Novadpētniecība
Ir iespēja pārbaudīt savas zināšanas viktorīnā "Iepazīsim Tilžas pagastu!"
Viktorīna meklējama bibliotēkā.
Materiāli par pagastu sakārtoti vairākās mapēs:
* Dzīve skolās
* Sports un kultūras dzīve pagastā
* Tilžas pagasta bibliotēka
* Tilžas pagasts preses slejās
* Tilžas pagasta baznīcas
* Pagasta cilvēki preses slejās
Tematiskās mapes:
* Kulinārijas brīnumi
* Rokdarbniecēm
* Idejas dažādiem darbiem
* Jāņi - vasaras saulgrieži
* Ziemassvētki
* Viss par puķēm
Mazliet par pagastu...
Tilžas pagastā uz 2013. gada 01. janvāri reģistrēti 1068 iedzīvotāji. Tilžas pagasta kopplatība ir 104,4 km2. No kopējās platības lauksaimniecībā izmanto 60,2% zemes, meži aizņem 24,2%, purvi 3,6%. Tilžas pagasts atrodas ceļu krustpunktos: nozīmīgākie satiksmes ceļi caur Tilžu savieno Balvu un Kārsavas pilsētas, kā arī Bērzpils un Baltinavas pagasta centrus. Pagasta teritorijai cauri tek Ičas pietekas Tilža un Keiba. Pagasta teritorijā atrodas 2 arheoloģiskie pieminekļi: vietējās nozīmes Doņikovas senkapi un Jaunlemesnieku senkapi ( Kara kapi), kā arī 4 arhitektūras pieminekļi: Tilžas luterāņu baznīca, luterāņu draudzes nams, Tilžas draudzes skola, vēlāk pareizticīgo baznīca un Tilžas Sv. Jāzepa Romas katoļu baznīca. Pagastā ir vērts apskatīt arī vairākus kultūrvēstures objektus.
Tilžas pagastā ir vidusskola, internātpamatskola un pirmskolas izglītības iestāde, D. Ivanovas ģimenes ārsta prakse, neatliekamās medicīniskās palīdzības punkts, aptieka un pasts, kas iedzīvotājiem sniedz daudz pakalpojumus tepat uz vietas Tilžā.
Pagasta „odziņas” jeb mēs lepojamies:
- Četru konfesiju draudžu baznīcas
- Katoļu priesteris, kultūrvēsturnieks Alberts Budže
- „Ezerlīči”, liliju un akmens dārzi
- Rapša apstrādes uzņēmums SIA „Tilžas Rapsis”
- PII, vidusskola, internātpamatskola
- Ar ikvienu cilvēku, kas dzīvo un strādā Tilžas pagastā
Tilžas pagastā ir vairāki krucifiksi.
Zelču krucifikss ( Akmeņrūčos)
Tur kur tagad atrodas Akmeņrūču krucifikss, agrāk krusts nav bijis. Tas atrodas Tilža – Balvi ceļa malā 1,5 km no Tilžas. 1993. gada 18. novembrī krucifiksu uzstādīja Leitāna Boļeslava ģimene. Leitāns Boļeslavs mira 1998. gada martā. Viņa liktenis nebija no vieglajiem – dzimis 11 bērnu ģimenē, 1949. gadā izsūtīts ar vecākiem uz Sibīriju. Šis krusts tika uzstādīts kā piemiņa tiem, kas krituši karā, izvesti deportācijās un apglabāti bez krusta. Tas tika veltīts arī Latvijas 75. gadadienai, kā arī par godu tam, ka Latviju apciemoja pāvests Jānis Pāvils II.
1993. gada 22. novembrī Krusta Karaļa svētkos šo krustu iesvētīja Tilžas prāvests A.Budže. Akmeņrūču krucifikss ir krāsots, pie tā ir metāla Jēzus Kristus tēls. Ir jumtiņš, apkārt dārziņš, vasarā zied daudz puķu.
Krucifikss Tokos.
Krucifikss „Tokos” ir ticis uzstādīts 1934. gadā un bija Silaunieku Teklas un Ūzulu Jekaterinas ģimenes krucifikss. Tas bija uzstādīts Tokos ceļa malā.
No 1934.gada līdz pat 1960. gadam pie šī krucifiksa notika maija vakaru dziedājumi – piedalījās Silauniece Helēna, Silauniece Lonija, Stalīdzāne Velta, Logina Paulīne, Silauniece Tekla, kā arī Indričeva Anna, Marianna, Marcijanna, Antonija, Lucija Silaunieces. 1991. gadā Silauniece Tekla atjaunoja šo krustu un pārnesa pie savas mājas dārzā. 1991. gadā Silauniecei Teklai krucifiksu atjaunot palīdzēja Babris, kas dzīvo Tilžā. Krusts tika nokrāsots, pie tā ir piestiprināts metālā veidots Jēzus Kristus tēls.
Krucifikss Keibiniekos.
1949. gadā Tilžas pagasta „Keibiniekos” krucifiksu uzstādīja Dreimanis Francis un Podnieks Broņislavs. No jauna šis krusts uzstādīts 1996. gadā, to uzstādīja Stalīdzāne Velta Ludvika meita un Indričeva Anna, jo vecais krusts ar visu mājiņu bija nopuvuši. Šis krusts bija nekrāsots ar metāla Jēzus Kristus tēlu. No 1949.- 1960. gadam maijā pie krucifiksa dziedājušas- Ozolu Katre, Dreimane Jadviga, Stalīdzāne Ilze, Ozolu Katres meitas un vedekla Anča Zenta, Stalīdzāne Emīlija un viņas meitas
Tilžas pagasts var būt lepns par to, ka šeit draudzīgi sadzīvo un pastāv četras konfesiju draudzes - katoļi, luterāņi, baptisti un pareizticīgie.
Tilžas Sv. Jāzepa Romas katoļu baznīca
Tilžas, sākotnēji Kokorevas katoļu baznīca tika celta 1922. gadā Bēržu prāvesta Jēkaba Kindzuļa un vikāra Aloiza Kalves vadībā. Pirms tam, 1920. gada 15. oktobrī Tilžas kapos notika sapulce, uz kuru bija ieradušies aptuveni 500 cilvēku, kur sprieda par baznīcas būvi. Valsts fonds baznīcas būvniecībai piešķīra 10 desetīnas zemes. Katram draudzes loceklim bija jāmaksā nodoklis 10 rubļu apmērā un vēl 10 rubļu par katru desetīnu izmantojamās zemes. Kamēr cēla baznīcu, dievkalpojumi notika Kokorevas zemkopības skolā. 1925. gada 20. jūnijā baznīcu konsekrēja Rīgas arhibīskaps Antonijs Springovičs Svētā Jāzepa — strādnieku aizbildņa godam.
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Pašlaik draudzi apkalpo prāvests Alberts Budže. Draudzei ir septiņas kapsētas — Lutinānu kapi, Tilžas kapi, Kāpessila kapi, Ūdrenes kapi, Pūriņu kapi, Runcīnes kapi un Ranguču kapi.
Tilžas baznīca ir koka celtne ar diviem smailiem torņiem un skārda jumtu, 24 metrus gara un 14 metrus plata, aptuveni 10 metrus augsta uz akmens pamata. Koka velvē veidoti griesti, kas balstās uz četriem koka pīlāriem. Pie ieejas baznīcā ir priekštelpas, uz kurām balstās kora telpas un torņu smagums. Apkārt dievnamam ir dārzs, ko ieslēdz metāla žogs akmens mūra stabos. Dārza kreisajā pusē pie ieejas ir koka krusts. 1935. gadā draudze ieguva lielo zvanu, kas bija atliets Liepājā.
Dievnamā ir trīs koka altāri ar prāvesta K. Kangara gleznotām gleznām. Galvenajā jeb centrālajā altārī ir Svētās Ģimenes glezna — Marija, Jēzus un Jāzeps, Svētā Gara apmirdzēti. Labajā sānu altārī ir novietota Svētā Aloiza glezna, bet kreisajā sānu altārī — Jēzus Sirds glezna.
Tilžas evaņģēliski luteriskā baznīca.
Sākot ar 19.gadsimta vidu Kokorevas apgabalā sāka ieceļot daudz luterticīgo latviešu no Vidzemes. Dievkalpojumi notika lielākajās mājās, rijās, piedarbos. Toreizējais Ruskulovas muižas īpašnieks Otto fon Levenšteins uzdāvāja Ruskulovas luterticīgajiem 15 ha lielu zemes gabalu. 1908.gadā iesāka celt skolu, kuru izdevās pabeigt tikai pēc 3 gadiem. Skolas ēkā notika arī dievkalpojumi.
1920.gadā tika nodibināta atsevišķa Kokorevas (vēlāk Tilžas) draudze. Draudzes valde par Tilžas baznīcas celšanu nolēma 1926. gadā un jau oktobrī prāvests K.Irbe iesvētīja jaunās baznīcas pamatakmeni. Tajā pašā rudenī visai baznīcai iemūrēja pamatu. Baznīcu iesvētīja arhibīskaps Teodors Grīnbergs 1930.gada 12.oktobrī un Tilžā tika izveidota patstāvīga draudze.
Tajā kalpojuši garīdznieki: J. Kundziņš, J. Bīlmanis, G. Kness-Kņezinskis, M. Ķemers, M. Bļodnieks, L. Taivāns, Ž. Dambis, J. Baumanis, J. Kovals, E. Alpe un pašreiz kalpo M.Vaickovskis. Draudze ir pastāvējusi visos laikos. Tā ir aktīva lauku draudze, kurā ir 110 draudzes locekļi. Daudzi no viņiem mēro ceļu no Baltinavas, Vectilžas, Briežu ciema un citām attālākām vietām. Draudzē notiek Bībeles stundas, darbojas svētdienas skola un diakonija, iesvētes mācības kursi, pēc dievkalpojumiem iecienītas ir sadraudzības pēcpusdienas, kurās tiek pārrunāts par daudzām aktualitātēm. Kā pastāstīja draudzes mācītājs M.Vaickovskis, jau 18 gadus ilgst Tilžas draudzes sadarbība ar māsu draudzi – Švērenes Pils draudzi Vācijā, un tās mācītājs P.Voss ir biežs viesis Tilžā.
Šī gada 23.oktobrī Tilžas luterāņu baznīca varēs svinēt 82. draudzes pastāvēšanas gadadienu.
Tilžas pareizticīgo baznīca.
Tilžas pareizticīgo baznīca celta pēc 1895.gada projekta. Sākumā tā bijusi baznīcas skolas ēka, bet tā kā šajā apvidū bijis daudz pareizticīgo, tad ar Tēva Pjotra Lapina iniciatīvu par Sinodes līdzekļiem tika piebūvēta baznīca. Tā bija 10 m gara, 8 m plata un 3 m augsta. Baznīca iesvētīta 1896.gada 8.decembrī. Pirmais skolotājs un mācītājs, kas nodibināja arī kori bija Aleksandrs Vickups ( aptuveni 1860.-1870.gadā). Par mācītājiem draudzē kalpojis gan P.Lapins, gan Balvu baznīcas mācītājs - Tēvs Andrejs Mazurs. Par atsevišķu Kokorevas, vēlāk Tilžas draudzi tā kļuva tikai 1910.gadā. Iepriekš tā skaitījās kopā ar Balvu draudzi. Šobrīd draudzes priesteris ir tēvs Aleksandrs.
Tilžas baptistu lūgšanu nams.
Pirmie baptisti Tilžas pusē parādījās 20.gadsimta sākumā. 1929.gadā baptistu draudzes sludinātājs Osvalds Blūmītis nodibināja bāreņu patversmi un skolu. Šim nolūkam viņš uzceļ māju (bijušās Tilžas slimnīcas saimniecības ēka) netālu no baptistu baznīcas skaistā, klusā meža ielokā. Te sāk mācīties vairāki apkārtnes bērni un no visas Latvijas, bet pamatā mācās bāreņi neatkarīgi no viņu ticības un tautības. O.Blūmīša skolu slēdza 1939.gadā.
Uz pirmo dievkalpojumu atjaunotajā baptistu lūgšanu namā Pārupes ielā (bijušajā mežniecības ēkā) ļaudis tika aicināti 1997.gada 19.janvārī. Gan draudzes, gan draudzes īpašuma atjaunošanā daudz darījis draudzes vadītājs Raivis Baltris. Oficiāli Tilžas draudze tiek atjaunota 1999.gada 28.februārī.
Kopš draudzes atjaunošanas ik vasaru tiek rīkotas bērnu un jauniešu kristīgās nometnes. Nometņu rīkošanā liela nozīme ir atbalstam no māsu draudzes Amerikā gan finansiāli, gan ar cilvēku resursiem.
Draudzei izveidojusies laba sadarbība ar Tilžas internātpamatskolu. Bērniem notiek svētdienskola un jauniešu aktivitātes.
Šajos gados Tilžas baptistu draudzē kā sludinātāji vēl kalpojuši Aigars Jēcis un Kaspars Donis.
Pašlaik draudzes darbība ir apturēta uz nenoteiktu laiku.
/materiāls no bibliotēkas novadpētniecības mapēm/