Rugāju Romas katoļu draudze

Reizē ar ciemata dibināšanu 1930.gadā tika domāts par katoļu draudzes dibināšanu. 1936.gadā toreizējais Kapūnes prāvests Jāzeps Krumpāns bija iecerējis dibināt draudzi ar pieturas vietu Medņu sādža, kur sāka noturēt pirmos dievkalpojumus Medņu skolā un vietējā iedzīvotāja Kivkucāna šķūnī. Šim nodomam protestēja toreizējais Balvu draudzes prāvests Andrejs Ābeltiņš, jo Medņu sādža atrodas tikai 8km no Balviem. Savukārt Rugāji bija ļoti tuvu Kapūnei - 6km.

1937.gadā 25.janvārī Rīgas metropolīts A.Springovičs ar aktu Nr.331noteica, ka jaundibinātā Rugāju Romas katoļu draudzē jāietilpinašādas apdzīvotas vietas: Teteri, Vilkova, Medņi, Malnī Leidumi, Dubļukalns, Kraukļeva, Sudarbe, Auškas, Maški, Stomeri, Pliksna, Čušļi, Cūkusala un šajos rajonos esošās viensētas. No Kapūnes draudzes jāatdala:Veikšņu, Silenieku, Kaņepienes, Rimstavas, Gruzeišu, Grīsteņu, Upetnieku, Vecdaudzenes, Salenieku, Kozupnieku, Rugāju, Vidussola, Boldūnes sādžas puse, Reibāni, Vorstainiku, Vuškusola un šajos rajonos esošās vienšētas. Šī kata noslēgumā metropolīts arī motivē, kāpēc sadalītas Balvu un Kapūnes (Augustovas) draudzes. Kā pirmo iemeslu viņš min lielos attālumus līdz Balviem un Kapūnei.Pēc šī dokumenta sastādīšanas metropolīts 1938.gadā par Rugāju draudzes prāvestu iecēla Pēteri Tumanu.

Ieradies Kapūnē, kur viņam bija apmešanās vieta un draudze, prāvests P.Tumans izšķīrās par baznīcas celšanu Rugājos. Viņš no kāda luterāņa, kas dzīvoja aiz Rugājiem, nopirka 4,5ha zemes un mazu būdiņu uz tās. Zeme atradās Balvu lielceļa malā. Uz šīs zemes prāvests uzcēla lielu kūti ar šķūni, pirti, ērģelnieka māju, divstāvu pleboniju stāvbūvē, saveda akmeņus dievnama būvei, ielika uzraudzēt kaļķus, uzstādīja krustu jaunizraudzītās baznīcas celšanas vietā, izraka aku.

1939.gadā Rugājos ieradās bīskaps Jāzeps Rancāns apskatīt kā rit baznīcas celtniecības darbi.

Sākot ar 1941.gadu divstāvu plebānijā sāka noturēt dievkalpojumus. Ar to šī ēka tika pārvērsta par Rugāju baznīcu. To izdarīt bija viegli, jo ēkas celtniecība, sākoties II pasaules karam, nebijapabeigta. Tai izņēma šķērssienas, liekos atbalsta stabus, otrajā stāvā ierīkoja kora telpas, vienu altāri. Baznīcas platība 105m² ir pilnīgi pietiekama draudzes vajadzībām.

1938.gadā bija  ap 2130 draudzes locekļu. Rugāji uzplauka pēc tam, kad no Sitas uz Burzovu ierīkoja šaursliežu dzelzceļu.

Rugāju baznīca ir 2stāvu koka ēka ar skārda jumtu, celta kvadrāta veidā 10,25mx 10,25m. Ārpuse apšūta ar dēļiem un krāsota. Ieejas durvis galā un sānos. Pie gala durvīm neliels vējtveris, bet pie sānu sienas augstas cementa kāpnes, koka grīda un griesti, iekšpuse izklāta arfinieri un krāsota ar laku. Augšstāvā ir liels altāris. Pa labi un pa kreisi ir sānu altārs: Dievmātes un Svētā Jāzepa godam. Otrajā stāvā ir vēl viens vienkāršs altāris. Prāvesta dzīvoklis ir atsevišķa māja, kas kādreiz celta ērģelnieka vajadzībām. Sarga mājā no 1970.-1974.gadam dzīvoja bīskaps Kazimirs Duļbinskis.

Attēlā: Rugāju baznīca 60.gados                                                            

Draudzē kalpojuši:

1.  1935.- 1938.g. prāvests Jāzeps Krumpāns
2. 1938.g. nov.- 1942.g. 24.marts apkalpoja prāvests  Pēteris Tumāns no Augustovas, vēlāk viņš pārcēlās uz dzīvi Rugājos, kura laikā pilnīgi izveidojās Rugāju draudzes robežas un tika pabeigta jauna dievnama būve.
3. 1942.g.febr.-1944.g.febr. prāvests Staņislavs Bročs. Viņa kalpošanas laiks draudzē sakrita ar II pasaules kara periodu.
4. 1944.g.jūlijs - 1947.g. kalpoja prāvests Aloizs Vizulis. Viņš iegādājās baznīcai liturģiskos traukus un Lubānā nopirka istabas ērģeles ar koka stabulēm. Mitrajā dievnamā stabules deformējās un dārgi pirktās ērģeles aizgāja bojā.
5. 1947.4.okt.-1949.g.12.aug. Rugāju draudzes prāvests bija Antons Geriņš. Viņš Kapūnes baznīcā atrada kādu senu Jēzus Sirds gleznu, ko pats atjaunoja un ievietoja Rugāju baznīcas lielajā altārī, viņš pielaboja arī citas svētbildes.
6. 1949.g.12.aug.-1963.g.13. maijam draudzē kalpoja prāvests Ādams Ivbulis. Prāvest Ivbuls ieradās jaunajā darba vietā ar vienu čemodānu. Īsā laikā sameklēja kalpotāju, sakristianu un ērģelnieku - pēdējais bija akls luterānis Vilis Gruziņš, kas labi spēlēja un skaisti dziedāja. Pati baznīca vēl nebija pabeigta. Bija vajadzīgi kokmateriāli, tāpēc pats prāvests ar draudzes locekļiem brauca uz mežu pāec baļķiem, veda pie gatera un tad uz būvlaukumu. Viņš iegādājās jaunas liturģiskās drānas, karogus, apšuva baznīcas ārpusi ar dēļiem un nikrāsoja, izlēja cementa kāpnes pie ieejas, sakārtoja otro stāvu. Baznīcas apgaismošanai ierīkoja vēja motoru.
7. 1963.g.18.maijs - 1970.g. 20.martam kalpoja Staņislavs Gražulis. Viņš šajā draudzē arī mira 1970.gada 20.martā Rugāju slimnīcā, tika apbedīts 25.martā Rēzeknes draudzes Kuciņu kapos.
8. 1970.g. maijs - 1970.g.oktobris - Alberts Peipiņš. Viņš šajā draudzē atteicās no priesterības un apprecējās. Draudze ļoti pārdzīvoja jaunā garīdznieka aiziešanu pasaulīgajā dzīvē.
9. 1971.g.3.maijs -1975.g.15.maijs kalpoja prāvests Jānis Akmans. Viņš izklāja dievnama iekšpusi ar finieri un izdarīja citus sīkus remontus.
10. 1975.g.15.jūnija - 1991.g. draudzē kalpoja Eduards Kopeiks. Baznīcas ārpuse nokrāsota ar eļlas krāsu, iegādāti 12 baznīcas soli. 1981.gadā baznīcai uzlikts cinkotā skārda jumts. Neskatoties uz lielo gadu nastu, viņš aktīvi darbojās dvēseļu pestīšanas darbā.
11. no 1991.g.1.oktobra metropolīts J.Pujāts par Rugāju draudzes prāvestu iecēla Tilžas draudzes prāvestu Albertu Budži, lai apkalpotu pēc iespējām arī Rugāju draudzi.

"Katoļu Dzīve" 1993.g. Nr.7