Bibliotēkas ziņas
11.novembris - Lāčplēša diena
Bērzpils bibliotēka kā cieņas un vēstures apliecinājumu piedāvā literāri tematisko izstādi ‘’11.novembris-Lāčplēša diena’’.
11.novembris - Lāčplēša diena, kad pieminam un godinām ne tikai Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus, bet visus karavīrus, kas cīnījās par Latvijas neatkarību. Ik gadu 11. novembrī cīņās kritušos varoņus godinām ar gaišām domām un iedegtām sveču liesmiņām.
Izstādē varēsiet iepazīties ar novadpētniecības materiāliem par Brīvības cīņām Latgalē, par Bērzpils (toreizējā Domopoles) pagasta brīvības cīnītājiem un Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem: ģenerāli Kazimiru Olekšu, leitnantu Aleksandru Lāci, kaprāli Semjonu Arhipovu, kareivi Jāni Pugaču, kareivi Ludvigu Topecu.
Apmeklējot izstādi, varēsiet izlasīt novadpētniecības materiālus par mūsu novadniekiem- ģenerāli Valdi Matīsu un pulkvedi Pēteri Ziemeli.
Izstādē skatāmi arī literāri darbi par Latvijas armijas izveidošanu, par Oskaru Kalpaku-pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu varoņa dzīves un kauju ceļu. Var iepazīties ar pārskatu, kā dzīve ritēja Latvijā kopš neatkarības pasludināšanas 1918.gadā līdz šodienai.
Paldies visiem latviešu karavīriem – gan tiem, kas cīnījās latviešu strēlnieku pulkos, gan tiem, kas cīnījās cīņās par neatkarību, brīvības cīņās, gan tiem, kas cīnījās arī par to, lai Latvijas valsts atgūtu savu neatkarību, un arī tiem, kas šodien ir ierindā un stāv sardzē par mūsu drošību.
Neliels ieskats no izstādes materiāliem:
Rosīgi ļaudis aiz mežiem un purviem
Vērojumi Bērzpili un Rugājos.
Vilis Veldre
Bērzpiliešu atmiņas par kapteini Helmani.
Pa jaunu, skaistu, skanīgu tiltu pārbraucot Ičas upi, tūdaļ upes malā ir Viškuļu māja, kas pieder Sauleskalnam. Bet Sauleskalns ir nevien saimnieks. Viņš ari dažādu preču tirgotavas īpašnieks un vēl vietējās krāj-aizdevu sabiedrības kasieris. .. Atvainojiet, vai pie jums kādreiz nav bijis kapteinis Helmanis?" „Kā nu nebūs bijis! Te jau viņš strādāja. Un arvien, kad viņš ar saviem puišiem pār Iču gāja, pie manis iegriezās. Vienreiz dikti uzstāja, lai dodu auzas, bet man auzu nebija. Tad viņš ļoti sadusmojās: vajagot būt auzām! Vairākas reizes ari dabūju braukt Helmanim līdzi šķūtīs. Tad bija ziema. Uz šiem braucieniem var zīmēties dažas rindas Helmaņa grāmatā, un protiet: „Katram gada laikam savs skaistums, bet ziema ar savu labumu operāciju ziņā nav atmaksājama, it īpaši tādās pozīcijās, kādas mēs toreiz ieņēmām. Cik patīkami izstiepties kamanās un zināt, ka tev nav jāiztur grūts gājiens kājām, bet vari bez trokšņa piebraukt ienaidniekam un visus sakrājušos spēkus izlietot sparīgam uzbrukumam. "Tanī laikā veselus trīs mēnešus rotas štābs atradies Vecpils mājā pie Pētera Avotiņa. Tur tad kapteinis Helmanis dzīvojis. Saimnieks un saimniece viņu vēl tagad piemin ļoti labprāt. Vecpils māja, kur atbrīvošanas cīņās vairākus mēnešus atradās kapt. Helmaņa rotas štābs. „Kad viņš Kristinkos atņēma lieliniekiem divus lielgabalus un tika par kapteini, tad es tūdaļ iztaisīju alū visus trīs pudus iesala, cik man vēl bija palicis", stāsta saimnieks. „Un ikreiz, kad viņš taisījās iet izlūkošanā, viņš visiem karavīriem lika nomazgāties un pats gāja vannā, lai ievainojumos neiekļūtu netīrumi", stāsta saimniece. „Jā, kad es tagad apdomāju, tad Helmanim arvien bijusi laime visās vietās. Bet viņam arī karavīri klausīja bez vārda, turpretim lielinieku pusē nebija tikpat kā nekādas disciplīnas. Mēs jau to visu varējām labi salīdzināt, jo pirms Helmaņa māsu mājā piemita lielinieki. Dažreiz gadījās arī visādi joki. Piemēram, lieliniekiem bija rotas pavārs Zariņš, un tas vienā jaukā dienā ar visu rotas virtuvi aizbrauca pāri pie latviešiem. "Vecpils māja redzējusi ne tik vien kapteiņa Helmaņa dzīvošanu viņa slaveno izlūku gājienu laikā. Te vienu nakti pārgulējis arī tautas vadonis Kārlis Ulmanis, kad saeimas laikos apbraukājis valsts novadus, visās vietās sludinādams to jauno ticību, kura vēlāk pēc 15. maija spožās dienas ar lielu jūsmu pārņēma visu tautu.
Brīvā Zeme, Nr.171 (01.08.1936.
Foto no grāmatas '' Latvijas vēsture'' . Rīga ''Zvaigzne'', 1992