Publicitāte

Bērzpilī ciemojas Viļakas literāti.

   20. februārī Bērzpils Saieta namā notika tikšanās ar Viļakas literātiem – Vili Bukšu, Santu Mežābeli un Ruttu Jeromāni. Līdzi kultūrvēstures studijās, pieredzes apmaiņā bija atbraukušas arī Viļakas novada bibliotēkas darbinieces – Vija Circāne, Aija Lesniece un Regīna Dūna.
   Pasākumu iesākām ar klusuma brīdi, pieminot Bēržu draudzē dzimušo un iepriekšējā nedēļā mūžībā aizgājušo ievērojamo dzejnieci Broņislavu Martuževu.
   Ciemiņus un visus pasākuma dalībniekus uzrunāja Bērzpils pagasta bibliotēkas vadītāja Anna Griestiņa: „ Katrs cilvēks šajā pasaulē ir nācis ar savu sūtību – veikt kādu uzdevumu, atstāt pēdas pēc sevis. Viļakas literāti ir atraduši savu vietu šajā steidzīgajā laikā, ar saviem literārajiem darbiem pauduši savu attieksmi pret dzīvi, un, rakstot sev un citiem par prieku, darījuši dzīvi labāku un krāsaināku. Uzrakstītais vārds ir paliekošs, un viļacēnieši dara bagātāku Viļakas, visas Latgales literatūras klāstu.riestiņa

   Viļakas pusē ir izveidojies kupls literātu pulks, un viņiem jau ir izveidojuša savas tradīcijas, nodibināta literātu biedrība „Viļakas Pegazs”, kas aktīvi darbojas jau trešo gadu.
   Bērzpilī pašlaik nedzīvo literāti, bet Bērzpils vārdu spodrinājuši Augusts Eglājs, Broņislava Martuževa. Bērzpilieši lepojas ar savām novadniecēm – dzejniecēm Leontīni Apšenieci, Inetu Atpili- Jugani un Zinaidu Loginu.”
   Bibliotēkas vadītāja citēja folkloristes, literatūras zinātnieces Janīnas Kursītes vārdus: „Katrs laikmets izveido savus priekšstatus par pasauli, savu uzvedības kodeksu, savu valodu, kas atainojas arī literatūrā. Latgaliešu literatūra nav tik skaitliski bagāta ar literārajiem darbiem kā kopējā latviešu literatūra. Taču dziļākajā būtībā nav tik svarīgi…, cik daudz literāro darbu kādā rakstības tradīcijā iespiests, svarīga ir daudzveidības iespēja un tās realizācija.”
   Pagasta kultūras darba organizatore – Saieta nama saimniece Anna Kriviša nolasīja Viļa Bukša dzejas rindas. Otrā Anna pastāstīja par Viļa literāro darbību, par viņa daudzpusīgo personību: „Kopš 1975. gada Vilis raksta filozofiskas pārdomas un dzeju, kas apkopotas nelielās burtnīcās „Es”, „Tu”, „Mēs”. Ar Viļa dzeju un miniatūrām var iepazīties interneta vietnē http://meiravietis.typepad.com.
   Vilis arī glezno, darbojas Viļakas kultūras nama dramatiskajā kolektīvā, interesējas par austrumu filozofijām, nodarbojas ar jogu, ir laika, dabas vērotājs, izstrādā un realizē dažādus projektus, ir jaunā Viļakas novada ģerboņa autors. Vilis strādā Viļakas novada bibliotēkā par informācijas speciālistu.”
   Vilis kā vienmēr runāja izjusti, emocionāli. Kā sveicienu no sirmā literāta Valerijana Rundzāna Vilis nolasīja dzejoli, kas veltīts Anniņām, un uzdāvināja bibliotēkai un Saieta namam autora jaunāko dzejoļu grāmatiņu „Nav manis bez dzimtenes”. Vilis lasīja savas filozofiskās dzejas un pārdomas, tās komentējot. Viņš spēja uzrunāt, saliedēt visus, izvest īstu patriotisma stundu jauniešiem, kas bija ieradušies uz tikšanos.
   Rakstniece Santa Mežābele, īstajā vārdā Antoņina Ločmele, kā par viņu stāstīja Anna Griestiņa, pievērsusies literatūrai un sākusi rakstīt romānus jau pensijā būdama. Santa bija atvedusi savas grāmatas – „Rītausmā te rēja lapsa…” un „Aiz loga dziedāja vējš”, kuras apmeklētāji varēja arī iegādāties. Pavisam viņa uzrakstījusi 8 romānus, kriminālromānus. Pēdējos gados autore sākusi rakstīt arī dzejoļus: „ja citi var, kāpēc lai es nevarētu”. Santa pastāstīja, kā viņai radušās grāmatas, kas viņu iedvesmojis rakstīšanai. Viņa stāstījums bija interesants, saturīgs. Viņa pastāstīja arī par literāti Ilzi Keišu un viņas liriskajām miniatūrām. Pati Ilze uz pasākumu nevarēja ierasties. Viņas darba fragmentu nolasīja Anna Kriviša.
   Pēc tam Anna Griestiņa pastāstīja klausītājiem par dzejnieci Ruttu Jeromāni, par kuru bērzpilieši iepriekš nebija dzirdējuši. Rutta dzeju sākusi rakstīt 1998. gadā. Dzejā ir personīgie pārdzīvojumi, sabiedrisko norišu redzējums, veltījumi jubilejās, apsveikumi, dzejoļi svētkiem u.c. Datorsalikumā izdots Ruttas dzejas apkopojums „Manas dvēseles pērles un asaras…”. Viņas dzeja publicēta dzejas krājumā „Mana grāmata” 5. sējumā, Rēzeknes dzejas almanahos, sākot no 2008. gada.
   Rutta lasīja savu dzeju, stāstīja par tās rašanos. Visiem iepatikās viņas dzejolis „Valoda”, kas sasaucās ar Dzimtās valodas dienu. Ruttas dzeja ir liriska, skanīga. Bērzpiliešiem iepriekš ar viņas dzeju nebija saskares, tāpēc bijām ļoti pārsteigti un iepriecināti par šādu dzejas pērli. Apmainījāmies ar e-pastiem, lai sazinātos un uzturētu saikni arī turpmāk.
   Pasākumā piedalījās arī mūsu novadpētnieks, literāts, tulkotājs, Bērzpils pagasta bibliotēkas sadarbības partneris Leonards Rakickis, kurš bija šīs tikšanās ierosinātājs. Leonarda latgaliskie tulkojumi no Konstances Beņislavskas dzejoļu krājuma „Sev dziedātās dziesmas”, dažādi vēsturiskie apcerējumi un personisko pārdomu darbi lasāmi „Tāvu zemes kalendarā”, „Gaismas Taka & Zemturs”, jaunākās publikācijas lasāmas „Olūtā”. Pēc Leonarda iniciatīvas pagasta bibliotēkā realizēti daudzi pasākumi, kā, piemēram, tikšanās ar priesteriem un klostera māsām, K. Beņislavskai un G. Manteifelim veltītas pēcpusdienas. Bēržu baznīcā 2008. gadā notika Broņislavas Martuževas garīgajai dzejai veltīts pasākums, kurā piedalījās pati dzejniece u.c. pasākumi.Leonards pievērsies arī dzejas rakstīšanai. Viņš pasākumā nolasīja dzejoli „Turīs, latgalīt!”, piebilzdams, ka „Olūtā” dzejolis ir nedaudz pārveidots, oriģinālā bijis nedaudz citādi.
   Saieta nama Anna bija sagatavojusi literātiem vairākus jautājumus, un katram vajadzēja atbildēt uz 3 jautājumiem. Izraisījās arī diskusijas, ko it īpaši veicināja Santas Mežābeles un Ruttas Jeromānes stāstījums.
   Šī bija sirsnīga, emocijām bagāta tikšanās un iepazīšanās. Mēs, bērzpilieši, iepazināmies tuvāk ar Viļakas literātiem un viņu darbiem, kam ikdienas rutīnā nemaz nebijām pievērsuši uzmanību.
   Viļakas novada bibliotēkas darbinieki apmeklēja Bērzpils pagasta bibliotēku, lai iepazītos ar bibliotēkas darbu. Apskatījām Pērļošanas pulciņa dalībnieču darbu izstādi, vietējās gleznotājas Edītes Madernieces gleznas un audēju darbošanos. Visi kopīgi apmeklējām arī skaisto Bēržu Romas katoļu baznīcu, kur mūs laipni sagaidīja draudzes prāvests Oļģerts Misjūns.
   Pasākumu iemūžināja Vilis Bukšs.
   Es ceru, ka kopumā ciemiņiem šis brauciens sagādāja patīkamas emocijas, starp visiem veidojās laba sapratne un sadarbība, ko gribētos uzturēt arī nākotnē.
 
            22.02.2012                                                      A. G