Tilžas ev. luteriskā baznīca

Vairāk informācijas par Tilžas ev. luterisko baznīcu var izlasīt Balvu Centrālās bibliotēkas kultūrvēstures datu bāzē.

Sākot ar 19.gadsimta vidu Kokorevas apgabalā sāka ieceļot daudz luterticīgo latviešu no Vidzemes. Dievkalpojumi notika lielākajās mājās, rijās, piedarbos. Toreizējais Ruskulovas muižas īpašnieks Otto fon Levenšteins uzdāvāja Ruskulovas luterticīgajiem 15 ha lielu zemes gabalu. 1908.gadā iesāka celt skolu, kuru izdevās pabeigt tikai pēc 3 gadiem. Skolas ēkā notika arī dievkalpojumi.
1920.gadā tika nodibināta atsevišķa Kokorevas (vēlāk Tilžas) draudze. Draudzes valde par Tilžas baznīcas celšanu nolēma 1926. gadā un jau oktobrī prāvests K.Irbe iesvētīja jaunās baznīcas pamatakmeni. Tajā pašā rudenī visai baznīcai iemūrēja pamatu. Baznīcu iesvētīja arhibīskaps Teodors Grīnbergs 1930.gada 12.oktobrī un  Tilžā tika izveidota patstāvīga draudze.         
Tajā kalpojuši garīdznieki: J. Kundziņš, J. Bīlmanis, G. Kness-Kņezinskis, M. Ķemers, M. Bļodnieks, L. Taivāns, Ž. Dambis, J. Baumanis, J. Kovals, E. Alpe un pašreiz kalpo M.Vaickovskis. Draudze ir pastāvējusi visos laikos. Tā ir aktīva lauku draudze, kurā ir 110 draudzes locekļi. Daudzi no viņiem mēro ceļu no Baltinavas, Vectilžas, Briežu ciema un citām attālākām vietām. Draudzē notiek Bībeles stundas, darbojas svētdienas skola un diakonija, iesvētes mācības kursi, pēc dievkalpojumiem iecienītas ir sadraudzības pēcpusdienas, kurās tiek pārrunāts par daudzām aktualitātēm. Kā pastāstīja draudzes mācītājs M.Vaickovskis, jau 18 gadus ilgst Tilžas draudzes sadarbība ar māsu draudzi – Švērenes Pils draudzi Vācijā, un tās mācītājs P.Voss ir biežs viesis Tilžā.
 

Fotogrāfijas no D. Pastares personīgā arhīva