Tilžas bibliotēka

Navigation

Novadpētniecība

Ir iespēja pārbaudīt savas zināšanas viktorīnā "Iepazīsim Tilžas pagastu!"

Viktorīna meklējama bibliotēkā.

Materiāli par pagastu sakārtoti vairākās mapēs:

                   * Dzīve skolās

                   * Sports un kultūras dzīve pagastā

                   * Tilžas pagasta bibliotēka

                   * Tilžas pagasts preses slejās

                   * Tilžas pagasta baznīcas

                   * Pagasta cilvēki preses slejās

Tematiskās mapes:

                   * Kulinārijas brīnumi

                   * Rokdarbniecēm

                   * Idejas dažādiem darbiem

                   * Jāņi - vasaras saulgrieži

                   * Ziemassvētki

                   * Viss par puķēm

               Mazliet par pagastu...

  Tilžas pagastā uz 2013. gada 01. janvāri reģistrēti 1068 iedzīvotāji. Tilžas pagasta kopplatība ir 104,4 km2. No kopējās platības lauksaimniecībā izmanto 60,2% zemes, meži aizņem 24,2%, purvi 3,6%. Tilžas pagasts atrodas ceļu krustpunktos: nozīmīgākie satiksmes ceļi caur Tilžu savieno Balvu un Kārsavas pilsētas, kā arī Bērzpils un Baltinavas pagasta centrus. Pagasta teritorijai cauri tek Ičas pietekas Tilža un Keiba. Pagasta teritorijā atrodas 2 arheoloģiskie pieminekļi: vietējās nozīmes Doņikovas senkapi un Jaunlemesnieku senkapi ( Kara kapi), kā arī 4 arhitektūras pieminekļi: Tilžas luterāņu baznīca, luterāņu draudzes nams, Tilžas draudzes skola, vēlāk pareizticīgo baznīca un Tilžas Sv. Jāzepa Romas katoļu baznīca. Pagastā ir vērts apskatīt arī vairākus kultūrvēstures objektus.

Tilžas pagastā ir vidusskola, internātpamatskola un pirmskolas izglītības iestāde, D. Ivanovas ģimenes ārsta prakse, neatliekamās medicīniskās palīdzības punkts, aptieka un pasts, kas iedzīvotājiem sniedz daudz pakalpojumus tepat uz vietas Tilžā.

           Pagasta „odziņas” jeb mēs lepojamies:

  •     Četru konfesiju draudžu baznīcas
  •     Katoļu priesteris, kultūrvēsturnieks Alberts Budže
  •     „Ezerlīči”, liliju un akmens dārzi
  •     Rapša apstrādes uzņēmums SIA „Tilžas Rapsis”
  •     PII, vidusskola, internātpamatskola
  •     Ar ikvienu cilvēku, kas dzīvo un strādā Tilžas pagastā

Tilžas pagastā ir vairāki krucifiksi.

Zelču krucifikss ( Akmeņrūčos)

 Tur kur tagad atrodas Akmeņrūču krucifikss, agrāk krusts nav bijis. Tas atrodas Tilža – Balvi ceļa malā 1,5 km no Tilžas. 1993. gada 18. novembrī krucifiksu uzstādīja Leitāna Boļeslava ģimene. Leitāns Boļeslavs mira 1998. gada martā. Viņa liktenis nebija no vieglajiem – dzimis 11 bērnu ģimenē, 1949. gadā izsūtīts ar vecākiem uz Sibīriju. Šis krusts tika uzstādīts kā piemiņa tiem, kas krituši karā, izvesti deportācijās un apglabāti bez krusta. Tas tika veltīts arī Latvijas 75. gadadienai, kā arī par godu tam, ka Latviju apciemoja pāvests Jānis Pāvils II.

1993. gada 22. novembrī Krusta Karaļa svētkos šo krustu iesvētīja Tilžas prāvests A.Budže. Akmeņrūču krucifikss ir krāsots, pie tā ir metāla Jēzus Kristus tēls. Ir jumtiņš, apkārt dārziņš, vasarā zied daudz puķu.

Krucifikss Tokos.

 Krucifikss „Tokos” ir ticis  uzstādīts 1934. gadā un bija Silaunieku Teklas un Ūzulu Jekaterinas ģimenes krucifikss. Tas bija uzstādīts Tokos ceļa malā.

No 1934.gada līdz pat 1960. gadam pie šī krucifiksa notika maija vakaru dziedājumi – piedalījās Silauniece Helēna, Silauniece Lonija, Stalīdzāne Velta, Logina Paulīne, Silauniece Tekla, kā arī Indričeva Anna, Marianna, Marcijanna, Antonija, Lucija Silaunieces. 1991. gadā Silauniece Tekla atjaunoja šo krustu un pārnesa pie savas mājas dārzā. 1991. gadā Silauniecei Teklai krucifiksu atjaunot palīdzēja Babris, kas dzīvo Tilžā. Krusts tika nokrāsots, pie tā ir piestiprināts metālā veidots Jēzus Kristus tēls.

Krucifikss Keibiniekos.

1949. gadā Tilžas pagasta „Keibiniekos” krucifiksu uzstādīja Dreimanis Francis un Podnieks Broņislavs. No jauna šis krusts uzstādīts 1996. gadā, to uzstādīja Stalīdzāne Velta Ludvika meita un Indričeva Anna, jo vecais krusts ar visu mājiņu bija nopuvuši. Šis krusts bija nekrāsots ar metāla Jēzus Kristus tēlu. No 1949.- 1960. gadam maijā pie krucifiksa dziedājušas- Ozolu Katre, Dreimane Jadviga, Stalīdzāne Ilze, Ozolu Katres meitas un vedekla Anča Zenta, Stalīdzāne Emīlija un viņas meitas

 


 

 /materiāls no bibliotēkas novadpētniecības mapēm/