Publicitāte

Brīnišķīgs pasākums Bērzpilī.

     2018. gada 1. maijā Bērzpils saietu namā notika pasākums “Skaisti putneņi dzīduoja”, veltīts Bērzpils teicējai Bronislavai Romanovskai ( 1899-1968 ). Bērzpilī ciemojās Rīgas biedrības “Latgolys Studentu centrs” folkloras kopa "Ceidari", kas izpildīja 8 Bronislavas iedziedātās dziesmas.  

     Pasākumu ievadīja Kristīne Pokratniece , kura bija šīs tikšanās iniciatore. 1960. gadā, kad Bērzpilī ciemojās XIV zinātniskā folkloras ekspedīcija no Rīgas, tika ierakstītas Bronislavas dziedātās 18 garās dziesmas un 100 īsās apdziedāšanās dziesmas, kā arī pierakstītas viņas teiktās 58 mīklas, tātad kopā 176 vienības. Bronislava zināja ļoti daudz dziesmu, kuras skaisti dziedāja. Viņa teikusi: “As dzīžu vysod: ka maņ skumeigi, tod buoryuneitis dzīsmis, a ka ļusteigi, kot kaidys.

     Kā pirmā skanēja dziesma “Skaisti putneņi dzīduoja” – vispirms pašas Bronislavas izpildījumā, pēc tam to turpināja folkloras kopa. Vairākas dziesmas bija dzirdētas arī citu Bērzpils veco dziedātāju izpildījumā un pazīstamas, kā, piemēram, “Eime, eime mes muoseņis”, “Īšu, īšu te nabyušu”, “Beja dāds ar sovu buobu”.

     Pasākuma laikā pagasta bibliotēkas vadītāja uzstājās ar prezentāciju par apkopotajiem  Bronislavas Romanovskas biogrāfiskajiem un dzīves mirkļiem, par viņas atstāto bagātīgo folkloras mantojumu. Prezentācijā izmantoti Latviešu Folkloras krātuves materiāli un bibliotēkas 2017. gadā apkopotā informācija par Romanovsku ģimeni.

     Bronislava izaugusi trūcīgā 5 bērnu ģimenē Bērzpils pagasta Solā. 1926. gadā apprecējās ar Stanislavu Romanovski ( 1898-1935 ) no Silamuižas. Laulībā dzimuši 6 bērni, no kuriem 3 miruši mazi. Vīrs miris agri no diloņa 1935. gadā – pēc nepilnu 10 gadu kopdzīves. Par vecāko dēlu Jāzepu (1926-…) Bronislava saņēma ziņu, ka viņš kritis karā 1944. gadā Madonas apriņķī, bet šī ziņa bija maldinoša, jo Jāzeps bija tikai ievainots. Meita Anna (prec. Geidāne ) ( 1930-2012) dzīvoja un strādāja par skolotāju Rīgā. Dēls Jānis (1931-1952-56) 1950. gadā beidza Bērzpils vidusskolu, bija skolotājs, labs sportists, bokseris, jauns traģiski gāja bojā boksējoties.

     Bronislavu dzīve nav lutinājusi. Neskatoties uz visiem pārdzīvojumiem, Bronislava palika garīgi nesalauzta un vienmēr bija kopā ar dziesmu. Dziedāja ar vīru Stanislavu, brāli Jāzepu un viņa sievu Annu 1920.-30. gados Bēržu baznīcas korī.

     Daudzas laicīgās dziesmas Bronislava mantojusi no mātes, kas arī bijusi liela dziedātāja. Bronislava dziedājusi kopā ar Kaminsku Jadvigu, Noviku Annu, Kaminsku Virgīniju, Kubaku Katrīnu, ar māsu Marijannu Seņķu u.c. sievām. “Nu da myusu sylamuižnīku jau dzīduotuoju vysā Bieržpilī nav. Itai, ka mes raunam vaļā, to cytu dzerauņu buobys mutis vīn plota. A mes jau te dzīduotuoji nu seņu senejūs laiku”, teikusi Bronislava 1960. gadā.

     “Dzīžu, dzīžu, kuo es dzīžu/ Cik rauduot i narauduoju/ Dzīžu sirdi remdeidama/ Dzīžu laiku kaveidama.” (239. LFK )

      Bronislavai ļoti tuvas bija Buoryuneitis dzīsmis. “Cylvāki jau nazyna, ka Broņa poša dzīd, a sirds kryutīs raud. Maņ vysod taidys skumeigys dzīsmis lobuok pateik. Daudzi maņ ir taidu buoryuneitis dzīsmeišu, - skumeigi vuordi, skumeigs ir meļdeņš. Tagad to nav vaira buoryuņu, a seņuok to juom gryuši guoja, par tū koč dzīsmē juos slavynoj”. (244a. LFK)

     “Bogots jēme bogotū/ Bagateibys grybādams/ As pajiemu buoryuneiti/ Juos darbeņa raudzeidamīs.” (247. LFK)

     Prezentācijā bibliotēkas vadītāja pieskārās arī Bronislavas Apdziedāšanās dziesmām par grūto dzīvi, kas asociējas ar viņas pašas dzīvi.

     “Pyrmā godu man’ tautīts/ Mada maizi ādynuoja/ Ūtrū godu, trešū godu/ Osorom i dzyrdynuoja.” ( 186. LFK)

     “Byut’ as pyrmuok zinuojuse/ Kaida tautu dzeivuošona/ Byut’ akmini īvāluse/ Na kuojeņu īspāruse.” ( 194. LFK)

     1960. gadā pierakstītas 58 Bronislavas teiktās mīklas.

      Bronislava teikusi: “Seņuok as i meikļu daudzi zynuoji, a tān, kai ar juom naaiznamam vaira, ir izkrytušys nu pruota. Seņuok jau juos vairuok gavienī, a voi riktīs miniejom.” (265. LFK)

     Vairākas mīklas tika uzdotas klausītājiem:

“Dzelža ciuceņa, pokolu asteite” (odota ar dīgu). (266. LFK)

“Mežā dzims, mežā audzs, atguojs iz sātu par saiminīku” (golds). ( 285. LFK)

“Pylna kūteņa boltu aiteņu, vusys guļ bez ļipeņom” (maize ceplī). ( 270. LFK)

     Prezentācijā bija skatāmas arī bibliotēkas savāktās fotogrāfijas, kur Bronislava kopā ar vīru un radiem dzied Bēržu baznīcas korī, Bronislava mājās ar meitu Annu , Bronislava ar citām spēcīgām dziedātājām, ar brāļameitu Raciborsku Mariju u.c., kā arī kapu piemineklis Saksmales kapsētā ar bildi un uzrakstu.

     Pēc prezentācijas skanēja vēl dažas dziesmas. Dzirdējām tik skaistu izpildījumu, ka gribējās vēl vairāk ko paklausīties. Kā noslēgumā teica Kristīne, atstāsim kaut ko arī citai reizei.

     Pasākums bija ļoti kupli apmeklēts, latgaliskā gaisotnē un emocionāli pacilāts, jo vairākas dziesmas dziedājām arī līdzi.

     Folkloras kopas vadītāju Martu Vaivodi un  pasākuma ieceres autori - Kristīni Pokratnieci ar apdziedāšanās dziesmām sveica Anna Kriviša, pagasta kultūras darba organizatore, kurai pievienojās citi sveicēji un pasākuma apmeklētāji.

     Rīgas ciemiņiem bija sarūpēts arī lauku cienasts - pašu cepta torte, rudzu maize, baltmaizes plācenis, plātsmaize, pašu sasiets siers, sakults sviests, žāvēts speķītis u.c. labumi.

     Neizpalika arī Rīgas dziedātāju bildēšanās uz Bērzpils dabas fona.

14.05.2018                                                                   Bērzpils pag. b-kas vadītāja Anna Griestiņa