        Bērziņu Annu 1977. gada maijā nomaina jauna bibliotēku darba speciāliste ar kultūras tehnikuma diplomu - Anita Magina (dzim. Zaharāne).

No 2021.gada decembra bibliotēkas vadītāja ir Evita Garbacka (dzim.Sproģe).

DARBA RĀDĪTĀJI

        1964. gadā bibliotēkā bija 417 lasītāji, trijās pārvietojamajās bibliotēkās lasīja 150 lasītāji. Grāmatu fonds 1965.gadā - 5568 eks.

        1973.gadā: lasītāji 326

                        apmeklējums 2223

                        izsniegums 4141

                        grāmatu fonds 5525

       1983.gadā: lasītāji 455

                       apmeklējumi 3510

                       izsniegums 5086

                       grāmatu fonds 8713

       1993.gadā: lasītāji 396

                       apmeklējumi 3561

                       izsniegums 6421

                       grāmatu fonds 10268

       2003. gadā: lasītāji 366

                        apmeklētāji 3984

                        izsniegums 6618

                        grāmatu fonds 8096

      2011.gadā: lasītāji 285

                      apmeklētāji:  8097

                     izsniegums: 11054

                     grāmatu fonds: 5803     

   2022.gadā : lietotāji 307

                    apmeklējums: 3398

                   izsniegums: 6556

                  grāmatu krājums: 6317