Bērzpils bibliotēka

Publicitāte

“Bērnu un Jauniešu žūrijas - 2017” noslēguma pasākums Bērzpilī.

     21. maijā Bērzpils pagasta bibliotēkā bija saaicināti čaklākie žūrijas dalībnieki. Veiksmīgi no 18 lasītājiem ar lasīšanu un vērtēšanu tikuši līdz galam bija 12 eksperti: 5+ -2; 9+ -3; 11+ 7.  

     Bērzpils lasītāji kā vislabākās un interesantākās grāmatas bija atzinuši 3 grāmatas:

5+  Ezītis, kurš mīlēja slepeni;
9+  Muris un Vufs;
11+ Pastaiga mirušo pilsētā: Pārupes spoku stāsti.

     Labi vērtētas arī grāmatas :

5+ Divdesmit pieci mākoņi; Puika, kas zīmēja kaķus;
9+ Baltais lācis;
11+ Samsona ceļojums; Ceļojums uz Amazoni; Skaļā klase.

     Lai atsvaidzinātu atmiņā lasīto, pārrunājām par šajās grāmatās attēlotajiem varoņiem, ar viņiem saistītiem notikumiem un piedzīvojumiem. Atcerējāmies par ezīti, kurš bezcerīgi iemīlējies gotiņā Pelenonā, un dara visu, lai iekarotu viņas sirdi, un viņam palīdz pārējie sētas iemītnieki. Pārrunājām par draugiem – kaķi Muri un suni Vufu, un viņu jautrajām nedienām.

     Īpaša saruna bija par spoku stāstiem – Pastaiga mirušo pilsētā: Pārupes spoku stāsti. Novērots, ka bērniem vienmēr ir bijis interesanti lasīt spoku stāstus. Kad jautāju bērniem, vai viņiem nav bail lasīt spoku stāstus, atbilde bija, ka ir bail, bail ir no spokiem, rēgiem, no nāves un citām neizprotamām lietām. Interesanti, ka viss norisinās mūsdienās, šeit un tagad, un viss ir pilnīgi iespējams, izņemot pārdabisko, šausmīgo, kas izpeld. Rakstnieks Māris Rungulis saprot, ka bērni nevar tikai baiļoties, tāpēc viņš ievērpj pa stāstiņam, kuru izlasot, lasītājs var kārtīgi izsmieties, piemēram, par to, ka baiso kapu zvanu naktī raustījis piesiets bullēns. Grāmatu ilustrējis mākslinieks Kristiāns Brekte, kurš melnbaltos zīmējumos vizuāli parādījis “baiļu tēlu”, izmantojot bērnu folklorā izmantoto paņēmienu – šausmīgā un komiskā apvienojumu.

     Īpatnēja bija grāmata “Puika, kas zīmēja kaķus” pēc japāņu pasakas motīviem, kur teksts mijās ar milzīgām mākslinieces Anitas Kreituses ilustrācijām, kurās saskaitīti pavisam 59 krāsaini kaķi. Pēc pasakas motīviem šos kaķus zīmēja puika, un viņš to darīja neatlaidīgi,  vienmēr un visur, visas sienas bija apzīmētas ar kaķiem. Un šī zēna uzņēmība, neatlaidība, šī viņa personības daļa simboliski bija tā, kas uzvarēja ienaidnieku – viņa zīmētie kaķi uzvarēja milzu žurku.

     Interesanta bija grāmata par baltā lāča piedzīvojumiem. Lācim bija 6 ķepas, un viņš nevarēja saprast, kāpēc tā. Lācis iekļūst elpu aizraujošā ceļojumā, un visur viņš iemācās ēdienu receptes, ko, atgriezies Lāčuciemā, liekot lietā visas 6 ķepas, viņš spēj īstenot.

    Ar mazliet skumju noskaņu bija grāmata par nešķiramo draugu – zēna Matsa un suņa Samsona pēdējo ceļojumu pie vectētiņa Vējavicas, kur zēns iemācās pieņemt nāves realitāti, dzīves rituma dabiskumu un noslēguma nenovēršamību. Pamazām stāsts aizved pie brīnišķīga atrisinājuma, kad atrisinās visas problēmas attēlotās ģimenes attiecībās. Stāsta beigās varam izlasīt brīnišķīgu citātu: “Dzimšana – atnākšana no mīlestības, nāve – atgriešanās mīlestībā, pa vidu – mūsu dzīve, kas dāvāta, lai šo mīlestību atklātu dvēselē” (Urza Paula).

     Pārrunājām arī par meitenes Maijas ceļojumu pie radiniekiem uz Brazīliju, kuri dzīvo varenās Amazones krastos, un kur meitene sadraudzējas ar indiāņiem. Indiāņi šeit parādīti ļoti simpātiski – viņi godā zemi, pret katru koka pudurīti un ūdens straumīti viņi izturas kā pret seniem draugiem, un ikviena cilvēka dzīvi pielīdzina upei – ir jāpeld līdz ar straumi, nevis jācīnās pret to. Šeit Maija vēlāk atgriežas, jo viņa te jūtas ļoti laimīga. Ļoti aizraujoša, skaista, piedzīvojumiem un dabas aprakstiem bagāta grāmata, no kuras nevar atrauties, kamēr tā nav izlasīta.

     Pievērsāmies arī divām dzejoļu grāmatām – “Divdesmit pieci mākoņi” un “Skaļā klase”, kurās ir jauki, brīnišķīgi dzejoļi par dabu un bērnu attieksmi pret dabu, mīlestība pret ģimeni, pilsētu un savu zemi, neaizmirstamais skolas laiks un sava klase, kā arī dzejoļi dažādiem svētkiem u.c. Dažus dzejoļus izlasījām pasākuma laikā: “Ne jau mākoņus!”, “Mūsu klasē”, “Mana omīte”.

     Visas apskatītās bērnu grāmatiņas ir ļoti skaisti noformētas, ar brīnišķīgām ilustrācijām, par ko māksliniekiem sakām: Paldies!

     Pēc grāmatu apskata sekoja čaklo lasītāju godināšana. Bibliotēkas vadītāja pateicās bērniem par ieguldīto laiku un darbu grāmatu lasīšanā un vērtēšanā, un teica lielu paldies. Bērni saņēma Pateicības un aprocītes no LNB Bērnu Literatūras centra un lodīšu pildspalvas un šokolādītes no bibliotēkas vadītājas. Divām meitenēm, kas bija visvairāk grāmatu izlasījušas, balvā saņēma vēl papildus flomāsteru komplektiņus.

     Visi pasākuma dalībnieki tika aicināti aktīvi ņemt dalību arī jaunajā  žūrijā, kura darbu uzsāks jau jūnijā, kad tiks saņemtas 5+, 9+ un 11+ vecuma grupiņu grāmatas.

      Uz tikšanos ”Bērnu, Jauniešu un Vecāku žūrijā – 2018”!
   
  22.05.2018                                             Bērzpils pagasta bibliotēkas vadītāja A. Griestiņa